Mana izpratne par "Ērkšķu krūmiem klātā kalna" pārbaudījumu grāmatā "Ceļojums uz Rietumiem"

Par "Ērkšķu krūmiem klāto kalnu" tiek runāts grāmatā "Ceļojums uz Rietumiem". Ceļojumā pēc svētajiem rakstiem Tanu dinastijas mūks un viņa līdzgaitnieki kopumā pārvarēja 81 pārbaudījumu; "Ērkšķu krūmiem klātais kalns" bija 52. pārbaudījums.

Daudzi lasītāji šo pārbaudījumu neatceras īpaši spilgti, jo tas nebija saistīts nedz ar neuzvaramiem dēmonu valdniekiem, nedz ar nežēlīgām, mokošām ciešanām. Gluži pretēji, šī vieta izskatījās kā miera un harmonijas oāze, kur augu un koku gari izturas pret Tanu dinastijas mūku ar vislielāko cieņu. Izmantojot sarunas par dzeju un filozofiju kā ieganstu, viņi izlika ceļotājiem slazdus.

Četri koku gari pārvērtās par sirmiem nemirstīgajiem, un, pārrunājot dzenbudisma filozofiju un dzeju ar Tanu dinastijas mūku, to runas bija pilnas ar izsmalcinātiem, skaistiem vārdiem. Nevienā no viņu kustībām nebija ne miņas no dēmoniskām enerģijām. Gluži pretēji, viņi šķita daudz apgaismotāki par mirstīgo pasaules mācītajiem vīriem.

Runājot par Tanu dinastijas mūka dzeju un viņa prātojumiem par dzenbudismu, gari viņu slavēja, sakot: "Šim svētajam mūkam piemīt neparasts talants un dziļa izpratne par dzenbudismu! Viņš patiešām ir sens Budas pārstāvis no dzenbudisma tradīcijas!" Nonācis miglas ieskautajā Meža gara mājvietā, klausoties izsmalcinātās sarunās un glaimos, Tanu dinastijas mūks uz brīdi piemirsa par briesmām un zaudēja modrību.

Tomēr tieši šī "cieņpilnā" un "mierpilnā" atmosfēra bija šī pārbaudījuma visbīstamākais aspekts – viltīgs slazds, kas bija izveidots, lai, slēpjoties šķietami labvēlīgas vides aizsegā, lēnām grautu viņa apņēmību pabeigt svētceļojumu.

Kad parādījās Aprikožu feja un atklāja viņam savas jūtas, demonstrējot savu vienreizējo skaistumu, šis maiguma slazds tika pilnībā atmaskots. Tanu dinastijas mūks palika uzticīgs budistu priekšrakstiem, un pēc tam, kad mācekļi viņu atrada, viņš spēja pilnībā atbrīvoties no skaistuma un mīlestības valgiem. Tieši šī pārbaudījuma laikā Tanu mūks izteica šos nozīmīgos vārdus: "Cilvēka ķermeni ir grūti iegūt, piedzimt Ķīnā nav viegli, un patieso Dharmu ir grūti atrast: ja tev tas viss ir, tā ir vienreizēja svētība."

Praktizējot Faluņ Dafa, tagad, kad atmosfēra ir kļuvusi brīvāka, esmu pamanījis, ka gan es, gan draugi-praktizētāji esam dažādā mērā ieslīguši pašapmierinātībā. Sākumā mēs centīgi darījām trīs lietas, bet tagad ar nepacietību gaidām Likuma izlabošanas perioda beigas un iegrimstam ikdienas rūpēs – atstājot pilnveidošanos otrajā plānā. Daži praktizētāji pat sākuši baudīt ikdienas dzīvi, domājot par to, kā uzlabot dzīves kvalitāti.

Ikdienas dzīve ir kā maigs slazds, kas pakāpeniski grauj praktizētāja gribasspēku. Dzīvot parasta cilvēka dzīvi ir viegli – tev tikai jāpārstāj mācīties Likums, sazināties ar citiem praktizētājiem un apmeklēt Minghui.org vietni, un dzīve turpinās kā parasti.

Mācoties Likumu, mēs esam nonākuši pie atziņas, ka par katru minūti, kas mums šodien ir dota, mums jāpateicas Skolotājam, kurš mūsu dēļ ir izcietis neizsakāmas ciešanas.

Vietās, kuras mēs neredzam – cietumos, aizturēšanas centros un smadzeņu skalošanas nometnēs – daudzi mūsu draugi-praktizētāji joprojām tiek vajāti, turklāt Dafa joprojām tiek apmelots un diskreditēts. Kad Likuma izlabošanas periods beigsies, neskaitāmi daudzi neziņā dzīvojoši cilvēki, kā arī milzīgas grupas būtņu, kas stāv aiz viņiem, uz visiem laikiem zaudēs dzīvību.

Ja mums neizdosies izpildīt solījumus, ko devām, ierodoties šajā pasaulē, kāds liktenis mūs sagaida? Kā gan mēs varam neizmantot šo laiku, lai uzcītīgi virzītos uz priekšu?

Atskatoties uz savu garīgās pilnveidošanās ceļu, esmu atklājis sevī daudzas dziļi iesakņojušās pieķeršanās – visas tās parādījās pēc tam, kad atslābinājos sevis pilnveidošanā. Es atklāju šīs pieķeršanās un nepilnības, strādāju pie tā, lai tās novērstu, un dalos šajā pieredzē ar citiem praktizētājiem, lai mēs varētu palīdzēt viens otram.

Izmantot iepriekš sagatavotus argumentus, lai skaidrotu patiesību

Agrāk, kad es skaidroju patiesību par Dafa, es neuzdrošinājos runāt skaļi un nezināju, kā to darīt. Vēlāk es uzgāju Minghui.org vietnē publicētus rakstus, kuros citi praktizētāji dalās efektīvās metodēs, kā skaidrot patiesību, kā veidot kontaktu, kā uzsākt sarunu, un, kā iedrošināt cilvēkus izstāties no ĶKP.

Pēc to izlasīšanas man šķita, ka esmu atradis dārgumus; es šos ieteikumus iemācījos no galvas un, veicot dažas nelielas izmaiņas, izstrādāju savus paņēmienus, kā skaidrot patiesību. Vēlāk, kad es sāku tos pielietot, tie izrādījās patiešām ļoti iedarbīgi. Kad citi praktizētāji mani slavēja, es pat devu viņiem dažus padomus.

Pakāpeniski es atklāju, ka, bez izvēles izmantojot vienu un to pašu argumentu kopumu sarunās ar dažādiem cilvēkiem, daži no viņiem negaidīti izteica iebildumus, un es nonācu strupceļā, nezinot, kā turpināt sarunu, bet citi vienkārši nepiekrita man.

Es sapratu, ka uzslavas bija mani ietekmējušas un skārušas manu sirdi. Es biju padarījis cilvēku glābšanu par ikdienas rutīnu. Neatkarīgi no tā, ar ko man nācās sastapties, sarunās es centos pielietot noteiktu vārdu kopumu un pārāk koncentrējos uz savu iepriekšējo pieredzi.

Bet cilvēku glābšana nav nekas tāds, ko varētu veikt pēc noteikta šablona, tas nav tik vienkārši. Tikai rīkojoties žēlsirdības vadīti, no sirds vēlot viņiem to labāko, mēs varam efektīvi skaidrot patiesību, kliedēt viņu maldus un patiesi izglābt šos cilvēkus.

Gudrība, ko Dafa mums ir devis, noteikti ietver sevī daudz vairāk nekā tikai vienu, atsevišķu patiesības skaidrošanas metodi. Mums ir dota gudrība un spējas, lai tiktu galā ar dažādām situācijām. Svarīgi ir tas, vai mēs ieliekam tajā savu sirdi – mēs nedrīkstam ieciklēties uz savu iepriekšējo pieredzi.

Tieksme izrādīties

Reiz mani pārņēma spēcīga vēlme izrādīties. Tiklīdz iesniedzu rakstu Minghui.org. es ar nepacietību gaidīju tā publicēšanu, katru dienu pārbaudot vietni. Ja raksts netiktu publicēts, es justu skumjas; bet, tiklīdz tas būtu publicēts, es justos apmierināts, domājot, cik dziļas ir manas zināšanas un cik labi es saprotu lietas.

Ilgu laiku es paliku ieslodzīts savas iepriekšējās izpratnes šaurajos rāmjos – tik ļoti, ka pat pēc gadiem pārlasot tos senos rakstus, es atkal ļāvos pašapmierinātībai.

Turklāt man apkārt bija cilvēku grupa, kuri mani slavēja, sakot, ka es esot "talantīgs", ka mana "Debesu acs ir atvērta augstā līmenī" un ka man esot "augsts Sjiņsjiņ" un "izcila izpratnes spēja" – un man patika šie komplimenti.

Sevis apliecināšana

Pieredzes apmaiņas laikā ar kādu praktizētāju es dzirdēju, kā kāds stāsta par vajāšanām, kuras viņš agrāk bija izcietis. Mūsu sarunas laikā viņš ļoti sīki aprakstīja savu rīcību – it kā ar nostaļģiju atceroties, kā viņš rīkojās tajos smagajos apstākļos. Tomēr es sapratu, ka viņš patiesībā apliecināja sevi, nevis Dafa.

Un otrādi, esmu arī redzējis, kā viena praktizētāja mierīgi un nosvērti stāstīja, kā viņa pārvarēja vajāšanu, paļaujoties uz taisnām domām. Runājot mierīgā, stingrā balsī, viņa pastāstīja par savām ciešanām un par to, kā viņai izdevās tās pārvarēt, pateicoties savai taisnajai ticībai Dafa. Ar savu Debesu aci es ieraudzīju, ka blakus stāvošajam Skolotāja Likuma ķermenim acīs sariešas asaras. Tajā brīdī arī mani pārņēma bezgalīga pateicība Skolotājam un nesatricināma ticība Dafa.

Iepriekš vietnē Minghui tika publicēts īpašs raksts ar nosaukumu "Sekojot Skolotāja norādījumiem pilnveidoties tikpat centīgi kā pašā sākumā", kas mani dziļi iedvesmoja, kad to izlasīju. Es sajutu spēcīgu vēlmi izstāstīt savu stāstu līdz galam, kaut vai tikai tādēļ, lai brīdinātu pats sevi: nevajag slīgt pašapmierinātībā.

Draugi-praktizētāji, neļausimies pašapmierinātībai; centīsimies kopā virzīties uz priekšu!

Raksti, kuros praktizētāji dalās savās atziņās, parasti atspoguļo praktizētāja izpratni konkrētā brīdī, kas ir atkarīga no viņa pilnveidošanās līmeņa, un tie tiek publicēti ar mērķi palīdzēt viens otram pilnveidoties.

Avots: https://en.minghui.org/html/articles/2026/4/18/233694.html