Taupība ir tikums

Plašsaziņas līdzekļi ir pilni ar stāstiem par bagātu slavenību dzīvesveidu – par to, ar kādām sporta automašīnām viņi brauc, kādas ir viņu krāšņās savrupmājas, kuram bijušas ekstravagantākās kāzas un tā tālāk.

Taupība jeb ekonomiskā piesardzība parasti netiek popularizēta kā kaut kas tāds, uz ko cenšas tiekties bagāti un veiksmīgi cilvēki, bet drīzāk kā kas tāds, kas jādara, ja citādi nevar atļauties.

Tomēr tradicionālajā ķīniešu kultūrā taupība tika veicināta visās dinastijās. Tas nebija tāpēc, ka senos laikos bija mazāk materiālo labumu, kādēļ cilvēkiem bija jābūt taupīgākiem, bet gan tāpēc, ka taupība tika uzskatīta par tikumu, nevis ekonomisku nepieciešamību.

Dzuo Džuaņ ir teikts: "Taupība ir vispārpieņemts tikums, bet izšķērdība ir liels ļaunums." (Dzuo Džuaņ, jeb "Dzuo komentāri", ir Dzuo Cjumiņa komentāri "Pavasara un rudens hronikām", kurās aptverts laika posms no 722. līdz 468. gadam pirms mūsu ēras)

Sima Guans, dižais konfūcietis no Ziemeļu Sunu dinastijas, teica, ka visi tikumīgi cilvēki ir taupīgi, jo viņiem ir mazāk vēlmju. Cilvēku, kuram ir maz vēlmju, nevada ārējas lietas, tāpēc viņš var rīkoties godprātīgi un tikumiski. Šādi cilvēki ikdienā mēdz būt taupīgi, lai nodrošinātu savas ģimenes labklājību, un pievērš uzmanību savai uzvedībai, lai izvairītos no grēkošanas. Tāpēc taupība ir labs pamats tikumiskai dzīvei.

No otras puses, izšķērdība vairo vēlmes, un cilvēks ar lielākām vēlmēm tiecas pēc bagātības un prestiža, kas grauj viņa morāli un nes nelaimes. Ekstravaganti cilvēki mēdz būt mantkārīgi un izšķērdīgi; viņi labprāt pieņem kukuļus un, visticamāk, gribēs iegūt svešas lietas. Tāpēc izšķērdība tiek uzskatīta par lielu grēku.

Greznam namam ir lemts iet postā

Guo Jui (klasiskā vēstures grāmata par astoņām valstīm Pavasaru un rudeņu periodā) rakstīts, ka Džou dinastijas valdnieka Dina astotajā valdīšanas gadā, valdnieks sūtīja Liu hercogu Kanu kā sūtni uz Lu valsti. Hercogs pasniedza dāvanas augsta ranga amatpersonām. Viņš pamanīja, ka divi ierēdņi – Dzji Veņdzi un Mens Sjaņdzi – bija pieticīgi un taupīgi, bet divi citi – Šusuņs Sjuaņdzi un Duns Meņdzi – bija diezgan izšķērdīgi.

Kad viņš atgriezās mājās, valdnieks viņam jautāja, kuri ierēdņi Lu valstī ir tikumīgi.

"Dzji Veņdzi un Mens Sjaņdzi varēs ilgi saglabāt savu statusu Lu valstī, bet Šusuņs Sjuaņdzi un Duns Meņdzi varētu krist," atbildēja hercogs.

"Kāpēc tu tā saki?" jautāja valdnieks.

Hercogs paskaidroja: "Dzji Veņdzi un Mens Sjaņdzi ir taupīgi, kas pasargās viņu ģimenes no nelaimēm, bet Šusuņs Sjuaņdzi un Duns Meņdzi ir izšķērdīgi un tiem ir maz līdzjūtības pret nabadzīgajiem. Ja trūcīgie nesaņems līdzjūtību un atbalstu, pieaugs noziedzība un ciešanas, un tam sekos nelaimes, kuras skars arī viņu ģimenes. Valsts nespēs tikt galā ar ierēdņu izšķērdību un nonāks postā."

Hercogs Kans prognozēja, ka Duna Meņdzi ģimene baudīs savu augsto stāvokli vēl divas dinastijas, bet Šusuņa Sjuaņdzi – trīs dinastijas Lu valstī.

Ar laiku Duns Meņdzi zaudēja atbalstu, kad pēc astoņiem gadiem nomira viņa priekšnieks – Lu valsts hercogs Sjuaņs. Duna politiskie ienaidnieki izraidīja viņa ģimeni, un viņiem nācās bēgt uz Cji valsti.

Pēc hercoga Sjuaņa nāves viņa amatu Lu valstī ieņēma hercogs Čens. Divus gadus pirms hercoga Čena nāves Šusuņs Sjuaņdzi aizbēga uz Cji valsti. Lu valsts tiesas amatpersonas vienojās, ka viņš ir jāizsūta, jo viņš bija izdarījis daudz sliktu lietu.

Taupīgas pārvaldības priekšrocības

Taupīga valsts pārvaldība jeb ekonomiska piesardzība, kā to dēvē mūsdienās, sniedz daudz priekšrocību.

Ši Dzji (Vēstures pieraksti) stāv rakstīts, ka Haņu dinastijas imperatora Pina laikā imperatora atraitne izdeva rīkojumu, kurā bija teikts: "Lai pārvaldītu valsti, vispirms ir jānodrošina iedzīvotāju labklājība, un to var panākt galvenokārt ar taupību. Kad valsts ir pārtikusi, tikumīgam valdniekam nekas nav svarīgāks par taupību. Ja cilvēki tiks izglītoti taupības tikumā, izveidosies laba sociālā hierarhija, palielināsies labestība starp radiniekiem, izzudīs strīdu un tiesvedību pamatcēlonis. Tas ir tautas labklājības pamats un veids, kā pārvaldīt valsti bez sodiem. Kā gan mēs varam nemēģināt to īstenot praksē!"

Tālāk rīkojumā teikts: "Starp visiem ministiem Pindzjiņas marķīzs Gunsuņs Huns piekopj taupību vislabāk. Viņš vienaldzīgi izturas pret naudu un augstu vērtē labestību un taisnīgumu. Viņš ir kanclers, taču naktīs sedzas ar kokvilnas segu (nevis zīda segu) un katrā ēdienreizē viņam ir tikai viens gaļas ēdiens un lētie rīsi. Viņš iztērē visu savu algu, lai iepriecinātu tikumīgus cilvēkus un viesus, tāpēc liekas naudas viņam nav. Tā ir mērenības un likumu ievērošanas pazīme."

Citiem vārdiem sakot, ievērojot taupības principu pārvaldībā, gan sabiedrība, gan amatpersonas būs apdomīgas, uzmanīgas attiecībā uz ikdienas izdevumiem un vajadzības gadījumā labi nodrošinātas. Cilvēki neizšķērdēs valsts līdzekļus un nepieņems kukuļus, bet būs dāsni, palīdzot citiem. Tā rezultātā ļaudis rūpēsies cits par citu un dzīvos harmonijā, būs mazāk strīdu, un sabiedrība būs stabila un mierīga.

Secinājums

Taupība ne vienmēr ir saistīta ar nabadzību vai skopumu. Taupīgus cilvēkus motivē nevis naudas trūkums vai skopums, bet gan apziņa, ka "taupība ir tikums"

Daudzi cilvēki, kas ikdienā ir taupīgi, prot priecāties – viņi novērtē dabu un labu ēdienu, ir gatavi dalīties ar to, kas viņiem ir, un palīdzēt citiem. Tas ir tāpēc, ka tikumīgā uzvedībā ir dievišķuma, iejūtības pret citiem un pašaizliedzības elementi.

Taupīgi cilvēki nav apsēsti ar izlaidību un baudām, un būdami brīvi no vēlmēm, spēj rīkoties pareizi un pilnveidot morāli.

Izšķērdīgie ir materiālistisku vēlmju pārņemti, ir alkatīgi un pat izmanto nepiedienīgus līdzekļus, lai iegūtu naudu, tādējādi galu galā sagādājot sev nelaimes.

Mūsdienu Ķīnā komunistiskā partija apzināti iznīcināja ķīniešu tradicionālo morāli un mudināja viņus tiekties pēc greznības, būt izšķērdīgiem, korumpētiem un izlaidīgiem. Rezultātā daudzi cilvēki savu dzīvi pavada, tiecoties pēc slavas un bagātības, un viņu nevaldāmā tieksme pēc materiālā labuma un alkatība pakļauj viņus briesmām.

Vēsture rāda, ka tikumība ir nepieciešama ne tikai personības pilnveidošanai, bet ir arī stabilas valsts un sabiedrības stūrakmens.

Avots: https://en.minghui.org/html/articles/2023/8/2/210595.html