Nostiprināt trīs svarīgākos vadošos principus un piecus pastāvīgos tikumus, lai nodrošinātu harmoniju starp vīru un sievu

Saskaņā ar Konfūcija mācību, lai uzturētu sabiedrisko kārtību ir nepieciešams ievērot trīs svarīgākos principus (valdnieks vada cilvēkus, tēvs vada dēlu, vīrs vada sievu) un piecus pastāvīgos tikumus (labestību, taisnīgumu, parašas (rituālus), zināšanas un patiesu sirsnību). Runājot konkrētāk, ģimene – tas ir jebkuras sabiedrības stūrakmens, tāpēc, lai panāktu stabilitāti sabiedrībā, harmonijai starp vīru un sievu ir svarīga nozīme.

Mājīgas mājas

Ir tāds sakāmvārds „Vientuļš Jiņ neaugs un Jaņ pats no sevis neplauks.” Ar citiem vārdiem sakot, Jiņ un Jaņ ir savstarpēji saistīti, un abi ir dinamiskas sistēmas sastāvdaļa. Laulība starp vīrieti un sievieti nozīmē attiecību svētumu starp diviem savstarpēji papildinošiem pretstatiem, kuri ļauj radīt jaunu paaudzi un dod cilvēcei iespēju saglabāties un attīstīties.

Saskaņā ar tradicionālajiem morāles principiem, lai nodibinātu likumīgu laulību tiek uzaicināts saprecinātājs, ir nepieciešama vecāku piekrišana un Debesu svētība. Kāzu ceremonijā ir obligātas dažas formalitātes – jaunlaulātajiem ir jāmetas ceļos un līdz zemei jāklanās – pirmkārt, Debesīm un Zemei, pēc tam saviem cienījamajiem vecākiem un visbeidzot viens otram. Tikai tad, kad vīrietis un sieviete apprecas šādā veidā, viņu jaunizveidotajai ģimenei būs stingrs pamats, un tā varēs veidoties par sabiedrības balstu.

Daoisma princips par Debesu un cilvēka vienotību nozīmē, ka tādā ģimenē vīrietis ir Jaņ, bet viņa sieva ir Jiņ. Viņš ir atbildīgs par mājsaimniecības ārējām lietām, bet viņa par iekšējām. Viņš cītīgi strādā, lai uzturētu ģimeni, bet viņa cenšas būt saprotoša sieva un mīloša māte. Viņa rada ģimenes pavardu, pie kura viņš vienmēr vēlas atgriezties, lai cik arī tālu un lai kur viņš atrastos. Viņi abi saprot, ka tā ir iepriekšnolemtības saite, kas apvienoja viņus, tāpēc dziļi ciena viens otru. Viņš ir vīrišķīgs, trauksmains un dominējošs, bet viņa sievišķīga, maiga un paklausīga. Neskatoties uz atšķirībām, viņi zina, kā būt iecietīgam un uzmanīgam vienam pret otru. Tāda, uz savstarpēju cieņu balstīta laulība ir nesagraujama, viņu mājas ir siltas un draudzīgas, bet viņu dzīve ir gaiša un harmoniska.

Trīs vadošie principi un pieci pastāvīgie tikumi ir morāles standarti, kurus senči mums ir nodevuši, lai palīdzētu uzturēt ģimenes un sociālo kārtību. Šie standarti saskan ar Visuma principiem un ir Dievu un Budu svētīti. 5000 gadus senās Ķīnas vēsturē tie, kas ievēroja šos standartus, spēja veidot pārtikušas, bagātas un tikumīgas ģimenes. Tie, kas pārkāpa standartus, redzēja viņu bagātību un ģimeni sabrūkam. Galu galā, šajā cilvēku pasaulē Daosi un dēmoni pastāv viens otram līdzās, bet labais un ļaunais iet roku rokā. Kā teikts parunā, ģimenes, kurām piemīt labestība, atstāj nākamajām paaudzēm laimi un veiksmi, bet tie, kas dara ļaunu, liks saviem pēcnācējiem par to nebeidzami maksāt.

Morāles normas ir svarīga Debesu dāvātās tradicionālās kultūras daļa, tās ir cilvēku civilizācijas pamats. Tādēļ cilvēcei ir jāievēro dabas likumi un atbilstoši jāuzvedas. Katrai ģimenei, kā sabiedrības „enkuram”, būtu jānodrošina tās veselīga izaugsme un jāuztur ilgtspējīga eksistence. Morāles normu ievērošana ļaus gan vīram, gan sievai saglabāt mieru laicīgās pasaules haosa vidū, priecāties vienam par otru un nodzīvot ilgu mūžu.

Nelaimes kaps

Kopš laika, kad vairāk nekā pirms 60 gadiem ĶKP nāca pie varas, tā ir cildinājusi ļauno komunisma garu un veicinājusi modernās zinātnes attīstību, kuru tā pārņēma no Rietumu pasaules. Lai pastiprinātu savu kontroli, ĶKP pilnībā atteicās no tradicionālajiem ētikas standartiem un vienotības principa starp Debesīm un cilvēkiem (kas bija senās zinātnes attīstības pamatā), tajā pašā laikā ar „smadzeņu skalošanas” palīdzību padarot ķīniešus par ateistiem. Patiesas ticības zaudēšana Dieviem un Budām galu galā noveda pie morāles pamatu iznīcināšanas, uz kuriem balstās normālas ģimenes, kā arī sabiedrības izaugsme un uzplaukums.

Kultūras revolūcija, kas ilga no 1966. gada līdz 1976. gadam, izstūma sievietes sabiedrībā un iemeta tās politiskajā arēnā. Šīm „ atbrīvotajām” sievietēm teica, ka viņas ir vienlīdzīgas vīriešiem un mudināja viņas iesaistīties politiskajā cīņā kopā ar vīriešiem. Ar laiku kā vīrieši, tā arī sievietes neapzināti novienādojās. Vīrieši kļuva mazāk vīrišķīgi, bet sievietes mazāk sievišķīgas. Sevišķi smagu slogu nācās uzņemties sievietēm. Viņas atstāja ģimenes, lai strādātu, tomēr joprojām bija atbildīgas par mājas darbiem, bērnu audzināšanu un padzīvojušo vecāku aprūpēšanu. Šāda līdzsvara trūkuma rezultātā daudzās ģimenēs sākas konflikti un tās kļūst nestabilas. Tā saucamā „ekonomiskā reforma”, kas sākās 70- to gadu beigās, turpmāk vēl vairāk pakļāva ķīniešus izkropļotajiem ārējiem faktoriem un noveda pie nesaprātīgas tiekšanās pēc seksuālās brīvības. Tā rezultātā daudzām ģimenēm draud sabrukums, un sabiedrības pamati tika iedragāti, tāpēc Ķīnu piemeklēja viena nelaime pēc otras.

Kā teikts sakāmvārdā – cilvēks, kurš nevar atšķirt labo no ļaunā, piesaista ļaunos garus. Mūsdienās Ķīnā daudzi cilvēki netic, ka labais un ļaunais saņems atbilstošu atmaksu, un kļūst par komunisma rēga upuriem. Viņu morāles pamati ir sabrukuši. Šie vīrieši un sievietes, kuri ir brīvprātīgi nolieguši paši sevi un savu dvēseli, nav nekas vairāk kā dzīvi miroņi vai pat briesmoņi. Viņi ir samazinājuši prasības pret sevi un tieksmē pēc baudām atcēluši visus ierobežojumus. Viņi ir izlaidīgi savas seksuālās brīvības meklējumos un cenšas visos iespējamos veidos apmierināt savu neremdināmo kāri pēc materiālām interesēm. Viņi iznīcina uz Zemes visu patieso.

Mūsdienu Ķīnā nav atrodamas pat tradicionālās ķīniešu kultūras pēdas, ne arī tā tīrība, kas no tās nāk. Morāles kritums, tieksme pēc seksuālas brīvības un savtīgām interesēm ir galvenie iemesli, kas noveduši pie Dharmas beigu perioda. Tai pašā laikā mūsdienu zinātne nodrošina cilvēkiem visus apstākļus, lai cilvēki dzītos pēc hēdonistiska (red.piezīme - ētikas mācība, kas baudu uzskata par dzīves augstāko mērķi) dzīvesveida. Daudzi cilvēki nekautrējas izmantot visus pieejamos līdzekļus, lai apmierinātu savas materiālās intereses un hēdoniskās baudas. Galu galā zinātne kļūst par katalizatoru, kas ved cilvēci uz izvirtību un iznīcību.

Ķīnā jauniešu vidū pastāv tā dēvētais populārais noteikums „divi pieder un divi nepieder”, pēc kura izvēloties dzīvesbiedru, vadās jaunie ļaudis Ķīnā. Proti, viņi vēlas, lai nākamajam dzīvesbiedram piederētu māja un mašīna, bet nebūtu mātes un tēva, par kuriem nāktos rūpēties. Tādi kritēriji ir pretrunā ar laulības mērķi – radīt pēcnācējus. Daudzi vīrieši un sievietes dzīvo kopā bez laulības reģistrācijas. Prostitūcija ir kļuvusi par atklātu un pieprasītu profesiju. Ārlaulības sakari ir plaši izplatīti, daudziem precētiem vīriem ir viena, divas vai pat vēl vairākas mīļākās. Laulības šķiršana, šķiet, ir kļuvusi par untumu, un neviens vairs neuzskata, ka homoseksuālisms ir kaut kas pretdabisks.

Patiesas ticības trūkums un gatavība morālai lejupslīdei ir novedusi pie sabiedrības un ģimenes sabrukuma. Katru dienā Ķīnā vidēji tiek šķirtas vairāk nekā 2000 laulības. Tieksme pēc seksuālas brīvības ir izspēlējusi ļaunu joku ar tās sekotājiem. Dažos reģionos ātri izplatās seksuāli transmisīvās slimības. Izlaidīgi ļaudis zaudē savu talantu un spēku. Viņi cieš no depresijas, un viņu veselība ir novājināta. Daži pat mirst jauni vai arī viņiem ir ar neauglību saistītas problēmas. Pat tiem, kuri ir spējīgi radīt pēcnācējus, bērni bieži vien piedzimst ar dažāda veida saslimšanām. Tā ir satraucoša situācija, kas apdraud ķīniešu nācijas nākotni.

Vēsture ir pierādījusi, ka morāles principu ignorēšana novedīs pie ģimeņu iznīcināšanas, bet ģimene ir pamatelements, uz kuru balstās visa sabiedrība. Cilvēkiem, kas apmaldījušies šajā labirintā, nav iespēju uzzināt, ka tas ir komunisma rēgs, kas cenšas iznīcināt cilvēci pašos tās pamatos. ĶKP izmisīgi cenšas nožņaugt mūsu nācijas dvēseli un cieši piesaista noklīdušos vīriešus un sievietes saviem kaujas ratiem, kas traucas uz elli. Tomēr šīs pazudušās dvēseles vēl joprojām palīdz ĶKP paātrināt virzīšanos uz bezdibeņa malu.

Cilvēka dēmoniskās dabas atbrīvošanai ir lavīnveida efekts, kas izraisa vispirms ģimenes, bet pēc tam visas sabiedrības sabrukumu. Daudzas ģimenes kļūst formālas, bez reālām laulības saitēm starp vīru un sievu. Kādreiz mājīgais miteklis kļūst par posta kapenēm, kur apglabāti tās iemītnieku prāts un dvēsele.

Ģimene ir sabiedrības stūrakmens. Ja nav šī stūrakmens, vai pārējai sabiedrības daļai paliek vēl kāda cerība? Ja izrādīsies, ka visas pasaules valstis iet šādu ceļu, mūsu Zeme sairs kā sapuvis ābols. Vai cilvēcei vēl ir izeja? Vai ir kāda cerība?

Nostiprināt trīs pamatprincipus un piecus pastāvīgos tikumus

Cilvēces eksistēšanu un attīstību nosaka dabas likumi, un viss jau iepriekš ir Debesu izplānots. Vīrietis un sieviete nekad neapprecēsies, ja viņiem nav lemts kļūt par vīru un sievu. Nav svarīgi, kā cilvēks atrod savu otro pusi: pateicoties saviem pūliņiem vai citu cilvēku vai vecāku palīdzībai viņš vai viņa, bez šaubām, pieņems lēmumu tā cilvēka labā, kurš viņam ir nolemts par dzīvesbiedru. Tas, kāda izrādīsies viņu laulība, ir atkarīgs no iepriekšnolemtajām attiecībām starp vīru un sievu. Vai tā būs veiksmīga, vai nē – to nosaka laulāto tikumi un karma, ko tie ir uzkrājuši savās iepriekšējās dzīvēs.

Papildus mīlestībai, nozīme ir arī parādiem, kurus vīrs un sieva ir uzkrājuši attiecībā viens pret otru. Mums ir jābūt pateicīgiem par šiem parādiem, kurus dāvājušas Debesis. Vīrietis nes atbildību par sievieti, kura ir uzticējusi tam savu dzīvi. Sievietei savukārt, ir jārūpējas par vīru. Bezgalīgo pārdzimšanu ciklā neviens nevar paņemt sev līdzi slavu un materiālās vērtības, bet tikums un karma vienmēr seko mums līdzi. Visļaunākā no visām ļaunajām lietām pasaulē ir izlaidība, kas rada milzīgu karmu. Līdzko cilvēks kļūst izlaidīgs, viņa laimīgais liktenis tiks samazināts, un viņš iegūs karmu, kas pāries uz viņa pēcnācējiem. Taču to, kā cilvēks rīkosies, nosaka viņa domas. Tas ir nenovērtējami, ja cilvēks spēj atturēties no sliktas rīcības un savaldīt savas ļaunās domas.

Man gribētos brīdināt tos, kas šajā haotiskajā pasaulē peld pa straumi – jums vajadzētu atteikties no savām ļaunajām domām. Ja viņi turpinās iet pret Debesu principiem un tieksies pēc seksuālas brīvības, tad agri vai vēlu tiks iznīcināti. Es ceru, ka tie, kas ir apmaldījušies, spēs paaugstināt savu morāli un uzkrāt tikumu sev un nākamajām paaudzēm. Es ieteiktu viņiem ievērot Debesu noteiktos morāles standartus un cienīt iespēju sākt jaunu dzīvi.

Manuprāt, mums ir jānostiprina trīs pamatprincipi un pieci pastāvīgie tikumi, lai varētu atjaunot un nostiprināt ģimenes. Tikai tad, kad katrs elements atkal kļūs vesels, tikai tad sabiedrībai atkal būs cerība. Galu galā ģimene taču ir nācijas spēks.

Raksts angļu valodā: http://en.minghui.org/html/articles/2011/10/1/128435p.html

Jūs tiekat laipni aicināti izdrukāt un izmantot visus Clearharmony mājas lapā publicētos rakstus un to saturu, tomēr lūdzam atsaukties uz pirmavotu.