Finanšu un bezdarba krīzes Ķīnā: brīdinājuma signāls

Šo rakstu ir iesūtījis Faluņgun praktizētājs no Ķīnas. Viņš uzskata, ka pašreizējās ekonomiskās problēmas, kas skar parastos Ķīnas iedzīvotājus, ir izraisījusi Ķīnas komunistiskā partija (ĶKP), konkrēti, tās manipulācijas ar politisko, finanšu un pat tiesu sistēmām, kuras tā izmanto, lai gūtu labumu sev, vienlaikus kaitējot tautai.

Autors uzskata, ka krīzes pamatā ir morāles pagrimums mūsdienu Ķīnā. Pēc vairākām politiskām kampaņām, kas bija vērstas pret tradicionālajām ķīniešu vērtībām, Ķīnas komunistiskā partija 1999. gada jūlijā sāka vajāt Faluņgun. Tas vēl vairāk attālināja cilvēkus no viņu sirdsapziņas un šīs prakses popularizētajiem principiem "Īstenība, Labestība, Pacietība". Laika gaitā tas noveda pie sociālām un finansiālām problēmām, nabadzības un citām katastrofām. Šī ideja par cēloņsakarību ir iesakņojusies Ķīnas tradicionālajā kultūrā un atbalsojas arī Rietumu kultūrā. Viens no piemēriem varētu būt Bībeles stāsts par Sodomas un Gomoras iznīcināšanu.

Raksta autors iesaka ķīniešiem godāt tikumību, izstāties no ĶKP un pārtraukt tieši vai netieši piedalīties Faluņgun vajāšanā.

* * *

Pēc tā, ko esmu redzējis un dzirdējis, daudziem ierindas pilsoņiem Ķīnā 2025. gads bija finansiāli grūts. Tātad, kas notiks tālāk?

Es vēlos apspriest šo tēmu, jo Ķīnas komunistiskajai partijai nerūp parastie Ķīnas pilsoņi. Faktiski, parastie ķīnieši bieži sevi dēvē par dzjucajiem (puraviem), kurus ĶKP ekspluatē tāpat kā puravus, šķinot tos atkal un atkal. Lai cik smagi strādātu vai censtos parastie cilvēki, viņu liktenis joprojām ir ĶKP rokās.

Piemēram, pirms kāda laika ĶKP augstākais līderis apgalvoja, ka cilvēks var dzīvot līdz pat 150 gadiem, kas, visticamāk, ir saistīts ar ĶKP piekopto orgānu izņemšanu no dzīviem pārliecības dēļ ieslodzītajiem. Interneta lietotāji šādā situācijā sevi dēvē par žeņkuaniem (cilvēku atradnes, t. i., nevis ogļu vai zelta, bet cilvēku orgānu ieguve), jo šis resurss nav atjaunojams. Parasto cilvēku paaugstināšana no puraviem līdz cilvēku atradnēm zīmē drūmu ainu – pat ja cilvēks mirst, viņa orgānus joprojām var izmantot, lai nodrošinātu peļņu ĶKP.

Šajā situācijā nevar gaidīt, ka partija mainīs savu rīcību un sāks rūpēties par cilvēku labklājību. Tas nozīmē, ka neatkarīgi no finanšu krīzes Ķīnā, ĶKP elite turpinās baudīt savu priviliģēto statusu kā parasti.

Augsts bezdarba līmenis un ekonomikas lejupslīde

Vienkāršāk runājot, sabiedrības finansiālā situācija atspoguļojas bezdarba līmenī. 2023. gadā situācija bija tik briesmīga, ka saskaņā ar Pekinas Universitātes ekonomikas profesora Džana Daņdaņa aprēķiniem bezdarba līmenis jauniešu vidū Ķīnā sasniedza 46,5 %, par ko 2025. gada augustā rakstīja Yahoo: "Bezdarbs jauniešu vidū Ķīnā ir tik liels, ka Z paaudzes darba meklētāji maksā 7 dolārus dienā, lai varētu izlikties, ka strādā birojā." Šajā situācijā liels skaits jauniešu bija spiesti aiziet no darba tirgus, lai "gulšņātu" un darītu tikai to, kas nepieciešams izdzīvošanai, nevis cerot atrast darbu.

Šķiet, ka bezdarba situācija 2025. gadā ir pasliktinājusies, un īpaši smagi tā ir skārusi jaunos absolventus. Kā varēja sagaidīt, krīze skar galvenokārt nabadzīgās un vidusšķiras ģimenes; bagātie un ietekmīgie cilvēki bez problēmām atrod darbu.

Tomēr arī bagātie Ķīnā saskaras ar savām problēmām. "Ķīna pastiprina centienus iekasēt nodokļus no pilsoņu ienākumiem ārzemēs, paplašinot pārbaudes arī uz mazāk turīgiem iedzīvotājiem, pēc tam, kad pagājušajā gadā tās bija vērstas tikai uz ļoti bagātajiem," ziņoja Bloomberg 2025. gada jūnijā publicētajā rakstā "Ķīnas cīņa pret nodokļu nemaksāšanu neaprobežojas tikai ar superbagātajiem".

Tas ietekmē gan privātpersonas, gan uzņēmumus. "Saskaņā ar Ķīnas nodokļu likumiem, uzņēmumiem, kuru gada apgrozījums pārsniedz piecus miljonus juaņu, ir jāmaksā līdz 13 % PVN," 2025. gada novembrī ziņoja Bloomberg. Daudzi uzņēmumi gūst peļņu, izmantojot lētu darbaspēku Ķīnā un pārdodot mazvērtīgas preces lielos apjomos. Pēc ekspertu domām, jaunais pievienotās vērtības nodoklis 13 % apmērā, visticamāk, daudzus tiešsaistes tirdzniecības uzņēmumus novedīs līdz bankrotam.

Neilgtspējīga ekonomika

Šo problēmu ietekme uz finansēm, cilvēku psihoemocionālo stāvokli un sabiedrību kopumā ir ļoti liela. "Šī nenoteiktība mudina daudzus ķīniešu jauniešus sākt dzīvot taupīgi, un sociālie tīkli ir pārpludināti ar padomiem, kā izdzīvot ar minimālu naudas summu," ziņoja BBC 2025. gada novembra rakstā "Divas maltītes par 1 dolāru: kāpēc jaunieši Ķīnā netērē naudu".

Piemēram, 24 gadus vecās Zhang Small Grain of Rice ( pseidonīms internetā) video redzams, kā viņa ikdienas higiēnas vajadzībām izmanto parasto ziepju gabaliņu, nevis dārgus ādas kopšanas līdzekļus.

Atsacīšanās tērēt varētu padarīt ekonomisko recesiju vēl smagāku vai ilgāku. Tātad, kas īsti ir noticis, un kāpēc Ķīnas ekonomika nav ilgtspējīga?

Ilgu laiku Ķīnas ekonomikas izaugsme ir bijusi atkarīga no investīcijām un eksporta. "Laikā no 1998. gada līdz 2015. gadam... investīcijas – kapitāla palielināšana – bija galvenais faktors, kas veidoja 68,3 % no IKP pieauguma," teikts 2024. gada Nacionālā Ekonomikas pētījumu biroja ziņojumā.

Investīcijas veicināja Ķīnas ražošanas nozares attīstību un dažkārt izraisīja saražotās produkcijas pārpalikumu. "Sākumā pārmērīgas investīcijas ieplūda strauji augošajā nekustamā īpašuma sektorā, bet pēdējā laikā tās ir izplatījušās arī rūpniecības sektorā." Galu galā tas ir novedis pie pārpodukcijas un pašreizējā regresijas fenomena – haotiskas cenu konkurences, kas kaitē nozares stabilitātei – ar ražotāju cenu krišanos un pieaugošajiem zaudējumiem vietējos uzņēmumos," teikts Dalasas Federālās rezervju bankas 2025. gada decembra pārskatā.

Rezultātā Ķīnas kumulatīvais tirdzniecības pārpalikums pirmajos 11 mēnešos 2025. gadā pārsniedza 1 triljonu ASV dolāru, kas ir vēsturisks pavērsiens. Tomēr šis sasniegums raisa arī bažas. Žurnālā The Diplomat 2026. gada janvārī publicētajā rakstā "Cik reāls ir Ķīnas tirdzniecības pārpalikums, kas pārsniedz 1 triljonu dolāru?" norādīts, ka šis skaitlis atbilst aptuvenajam kopējam tirdzniecības pārpalikumam valstīs, kas ieņem otro līdz desmito vietu pasaulē pēc pārpalikuma apmēra.

Šāda nelīdzsvarota ekonomika ir negatīvi ietekmējusi valstis visā pasaulē. Lielākie upuri ir jaunattīstības valstis. Globalizācijai bija jāpalīdz Āfrikai, Latīņamerikai un Dienvidaustrumāzijai pabeigt industrializāciju, bet Ķīnas modelis ir pārvērtis tās par lētu preču izgāztuvi un izejvielu piegādātājām.

"Ķīna cenšas sevi pozicionēt kā "Globālo Dienvidu" – valstu grupas, kas tiek pretstatīta Rietumu pasaules koncepcijai – līderi. Taču, cenšoties iegūt ietekmi, tā sastopas ar šķērsli — arvien pieaugošu pretestību tās tirdzniecības praksei," teikts 2024. gada decembra Business Insider rakstā "Ķīnas lētās preces apdraud tās ietekmi jaunattīstības valstīs".

"No Indonēzijas līdz Brazīlijai tirgus ir pārpludināts ar lētām Ķīnas precēm, tostarp elektriskajiem transportlīdzekļiem, tekstilizstrādājumiem un tēraudu, un, pēc kritiķu domām, tas apdraud vietējās rūpniecības nozares, kas joprojām cenšas atgūties pēc COVID-19 izraisītās ekonomiskās lejupslīdes," teikts rakstā.

Visi šie gadījumi apliecina kļūdainās Ķīnas ekonomikas kaitīgo ietekmi un izskaidro, kāpēc tā nav ilgtspējīga. Tā kā arvien vairāk valstu apzinās šo problēmu un samazina importu no Ķīnas, ĶKP būs jāpaļaujas uz iekšzemes pieprasījumu un privāto patēriņu. Taču ieņēmumu samazināšanās, un no tā izrietošā taupība padara šo iespēju par bezizejas situāciju.

Problēmas sakne

Zināmā mērā iepriekš aprakstītā tirdzniecības nelīdzsvarotība ir līdzīga vēzim, slimībai, kurai raksturīga nekontrolēta patoloģisku šūnu augšana.

Kad tā kļūst par asiņainu konkurenci, ekonomikas "kompresiju", nodokļu ieņēmumu mazināšanos un algu pieaugumu, viss šis deflācijas spiediens tagad tiek eksportēts. Es patiešām uzskatu to par ekonomikas vēzi," skaidroja Singapūras finanšu izglītības speciālists Lo Čenčuans savā rakstā "Ķīna eksportē ekonomiskās problēmas uz Singapūru un tālāk?", kas 2025. gada novembrī tika publicēts digitālajā mediju tīklā Independent Singapore News .

Sekas ir katastrofālas ne tikai globālā, bet arī vietējā mērogā. Saskaņā ar 2025. gada maija NPR publikāciju, nekontrolētā pārprodukcija ir padarījusi Ķīnu par lielāko parādu piedzinēju jaunattīstības valstīs. Ķīnā ĶKP un tās vietējās varas iestādes nav spējušas atmaksāt parādus un tādējādi kopš 2025. gada ir kļuvušas par lielākajām parādniecēm.

Šie parādi ir negatīvi ietekmējuši visas nozares. Izņemot ĶKP galvenās valdības institūcijas, daudzas zemāka līmeņa institūcijas nespēj izmaksāt saviem darbiniekiem algas. Šajā laikā ĶKP ir sadrukājusi vēl vairāk naudas, ko elite atkal ir iebāzusi sev kabatās.

Ķīnas ekonomiskā krīze sakņojas tās politiskajās prioritātēs – globālā ekspansija un ietekme, un savas valsts ekspluatācija – līdzīgi iepriekš minētajam vēža raksturojumam. Izmantojot cilvēktiesību ierobežojumus, zemo sociālās nodrošinātības līmeni un zemo patēriņu, lai panāktu cenu priekšrocības, ĶKP izmanto valsts subsīdijas, mākslīgi maina tirgus apstākļus un īsteno politisko aizsardzību, lai virzītu savus produktus pasaules tirgū. Piedāvājot ārkārtīgi zemas cenas, Ķīna iznīcina ražošanas nozares citās valstīs.

Šāda destruktīva prakse atbilst stratēģijai, ko ĶKP izmanto kopš nākšanas pie varas 1949. gadā. Pēc tam, kad pagājušā gadsimta 50. gados tika atsavināta zeme un kapitāls zemes īpašniekiem un uzņēmējiem, 1958. gadā tika uzsākts bēdīgi slavenais "Lielais izrāviens", kas noveda pie Lielā bada (1959- 1962). Pēc Kultūras revolūcijas (1966-1976) Ķīnas komunistiskā partija 1989. gadā sarīkoja slaktiņu Tiaņanmeņas laukumā un 1999. gadā sāka vajāt Faluņgun.

No ekonomikas līdz kultūrai, no politiskās sistēmas līdz ideoloģijai, ĶKP vienmēr ir uzskatījusi par prioritāti kontroli, neskatoties uz to, ka tā kaitē pilsoņiem. Pēdējo 26 gadu laikā tā ar naida propagandas starpniecību ir nomelnojusi Faluņgun un pārliecinājusi cilvēkus ignorēt savu sirdsapziņu. Laika gaitā cilvēki ir kļuvuši vienaldzīgi attiecībā uz nevainīgu Faluņgun praktizētāju aizturēšanu un spīdzināšanu, un tagad koncentrējas tikai uz saviem īslaicīgajiem ieguvumiem. Vajāšana grauj sabiedrības morālo pamatu, un galu galā visi kļūs par tās upuriem.

Bez cerības

Agrāk vecāki mācīja saviem bērniem, ka ir jāmācās, lai atrastu labu darbu un varētu dzīvot labāku dzīvi. Nekas no tā nav attiecināms uz mūsdienu Ķīnu. Ņemot vērā iepriekš aprakstīto parādu apburto loku, kā arī obligātās sociālās apdrošināšanas iemaksas, daudzi jaunuzņēmumi un vidēji lieli uzņēmumi pārtrauca darbību. Pēc tam, kad 2024. gada jūlijā stājās spēkā grozījumi Uzņēmumu likumā, par parādniekiem kļuva arī uzņēmumu akcionāri, kuri iepriekš bija apsolījuši ieguldīt kapitālu, bet to neizdarīja.

ĶKP nepārtraukti mainīgā politika ir nodrošinājusi ierēdņiem iespēju izmantot parastos cilvēkus peļņas gūšanai. Nekustamā īpašuma cenu krituma un nepabeigto būvniecības projektu dēļ cilvēku sūri grūti nopelnītā nauda vienkārši pazūd. Straujais mājokļu cenu kritums nozīmē, ka pirmā iemaksa un remonta izmaksas ir iztērētas velti, jo nekustamā īpašuma vērtība bieži vien kļūst zemāka par hipotekārā kredīta pamatsummu. Situāciju vēl vairāk pasliktina tas, ka īpašniekiem tik un tā ir jāturpina maksāt hipotēku.

Ķīnā ir stingra hukou (pastāvīgās dzīvesvietas reģistrācijas) sistēma. Daudzi cilvēki no lauku apvidiem pameta ģimenes, lai smagi strādātu un izveidotu sev dzīvi pilsētā. Mājas, ko viņi iegādājās un kas kādreiz bija viņu ģimeņu lepnums, tagad ir kļuvušas par finansiāliem melnajiem caurumiem. Viņu nožēla par šo hipotekāro kredītu un auto kredītu ņemšanu ir neaprakstāma.

Turpināt dzīvot pilsētā ir bezcerīgi, un nestrādāt nav iespējams. Lai padarītu situāciju vēl sliktāku, tika paaugstināts pensionēšanās vecums. Ņemot vērā visus šos faktorus kopā, ne mazums cilvēku dzīvo nabadzībā, bet daži pat izvēlas izdarīt pašnāvību.

Taču ĶKP ignorē visas šīs iekšējās krīzes un iedzīvotāju ciešanas, un turpina tērēt naudu, lai izplatītu savu komunistisko ideoloģiju visā pasaulē.

Sudraba maliņa

Haoss mūsdienu Ķīnā liek aizdomāties par to, kas ir nogājis greizi, jo, lai rastu risinājumus, ir būtiski saprast problēmas iemeslus.

Vai problēmu var atrisināt, arestējot vēl vairāk korumpētu amatpersonu? Ja problēmas sakne ir ĶKP izraisītais morālais pagrimums, šie aresti diez vai kaut ko būtiski mainīs. Piemēram, agrāk pēc katras politiskās kampaņas ĶKP daļu cilvēku nosauca par "nekārtības cēlējiem" un izvēlējās tos par vajāšanu mērķi, taču drīz vien sekoja nākamā kampaņa – un nākamā katastrofa.

Tas ir tāpēc, ka problēmas sakne ir pati ĶKP. Režīms var laiku pa laikam mainīt taktiku, lai mazinātu sabiedrības sašutumu un gūtu ārvalstu atbalstu (piemēram, rīkojoties piesardzīgi, kā tas tika darīts iepriekšējos gadu desmitos), bet tā būtība – kontrolēt un apspiest cilvēkus par katru cenu savu interešu labā – paliek nemainīga.

Veicinot šķiru cīņu, naidu un melus, režīms iet pret Ķīnas tradicionālajām vērtībām, kas sakņojas labestībā, cieņā un uzmanībā pret citiem. Tas nav nekāds pārsteigums, jo komunisms Ķīnai ir svešs; tas tika eksportēts no Padomju Savienības un uzspiests ķīniešu tautai.

Grāmata "Deviņi komentāri par komunistisko partiju" labi izskaidro ĶKP būtību. Vairāk nekā 450 miljoni ķīniešu ir sapratuši, cik toksiska ir ĶKP, un atteikušies no piederības partijai, tostarp tās jaunatnes organizācijām – jaunatnes līgai un jaunajiem pionieriem. Ir svarīgi izstāties no partijas, jo, pievienojoties šīm organizācijām, cilvēkiem bija jāpaceļ dūre un jāzvēr, ka viņi veltīs savu dzīvi Ķīnas komunistiskajai partijai.

Secinājums: sociālajiem satricinājumiem Ķīnā vajadzētu mudināt cilvēkus gan šajā valstī, gan ārpus tās izdarīt morālu izvēli, pirms ĶKP kuģis nogrimst. Tiem, kas kādreiz iestājušies ĶKP, no tās jāizstājas, un ārpus Ķīnas dzīvojošajiem jāapzinās un jāpretos ĶKP arvien pieaugošajai ietekmei šajās valstīs un viņu kopienās. Ir kāds sens ķīniešu teiciens: "Labais tiek atalgots, bet ļaunais sodīts." Morāli degradētā sabiedrībā beigu beigās cietīs visi, neatkarīgi no viņu atrašanās vietas vai stāvokļa sabiedrībā.

Avots: https://en.minghui.org/html/articles/2026/1/21/232391.html