Mazi bērni, kas cietuši Faluņgun vajāšanas dēļ

Laimīga bērnība ir ikviena cilvēka sapnis, taču ne katram bērnam tā ir, jo īpaši Faluņ Dafa praktizētāju bērniem. Pēc tam, kad 1999. gada jūlijā Ķīnas komunistiskā partija sāka vajāt šo seno garīgo praksi, praktizētāji, kas nebija ar mieru atteikties no savas ticības, bieži tika arestēti un ieslodzīti. Kad abi vecāki ticības dēļ tika ieslodzīti cietumā, daudziem no šiem bērniem nācās pamest skolu vai gadiem ilgi dzīvot pie citiem radiniekiem. Dažiem no viņiem, iespējams, ir palicis maz atmiņu par vecākiem, kuri gāja bojā vajāšanu dēļ, kad viņi vēl bija mazi.

Turpinājumā apkopoti vajāto praktizētāju bērnu stāsti no trim pilsētām Liaoninas provincē, kas ir viens Ķīnas reģioniem, kur Faluņ Dafa vajāšana ir bijusi viena no smagākajām.

Tikai 13 dienas kopā ar tēvu, pirms viņš nomira

"Lielāko daļu savas bērnības pavadīju bēgot un jūtoties terorizēta," stāsta Sjuja Sjiņjana, praktizētāju Sjuja Daveja un Či Lihua meita no Gaidžou pilsētas. Pāris tika arestēts 2001. gada 13. janvārī, kad māte bija stāvoklī ar Sjuju. Milicija piekāva viņas māti un ieslodzīja Šeņjanas pilsētas aizturēšanas centrā uz trim nedēļām. Tēvs tika notiesāts uz astoņiem gadiem un spīdzināts Dunlinas cietumā, līdz viņa orgāni pārstāja funkcionēt un viņš zaudēja prātu. Sjujas tēvs tika atbrīvots 2009. gada februārī un nomira 13 dienas vēlāk, 36 gadu vecumā.

Šīs 13 dienas slimnīcā bija vienīgais laiks, ko Sjuja pavadīja kopā ar savu tēvu. "Kad man bija apmēram septiņi gadi, es pirmo reizi satiku tēvu cietumā. Es it kā zināju, ka viņš ir mans radinieks. Viņš bija cilvēks, kuru mana mamma visvairāk vēlējās redzēt, un viņš viņai bija ļoti svarīgs. Viņš mēģināja mani apskaut. Es nobijos, jo es viņu nepazinu. Es paslēpos aiz mammas un neļāvu viņam mani apskaut, ko nožēloju visu atlikušo dzīvi," atceras Sjuja.

"Augot es zināju, ka atšķiros no citiem bērniem. Kad biju maza, mamma mani bieži atstāja pie radiniekiem vai saviem draugiem. Laiku pa laikam viņa mani apciemoja un tad ātri devās prom."

"Katru reizi, kad māte aizgāja, es slēpos stūrī un raudāju. Man bija bail, ka viņa neatgriezīsies. Es ilgojos pēc viņas un gribēju būt kopā ar viņu. Kad mamma mani apciemoja, viņa vienmēr stāstīja savām draudzenēm un draugiem par manu tēvu, kuru es nekad nebiju redzējusi. Es nezināju, kā viņš izskatījās, kāpēc viņš bija cietumā un kāpēc mammai vajadzēja viņu glābt. Vārdi, kurus es dzirdēju māti sakām visbiežāk, bija "atmaskot ļaunumu, bīstami, milicijas mašīnas, drošība".

"Kad man bija četri mēneši, mammu arestēja un ieslodzīja narkoloģiskās rehabilitācijas centrā. Kad mamma atgriezās, viņa bija uz nāves sliekšņa. Kad man bija 12 gadi, mēs aizbēgām uz Taizemi, kur imigrācijas dienesta darbinieki gandrīz apcietināja manu māti. Mazāk nekā gada laikā Taizemes policija arestēja 23 praktizētājus, kas bija aizbēguši no vajāšanām un, iespējams, repatriēja viņus atpakaļ uz Ķīnu."

Tagad Sjuja ir 21 gadu veca, studē Amerikas Savienotajās Valstīs un var likumīgi praktizēt Faluņ Dafa. "Par laimi, mēs nokļuvām Amerikā, kur varam baudīt reliģisko brīvību. Šeit man nekad nav jāuztraucas par to, ka policija aizvedīs manu māti un es kļūšu par bāreni. Man nekad nav jābaidās no vajāšanas un spīdzināšanas."

Sjuja Sjiņjana, kurai tolaik bija 14 gadi, rāda sava mirušā tēva Sjuja Daveja fotogrāfiju.

Sjuja Sjiņjana un viņas māte Či Lihua.

Vecmāmiņa invalīde un vecāki ieslodzījumā

Bi Šidzjuņs un viņa sieva Suņa Li no Sjunjue pilsētas abi bija Faluņ Dafa praktizētāji. Kad sākās vajāšanas, Bi devās uz Pekinu, lai aizstāvētu Faluņ Dafa. Pekinas milicija mēnesi viņu turēja apcietinājumā, pirms viņš tika pārvests atpakaļ uz mājām. Bajuicjuaņas milicijas pārvaldes darbinieki viņu uz trim gadiem ieslodzīja Jinkou pilsētas piespiedu darba nometnē.

2004. gada 8. jūlijā miliči atkal arestēja Bi kungu un uz 15 dienām ievietoja viņu Bajuicjuaņas aizturēšanas centrā. Trešais arests notika 2009. gada 23. septembrī, kad miliči arestēja gan viņu, gan viņa sievu. 2010. gadā viņš tika notiesāts uz septiņiem gadiem un spīdzināts Daliaņas pilsētas cietumā. Viņa sieva 2010. gada jūlijā tika notiesāta uz pieciem gadiem un pārvesta uz Šeņjanas pilsētas sieviešu cietumu, kur viņa vairākas reizes smagi saslima spīdzināšanas dēļ. Uzraugi piespieda viņu novilkt mēteli un apavus un lika ziemā stāvēt pie atvērta loga. Viņi kūdīja arī citas ieslodzītās viņu sist. Spīdzināšanas rezultātā viņai attīstījās smagi sirdsdarbības traucējumi.

Suņas māte Vana Aijuņa arī bija praktizētāja. Sjunjue pilsētas milicijas nodaļas darbinieki bieži viņu pakļāva agresīvam spiedienam un iebiedēšanai un pārmeklēja viņas mājokli. Viņi uzraudzīja veco sievieti caurām diennaktīm. Vanas kundze tika arestēta 2003. gadā un ievietota Masaņdzja piespiedu darba nometnē, kur viņai tika konstatēts asinsizplūdums smadzenēs, kā rezultātā viņa kļuva neatgriezeniski paralizēta.

Bi kunga un Suņas kundzes dēls mācījās pamatskolā, kad pāris 2009. gadā tika arestēts. Būdama paralizēta, Vana tik tikko varēja parūpēties par sevi, nemaz nerunājot par savu mazdēlu. Bērnam nācās pamest skolu un doties dzīvot uz lauku apvidu pie vecmāmiņas no tēva puses.

Bi Šidzjuņa un Suņas Li dēls.

Pēc vecmāmiņas nāves un mātes ieslodzījuma cieš trūkumu

Fu Jaņa no Dašicjao pilsētas tika arestēta 2001. gada augustā un ievietota Masaņdzja piespiedu darba nometnē. 2003. gada 17. februārī miliči viņu pārvietoja uz aizturēšanas centru, un pēc tam viņai tika piespriests astoņus gadus ilgs cietumsods. Aizturēšanas centrā Fu kundzei attīstījās hipertonija un sirdsdarbības traucējumi. Viņai izdevās aizbēgt, kad viņu nogādāja slimnīcā, bet pēc diviem mēnešiem viņu atkal apcietināja. Dašicjao pilsētas tiesas tiesnesis papildus astoņu gadu cietumsodam viņai piesprieda vēl piecus ar pusi gadus Liaoninas provinces sieviešu cietumā, kopā 13,5 gadus.

Kad 2001. gadā Fu kundzi arestēja, viņas meitai Cjincjuaņai bija trīs gadi. Nākamos 13,5 gadus bērnam nācās dzīvot pie vecmāmiņas, praktizētājas Tunas Šupinas, un apmeklēt māti cietumā. Vajāšanu dēļ tēvs 2008. gadā izšķīrās no viņas mātes un atteicās rūpēties par Cjincjuaņu.

Viena no Fu kundzes māsām, Fu Jina, arī bija praktizētāja. Viņa tika arestēta 2001. gada jūlijā, notiesāta uz deviņiem gadiem un 2010. gada jūlijā atbrīvota no Liaoninas sieviešu cietuma. Kad astoņus mēnešus vēlāk, 2011. gada martā, meitenes vecmāmiņa nomira, bet viņas māte joprojām atradās cietumā, Fu Jina uzņēmās atbildību par viņu.

Fu Jina aizveda Cjincjuaņu uz Šeņjanas pilsētu un pieteica meiteni skolā, lai viņa varētu iegūt izglītību. Diemžēl 2013. gada augustā milicija arestēja Fu kundzi un piespieda Cjincjuaņu pamest skolu, aizbildinoties ar to, ka viņas māte atrodas cietumā. Viņa un Fu kundze atkal bija spiestas dzīvot trūkumā.