Par frāzi "Ieraudzīšu – noticēšu"

"Ja es to neredzu, tas nozīmē, ka tas neeksistē, un es tam neticu," – tas ir pieņēmums "redzēt nozīmē ticēt", kas mūsdienās ir raksturīgs daudziem cilvēkiem. Ar šādu priekšstatu daudzi noliedz citu dimensiju un dievišķo būtņu esamību. Vai tā patiesībā nav diezgan absurda loģika? Skolotājs Li Hundži teica:

"Daži cilvēki saka, ka priekšmetu izskatu nosaka gaisma, un tas attiecas arī uz to, kā gleznā redzama gaisma un ēna, un kā parādās krāsas. Tā nav tiesa. Neatkarīgi no tā, vai ir vai nav gaismas, objekti saglabā to pašu formu – gaisma tikai rada cilvēkiem vizuālu iespaidu par spilgtumu vai tumsu. Gaismas intensitātes izmaiņu ietekmē krāsas var tikt uztvertas nepareizi, taču tas nemaina objekta krāsu vai formu. Runājot pilnveidošanās kontekstā, gaisma var bloķēt cilvēku acis un radīt cilvēkiem nepatiesus iespaidus." ("Likuma izklāsts sanāksmē, kas veltīta diskusijai par māksliniecisko jaunradi", neoficiāls tulkojums).

Ņemsim vienkāršu piemēru. Ja mēs aizvērsim acis vai paliksim pilnīgā tumsā, mēs neko neredzēsim. Tomēr viss, kas mums ir apkārt, paliek nemainīgs. Mūsu nespējas redzēt rezultātā nekas nav pazudis. Vai nav absurdi ticēt tikai tam, ko redzam? Tās ir mūsu acis, kas sniedz mums nepareizu priekšstatu par apkārtni.

Mūsdienu zinātne pierāda, ka cilvēkiem redzamā gaismas viļņu josla svārstās no 380 līdz 780 nanometriem (viens nanometrs ir līdzvērtīgs vienai miljardajai metra daļai), kas ir ārkārtīgi niecīga gaismas spektra daļa. Viss, kas ir ārpus šī diapazona, piemēram, infrasarkanā gaisma, ultravioletā gaisma, rentgenstari, radioviļņi, magnētiskie lauki utt., cilvēka acīm nav redzams. Iedomājieties, ka vērojat pasauli ar augstas izšķirtspējas mikroskopu vai rentgenstariem. Vai tas būtu tas pats, ko mēs redzam ar neapbruņotām acīm? Tā noteikti būtu pilnīgi jauna pasaule.

Izveidosim analoģiju. Pieņemsim, ka mūsu zinātnei ir mikroskops ar N palielinājumu. Mūsu pašreizējā izpratne par pasauli ir tikai tāda, kādu mēs varam redzēt ar šo N jaudas mikroskopu. Ja mēs varētu paplašināt pasauli ar NxN jaudas mikroskopa palīdzību, ko mēs redzētu? Vai pasaule izskatītos tāda pati arī zem vēl spēcīgāka, NxNxN jaudas, mikroskopa?

Vai nebūtu smieklīgi stūrgalvīgi uzstāt, ka patiesībā eksistē tikai tas, ko redzam N jaudas mikroskopā? Tā kā zinātne pastāvīgi attīstās, tās nostiprinātā izpratne par dzīvību un matērijas veidiem ne vienmēr izrādās pareiza.

Skolotājs Li saka:

"Cilvēce nekad nespēs patiešām uzzināt Visuma reālās izpausmes. Ja cilvēks vēlas izzināt Visuma, laika telpas un cilvēka ķermeņa noslēpumus, tam jāpilnveidojas taisnā Likumā, jāsasniedz patiesa Apskaidrība un jāpaaugstina savs esamības līmenis. Pilnveidošanās gaitā paaugstināsies arī cilvēka tikumība, un, kad viņš spēs atšķirt patiesi labestīgo no ļaunā, labo no sliktā un pārsniegs cilvēces līmeni, tikai tad viņš ieraudzīs reālo Visumu un nonāks saskarsmē ar to, kā arī dažādu telpu un atšķirīgu līmeņu dzīvībām." (Luņjui)

Kāpēc daudzus mūsdienu zinātniekus, kas ir zinātnes avangardā, joprojām fascinē seno cilvēku dziļā izpratne par meridiāniem un zvaigznēm? Šāda pieeja ir līdzīga tai pilnveidošanās praksei, ko izmantoja senie cilvēki, pētot dzīvi un kosmosu. Pilnveidošanās prakse ļāva viņiem sazināties ar augsta līmeņa būtnēm citās dimensijās, pārliecināties par dievu patieso eksistenci un redzēt karmiskās atmaksas un cēloņsakarību spēku.

Faluņ Dafa ir patiesa pilnveidošanās Budas Likumā, kas paver jaunu ceļu uz izpratni par dzīvi un kosmosu. Daudzi eksperti un dažādu jomu zinātnieki visā pasaulē, šīs prakses un personīgās pieredzes fascinēti, uzskata to par īstu zinātnes formu.

Avots: https://en.minghui.org/html/articles/2005/11/1/66407.html