Mana izpratne par to, ko nozīmē atlaist savu "es"

Esmu praktizējis Faluņ Dafa desmitiem gadu, un nesen, apspriežot savu pilnveidošanās pieredzi ar citiem praktizētājiem, sapratu, ka ikvienam ir sava fundamentāla pieķeršanās, no kuras ir grūti atbrīvoties. Tā nepārtraukti traucē mums un aizkavē mūsu progresu: tā ir pieķeršanās ''sev''. Tā izpaužas dažādos veidos, it īpaši praktizētāju vidū. Šķietami nenozīmīgās lietās mēs ietiepīgi turamies pie sava "es" un izmantojam Skolotāja vārdus, lai to slēptu. Šeit es vēlētos dalīties savā izpratnē.

Tieksme izrādīties

Grāmatā Džuaņ Faluņ Skolotājs runā par vēlmi izrādīties. Daži praktizētāji stāsta, cik daudz Džuaņ Faluņ nodaļu viņi izlasa katru dienu vai cik daudz rindkopu ir iemācījušies no galvas. Citi stāsta, ka meditē trīs stundas, vai izpilda otro vingrojumu divas stundas. Daži stāsta par to, cik daudz materiālu viņi izdalīja tajā dienā vai cik daudziem cilvēkiem palīdzēja izstāties no ĶKP: ''Es izdarīju to, es izdarīju šo,'' un tā tālāk. Daži praktizētāji pat lielās: ''Mani arestēja, bet es nesadarbojos ar miličiem un kliedzu – Faluņ Dafa ir brīnišķīgs! Es atteicos vilkt cietumnieka apģērbu,'' un tā tālāk... Ir cilvēki, kas, izplatot baumas, vēlas parādīt, ka zina vairāk nekā citi: kurš uzrakstījis šo rakstu, kurš veido patiesību skaidrojošos materiālus…

Izrādīšanās ir liels tabu pilnveidošanās procesā, un šo pieķeršanos vecie spēki var viegli izmantot savā labā. Es pamanīju, ka tam ir bijusi nozīmīga loma tajā, ka daudzi praktizētāji tika nežēlīgi vajāti. Arī man ir šī problēma. Es domāju, ka es labi izprotu Likuma principus, un, ka es labi izpildu visas trīs lietas. Man šķita, ka tad, kad mani nosūtīja uz aizturēšanas centriem, darba nometnēm un cietumu, es izturējos labi. Apzināti vai neapzināti, es pievērsu sev praktizētāju uzmanību; mani daudzkārt vajāja, un tas bija cieši saistīts ar manu tieksmi izrādīties un darīt lietas.

Patiesībā jau Skolotājs mūs visus izglāba no elles, tad ar ko gan te izrādīties? Mēs vienkārši esam daļiņa no Dafa, un viss, kas mums pieder, ir Skolotāja dots. Bez Skolotāja un Dafa mēs esam nekas. Ar ko gan te izrādīties?

Palīdzot Skolotājam Likuma izlabošanā, iznīcinot ļaunumu, kas grauj Dafa un vajā praktizētājus, mums jābūt garīgi spēcīgiem un skaidri jātic savam mērķim. Tomēr, saskaroties ar dzīvajām būtnēm, mums jābūt pazemīgiem un jāspēj paciest aizvainojumus, jo tikai tad mēs varam sasniegt patiesu apgaismību, kas balstīta uz nesavtību un pašaizliedzību.

Augstprātība

Šī problēma ir īpaši izteikta to vidū, kurus slavē par to, ka viņi labi pilnveidojas. Šie praktizētāji bieži domā, ka viņi labi mācās Likumu, ka viņiem ir laba izpratne par Likumu, ka viņi labi pilnveidojas, un viņi kļūst iedomīgi. Daži uzskata: "Man vairs nav jāskaidro patiesība, man tikai jāpalīdz citiem praktizētājiem labāk izprast Likumu un iziet pārbaudījumus." Daži praktizētāji organizē Likuma mācīšanās grupas, bet paši nekad nemācās Likumu; viņi pat apgalvo, ka Likuma mācīšanās ir veltīga – svarīgākais esot dalīties ar savu izpratni. Līdz ar to tie, kas apmeklē šādas Likuma mācīšanās grupas, pārrunā tikai noteiktus konkrētus jautājumus un pastāvīgi strīdas, kas arī ir cilvēciska pieķeršanās.

Skolotājs saka:

''Izmantot cilvēcisko domāšanu, lai noteiktu, kuram taisnība un kuram nē, jau pats par sevi ir nepareizi. Tāpēc, ka tādā gadījumā jūs izmantojat parasto cilvēku loģiku, lai novērtētu sevi, un izmantojat šo loģiku, lai prasītu no citiem.'' ("Likuma izklāsts Manhetenā", Likuma izklāsti dažādās vietās, X sējums)

Tajā brīdī, kad tu pats par sevi esi pārāk augstās domās un uzstāj, ka tava izpratne ir pareiza, tu jau esi kļūdījies.

Turēšanās pie priekšstatiem

Cilvēki būtībā turas pie cilvēciskajiem priekštatiem, kas veidojušies tūkstošiem gadu garumā. Skolotājs daudzos dzejoļos Hun Jiņ krājumā norāda uz negatīvo ietekmi, kādu uz cilvēkiem atstāj "modernās koncepcijas", "evolūcijas teorija" un "ateisms".

Tiem, kurus ietekmējusi komunistiskās partijas kultūra, ir īpaši viegli krist galējībās. Savas nodarbošanās, dzimuma, rakstura vai kā cita dēļ dēļ mēs varam stūrgalvīgi turēties pie saviem uzskatiem, izpratnes un ieradumiem. Mums ir tendence saskatīt problēmas un risināt tās, vadoties pēc cilvēciskiem priekšstatiem.

Piemēram: kad es dalījos ar savām atziņām par pilnveidošanos ar praktizētāju, kurš tobrīd izgāja "slimību karmas" pārbaudījumu, viņa māte man jautāja, vai viņas dēls cieš no smadzeņu atrofijas. Es atbildēju: "Skolotājs jau ir likvidējis slimības cēloni tiem, kuri patiesi pilnveidojas. Kurš teica, ka viņam ir smadzeņu atrofija?" Viņa atbildēja: "Praktizētājs, kurš ir ārsts."

Kad mēs sastopamies ar pārbaudījumiem, mums vajadzētu ieskatīties sevī un atbrīvoties no nenovērstajām pieķeršanām. Tomēr daži praktizētāji aizmirst par Likumu un rīkojas, cilvēciskās domāšanas vadīti.

Tieksme apliecināt sevi

Kad daži praktizētāji tiek arestēti, viņiem vajadzētu izmantot šo iespēju, lai ieskatītos sevī un pilnveidotu savu raksturu. Aiz bailēm viņi dara lietas, ko praktizētājam nevajadzētu darīt. Daži cilvēki politiski jutīgos datumos aiznes Dafa grāmatas vai materiālu izgatavošanai izmantotās ierīces uz citu praktizētāju mājām. Citi aiznes materiālus, piemēram, avīzi Minghui Weekly, atpakaļ uz materiālu ražošanas vietu vai koordinatoram, kā rezultātā, kratīšanas laikā, koordinatora mājās miliči atrod vairākas kastes ar avīzēm Minghui Weekly, datoriem, printeriem vai citām ierīcēm, kas vēl vairāk sarežģī praktizētāja dzīvi. Daži praktizētāji baidās apmeklēt Minghui.org tīmekļa vietni, lai gan viņiem ir dators. Tā vietā viņi saņem izdrukātas materiālu kopijas no praktizētājiem, kuri tos sagatavo, un tā tālāk. Šie praktizētāji ignorē papildu slogu un drošības riskus, kas tiek radīti materiālu ražošanas vietām.

Daži cilvēki konfliktu situācijās nav spējīgi apzināties savus trūkumus. Tā vietā viņi kritizē citus. Šī problēma īpaši izceļas tad, ja visi ģimenes locekļi ir praktizētāji. Sastopoties ar problēmām, viņi pieprasa, lai otra puse rīkotos atbilstoši praktizētāja standartiem. Taču paši aizmirst, ka ir praktizētāji un to, ka konflikta gadījumā viņiem vajadzētu vispirms skatīties sevī.

Es piedalījos praktizētāju pieredzes apmaiņas pasākumā, lai palīdzētu trīs cilvēku ģimenei – tēvam, meitai un znotam atrisināt dažus ieilgušus konfliktus. Tēvs sūdzējās par znotu. Es viņu apturēju un teicu: ''Mēs visi esam praktizētāji, bez iemesla konflikti nerodas. Mums noteikti ir pieķeršanās, no kurām jāatbrīvojas. Ja turpināsiet runāt, kļūsiet vēl dusmīgāks. Tā kā jūs vēlaties, lai citi justu jums līdzi, tad, ja es ļaušu jums turpināt tādā garā, vai es nedarīšu sliktu lietu?" Viņš teica: "Es saprotu, ko jūs sakāt, bet es to nevaru izdarīt." Citiem vārdiem sakot, viņš nevēlējās pilnveidot sevi.

Tēvs sūdzējās un teica, ka znots viņu neciena. Jo vairāk viņš runāja, jo niknāks kļuva. Meita teica, ka vīrs domā tikai par sevi un neizrāda viņai cieņu.

Ikviens uzskatīja, ka otra cilvēka problēma ir mazsvarīga. Man šķita – ja kaut viens no viņiem spētu pieiet šai problēmai kā praktizētājs un ieskatīties sevī, problēma tiktu atrisināta. Piemēram, ja znots atzītu savu kļūdu, atvainotos par to, ka agrāk nav pievērsis tam pietiekamu uzmanību, un apsolītu turpmāk laboties, iespējams, konflikts būtu atrisināts. Tā kā neviens nevēlējās skatīties sevī, konflikti netika atrisināti.

Skolotājs teica:

''Ejiet un patiesi pilnveidojiet sevi – kad nonāksiet konfliktā vai sastapsieties ar kādām problēmām, jums jāieskatās sevī un jānoskaidro, kas nav pareizi, kā arī jāpajautā sev, kā to atrisināt, balstoties uz Likumu, lai izvērtētu situāciju. Padomājiet, vai tā nav pilnveidošanās? Neatkarīgi no tā, vai tu pilnveidojies un spēj to darīt ārpus laicīgās sabiedrības vai laicīgajā sabiedrībā, pajautā sev, vai parasts cilvēks spētu to izdarīt? Viņš nespētu. Tad vai tu neesi cilvēks, kurš pilnveido sevi? Kad notiek kaut kas nepatīkams, kaut kas tāds, kas izraisa tev dusmas, kad tiek apdraudētas tavas personīgās intereses vai arī tiek aizskarts tavs ego, vai tu spēj skatīties sevī un pilnveidot sevi, meklējot pats savus trūkumus; un pat tad, ja nonāc situācijā, kurā tu neesi vainīgs, tev pret to vajadzētu izturēties šādi: " Ak, es saprotu, droši vien kaut kādā veidā esmu rīkojies nepareizi. Vai arī, ja es patiešām neesmu izdarījis neko nepareizu, varbūt tas ir tāpēc, ka es atmaksāju karmu, ko esmu parādā. Es sākšu rīkoties kā pienākas un atmaksāšu to, ko esmu parādā.'' Un tā kā jūs nepārtraukti sastopaties ar šādām lietām, jums ir nepārtraukti jāpilnveidojas. Ja praktizētājs spēj šādi skatīties uz lietām un pilnveidoties, vadoties pēc patiesiem principiem, vai tad nepatīkamās lietas, ar kurām jūs sastopaties parasto cilvēku vidū, patiesībā nav labas lietas?" ("Dafa sekotājiem ir jāmācās Likums." Likuma izklāsts 2011. gada Fa konferencē Vašingtonā)

Kad sastopamies ar problēmām, pirmā lieta, kas mums jāatceras, ir tas, ko Skolotājs mācīja Likumā – mums jāpadomā, kā šādā situācijā rīkotos apgaismota būtne, nevis jāļauj, ka mūs vada cilvēciskas emocijas un priekšstati.

Darīt lietas pēc sava prāta

Skolotājs ir sistemātiski sagatavojis mūsu pilnveidošanās ceļu, tāpēc mums jāievēro Skolotāja norādījumi un jāiet pa šo ceļu labi, kā arī jādara trīs lietas, ko viņš no mums prasa. Daži praktizētāji joprojām turpina rīkoties pēc sava prāta un dara visu, ko vēlas.

Daži neciena parasto cilvēku paražas un ieradumus, citi, atrodoties sabiedrībā, nepievērš uzmanību praktizētāja tēlam: viņi runā neapdomīgi un šī uzvedība atstāj sliktu iespaidu uz tiem, kas nepraktizē. Daži praktizētāji neieklausās citu praktizētāju padomos, tāpēc ir tikuši vairākkārt arestēti un nosūtīti uz piespiedu darba nometnēm vai cietumiem.

Citi praktizētāji neievēro Skolotāja mācības par to, ka nedrīkst iesaistīties piramīdas shēmās un tamlīdzīgās darbībās. Viņi iesaista citus praktizētājus līdzekļu vākšanā, produktu pārdošanā, preču popularizēšanā dažādās platformās un tā tālāk. Viņi atteicās klausīties, kad praktizētāji atkārtoti uz to norādīja, un izmantoja bezdarbu kā attaisnojumu, citējot no konteksta izrautus Dafa fragmentus, lai attaisnotu savu rīcību. Viņi neaizdomājas par to, kāpēc viņiem nav ienākumu avota pat pēc tam, kad ir sākuši pilnveidoties. Daži praktizētāji, kas piedalījās šajās aktivitātēs, tika vajāti, bet daži cieta milzīgus ekonomiskos zaudējumus. Daži praktizētāji iztērēja visu savu enerģiju tiesas prāvās, citiem pat tika atņemta dzīvība, jo vecie spēki izmantoja viņu cilvēciskās vājības.

Ir praktizētāji, kas mudina citus praktizētājus izmantot bezmaksas ārstēšanas pakalpojumus vai iegādāties veselībai vajadzīgus produktus. Viņi izturas pret sevi kā pret parastiem cilvēkiem un aizmirst, ka ir praktizētāji.

Daži neuzmanīgi glabā Dafa grāmatas kur pagadās, kā rezultātā tās tiek bojātas vai nosmērētas. Daudziem, nu jau mirušiem, praktizētājiem bija šādas problēmas. Cieņa pret Skolotāju un Likumu ir ļoti nopietns jautājums.

Tieksme sacensties

Es atklāju, ka cilvēki ar šādu pieķeršanos, vēl pirms sāka praktizēt pilnveidošanos, bieži vien bija stipras gribas cilvēki. Viņi bija elites pārstāvji parasto cilvēku vidū un mājās bija tie, kas pieņēma lēmumus. Turklāt viņi ir salīdzinoši uzcītīgāki pilnveidošanās procesā un labāk dara trīs lietas. Tomēr, viņu tieksme sacensties ir acīmredzama. Īpaši šī vēlme sacensties izpaužas tad, ja arī citi ģimenes locekļi ir praktizētāji.

Ir tāds cilvēku tips, kurš katrā situācijā uzstājīgi cenšas noskaidrot, kuram ir taisnība un kurš kļūdās; viņi vēlas dzirdēt tikai uzslavas un nelabprāt uzklausa kritiku. Kad citi praktizētāji norāda uz viņu problēmām, viņi neskatās sevī, lai pārbaudītu, vai viņiem nav šie trūkumi. Tā vietā viņi strīdas un vaino citus. Strīdā viņi uzstājīgi cenšas pierādīt, ka tieši viņiem ir taisnība.

Ir vēl arī tādi cilvēki, kuri paliek dusmīgi, sastopoties ar milicijas darbiniekiem. Viņi visus miličus uzskata par ļauniem, demonstrē viņiem savu nelokāmību, parāda, ka nebaidās no viņiem, un kliedz: "Faluņ Dafa ir brīnišķīgs!" Tā nav Dafa apliecināšana, bet gan sevis apliecināšana. Miliči arī ir cilvēki, kurus var glābt, tāpēc mums pret viņiem jāizturas ar labestību un gudrību. Šo praktizētāju rīcība šķiet pareiza, bet patiesībā tā nav saskaņā ar Likumu, jo tajā nav labestības. Tas var novest pie tā, ka miliči izdara grēku pret Dafa.

Tieksme cīnīties ir milzīgs šķērslis pilnveidošanās ceļā. Kāpēc ir tik grūti atbrīvoties no šīs pieķeršanās, kas radusies smadzeņu skalošanas rezultātā, kurai mēs bijām pakļauti, kā arī ĶKP kultūras un tās "cīņas filozofijas" iespaidā? Lai atbrīvotos no šīs pieķeršanās, mums, pirmkārt, ne tikai labi un bieži jāmācās Likums, bet arī regulāri jālasa "Deviņi komentāri par komunistisko partiju" un "Partijas kultūras likvidēšana", kā arī jānovērš ĶKP kultūras ietekme uz mums. Kad kaut ko darām, mums vajadzētu veidot ieradumu domāt par citiem un izvērtēt savas kļūdas konflikta gadījumā.

Pieķeršanās slavai, materiālajiem labumiem un jūtām

Šī ir problēma, ar kuru saskaras daudzi gados vecāki praktizētāji. Viņi ir pieķērušies savai slimību izraisošajai karmai, savai pensijai, saviem mazbērniem un tā tālāk.

Jau vairāk nekā desmit gadus kāda praktizētāja ļoti satraucas par saviem bērniem un mazbērniem. Viņa aizvien nāk pie manis, lai sūdzētos par vienu un to pašu problēmu. Daži praktizētāji saka: ''Es atklāju sevī vēl vienu pieķeršanos.'' Es atbildu: ''Pirms vairāk nekā desmit gadiem tu man teici, ka atradi šo pieķeršanos, taču tas, ko tu atklāji tagad, vēl joprojām ir tā pati pieķeršanās. Pilnveidoties nozīmē atbrīvoties no cilvēciskiem priekšstatiem."

Citi, balstoties uz Likumu, nespēj saprast, kur ir kļūdījušies. Tā vietā viņi vērtē to, kas pareizs un kas nepareizs, balstoties uz kāda konkrēta praktizētāja teikto vai to, ko izlasījuši Minghui tīmekļa vietnē. Laika gaitā viņi kļūst pārlieku atkarīgi no sekošanas citam cilvēkam, nevis Likumam. Viņi nezina, kā izmantot Likumu par ceļvedi savā pilnveidošanās ceļā.

Skolotājs teica:

"Tātad, to diez vai var uzskatīt par pilnveidošanos, ja uz visām tavām problēmām norāda kāds cits. Protams, kamēr tu praktizē, es izmantoju citu cilvēku muti, lai dotu tev mājienus, jo tavu pilnveidošanos organizēju es, nevis šie cilvēki." (Vēl viens stingrs brīdinājums)

Daži praktizētāji pastāvīgi uztraucas, ka citiem praktizētājiem ir pieķeršanās, un par to, kādas kļūdas tie varētu pieļaut. Savu priekšstatu vadīti, viņi izvirza tiem prasības. Tā ir viņu pieķeršanās, un tomēr viņi uzskata, ka rīkojas sava drauga-praktizētāja interesēs un izturas pret viņu žēlsirdīgi.

Es raizējos par savas meitas pilnveidošanās stāvokli. Viņa bija slinka un negribīgi mācījās Likumu un izpildīja vingrojumus. Mana sieva bija ļoti uztraukusies. Kad viņa redzēja, ka manis teiktajiem vārdiem nav nekāda efekta, viņa lūdza praktizētājus atnākt uz mūsu mājām un parunātu ar meitu. Katru reizi, kad ieradās praktizētāji, meita sēdēja savā istabā un pat skaļi aizcirta durvis. Šis jautājums radīja domstarpības starp māti un meitu.

Kad atgriezos mājās no cietuma, sieva man pastāstīja par meitas uzvedību. Es teicu: "Tu esi pārāk pieķērusies; tu uz to visu neskatījies kā praktizētāja, bet gan izturējies pret viņu ar mātes jūtām un vērtēji viņu pēc saviem standartiem. Šķiet, ka tā ir mūsu meitas problēma, taču tās cēlonis ir tava pieķeršanās. Tu redzi tikai viņas trūkumus, bet neredzi viņas stiprās puses. Mūsu meitai nav pieķeršanās slavai un materiālajiem labumiem, viņai ir laba sirds. Viņa nav tāda, kā mūsdienu jaunieši, kuri pievērš uzmanību tam, ko ēd un kā ģērbjas, vai vienkārši izklaidējas un seko mūsdienu tendencēm. Viņai bija trīs pārbaudījumi. Ja viņa nepraktizētu Dafa, viņa nespētu pārvarēt šādas grūtības. Viņai nav tik daudz pieķeršanos kā mums. Patiesībā viņa tev palīdz atbrīvoties no pieķeršanās jūtām."

Droši vien tāpēc, ka sieva atbrīvojās no savas pieķeršanās, meita sāka pievērst lielāku uzmanību Likuma apguvei un katru dienu izpildīja vingrojumus.

Jebkas cilvēku pasaulē var kļūt par pieķeršanos, un lielākā daļa no tām ir saistītas ar jūtām. Ja mēs tās neatlaidīsim un turpināsim par tām domāt, izveidosies vēl cita pieķeršanās. Lai no tā atbrīvotos, pirmkārt, mums jāmācās Likums un jāatceras mūsu misija. Ja mēs patiesi pilnveidojam savu raksturu un domājam par dzīvajām būtnēm, vai kaut kas no tā, ar ko saskaramies, varētu mūs traucēt?

Noslēgums

Skolotājs sacīja:

"Es vēlos jums teikt: agrāk jūsu būtība patiesībā balstījās uz egoismu, bet turpmāk, lai ko jūs arī darītu, jums vispirms jādomā par citiem un jāpilnveidojas, kļūstot par patiesiem Apgaismotajiem, kuriem nav egoisma un kuri dzīvo saskaņā ar principu "vispirms – viņš, tad – es". Tāpēc turpmāk, lai ko arī jūs darītu, lai ko arī jūs teiktu, jums jādomā par citiem, un pat par nākamajām paaudzēm! Rūpējieties, lai Dafa mūžam paliktu nemainīgs!" ("Budas būtība neko neizlaižot" no Uzcītīgas pilnveidošanās būtība)

Cilvēkiem ir ļoti grūti atlaist savu "es'', taču mums, kā praktizētājiem, ir pilnībā jāatbrīvojas no sava "es", lai sasniegtu patiesu Apgaismību, kas balstās uz nesavtību un altruismu. Lai sasniegtu šo mērķi, labākais līdzeklis ir mācīties Likumu un konfliktu laikā skatīties sevī. Ja mēs spēsim atcerēties Likumu un domāt par dzīvajām būtnēm, mēs patiesi spēsim atlaist sevi.

Avots: https://en.minghui.org/html/articles/2026/9/11/235849.html