Faluņgun vajāšana ir lielākais cilvēktiesību pārkāpums Ķīnā

Kamēr Ķīnas komunistiskās partijas (ĶKP) līderis Sji Dzjiņpins bija vizītē ASV, vieni pievērsās tirdzniecībai, kamēr citi domāja par cilvēktiesību jautājumiem. Viens no tematiem, ko nevar ignorēt, ir Falunguņ vajāšana – cilvēktiesību katastrofa, kas ilgst jau 27 gadus.

Ikviens, kurš orientējas Ķīnas vēsturē kopš 1949. gada, droši vien zina par divām katastrofālām politiskajām kustībām, ko uzsāka ĶKP: Antilabējo kustību un Kultūras revolūciju. Taču daudzi palaiž garām to, ka gan ilguma, gan upuru skaita ziņā Faluņgun vajāšana ir krietni pārspējusi abas iepriekš minētās kampaņas.

Divas iepriekšējās politiskās kampaņas

Tālāk sniegta statistika par divām lielākajām ĶKP īstenotajām politiskajām kampaņām.

Antilabējo kustība: 2 gadi un no 550 000 līdz 2 miljoniem upuru

Kampaņa pret labējiem pilnā sparā sākās 1957. gada jūnijā, kad laikrakstā "Tautas dienas avīze" tika publicēts redakcijas raksts, un tā noslēdzās 1958. gada vasarā. Šī visā valstī uzsāktā intensīvā kampaņa, kuras mērķis bija identificēt "labējos", ilga gadu vai divus. Tos, kurus nodēvēja par "labējiem" un viņu ģimenes, vairāk nekā divus gadu desmitus – Lielā lēciena, Lielā bada un Kultūras revolūcijas laikā – pakļāva pastāvīgai "pāraudzināšanai ar darbu", politiskai diskriminācijai un sociālai atstumtībai. Taču tikai 1978. gadā ĶKP Centrālā komiteja nolēma reabilitēt tos, kas tika kļūdaini nodēvēti par labējiem. Saskaņā ar publiski pieejamiem oficiāliem dokumentiem aptuveni 550 000 cilvēku bija oficiāli atzīti par "labējiem".

Lielākā daļa neatkarīgo pētnieku un vēsturnieku lēš, ka faktiskais to cilvēku skaits, kuri cieta no izraidīšanas, pāraudzināšanas darba nometnēs, pazemināšanas amatā un izsūtīšanas, sasniedza vienu līdz divus miljonus. Ja ņem vērā sekas, kādas šī kampaņa radīja viņu tuviniekiem, kopējais cietušo skaits būs vēl lielāks.

Kultūras revolūcija: 10 gadi, no 2 līdz 20 miljoniem upuru

Kultūras revolūcija sākās 1966. gada 16. maijā un beidzās ar "Četru bandu sakāvi" 1976. gada 6. oktobrī pēc Mao Dzeduna nāves. Starptautiskajos vēstures un socioloģijas pētījumos parasti tiek lēsts, ka dažādu bruņoto konfliktu, tīrīšanu, politisko vajāšanu un masu slepkavību (piemēram, Guansji slaktiņš un iekšējās Mongolijas Tautas partijas incidents) dēļ ir gājuši bojā no 1,5 līdz 2 miljoniem cilvēku.

Ja pieskaitām tos, kuri cieta no nelikumīgas ieslodzīšanas, nežēlīgām kritikas sesijām, kratīšanām mājās, izsūtīšanas uz laukiem, kā arī tos, kuru ģimenes tika sagrautas saistībā ar viņu radniecību, kopējais upuru skaits sasniegtu pat 20 miljonus, kas bija ievērojama daļa no toreizējā Ķīnas iedzīvotāju skaita. Vēlāk šo periodu dēvēja par "desmit haosa gadiem" vai "desmit katastrofas gadiem".

Faluņgun vajāšana: 27 gadi, no 70 līdz 100 miljoniem upuru

Pirms 1999. gadā sākās Faluņgun vajāšana, ĶKP iekšējās izmeklēšanas (tostarp Valsts Sporta pārvaldes veiktās) un oficiālie plašsaziņas līdzekļi ziņoja, ka Ķīnā Faluņgun praktizēja 70 līdz 100 miljoni cilvēku. Tolaik tie bija 6–8 % no Ķīnas kopējā iedzīvotāju skaita. Patiesībā šis rādītājs varētu būt bijis pat vēl augstāks, jo Faluņgun nav biedru uzskaites sistēmas vai saraksta, tāpēc precīzi aprēķināt visu praktizētāju skaitu ir diezgan grūti. Visi šie praktizētāji un viņu ģimenes kļuva par "ofisa 610" vajāšanas politikas tiešajiem mērķiem.

Kopš 1999. gada jūlija šī milzīgā cilvēku grupa un viņu ģimenes ir bijušas pakļautas intensīvam psiholoģiskam spiedienam, ekonomiskiem ierobežojumiem un spīdzināšanai, ko īsteno ĶKP valsts aparāts. Bijušais ĶKP vadītājs Dzjans Dzemiņs izdeva rīkojumus vērsties pret Faluņgun praktizētājiem, lai "sagrautu viņu reputāciju, izputinātu finansiāli un iznīcinātu fiziski".

Cilvēku skaits, kas cietuši no vajāšanas tieši

Saskaņā ar datiem, ko apkopojusi Minghui.org vietne un starptautiskās cilvēktiesību organizācijas, piemēram, Human Rights Watch un Amnesty International, pēdējo 27 gadu laikā (no 1999. līdz 2026. gadam) miljoniem cilvēku ir tikuši pakļauti nelikumīgai administratīvajai aizturēšanai, apcietinājumam saistībā ar izmeklēšanu krimināllietā, ilgstošam nepamatotam ieslodzījumam, smadzeņu skalošanai tā sauktajos juridiskās izglītošanas centros (vēlāk pārdēvētos par "vispārējās pārvaldes birojiem") un ieslodzīšanai piespiedu darba nometnēs.

Papildus tam, ka praktizētāji tiek pakļauti "pāraudzināšanas" kampaņām (spiežot viņus atteikties no savas pārliecības, bieži vien ar spīdzināšanas palīdzību), viņiem ir liegta iespēja iegūt izglītību un darbu, šie cilvēki ir spiesti dzīvot prom no mājām, lai izvairītos no vajāšanas, un tiek pakļauti nepārtrauktai novērošanai. Arī viņu īpašumi tiek konfiscēti.

Minghui.org, kas ir viens no galvenajiem informācijas avotiem saistībā ar Faluņgun vajāšanu, ir reģistrējis un pārbaudījis desmitiem tūkstošu gadījumu, kad spīdzināšana, vardarbība un medicīniskā vardarbība ir izraisījusi nāvi vai invaliditāti. Tas, kas līdz šim ir apstiprināts, ir tikai aisberga virsotne. Ir grūti iegūt informāciju par daudziem gadījumiem, jo ĶKP izdeva slepenus rīkojumus, kuros noteikts, ka Faluņgun praktizētāju nāves gadījumi, ko izraisījusi piekaušana, ir jāklasificē kā pašnāvības, bet viņu mirstīgās atliekas jākremē, nepārbaudot mirušā identitāti.

Tikmēr starptautiskie izmeklētāji, tostarp neatkarīgais Ķīnas tribunāls Londonā, ir lēsuši, ka simtiem tūkstošu nelikumīgi aizturētu Faluņgun praktizētāju ir tikuši nogalināti orgānu dēļ.

Kaitējums tiek nodarīts arī ģimenēm un sabiedrībai

Arī praktizētāju ģimenes ir tikušas pakļautas vajāšanai. Papildus tam, ka viņi uztraucas par savu tuvinieku drošību, varas iestādes viņiem bieži draud, bet milicija neliek viņus mierā, cenšoties panākt, lai tie palīdzētu piespiest praktizētājus atteikties no savas ticības. Šo kampaņu laikā vietējās varas iestādes arī draudēja atlaist no darba praktizētāju bērnus.

Papildus kolektīvo sodu piemērošanai ĶKP izmanto izglītības sistēmu, lai indoktrinētu skolēnus ar savu propagandu pret konkrētām grupām. Skolu mācību programmās un mācību grāmatās ir iekļauts saturs, kas vērsts pret Faluņgun, Amerikas Savienotajām Valstīm un Japānu. Šo propagandas kampaņu rezultātā, kas tika rīkotas skolās, uzņēmumos un valsts kontrolētajos plašsaziņas līdzekļos, lielākā daļa cilvēku Ķīnā sāka baidīties no Faluņgun un izjust naidu pret to. Pat tie, kas bija labvēlīgi noskaņoti, iemācījās sevi cenzēt.

Ja pieskaitām visus Faluņgun praktizētāju ģimenes locekļus un citus radiniekus (neskaitot kolēģus, klasesbiedrus un kaimiņus), kopējais Ķīnas iedzīvotāju skaits, kurus skārusi vajāšana, varētu sasniegt simtiem miljonu.

Noslēgums

Ja orgānu izņemšana dzīviem Faluņgun praktizētājiem liecina par ĶKP īstenotās vajāšanas nežēlību, tad vajāšanu ilgums un upuru kopējais skaits liecina par to, cik ļoti ĶKP baidās un ienīst Faluņgun.

Kāpēc 21. gadsimtā partija, kuras rīcībā ir visi valsts resursi, armija, tiesas un cietumi, tik nežēlīgi vēršas pret miermīlīgu cilvēku grupu, kas nodarbojas ar meditāciju? Atbilde ir vienkārša: režīms, kas balstās uz šķiru cīņu, naidu un meliem, nevar paciest Faluņgun pārstāvētos Īstenības, Labestības un Pacietības principus.

Avots: https://en.minghui.org/html/articles/2026/9/24/236093.html