Visi milicijas darbinieki, kas bija telpā, klausījās manu stāstu par Faluņ Dafa

Pirms sāku praktizēt Faluņ Dafa, man bija vāja veselība. Vislielākā problēma bija mugurkaula diska trūce, kuras dēļ biju spiesta atrasties gultā, jo nespēju kustēties. 1996. gada maijā es noskatījos video, kurā Skolotājs Li lasīja Fa lekcijas, un pēc tam mana dzīve pilnībā mainījās. Es neiztērēju nevienu centu, bet visas manas slimības pazuda. Pēdējos 29 gadus esmu bijusi vesela un ļoti enerģiska, varu ilgstoši strādāt, nejūtot nogurumu, tāpēc mani ienākumi ir lielāki un dzīves līmenis ir labāks. Esmu patiesi svētīta.

2024. gada decembrī vietējās milicijas darbinieki mani arestēja, kad tirgū runāju ar cilvēkiem par Faluņ Dafa. Mani aizveda uz milicijas iecirkni. Telpa bija pilna ar miličiem – visi, izņemot to, kurš mani pratināja, skatījās savos datoros. Es apsēdos krēslā un atteicos atbildēt uz viņa jautājumiem.

Beidzot viņš teica: "Pastāstiet, kādu labumu jūs guvāt no Faluņ Dafa prakses."

"Esmu piedzīvojusi milzīgas pārvērtības," atbildēju.

Pēkšņi visi miliči pagriezās un paskatījās uz mani. Un tad es sāku stāstīt viņiem savu stāstu.

"Kādu dienu, braucot 13. maršruta autobusā, autovadītājs pēkšņi strauji bremzēja. Mēs, trīs cilvēki, kuri stāvējām, nokritām zemē. Mana ķermeņa augšdaļa atsitās pret priekšējā pakāpiena malu, salaužot trīs ribas kreisajā pusē. Vēl viens cilvēks guva smadzeņu satricinājumu. Visi autobusā lamājās, izņemot mani. Es nelamājos un neko neteicu. Es zināju, ka vadītājs nevēlējās mūs savainot.

"Tante, tu esi cietusi visvairāk," teica šoferis. "Bet tu esi vienīgā, kas mani nelamā."

Mani aizveda uz slimnīcu. Ārsts teica, ka man nevajadzētu kustēties, jo pretējā gadījumā varētu tikt bojāti iekšējie orgāni. Vietējās Transporta pārvaldes darbinieks pieprasīja, lai mani hospitalizē, sakot, ka par manām traumām ir atbildīga viņu iestāde.

Es viņiem teicu: "Man nav nepieciešama hospitalizācija. Es praktizēju Faluņ Dafa. Es ātri atveseļošos, ja došos mājās un izpildīšu vingrojumus. Agrāk man bija ļoti slikta veselība, bet es atveseļojos pēc tam, kad sāku praktizēt Faluņ Dafa."

Tā nu es atgriezos mājās. Nākamajā dienā es sev jautāju: "Vai man vajadzētu izpildīt vingrojumus ar šādām traumām?" Un nekavējoties atbildēju: "Jā, vajadzētu gan."

Tā nu es sāku izpildīt vingrojumus. Kad noliecos, man tik ļoti sāpēja, ka gandrīz sāku raudāt. Tajā brīdī es dzirdēju Skolotāju labsirdīgā balsi sakām: "Mans bērns."

Balss bija ļoti skaidra, un es jutu pa visu ķermeni izplūstam siltu plūsmu. Es zināju, ka Skolotājs rūpējas par mani. Es lasīju grāmatu "Džuaņ Faluņ" un izpildīju vingrojumus.

Virs manām lauztajām ribām bija labi redzams izcilnis. Vairāki Faluņ Dafa praktizētāji ieradās pie manis mājās un raidīja taisnās domas par mani. Drīz vien izcilnis saruka un pazuda. Sāpes mazinājās, un es jutos, tā it kā no manis būtu noņemts liels smagums.

Autobusa vadītājs man piezvanīja un teica: "Man vairs neatļauj vadīt autobusu. Man jāapmeklē autovadītāju apmācības kursi."

Es viņam teicu: "Ejiet un palūdziet savam priekšniekam, lai ļauj jums vadīt autobusu, jo viņiem tagad trūkst darbinieku. Es netaisos jūs šantažēt vai radīt kādas problēmas. Man pat nebija nepieciešama hospitalizācija."

Pēc trim nedēļām es atgriezos darbā un piezvanīju šoferim: "Tagad esmu pilnībā atveseļojusies un atgriezos darbā. Lūdzu, pasakiet saviem priekšniekiem, ka viss ir kārtībā."

Daži pasažieru pārvadājumu uzņēmuma pārstāvji ieradās pie manis mājās. "Mēs uzņemamies pilnu atbildību un izmaksāsim jums kompensāciju. Ja tas būtu noticis ar citu cilvēku, viņš mēģinātu palikt slimnīcā arī pēc atveseļošanās. Jūs atteicāties no hospitalizācijas. Cik daudz naudas jūs vēlaties?"

Es atbildēju: "Man nevajag naudu. Šoferis to nedarīja tīšām, viņš negribēja lai tā notiek. Es esmu Faluņ Dafa praktizētāja. Mans Skolotājs mums māca vienmēr vispirms domāt par citiem. Jums nevajadzētu ticēt tam, ko televīzijā saka par Faluņ Dafa. Tā nav taisnība. Faluņ Dafa māca cilvēkus būt labiem. Pat ja kāds tevi sāpina, tev tik un tā vajadzētu viņu saprast un izrādīt iecietību." Viena darbinieka acīs es pamanīju asaras."

Visi miliči klusi klausījās, un mani vārdi, šķiet, viņus aizkustināja.

Es teicu milicijas darbiniekiem: "Man bija slikts raksturs, biju viegli aizkaitināma. Es visu laiku strīdējos ar savu vīru. Praktizējot Faluņ Dafa, iemācījos skatīties sevī un tagad vairs nestrīdos."

"Kurš pirmais parasti uzsāka strīdu?" viens milicis jautāja.

Atbildēju, ka tā biju es.

Un tad es izstāstīju vēl vienu stāstu: "Vienā ļoti aukstā dienā es gāju pa kādu nomaļu ceļu, kad kāds jauns vīrietis ar savu trīsriteņu motociklu ātri pabrauca garām un uz zemes nokrita naudas žūksnis. Es to pacēlu un skrienot viņam pakaļ saucu: "Jaunais cilvēk, jaunais cilvēk!" Bet viņš brauca ātri un mani nedzirdēja. Tieši tajā brīdī man garām brauca vēl viens vīrs ar elektrisko skrejriteni. Es lūdzu viņam panākt jaunekli un pateikt, ka viņš ir pazaudējis naudu. Pēc brīža jauneklis atgriezās. Viņš bija apmēram 18 gadus vecs kurjers.

"Jūs pazaudējāt šo naudu," es teicu, pasniedzot viņam naudas žūksni.

Viņš to mierīgi paņēma un aizgāja paldies nepateicis. Es nodomāju: nabaga puisis, viņam nav nekādu manieru. Ja es nebūtu atdevusi viņam naudu, viņam būtu bijis grūti atmaksāt tos vairākus tūkstošus juaņu. Ja es nebūtu Faluņ Dafa praktizētāja, es, iespējams, pati būtu piesavinājusies šo naudu – kurš gan to nedarītu mūsdienu sabiedrībā?"

Es redzēju, ka miliči apbrīno to, kā es rīkojos šajā situācijā.

Miliči sazinājās ar mana ciema vadību, vietējo lauksaimniecības kooperatīvu un informēja viņus, ka esmu arestēta. Abi vadītāji to ignorēja, jo es viņiem jau biju pastāstījusi, kas ir Faluņ Dafa. Viņi saprata, ka par labu cilvēku vajāšanu var nākties atbildēt. Viņi nebija vajājuši mani gadiem ilgi.

Pateicoties Skolotāja rūpēm, mani tajā pašā dienā atbrīvoja.

Es vēlos dot padomu tiem milicijas darbiniekiem, kuri akli izpilda pavēles – jūsu dzīve ir jūsu pašu rokās. Neiesaistieties Faluņ Dafa vajāšanā. Tie, kas to ir darījuši, saņems karmisko atmaksu – tam ir daudz piemēru, tostarp tas, kas notika ar augsta ranga amatpersonām Džou Junkanu un Li Dunšenu.

Avots: https://en.minghui.org/html/articles/2025/10/15/230923.html