Komunisma Trojas zirgs un tā radītais tālejošais kaitējums

Ir kāds vecs sakāmvārds – sargies ienaidnieka, kas nes dāvanas.

Homēra "Iliādā" teikts, ka pēc desmit gadus ilguša neveiksmīga kara pret Trojas pilsētu grieķi izlikās, ka atvelk savu karaspēku, atstājot kaujas laukā lielu koka zirgu. Trojieši ieveda zirgu savā pilsētā. Grieķu karavīri, kas bija paslēpušies zirgā, nogaidīja, līdz iedzīvotāji aizmiga, iznāca no tā laukā, atvēra pilsētas vārtus un ielaida pārējo grieķu armiju, tādējādi iekarojot Troju.

Padomju spiegs ASV Valsts kases departamentā

Vēsture nereti atkārtojas, un mēs varam daudz ko mācīties, ja vien pievēršam tai uzmanību. Pēc tam, kad 1945. gadā beidzās Ķīnas un Japānas karš, Čana Kaiši vadītajai Ķīnas Republikai bija nepieciešams atbalsts valsts atjaunošanai. Viņa lūgums Amerikas Savienoto Valstu valdībai par līdzekļu piešķiršanu tika apstiprināts, taču 7 miljoni ASV dolāru tā arī netika saņemti. Pēc Čana lūguma ASV valdība veica izmeklēšanu un atklāja, ka līdzekļus aizturējis ASV Valsts kases sekretāra vietnieks Harijs Deksters Vaits.

FIB jau iepriekš bija izmeklējis Vaita darbību un atradis pārliecinošus pierādījumus tam, ka viņš ir padomju spiegs. Savus secinājumus FIB dokumentēja ziņojumā "Padomju spiegošanas darbības Amerikas Savienotajās Valstīs" un 1945. gada 4. decembrī iesniedza to Baltajam namam, ģenerālprokuroram un Valsts departamentam.

Neraugoties uz šo ziņojumu, pēc sešām nedēļām, 1946. gada 23. janvārī, ASV prezidents Harijs Trūmens izvirzīja Vaita kandidatūru Starptautiskā Valūtas fonda ASV biroja direktora amatam. Atbildot uz to, FIB iesniedza 28 lappušu garu memorandu, ko Baltais nams saņēma 1946. gada 4. februārī. Tomēr pēc divām dienām Vaita kandidatūru apstiprināja Senāta locekļi, kuri nebija informēti par šīm apsūdzībām.

Vaits netika arestēts līdz pat 1948. gadam. Pārstāvju palātas sēdē Vaits noliedza, ka ir komunists un padomju spiegs. Būtiskākie pierādījumi bija saistīti ar ASV izlūkošanas tīklu, tādēļ tos nevarēja publiskot. Vaits spēja aizstāvēties un izvairījās no notiesāšanas. Pēc "Neamerikānisko darbību izmeklēšanas komisijas" sēdes viņš nomira, acīmredzot, no sirdslēkmes. Lai gan pastāvēja aizdomas, ka viņu apklusināja kāds padomju aģents, izmeklēšana tā arī netika pabeigta pierādījumu trūkuma dēļ.

1953. gadā atslepenotie dokumenti liecināja, ka Vaits bija nodevis Padomju Savienībai ASV Valsts kases iespiedplāksnes, uz kurām okupētajā Vācijā tika drukātas Sabiedroto militārās pavēlniecības naudaszīmes. Padomju Savienība iespieda lielu daudzumu šīs naudas, kas okupētajā Vācijā izraisīja nopietnu inflāciju, radot ASV zaudējumus aptuveni 250 miljonu dolāru apmērā.

Laikam ejot, tika atslepenots arvien vairāk informācijas. Konkrētas Vaita darbības bija uzskaitītas KGB aģenta un žurnālista Aleksandra Vasiļjeva piezīmju grāmatiņās. Vaits bija Padomju Savienības augstākā ranga spiegs ASV valdībā.

Viņš ar lepnumu paziņoja, ka savu pilnvaru robežās pēc iespējas ilgāk aizkavēs maksājumus Ķīnas Republikai. Vaita darbībām ASV bija netieša loma Ķīnas Republikas ekonomikas sagraušanā, kas ļāva Ķīnas komunistiskajai partijai (ĶKP) sakaut Čanu un pārņemt kontroli pār valsti.

The New York Times dezinformācija par Staļinu un badu Ukrainā

Šie gadījumi, kas notikuši pirms vairāk nekā 70 gadiem, būtu jāuztver kā nopietna mācībstunda un atgādinājums par komunisma mērķi sagrābt un pārvaldīt pasauli.

Tolaik lielāko daļu cilvēku maldināja Padomju Krievijas meli. Piemēram, informācija no dažādiem avotiem liecināja, ka Ukrainas bada laikā no 1932. līdz 1933. gadam bojā gāja miljoniem ukraiņu. The New York Times Maskavas biroja vadītājs Volters Durantijs (1922.-1936. g.) to noliedza. Tā vietā viņš slavēja Josifu Staļinu un uzbruka britu žurnālistam Garetam Džounsam, kurš savām acīm bija redzējis badu Ukrainā un rakstīja par to.

1933. gada augustā Durantijs The New York Times pirmajā lappusē publicēja rakstu, kurā bija teikts: "Lieliskā raža, kas drīzumā tiks novākta, liecina, ka visi ziņojumi par badu Krievijā šodien ir pārspīlējums vai ļaunprātīga propaganda." Taču tas bija tālu no patiesības. 2022. gadā NPR publicēja rakstu "The New York Times nespēj kliedēt mākoņus virs 90 gadus vecās Pulicera balvas", kurā teikts, ka britu diplomāts 1933. gada septembrī privāti ziņoja, ka Durantijs viņam esot teicis, ka Ukrainā "pagājušajā gadā no pārtikas trūkuma tieši vai netieši varētu būt miruši līdz pat 10 miljoniem cilvēku". Taču par šo atzinumu netika ziņots un tas netika publicēts.

Pazīstamais britu vēsturnieks un padomju vēstures speciālists Roberts Konkvests savā grāmatā The Harvest of Sorrow rakstīja, ka Durantijs – augsta līmeņa žurnālists, kurš tolaik strādāja pasaulē vispazīstamākajā laikrakstā, noliedza Lielo badu, un tāpēc viņa teiktais tika uzskatīts par patiesību. Durantijs ne tikai maldināja The New York Times lasītājus, bet, pateicoties laikraksta reputācijai, ietekmēja arī neskaitāmu cilvēku uzskatus par Staļinu un padomju režīmu.

Pēc Padomju Savienības un tās okupēto Austrumeiropas valstu sabrukuma lielākā daļa rietumvalstu uzskatīja, ka komunisms ir lemts iznīcībai, un pieņēma ilgtermiņa piekāpšanās politiku attiecībā uz Ķīnas komunistisko partiju (ĶKP). Taču ĶKP nekad nav pārtraukusi īstenot savus plānus.

Palielinoties tirdzniecības apjomiem starp Ķīnu un ASV, ĶKP padziļināja ASV ekonomikas atkarību no lētajām Ķīnas precēm, vienlaikus ar dažādiem līdzekļiem iefiltrējoties ASV. Lai gan ASV veica atsevišķus pasākumus, piemēram, noteica ierobežojumus augsto tehnoloģiju jomā, nodarīto kaitējumu nav iespējams tik ātri novērst.

Iefiltrēšanās Ņujorkā: no gubernatora biroja līdz vietējām sabiedrības grupām

Emīlija de La Brujēra un Nātans Pikarsiks, divi "Demokrātijas aizsardzības fonda" vecākie pētnieki, 2024. gadā publicēja ziņojumu "Tuvais ienaidnieks: Ķīnas subnacionālā ietekme uz Amerikas Savienotajām Valstīm". Viņi konstatēja, ka ĶKP ietekme ASV vietējā līmenī arvien pieaug.

Kad atklājās, ka bijušā Ņujorkas gubernatora biroja vadītāja vietniece Linda Suņa (Suņa Veņa) strādā ĶKP labā, šis fakts satricināja ASV politisko sabiedrību. Tiek ziņots, ka Ķīnas valdība Suņai un viņas vīram ir piešķīrusi miljoniem dolāru lielu atlīdzību. Saskaņā ar apsūdzības rakstu viņa neļāva Taivānas diplomātiem sazināties ar štata valdību, nelikumīgi izdeva proklamāciju Ķīnas ģenerālkonsulam Huanam Pinam, palīdzēja Ķīnas konsulātam ietekmēt gubernatores Keitijas Hočulas runu par jutīgiem jautājumiem un cita starpā viltoja Hočulas parakstu, lai uzaicinātu uz ASV delegāciju no Henaņas provinces Ķīnā, kā arī veica citas darbības.

Pēc tam, kad Suņai tika izvirzītas apsūdzības, Senāta Ārlietu komitejas republikāņu līderis Džims Rišs savā X ierakstā norādīja – tas, ka ĶKP ir iefiltrējusies Amerikas sabiedrībā gan štatu, gan vietējā līmenī, vairs nav noslēpums. Arī "Pārraudzības un atbildības komiteja" savā paziņojumā norādīja, ka Suņas gadījums, visticamāk, nav vienīgais.

2020. gada Newsweek žurnālistu veiktajā pētījumā tika lēsts, ka 600 ĶKP Vienotās frontes organizācijas, kas tika atklātas ASV, apzināti vai neapzināti varētu būt savervējušas no 20 000 līdz 30 000 cilvēku darbam ĶKP labā.

The Wall Street Journal raksta, ka pēdējo desmit gadu laikā ĶKP ir padarījusi savu tautiešu apvienības ASV par "partnerēm", kas palīdz partijai ietekmēt politisko diskursu Amerikas Savienotajās Valstīs. Piemēram, Suņu izmantoja Henaņas tautiešu apvienība darbam Vienotajā frontē.

The Wall Street Journal jaunākie statistikas dati arī atklāja, ka tikai Ņujorkā vien ir vairāk nekā 100 šādu tautiešu apvienību. Viņi strādā ĶKP izlūkdienestos: daži zog komerciālus un tehnoloģiju noslēpumus, daži palīdz ĶKP vadīt slepenus policijas iecirkņus, apspiest disidentus un Faluņgun praktizētājus ārzemēs, bet daži strādā ASV valdībā zem aizsega, lai ietekmētu tās nostāju jautājumos, kas saistīti ar ĶKP interesēm.

Iefiltrēšanās visā Eiropā

ĶKP aģenti ir aktīvi darbojušies arī Vācijā, Lielbritānijā, Francijā un citās valstīs. 2025. gada 13. janvārī dokumentālā filma "Francija un Ķīna: slepenais karš" atklāja ĶKP īstenoto slepeno spiegošanu Francijā – sākot no politikas, kultūras un tehnoloģijām un beidzot ar militāro jomu. ĶKP vēlas pēc iespējas ātrāk panākt citas valstis, pastāvīgi cenšoties nozagt un kopēt Francijas sasniegumus.

Apvienotajā Karalistē laikraksts The Times ziņoja par kāda analītiķa arestu, kuram bija caurlaide parlamentā un kurš gadiem ilgi sadarbojās ar deputātiem starptautiskās politikas jautājumos, tostarp attiecībās ar Pekinu. Agrāk viņš bija dzīvojis un strādājis Ķīnā, un drošības dienestu darbiniekiem ir aizdomas, ka tur viņš tika savervēts par aģentu un nosūtīts atpakaļ uz Lielbritāniju ar mērķi iefiltrēties pret Pekinas režīmu kritiski noskaņotu politiķu grupās.

Aizdomas par iefiltrēšanos parlamentā modināja vispārēju modrību Apvienotajā Karalistē. AK Iekšlietu ministrijas Drošības dienesta vadītājs Kens Makkalums brīdināja, ka ĶKP rada "vislielāko stratēģisko izaicinājumu" Apvienotajai Karalistei. ĶKP Vienotās frontes darba nodaļa pat nodibināja sakarus ar karaliskās ģimenes locekļiem, un tiesa ir atzinusi, ka tā nodarbojas ar politikas ietekmēšanu.

2023. gadā Lielbritānijas Parlamenta Izlūkošanas un drošības komitejas publicētajā ziņojumā bija teikts, ka ĶKP mērķis ir ļoti vienkāršs – nodrošināt, lai ĶKP arī turpmāk paliek pie varas, un viss pārējais ir pakārtots šim mērķim. Gandrīz visas ĶKP globālās aktivitātes ir saistītas ar cīņu pret ASV. ĶKP izlūkdienesti vēršas pret tiem, kurus interesē Taivānas neatkarība, Tibetas neatkarība, Sjiņdzjanas separātisms un demokrātijas kustība Ķīnā, kā arī Faluņgun. ĶKP spiegošanas darbības Apvienotajā Karalistē ir vērstas uz to, lai izraisītu domstarpības starp Lielbritāniju un ASV saistībā ar to politiku attiecībā uz Ķīnu.

ĶKP nozagtie Eiropas zinātnes un tehnoloģiju sasniegumi un tās Vienotās frontes darbība Eiropas augstākajos politiskajos ešelonos ir vērsta uz to, lai izkonkurētu ASV un sagrautu Amerikas attiecības ar Eiropu.

Šekspīrs reiz ir teicis: "Bieži vien, lai kaitētu mums, tumsas instrumenti saka patiesību. Iekaro mūsu uzticību ar godīgiem sīkumiem, lai pēc tam nodotu mūs visdziļākajā nozīmē."

Ja ASV nebūtu enerģiski veicinājušas ĶKP iestāšanos Pasaules Tirdzniecības organizācijā 2001. gadā, ja ASV nebūtu atvērušas savas durvis, lai izglītotu talantīgus cilvēkus, kas pēc tam atgriezās Ķīnā un deva labumu komunistiskajam režīmam, un ja Ķīnā nebūtu iepludināti lieli ASV līdzekļi, ĶKP nebūtu spējusi uzkrāt tik milzīgus finanšu resursus, kā arī nebūtu spējusi šaut ar "cukurā glazētām lodēm", lai sašķeltu Rietumus un galu galā kontrolētu pasauli.

Mācīšanās no pagātnes kļūdām

Īru dramaturgs Džordžs Bernards Šovs reiz izteicās: "Ja jau vēsture atkārtojas un allaž notiek kas negaidīts, tad cik gan cilvēks ir nespējīgs mācīties no pieredzes."

"Komunistiskās partijas manifesta" ievadā teikts: "Rēgs klīst pa Eiropu – komunisma rēgs." Šis rēgs jau sen maskējas aiz tādiem terminiem kā "brīvība", "progress" un "atmoda", lai maldinātu cilvēkus, liekot viņiem atteikties no tradīcijām, morāles un ticības dievišķajam. Tas, cik lielā mērā šis rēgs ir īstenojis savu ieceri dominēt pasaulē visos aspektos, tostarp kultūrā, mākslā, ekonomikā, zinātnē un tehnoloģijās, pārsniedz lielākās daļas cilvēku izpratni.

Ir sākusies pēdējā cīņa starp labo un ļauno. Tikai tad, kad mēs pilnībā noraidīsim komunisma ļaunumu, cilvēce varēs patiešām atgriezties pie labestības un atjaunot saikni ar dievišķo.

Avots: https://en.minghui.org/html/articles/2025/2/24/225619.html