Debesu likums reinkarnācijas pamatā: tikums tiek atalgots, bet ļaunums saņem atmaksu

Facebook Logo LinkedIn Logo Twitter Logo Email Logo Pinterest Logo

No Austrumiem līdz Rietumiem, no tradicionālās kultūras līdz mūsdienu zinātnei un medicīnai ir daudz pierādījumu par reinkarnāciju. Dzīvības reinkarnācijas procesam piemītošā loģika ir tāda, ka tikumība tiek atalgota, bet ļaunums saņem atmaksu. Zemāk minēti daži piemēri.

Viens no šādiem piemēriem ir Barbaras stāsts Dr. Braiena Džeimisona (Dr. Bryan Jameison) grāmatā "Iepriekšējo dzīvju meklējumi: Reinkarnācijas noslēpumu izzināšana un iepriekšējās dzīves terapijas apbrīnojamais spēks" (The Search for Past Lives: Exploring Reincarnation's Mysteries & The Amazing Power Of Past-Life Therapy).

Barbarai bija nedabiskas bailes no putniem, un, kad viņa devās ārā, viņai vienmēr līdzi bija lietussargs, lai izvairītos no sastapšanās ar tiem. Hipnozes laikā atsaucot atmiņā savas iepriekšējās dzīves, Barbara atcerējās, ka 19. gadsimta beigās bijusi 27 gadus vecs baltais vīrietis, kas dzīvojis Amerikas dienvidrietumos. Viņš izvaroja indiāņu meiteni, un upura ģimene viņu atstāja tuksnesī nomiršanai. Seši grifi galu galā viņu noknābāja līdz nāvei, sākot ar to, ka viens no tiem izknāba viņam aci.

Bet kāpēc grifs izknāba viņam aci? Atsaucot atmiņā vēl senākus notikumus līdz pat viduslaiku Francijai, Barbara atcerējās, ka viņa bija vīrietis, cietuma uzraugs, kas specializējās cietumnieku acu izraušanā.

Šādu stāstu par reinkarnāciju ir daudz. Dažos no tiem – gan Austrumu, gan Rietumu kultūrā – ir aprakstīti cilvēki, kas bijuši iesaistīti ticīgo cilvēku vajāšanā.

Slavenais jaunāko laiku amerikāņu pravietis Edgars Keisijs (Edgar Cayce) reiz nolasīja kāda 16 gadus veca zēna, kurš tika paralizēts autoavārijā, iepriekšējo dzīvi. Viņš redzēja, ka šis zēns kristietības pirmsākumos bijis romiešu karavīrs. Karavīrs izbaudīja kristiešu vajāšanu un bija tajā tieši iesaistīts.

Cits piemērs bija Ķīnas Ziemeļu Džou dinastijas imperators Vu. Savas valdīšanas laikā viņš iznīcināja budismu, pavēlēja iznīcināt Budas statujas visā valstī un piespieda trīs miljonus mūku atgriezties laicīgajā dzīvē. Pēc nāves viņš nonāca ellē, un troni pārņēma imperators Veņs.

Suju dinastijas imperatora Veņa valdīšanas 11. gadā Džao Veņčans, ļoti vecs imperatora ministrs, kurš bija kalpojis abiem imperatoriem, nomira un devās uz pazemes pasauli, kur satikās ar Ziemeļu Džou dinastijas imperatoru Vu. Viņš redzēja, ka imperators Vu tiek spīdzināts ar īpašu instrumentu un cieš nežēlīgas sāpes.

Imperators Vu sacīja savam bijušajam ministram Džao Veņčanam: "Mani vecie grēki ir gandrīz izpirkti, izņemot grēku par budisma iznīcināšanu. Tas ir tik smags, ka es nekādi nevaru par to pilnībā atmaksāt. Es ceru, ka pašreizējais imperators Veņs manis dēļ izdarīs kaut ko labu, lai es varētu izglābties no šīs elles."

Ķīnas komunistiskā partija (ĶKP) kopš 1999. gada ir apspiedusi Faluņgun praktizētājus par viņu ticību "Īstenībai, Labestībai, Pacietībai". Tie, kas akli seko ĶKP, vajājot nevainīgus cilvēkus, ne tikai kaitē citiem, bet riskē arī ar savu nākotni.

 

 

Avots: https://en.minghui.org/html/articles/2023/3/19/207737.html

* * *

Facebook Logo LinkedIn Logo Twitter Logo Email Logo Pinterest Logo

Jūs tiekat laipni aicināti izdrukāt un izmantot visus Clearharmony mājas lapā publicētos rakstus un to saturu, tomēr lūdzam atsaukties uz pirmavotu.