Ķīnas komunistiskās partijas apelācijas sistēma ir tautas mānīšana

Trīs mēnešus pēc tam, kad 1999. gada 25. aprīlī 10 000 Faluņgun praktizētāju apelēja pie Pekinas centrālās valdības, aizstāvot savas tiesības brīvi praktizēt Faluņgun, Ķīnas komunistiskās partijas (ĶKP) toreizējais vadītājs Dzjans Dzemiņs uzsāka šīs senās garīgās mācības vajāšanu visā valstī. Lai gan apspiešana joprojām turpinās, arvien vairāk cilvēku sāk izprast, cik ļauna pēc savas būtības ir ĶKP.

Labestības apliecinājums

Daudzi praktizētāji no manas apkaimes, tai skaitā arī es, 1999. gada 25. aprīlī piedalījāmies miermīlīgajā apelācijā Pekinā. Tas notika neilgi pēc tam, kad tuvējā Tiaņdzjiņā tika nelikumīgi arestēti vairāki praktizētāji. Bija ieradies liels skaits praktizētāju. Biju pārsteigts par to, cik daudz bija cilvēku, jo es gāju jau kādas 10 minūtes, bet vēl joprojām nespēju saskatīt rindas galu. Es griezos atpakaļ, jo baidījos, ka vēl vairāk attālinoties, vairs nevarēšu atrast savus vietējos praktizētājus. Lai gan ārzemju plašsaziņas līdzekļi vēlāk ziņoja, ka pasākumā piedalījušies aptuveni 10 000 praktizētāju, daži no mums lēsa, ka to varētu būt pat visi 50 000. Šī mierpilnā aina ir dziļi iespiedusies manā atmiņā.

Šis notikums bija īpašs jau ar to vien, ka mēs tur nepulcējāmies savu interešu aizstāvībai, piemēram tāpēc, ka mūsu mājas būtu nojauktas vai korumpētas amatpersonas būtu piesavinājušās mūsu īpašumus. Mēs arī neplānojām rīkot kārtējo krāsaino revolūciju (līdzīgi 2011. gada Lielajai Ķīnas demokrātiskajai Jasmīnu revolūcijai). Mēs sapulcējāmies, lai vienkārši pateiktu patiesību par Faluņgun.

Lai gan šī prakse publiski izplatījās tikai septiņus gadus, tā bija piesaistījusi plašu sabiedrības uzmanību. Aptaujā, kurā piedalījās tikai nedaudzi no 100 miljoniem praktizētāju no visiem sabiedrības slāņiem, 99,8 % no viņiem ziņoja par veselības stāvokļa uzlabošanos. Pat labākās Ķīnas slimnīcas nevarētu piedāvāt tik lieliskus rezultātus veselības uzlabošanā, neiekasējot ne santīma. Faluņgun ir pelnījis godu un cieņu, un ir grūti iedomāties, kā ĶKP varēja tam piedēvēt politiskas ambīcijas.

Sekojot "Īstenības, Labestības un Pacietības" principiem, Faluņgun praktizētāji nevicināja nekādus plakātus, neizkliedza saukļus. Viņi pat sarunājās klusinātās balsīs. Apkārtne netika piegružota. Bija pat atstāta brīva ietves daļa, lai netraucētu garāmgājējiem. Daudzi milicijas darbinieki atzinās, ka viņiem nekad agrāk nav nācies redzēt tik civilizētu ļaužu grupu. Rezultātā daži no miličiem sadraudzējās ar praktizētājiem un pat paši sāka praktizēt Faluņgun.

ĶKP apelācijas sistēma nepilda savas funkcijas

Patiesībā ĶKP izrādījās nežēlīga un varaskāra. Tā nespēja paciest, ka ir tik milzīga ļaužu grupu, kuru tā nekontrolē. Vairums ķīniešu vēl joprojām atcerējās pirms 10 gadiem notikušo slaktiņu Tiaņaņmeņas laukumā. Trīs mēnešus pēc šīs apelācijas ĶKP uzsāka Faluņgun vajāšanu. Baidoties no atriebības, tikai daži ķīnieši uzdrošinājās stāties pretī ĶKP un paust savu viedokli. Taču Faluņgun praktizētāji, saskaroties ar vardarbību un apspiešanu, nekad nepadodas, jo viņi seko "Īstenības, Labestības un Pacietības" principiem.

Patiesībā šie principi sakņojas dziļi senajā Ķīnas civilizācijā. Pat pēc gadu desmitiem ilgām politiskām kampaņām, kuru mērķis bija sistemātiski iznīcināt tradicionālo ķīniešu kultūru, cēlā ticības un garīguma tradīcija brīnumainā kārtā ir saglabājusies Faluņgun praktizētāju sirdīs. Un tieši no tā ĶKP baidījās visvairāk, jo tās pamatvērtības – nežēlīga vardarbība un meli – ir pretrunā ar tradicionālajām vērtībām, kuras māca Faluņgun.

Šādos apstākļos Dzjans Dzemiņs pielietoja savu varu, lai pēc paša prāta izmantotu valsts tiesību sistēmu, kurai patiesībā vajadzētu aizsargāt cilvēktiesības. Jo īpaši pēc tam, kad 1999. gada jūlijā tika uzsākta sistemātiska Faluņgun apspiešana, visā valstī Apelāciju biroji vienkārši pārvērtās par vietām, kurās varēja, gluži kā slazdā, ievilināt tos praktizētājus, kas joprojām uzticējās valdībai.

Šīs mānīgās sistēmas upuri nav tikai Faluņgun praktizētāji vien. Šo 24 gadu laikā neskaitāmi Ķīnas pilsoņi ir devušies uz Apelāciju birojiem, lai meklētu savu likumīgo tiesību aizsardzību. Dažiem bija nojauktas mājas, citi cieta no smagām vakcīnu izraisītām blakusparādībām, daudzi veterāni nesaņēma finansiālu atbalstu, bet citi, savukārt, bija saskārušies ar netaisnību, un viņiem nebija citas vietas, kur izteikt savu sāpi.

Tā vietā, lai viņiem palīdzētu, ĶKP atvēlēja lielus līdzekļus "stabilitātes uzturēšanai", lai šos cilvēkus arestētu un ieslodzītu melnajos cietumos, piespiedu darba nometnēs un cietumos. It kā pilsonisko tiesību vārdā apelācijas sistēma ir kļuvusi par instrumentu nevainīgu pilsoņu, tai skaitā Faluņgun praktizētāju, tiesību ierobežošanai un apspiešanai.

Tāpēc daži Ķīnas pilsoņi sāka meklēt palīdzību ārzemēs. Šanhajas iedzīvotāja Hu Jaņa māja tika nojaukta, lai atbrīvotu vietu 2010. gada izstādei Šanhajā. Viņš devās uz Apvienoto Nāciju Organizācijas galveno mītni Ņujorkā, lai lūgtu palīdzību. Džans Kuņšaņs no Henaņas provinces, kura māja arī tika nojaukta, devās uz Taivānas prezidenta pili, lai saņemtu atbalstu.

Tumšākā vēstures lappuse

Dažu pēdējo desmitgažu laikā ĶKP īstenotā sistemātiskā tradicionālās kultūras iznīcināšana un Faluņgun vajāšana ir iedragājusi ķīniešu morāles pamatus.

Pirms ĶKP bija pārņēmusi varu, Aņhuejas Universitātes prezidents Liu Veņdiaņs uzdrīkstējās atklāti mest izaicinājumu Gomiņdan vadītājam Čanam Kaiši, nebaidoties no atriebības. Studenti no Šanhajas Dzjao Tuna Universitātes varēja ar vilcienu aizbraukt līdz toreizējai galvaspilsētai, lai tur iesniegtu apelāciju. Pašreizējās ĶKP valdības laikā studentu var arestēt tikai par to, ka tas tur rokās baltu papīra lapu.

Cilvēkiem nākas dārgi maksāt par ĶKP īstenoto Faluņgun vajāšanu, galvenokārt ar visas sabiedrības morālo degradāciju. 2023. gada aprīlī, slavenajā Džandzjadzje tūrisma objektā Hunaņas provincē, četri jaunieši kopā izlēma doties nāvē. Tajā pašā mēnesī Tiaņdzjiņā vairāk nekā 10 studenti izdarīja pašnāvību.

Šie sirdi plosošie notikumi ir trauksmes zvaniņš, lai pievērstu uzmanību Ķīnā notiekošajam. Patiesībā tā ir Faluņgun praktizētāju drosme un neatlaidība, aizstāvot tradicionālās vērtības, kas paver Ķīnai ceļu uz nākotni. Atsakoties no ĶKP un rīkojoties pēc sirdsapziņas, mēs sagaidīsim labāku rītdienu.

Avots: https://en.minghui.org/html/articles/2023/4/25/208202.html