Mūsu spēju izmantošana, lai izskaustu ļaunuma faktorus citās dimensijās

Es sāku praktizēt Faluņ Dafa 1999. gada februārī Frankfurtē, Vācijā. Es biju Frankfurtē, kad Skolotājs 1998. gada maijā novadīja tur savu lekciju, taču man tolaik vēl nebija tik liela pārliecība, lai nopietni sāktu nodarboties ar sevis pilnveidošanu. Tajā dzīves periodā es biju zaudējis jebkādu cerību.

Runājot par manu pagātni, tad mūsu iepriekšējās dzīvēs gan es, gan mani senči bijām dziļi iesaistījušies ļaunās praksēs. Kad es piedzimu šajā dzīvē, man tika dota vēl viena iespēja. Manai mātei dzemdību sāpes pēkšņi apstājās bez jebkāda iemesla – jauna Mēness fāzes laikā un pilnīga Mēness aptumsuma laikā, 29. februārī, dienā, kura patiesībā nemaz neeksistē.

Tā vietā es piedzimu pusdienlaikā, spilgtā dienasgaismā, kas bija pavisam citādāk, nekā paredzēts.

Pirms saņēmu Faluņ Dafa, es praktizēju citu pilnveidošanās praksi, taču nonācu līdz punktam, kad sapratu, ka šeit man neizdosies sasniegt vēlamo rezultātu. Kadā aukstā, lietainā dienā, kad es biju pilnīgā izmisumā, Frankfurtes pilsētas parkā satiku praktizētājus.

Viens no lielākajiem trūkumiem manas pilnveidošanās sākumā bija tas, ka es neapzinājos Skolotāja bezgalīgo žēlsirdību un visaptverošā Dafa diženumu un būtību. Es joprojām paļāvos uz savām pārdabiskajām spējām, lai sevi aizsargātu.

Trešajā nedēļā, meditējot, es ieraudzīju dēmonu, kas sēdēja man priekšā, un ļoti tuvu manai sejai vairākkārt izšāva indīgu, čūskai līdzīgu, garu mēli. Es tajā dimensijā satvēru viņa mēli, un viņš manā acu priekšā pārvērtās netīra ūdens peļķē.

Es nebūtu spējis to izdarīt, ja nebūtu atteicies no savas iepriekšējās prakses un pilnībā paļāvies uz Skolotāju un Likumu.

Skolotājs vairākkārt ir minējis, ka, praktizējot Faluņ Dafa, nevajadzētu pievienot lietas no citām praksēm, jo tas radītu problēmas ikdienas dzīvē.

Situācija kļuva vēl saspringtāka, kad sākās vajāšanas, un deviņus mēnešus zemi pārklāja viens vienīgs ļaunums. Tajā laikā man šķita ka patiešām ir atvērušies elles vārti.

Grūtības radīja tas, ka es nespēju atrast pieredzējušu praktizētāju, kurš spētu pilnībā aptvert un izprast manu situāciju.

Skolotājs vairākkārt ir minējis, ka ļaunums visvairāk koncentrējas uz praktizētājiem, kuri ir baiļu pilni un nespēj atbrīvoties no fundamentālām pieķeršanām.

Saprast, kāpēc es pilnveidojos

Jau no paša sākuma, kad sāku praktizēt, mans motīvs bija tikai pašsaglabāšanās, nevis vēlme kļūt par labestīgu, apgaismotu būtni. Pēc vajāšanu sākuma man bija vajadzīgi 18 mēneši, lai beigtu baidīties, saņemtu drosmi, stātos pretī ļaunajiem spēkiem un sagatavotos izšķirošajai cīņai.

Nebiju pārliecināts, vai pārdzīvošu to nedēļas nogali, bet es to izdarīju. Un tas bija būtisks pagrieziena punkts manā pilnveidošanās ceļā! Kopš tā laika, kad vien es cīnījos ar ļaunajām būtnēm un to mehānismiem citās dimensijās, un tos iznīcināju, es to darīju, vēloties aizstāvēt dzīvās būtnes un aizsargāt Dafa.

Daži praktizētāji, jau pirms viņi kļuva par praktizētājiem, bija apguvuši ļoti sarežģītas datorprasmes un spēja tās izmantot, lai aizsargātu Dafa, izstrādājot un izmantojot dažādas datorprogrammas un ugunsmūrus. Daži praktizētāji bija apguvuši dejošanas prasmes un varēja palīdzēt Skolotājam izveidot pirmo Shen Yun dejotāju grupu.

Dzīves pieredze bija sagatavojusi mani tam, lai es varētu atbalstīt praktizētāju centienus glābt dzīvās būtnes un neļautu ļaunajām būtnēm traucēt Skolotājam Likuma izlabošanas procesā.

Piemēram, kad mūsu Frankfurtes praktizētāju grupa veica vingrojumus ķīniešu tūristu priekšā, gadījās tā, ka es ar savu Debesu aci redzēju, kā tumšas, ļaunas būtnes iedzen melnus dzelzs stieņus ķīniešu tūristos, kas bija ieradušies no kontinentālās Ķīnas. Šie tūristi pēc tam bija ļoti naidīgi noskaņoti vai nejūtīgi pret mūsu centieniem skaidrot viņiem patiesību.

Es iznīcināju šīs ļaunās būtnes, un situācija pilnībā mainījās. Tūristi sāka izrādīt interesi un kļuva atvērtāki.

Pēc tam es par to pastāstīju koordinatoram, taču viņš to neuztvēra pārāk labi.

Tas notika pirms Skolotājs uzrakstīja rakstu "Dafa skolnieku taisnajām domām piemīt milzīgs spēks", kurā viņš apraksta, kā daži praktizētāji izmanto Faluņ un pārdabiskās spējas, lai iznīcinātu ļaunumu, kas kaitē Dafa. Attiecības ar maniem draugiem-praktizētājiem kļuva arvien saspringtākas, jo es "nogalināju dēmonus citās dimensijās".

Skolotājs teica:

"Patiesībā daži skolnieki un būtnes no dažādām sfērām, kuras spēj izmantot savas pārdabiskās spējas dažādās dimensijās, ir tās izmantojušas kopā ar Gun spēku (gunli), lai piedalītos ļauno būtņu, kas kaitē Dafa, iznīcināšanā. Kad daži Dafa skolnieki redz ļaunas būtnes, viņi sūta Faluņ un Dafa dievišķos spēkus, lai iznīcinātu ļaunumu." (Dafa skolnieku taisnajām domām piemīt milzīgs spēks, no "Uzcītīgas pilnveidošanās būtības II")

Es raidīju Faluņ pret ļaunajām būtnēm un viņu mehānismiem. Kad to bija vairāk, es raidīju gaismas virvi un kaut ko līdzīgu zelta sniegpārsliņai. Parasti, lai labotu situāciju, es vienkārši izmantoju rokas žestu no piektā vingrojuma, savu gribasspēku un ticību savām pārdabiskajām spējām, kuras esmu attīstījis, pilnveidojoties Dafa. Skolotājs vēl nebija mācījis mūs raidīt taisnās domas, bet es visu laiku jutu viņa klātbūtni, viņa milzīgo žēlsirdību un labestīgo enerģiju, it īpaši, kad situācija kļuva saspringta.

Daži izšķiroši pavērsieni

Šajā ziņā man savas darbības sākumā bija trīs nozīmīgi pavērsieni.

Es gandrīz nevarēju tikt galā ar milzīgo skaitu ļauno būtņu, vienlaikus neļaujot tām nodarīt ļaunumu dzīvajām būtnēm, un nereti baidījos par savu dzīvību. Bet tad pēkšņi es atcerējos kāda pieredzējuša praktizētāja padomu.

Savulaik, kad biju ļoti kritiskā situācijā, viņš man ieteica atvērt grāmatu "Džuaņ Faluņ" jebkurā lapā un lūgt Skolotājam palīdzību, un es tā arī izdarīju. Es atvēru grāmatu. Tā bija vieta, kurā Skolotājs runā par "iesvētīšanu" saliekot rokas Lielā Lotos žestā un turot rokās viņa attēlu vai grāmatu.

Es to nekavējoties izdarīju, un pēkšņi man prātā no nekurienes ienāca trīs teikumi: " Faluņ Čan Džuaņ, Fo Fa Vu Biaņ, Sjuaņ Fa Dži Dzji " (Faluņ griežas mūžīgi, Budas Likums ir bezgalīgs, Neaptveramais likums sasniedz galējo robežu). Pēc tam, kad es šos teikumus atkārtoju pāris reizes, no mana ķermeņa pēkšņi izplūda spēcīga enerģija. Mana Debesu acs redzēja ne tikai to, kā šīs ļaunās būtnes acumirklī tiek iznīcinātas, bet arī kā taisnā Dafa enerģija izlabo daudzas, daudzas citas dimensijas.

Šajā laikā, un arī vēlāk, es bieži skatījos uz Skolotāja fotogrāfiju grāmatā. Reizēm, tā it kā atdzīvojās. Reizēm viņam bija silts, iedrošinošs smaids, bet reizēm raižpilna sejas izteiksme.

Otrais pavērsiens notika, kad iegaumēju no galvas "Luņjui".

Kāds praktizētājs man reiz stāstīja, ka viņam izdevās ļoti veiksmīgi atbrīvoties no savas dēmoniskās dabas, iegaumējot "Luņjui".

Es arī sāku to darīt, domājot, kā atbrīvoties no savas dēmoniskās dabas. Taču tas izvērtās par dziļu Skolotāja noslēpumaino Fa principu atklāsmi.

Blakus efekts bija līdzīgs tam, ko kāds cits praktizētājs bija piedzīvojis jau pirms kāda laika. Viņš teica: "Tiklīdz tu ieiesi noslēpumainajā Fa realitātē, vientulība kļūs par tavu vienīgo patieso pavadoni."

Treškārt, kad biju Minhenē, pie Faluņ Dafa informācijas stenda es satiku jaunu vīrieti, kura pieredze bija ļoti līdzīga manējai. Mana vēsture bija saistīta ar dēmoniem, bet viņa – ar citplanētiešiem.

Viņš bija profesionāli apmācīts savā ģimenē, kura kalpoja šīm būtnēm, izmantojot pārdabiskas spējas. Viņš man parādīja, kā, šeit uz šīs zemes, nokļūt viņu dimensijā. Mēs kopā esam pārvarējuši daudzas, ļoti, ļoti intensīvas situācijas, un mums izdevās aizsargāt cilvēkus šajā sabiedrībā.

Viena no galvenajām darbības vietām bija Neišvānšteinas pils, ko Bavārijas Alpos uzcēla karalis Ludvigs II. Pēc dažām nedēļām, kuras pavadījām strādājot kopā, mēs šķīrāmies. Viņš tikko bija sācis iepazīt Dafa, un spiediens, ko radīja tas, ko mēs darījām, kļuva viņam pārāk liels.

Tajā laikā es dzīvoju kāda praktizētāja dzīvoklī. Kādu vakaru viņš man jautāja, uz kurieni es vakaros dodos un ko es daru. Pēc kāda laika es negribīgi aizvedu viņu uz tādiem kā sava veida dimensionāliem "akupunktūras punktiem" Minhenē, un mēs sākām veiksmīgi darboties kopā.

Kādu dienu, kad mēs strādājām pie īpaša uzdevuma, lai neļautu ļaunajiem spēkiem saindēt cilvēku pasauli, es pēkšņi vairs nevarēju pakustināt savu fizisko ķermeni, kā arī nespēju kontrolēt citus savus ķermeņus un pārdabiskās spējas. Es biju pilnībā paralizēts un varēju tikai skatīties ar savu Debesu aci un klausīties.

Es ieraudzīju cilvēku no citas dimensijas, kurš kāpa pa kāpnēm un tuvojās mums. Viņš teica manam draugam-praktizētājam: "Jūs abi esat kā taidzji. Jums jāizlemj, kurš ir melnais, tumšais, negatīvais!"

Mans draugs-praktizētājs atbildēja: "Neviens!" Tā būtne, kas izskatījās kā vīrietis, vairākas reizes ļoti uzstājīgi atkārtoja savu prasību, taču mans draugs-praktizētājs kategoriski atteicās sadarboties! Pēkšņi viss ļaunais, gan ļaunā būtne, gan ļaunā atmosfēra sabruka un pazuda!

Esmu ļoti, ļoti pateicīgs savam draugam-praktizētājam par viņa taisnumu! Tas, iespējams, bija viens no bīstamākajiem brīžiem, ko piedzīvoju Likuma izlabošanas laikā. Kad vēlāk dalījāmies savos iespaidos, mēs atcerējāmies vienu un to pašu ar identiskām detaļām – tātad, tā nebija ilūzija.

Mēs ne tikai cīnījāmies ar ļaunajām būtnēm, bet bieži vien ievietojām Faluņ viņu mehānismos un instrumentos, un pēc tam uzreiz mainījās gaisotne un pat laikapstākļi. Mūsu atalgojums bija brīnišķīga atmosfēra, silta saule un smaidoši, bezrūpīgi cilvēki ap mums.

Šķēršļu pārvarēšana

Tad lietas sāka mainīties. Draugs-praktizētājs kļuva pārlieku dedzīgs un sāka stāstīt mūsu vietējā Minhenes grupā par to, ko mēs darām. Viņa līgava pievienojās mums, un nākamajā rītā viņai uz ādas parādījās sarkani, pūtītēm līdzīgi izsitumi. Daži praktizētāji sazinājās ar Vācijas Dafa asociāciju, bet citi sāka izvairīties no manis.

Situācija kļuva ļoti, ļoti saspringta ne tikai man, bet arī visiem praktizētājiem Minhenē. Notika tik daudz nepatikšanu, ka pie manis pat vērsās Ķīnas komunistiskās partijas (ĶKP) spiegi, kuri sākumā neatklāja savu patieso identitāti un uzdevās par praktizētājiem. Tā vietā viņi pierunāja mani un vēl citu praktizētāju tikties ar "labu draugu", kurš vēlāk izrādījās spiegu "kurators".

Pat tad, kad es noraidīju viņu piedāvājumu un atteicos sadarboties, viņi joprojām uzskatīja, ka es esmu viens no viņiem, jo mana rīcība bija sacēlusi lielu kņadu.

Es atteicos ļaut ļaunajām būtnēm pēc savas patikas iznīcināt cilvēkus laikā, kad Skolotājs glābj dzīvās būtnes! Tas, ko es darīju bija līdzīgi tam, kā tīrīt vannu, kas pilna ar kukaiņiem. Un atkal, tas notika neilgi pirms tam, kad Skolotājs mums iemācīja raidīt taisnās domas un izmantot roku žestus.

Tikai pēc tam, kad Skolotājs mums iemācīja raidīt taisnās domas, turpmāko gadu laikā es spēju uzlabot attiecības ar Vācijas grupu un turienes Dafa asociāciju.

Atskatoties atpakaļ, es sapratu, ka viņi tā rīkojās, jo patiesi vēlējās palīdzēt.

Patiesībā, ja visi būtu nākuši pie manis ar interesi un mani apbrīnojuši, es noteikti būtu kļuvis fanātisks, būtu visu zaudējis un sabojājis savu dzīvi.

Tas, ko es daru, ir neparasti, taču tas nekādā ziņā nav ne labāks, ne augstāks par citu Dafa praktizētāju palīdzību Skolotājam dzīvo būtņu glābšanā. Tas vienkārši ir savādāk!

Vēl viena lieta, kas man ļoti palīdzēja, bija nerunāšana par šīm lietām.

Vienkārši nebija jēgas stāstīt citiem praktizētājiem par to, ka esmu saskāries ar piecām dažādām citplanētiešu sugām un ticies ar viņiem.

Viens no visgrūtākajiem aspektiem manā pilnveidošanās procesā tajā laikā bija ikdienas dzīves organizēšana, jo dienas laikā es ar vienu kāju, bet dažkārt pat ar abām, atrados citās dimensijās.

Kāds draugs-praktizētājs, kurš darīja līdzīgas lietas, man pastāstīja, ka, pildot savus darba pienākumus, viņš savā prātā aizvēra durvis uz ģimeni un lietām citās dimensijās. Kad viņš nodarbojās ar lietām citās dimensijās, viņš aizvēra durvis uz savu darbu, ģimeni, līgavu un sabiedrību. Kad viņš bija pabeidzis darīt to, kas viņam bija jādara, viņš pilnībā aizvēra aiz sevis durvis uz citām dimensijām.

Pēc tam, kad es sekoju viņa padomam, mans darbs, ģimene un aktivitātes Dafa labā atkal kļuva sakārtotas un noritēja nevainojami.

Es jau iepriekš pieminēju vannas tīrīšanu un kukaiņu iznīcināšanu, par ko tiek runāts "Džuaņ Faluņ" Septītajā lekcijā.

Kādā mirklī sajutu, ka man sāk veidoties ļoti bīstama pieķeršanās. Kāre, par kuru es šeit runāju, nav seksuāla vēlme; tā ir nežēlīgas cīņas kāre. Tas bija pilnīgs pretstats Džeņ-Šaņ-Žeņ [Īstenība, Labestība, Pacietība]! Tā bija pilnīgi atšķirīga attieksme un domāšanas veids – vai vienkārši pazemīgi iztīrīt vannu Skolotājam, vai arī gūt baudu, nogalinot tajā esošos kukaiņus.

Virspusēji darbība izskatās tāda pati, taču tās pamatā esošā būtība ir pilnīgi citāda! Tā rezultātā es piedzīvoju smagu un sāpīgu kritienu, līdz beidzot visu sapratu un mainīju savu sirdi un attieksmi.

Turpmākajos gados, un līdz pat šai dienai, man nācās saskarties ar citām, teiksim tā, "lietām, kas nepieder mūsu dimensijai", un noteiktā sava pilnveidošanās procesa posmā man kļuva skaidrs, ka, visticamāk, dažkārt es varēju redzēt un novērot Cjimeņ pilnveidošanās ceļu, par kuru Skolotājs stāsta grāmatā "Džuaņ Faluņ" .

Dažreiz man izdevās redzēt un novērot, kādas sekas citās dimensijās rada taisno domu raidīšana. Lielākais efekts bija novērojams šādos gadījumos:

1. Kad mana apziņa bija koncentrēta un mierīga, tāpat kā šaujot ar šauteni mērķī no liela attāluma. 2. Kad lasīju Skolotāja teikto par taisno domu raidīšanu. 3. Kad man bija liela apņēmība bloķēt negatīvās emocijas, īpaši pret citiem praktizētājiem.

Reizēm es jutu enerģijas izvirdumu no sava ķermeņa, no savām šūnām. Man nebija vajadzība to redzēt vai just. Tas bija kā zemūdenes komandierim, kurš nospiež pogu un zina, ka torpēda jau ir ceļā. Viņam nav "jāredz", kā pati torpēda atstāj kuģi. Viņš vienkārši zina, ka tā ir ceļā uz savu mērķi.

Reizēm es satiku citus praktizētājus, kuri darīja līdzīgas lietas. Koordinēta darbība kopā ar viņiem radīja ļoti nopietnu un svinīgu sajūtu. Mēs nekad nejutām konkurenci vai skaudību. Pat pēc uzdevuma pabeigšanas grupā valdīja miers.

Šodien viena no manām lielākajām problēmām ir tas, ka es ļaujos pārāk ērtai, parasta cilvēka dzīvei. Ir pilnīgi normāli kontrolēt ikdienas dzīves lietas – to pat māca Skolotājs – taču mēs nedrīkstam pieļaut, lai komforts mūs pārņem tiktāl, ka bīstami iespaido to, kas mums ir jādara.

Man ir vēl kāda doma. Domāju, ka katrs nopietns praktizētājs ir domājis par to, kas ir Dao. Man tas ilgu laiku bija diezgan neskaidrs jēdziens.

Skolotājs bieži ir uzsvēris to, ka mēs, praktizētāji, esam "vienots ķermenis". Kādu dienu es salīdzināju katru praktizētāju ar cilvēka ķermeņa šūnu. Katra šūna nepārtraukti apmainās ar vielām, šķidrumu un mikroelementiem ar apkārtējām šūnām. Šo procesu sauc par osmozi.

Šis process nodrošina citu šūnu, to orgānu, kuros tās atrodas, un faktiski visa cilvēka ķermeņa dzīvotspēju. Ja kāda šūna pārtrauc apmaiņu ar citām šūnām, tā sāk stagnēt, un tad no iekšpuses sapūst un noveco. Tas savukārt ietekmē arī visas apkārtējās šūnas. Vēl ļaunāk – kad tā izsūc apkārtējās šūnas, šajā procesā tās iznīcinot, tā kļūst par vēža šūnu. Kādu brīdi organisms ar to cīnīsies, vai arī šī vēža šūna pārveidos vēl vairāk apkārtējo šūnu par melnām vēža šūnām, un galu galā tas izraisīs tā orgāna darbības traucējumus, kurā tās atrodas. Ja dzīvībai svarīgs orgāns pārstāj darboties, viss ķermenis aiziet bojā.

Kad atsevišķas šūnas – praktizētāji – savstarpēji atbalsta viens otru, orgāni, kuru sastāvdaļa tās ir, piemēram, Shen Yun, The Epoch Times vai Ganjing World plaukst un zeļ. Šie "Dafa orgāni" ir praktizētāju "vienotais ķermenis" Likuma izlabošanas laikā.

Tieši tāpēc ir tik bīstami, ja praktizētājs kļūst tāds kā "toksisks", ļaujot sevī uzkrāties aizvainojumam un skaudībai. Viņš kļūst par vēža šūnu. Šūnai, kas bez ierunām sadarbojas un sniedz atbalstu, ir ilgs mūžs. Tas ir Dao.

Paldies, ka uzklausījāt! Esmu diezgan pārliecināts, ka šeit ir daudz aspektu, kam vajadzētu pievērst uzmanību.

Heši. Paldies jums!

Avots: https://en.minghui.org/html/articles/2026/7/28/235294.html