Saskaroties ar pastiprinātu vajāšanu, praktizētājiem vajadzētu pievērst uzmanību bieži sastopamām problēmām sevis pilnveidošanā

Pirms gaidāmās Ķīnas komunistiskās partijas (ĶKP) līdera Sji Dzjiņpina un ASV prezidenta Donalda Trampa tikšanās ĶKP abās valstīs pastiprināja Faluņ Dafa vajāšanu. Papildus spiegošanas aktivitāšu pastiprināšanai, ĶKP vervēja cilvēkus un manipulēja ar arvien lielāku skaitu ārzemēs dzīvojošu ķīniešu, lai īstenotu savas transnacionālās represiju kampaņas. ĶKP ir arī mēģinājusi pārtraukt ilgstošo saziņu starp Minghui.org vietni un Faluņ Dafa praktizētājiem kontinentālajā Ķīnā.

Pēdējā laikā manā pilsētā, apkārtējos apgabalos un citur provincē tika uzsākta plaša mēroga "pie durvīm klauvēšanas" kampaņa. Atšķirībā no iepriekšējām vajāšanas kampaņām daudziem tajā iesaistītajiem miličiem pie apģērba ir piestiprinātas portatīvas kameras, un viņi sāk filmēt visu procesu jau pirms ieiešanas mājā. Daži, ienākot telpās un nesakot ne vārda, uzsāk nelikumīgas pārmeklēšanas, reidus un uzbrukumus.

Tikai manā reģionā vien šīs kampaņas laikā ir tikuši vajāti vismaz 50 praktizētāju, un ir arī citi gadījumi, par kuriem nav ziņots vietnei Minghui.org. Vairāki praktizētāji ir tikuši nelikumīgi pārmeklēti, arestēti un ieslodzīti. Šīs kampaņas apmērs un intensitāte man atgādina vajāšanu sākumu 1999. gada jūlijā.

Kā gan tik plaša eskalācija var notikt laikā, kad ĶKP sabrukums ir nenovēršams, izlabošana ar Likumu drīz beigsies un Dafa praktizētāji pabeigs savu vēsturisko misiju – palīdzēt glābt cilvēkus? Tas varētu būt saistīts ar ĶKP iedzimto dabu un neprāta lēkmi pirms bojāejas. Tas varētu būt saistīts arī ar mūsu pašu, praktizētāju, trūkumiem. Kādus trūkumus sevis pilnveidošanā mums nav izdevies novērst? Vai pastāv cilvēciskas pieķeršanās un priekšstati, no kuriem mums vēl jāatbrīvojas?

Kā praktizētājiem, mums jāskatās dziļāk par virspusējām parādībām, lai atrastu problēmas sakni. Pirmajā acu uzmetienā varētu šķist, ka vajāšanas mūsu reģionā pastiprinājās pēc tam, kad no cita reģiona pie mums tika pārcelts jauns milicijas priekšnieks. Iepriekšējā amatā viņš nežēlīgi vajāja Faluņ Dafa praktizētājus. Sākot darbu šeit, viņš centās kāpt pa karjeras kāpnēm, rīkojoties tieši tāpat.

Vēl viens faktors ir tas, ka lielākajā daļā milicijas iecirkņu personāls ir nomainīts ar jauniem darbiniekiem; dažos iecirkņos pat tika nomainīta visa vadība. Miliči, kuri iepriekš bija sākuši saprast to, kas ir Dafa, ir vai nu devušies pensijā vai arī tikuši pārcelti uz citu darba vietu. Nesen ieceltie miliči lielākoties nezina patiesību, ir dziļi saindēti ar ĶKP meliem un pilni naida pret Faluņ Dafa un tā praktizētājiem.

Virspusēji raugoties, šīs pārmaiņas ir izraisījušas jaunu vajāšanu vilni. Tomēr nekas nav nejaušība. Skolotājs Li (Faluņ Dafa dibinātājs) rakstīja: "Jums ir arī skaidri jāsaprot, ka "dabiskums" nepastāv, turklāt "neizbēgamībai" ir iemesls." ("Likuma skaidrojums" no "Uzcītīgas pilnveidošanās būtības")

Pārdomājot šos jautājumus, es saskatīju divas galvenās problēmas, kas, iespējams, ļāva vecajiem spēkiem izmantot mūsu nepilnības.

Nevērība, arvien pieaugoša vienaldzība un tieksme pēc komforta

Šodien praktizētāju vidū ir plaši izplatījusies nevērība, apātija un pašapmierinātība.

Kad 1999. gadā sākās vajāšanas, daudzi praktizētāji devās uz Pekinu, lai apliecinātu Likumu, atritinot plakātus Tiaņaņmeņas laukumā. Atstājot mājās savas ģimenes un darbus, viņi ceļoja dienu un nakti, izturot vēju un lietu, dodoties uz lauku apvidiem, kalniem un pilsētām, šķērsojot uzartus laukus, kāpjot kalnos un rāpjoties uz ēkām, lai izplatītu materiālus, izkārtu plakātus un izlīmētu afišas. Tā rīkojas Dafa radītās apgaismotās būtnes. Viņi bija gatavi atteikties no visa, pat no savas dzīvības, lai palīdzētu glābt cilvēkus. Viņu rīcība izpelnījās visu būtņu cieņu Visumā.

27 gadus vēlāk lielākā daļa tolaik aktīvo Dafa sekotāju ir sasnieguši sirmu vecumu. Daži ir 80 un 90 gadus veci, daži ir miruši slimības dēļ, bet daži ir atpalikuši vai pametuši Likumu. Tagad praktizētāju ir palicis mazāk. Lai gan daudzi no viņiem joprojām dara trīs lietas un palīdz glābt dzīvās būtnes, intensitāte ir daudz mazāka nekā toreiz.

Tik daudzus gadus visi katru dienu ir darījuši vienu un to pašu. Ierastās rutīnas dēļ daudzi praktizētāji dara lietas mehāniski. Daži uzskata, ka visgrūtākajos gados viņi jau ir nesuši milzīgus upurus, un tagad, Likuma izlabošanas pēdējā posmā, viņiem vienkārši mierīgi un neatlaidīgi jānoiet atlikušais ceļš, izvairoties no kļūdām, cerot droši un mierīgi sasniegt Pilnību. Tāpēc viņu centieni glābt cilvēkus vairs nav tik intensīvi; dažreiz šķiet, ka viņi skaidro patiesību tikai tāpēc, lai "padarītu darbu".

Turklāt, tā kā ĶKP uzraudzība ir kļuvusi gandrīz visaptveroša, arvien mazāk praktizētāju dodas ārā, lai skaidrotu patiesību. Daudzi no tiem, kas joprojām dodas ārā, tikai sarunājas ar cilvēkiem, bet nepiedāvā viņiem drukātos materiālus, domājot, ka tos nēsāt līdzi ir bīstami. Esmu dzirdējis no diezgan daudziem cilvēkiem, ka viņi jau vairākus gadus nav redzējuši Dafa materiālus.

Šāda domāšana līdzinās tam, ko Skolotājs teica kanonā "Likuma izlabošanas perioda Dafa skolnieki" no "Uzcītīgas pilnveidošanās būtība II":

"Patiesībā ir daži skolnieki, kuri vienmēr ir vilcinājušies darīt to, kas vērsts uz ļaunuma iznīcināšanu un patiesības skaidrošanu – it kā tas būtu kaut kas, kas tiek darīts Skolotāja labā vai it kā tas būtu papildus ieguldījums Dafa labā. Tiklīdz jūs dzirdējāt, ka es saku, ka esat sasnieguši Pilnības standartu, jums likās, ka no pleciem ir novēlies liels slogs, jūs atslābinājāties un vairs negribējāt neko darīt, tā vietā, lai Skolotāja teikto – kaut ko tik svētu – uztvertu kā motivāciju kļūt vēl centīgākiem. Ja jums vēl joprojām nav skaidrs, kas ir Likuma izlabošanas perioda skolnieks, jūs nespēsiet izkļūt no pašreizējām likstām, un cilvēciskās tieksmes pēc komforta iespaidā nonāksiet pie ķecerīgas izpratnes. Skolotāja sirds vienmēr sāp par tiem, kuri cietuši neveiksmi, un lielākā daļa no viņiem tika pazudināti tieši šīs pieķeršanās dēļ."

Šī pārbaudījuma laikā kādai praktizētājai bija sapnis. Tolaik viņa nezināja par vajāšanas kampaņu, kuras ietvaros tika klauvēts pie katrām durvīm. Viņa sapņoja, ka ir tumša nakts, un ļaunie spēki viņu kopā ar citiem praktizētājiem kā gūstekņus veda pa ceļu. Dēmons izrāva viņai Dafa grāmatu, saplēsa to uz pusēm un mēģināja to sakost. Lai gan viņa bija pārbijusies, viņa cīnījās, lai atgūtu grāmatu. Viņa gribēja paslēpt grāmatu, taču juta, ka nekur nav droši. Ja to paslēptu zālē, kāds cits varētu to paņemt, un tā būtu necieņa pret Dafa. Viņa nolēma, ka visdrošāk būs grāmatu paturēt pie sevis, tāpēc katru grāmatas pusi paslēpa katru savā kabatā. Taču viena kabata bija caura, un puse grāmatas pazuda.

Viņa izmeklējās visur un atrada "Džuaņ Faluņ" eksemplāru uz puķu dobes betona malas – kāds praktizētājs bija izmetis grāmatu, baidoties no turpmākas vajāšanas! Viņa to ātri pacēla. Paskatoties uz praktizētājiem, kas atradās blakus, viņa pamanīja, ka katra sejā bija sastindzis apstulbums un viņi bezpalīdzīgi ļāva ļaunajiem spēkiem pērt sevi ar pātagām un sist ar dūrēm. Viņi vienkārši pacieta vardarbīgo vajāšanu, un neviens no viņiem nepretojās.

Visa apkārtne bija pārpildīta ar ļaunumu, un atmosfēra bija ļoti nomācoša. Praktizētāja pacēla skatienu uz debesīm, kur bija redzams neparasti liels Mēness, un ieraudzīja debesīs rotējošu Faluņ.

Šīs praktizētājas sapnis ir ļoti nozīmīgs, jo atklāj daudzu praktizētāju patieso pilnveidošanās stāvokli.

Nespēja sevi pilnveidot konfliktsituācijās un ļaušana vecajiem spēkiem izmantot nepilnības

Kādam vietējam praktizētājam vārdā Vans, kurš ir prasmīgs tehnoloģiju jomā, nesen parādījās nopietni slimību izraisošās karmas simptomi. Citi praktizētāji nāca pie viņa, lai kopā ar viņu mācītos Likumu un palīdzētu viņam pilnveidoties. Kamēr viņi palīdzēja viņam meklēt problēmas sevī, nāca gaismā fakti par viņa iepriekšējo iesaistīšanos nelikumīgā līdzekļu vākšanā. Viņa pilnveidošanās pamats bija vājš, un viņš nespēja uzlabot savu Sjiņsiņ un atzīt savas kļūdas, tādēļ viņa stāvoklis pasliktinājās, novedot viņu līdz nāves slieksnim, un viņš nonāca slimnīcā. Tā kā viņam bija parādi, ģimene nevarēja atļauties dārgo ārstēšanu.

Viņa māte, jauna praktizētāja, kuru Vans praktiski bija ievilcis praksē veselības un labsajūtas uzlabošanas dēļ, sūdzējās citiem praktizētājiem, kuri nāca viņu apciemot, lūdzot finansiālu atbalstu. Tā kā projekts, ko vadīja Vans, bija ļoti svarīgs, visi bija atkarīgi no viņa un nevarēja iztikt bez viņa palīdzības. Neliels skaits praktizētāju dāsni ziedoja naudu, cerot, ka viņš ātri atveseļosies un turpinās koordinēt projektu. Ziedojumi acīmredzot bija ievērojami; ziedoja arī praktizētāji no citiem reģioniem.

Daži praktizētāji uzskatīja, ka šādi ziedojumi ir pretrunā ar Dafa mācību, un mēģināja apturēt tos, kas neapdomīgi ziedoja naudu. Tas izraisīja satraukumu praktizētāju vidū. Tiešsaistes pastkaste, kurā viņi apmainījās ar informāciju, pārvērtās par kritikas un karstu debašu platformu. Ņemot vērā ĶKP kultūru, no kuras daži praktizētāji vēl nebija atbrīvojušiesi, kā arī ļauno spēku traucējumus citās dimensijās, atmosfēra kļuva haotiska un radīja ievērojamu nemieru praktizētāju vidū.

Šis process atklāja daudzas cilvēciskas pieķeršanās, taču tikai retais zināja, kā patiesi pilnveidoties. Ja tas tā turpināsies, neizbēgami iestāsies lūzuma punkts, kas ļaus vecajiem spēkiem izmantot praktizētāju trūkumus un vajātājiem gūt panākumus.

Noslēgums

Protams, ir arī citi faktori, kas veicināja šo vajāšanu vilni. Piemēram, pēdējos gados vietējā pilnveidošanās vide ir bijusi salīdzinoši mierīga, un pie mums nav bijuši nekādi nopietni vajāšanas gadījumi. Tas praktizētājos raisīja pacilātības sajūtu un pašapmierinātību. Daži pat sāka ceļot, atpūsties un doties atvaļinājumos, lai mazinātu ieilgušo stresu. Taču viņi neapzinājās, ka pilnveidošanās ir neatņemama viņu dzīves sastāvdaļa, un abi šie aspekti ir nesaraujami saistīti jau no paša pilnveidošanās sākuma.

Pilnveidošanās prakse ir kā sijāšanas process; smiltis galu galā tiks aizskalotas, atstājot tikai zeltu. Katrs vajāšanu vilnis var būt pēdējais, un katrs no tiem var iznīcināt daudzus praktizētājus. Likuma izlabošanas perioda pilnveidošanās procesā veco spēku pārbaudījumi Dafa sekotājiem ir bargi un postoši. Īsteni praktizētāji, pārbaudījumus, ar kuriem viņi saskaras, var uztvert gan kā kaut ko sliktu, gan kā kaut ko labu. Ja praktizētāji tos pārvarēs ar taisnām domām, viņi kļūs tīrāki un būs efektīvāki dzīvo būtņu glābšanā. Turpretī, reaģējot uz tiem ar cilvēciskām pieķeršanām, emocijām un savtīgumu, tiks nodarīti lieli zaudējumi gan sevis pilnveidošanā, gan mūsu centienos glābt cilvēkus.

Mācīsimies no šīs pieredzes, uzcītīgi mācīsimies Likumu un veltīsim tam vairāk laika. Skolotājs teica: "Tātad no tā izriet, ka jebkuros apstākļos ir jārīkojas saskaņā ar praktizētāja standartiem, Dafa jāliek pirmajā vietā un uz visu jāraugās Likuma gaismā." ("Kritiskos brīžos kļūst redzams cilvēka iekšējais stāvoklis")

Atgūsim apņēmību un atcerēsimies Skolotāja norādījumu: "Pilnveidojieties ar tādu sirdi kā sākumā, un panākumi neizpaliks! Jo tuvāk beigām, jo uzcītīgākiem jums jābūt!" ("Pieredzes apmaiņas konferencei Taivānā"). Uzcītīga pilnveidošanās ir vienīgais veids, kā attaisnot Skolotāja labestību.

Iepriekš minētais ir mana personīgā izpratne šajā brīdī.

Avots: https://en.minghui.org/html/articles/2026/9/16/235911.html