Ķīnas komunistiskās partijas psihiatriskā vardarbība pret Faluņgun praktizētājiem un eksperimenti ar cilvēkiem

Daudzi cilvēki ir dzirdējuši par gāzes kamerām nacistu koncentrācijas nometnēs, taču viņi, iespējams, nezina, ka, kopš Ķīnas komunistiskā partija (ĶKP) 1999. gada jūlijā sāka vajāt Faluņgun, milzīgs skaits Faluņgun praktizētāju Ķīnā ir ticis pakļauts psihiatriskai vardarbībai un eksperimentiem ar cilvēkiem. Tā rezultātā daudzi praktizētāji tika sakropļoti, novesti līdz neprātam vai pat nogalināti.

Ir svarīgi dokumentēt ĶKP noziegumus pret Faluņgun praktizētājiem, jo ĶKP ir izdevies maldināt daudzus cilvēkus, īpaši tos, kurus ar komunistisko režīmu saista savtīgas intereses, un viņi nespēj atpazīt tā ļauno būtību. Kad tiek teikts, ka ĶKP daudzās politiskās kampaņas – Zemes reforma, Antilabējā kustība, Kultūras revolūcija, slaktiņš Tiaņaņmeņas laukumā – ir paņēmušas 80 miljonu cilvēku dzīvības, daži var teikt, ka tā jau ir pagātne, un ĶKP mainās uz labo pusi. Bet vai tā patiešām ir? Tagad aplūkosim dažus piemērus saistībā ar ĶKP noziegumiem pret Faluņgun praktizētājiem.

Praktizētāju sazāļošana: neredzams spīdzināšanas veids

Saskaņā ar Minghui apkopoto informāciju līdz 2021. gada decembrim vismaz 865 veseli un likumpaklausīgi pilsoņi tika ievietoti psihiatriskajās slimnīcās, lai tādējādi sodītu viņus par ticību Faluņgun meditācijas sistēmai, kuras pamatā ir Īstenības, Labestības un Pacietības principi. Šie praktizētāji bija no 29 Ķīnas provincēm.

Taču psihiatriskās vardarbības pielietošana neaprobežojas tikai ar psihiatriskajām slimnīcām, tā ir plaši izplatīta arī cietumos, darba nometnēs (atceltas 2013. gadā) un ieslodzījuma centros. Ar labu fizisko veselību un veselo saprātu apveltīti nevainīgi praktizētāji tika sazāļoti, pakļauti spēcīgu preparātu iedarbībai, kas izraisīja orgānu bojājumus un garīgus traucējumus. Dažiem praktizētājiem vairāk nekā 10 gadus tika piespiedu kārtā ievadītas zāles.

Praktizētājiem pret viņu gribu tika ievadīti tādi medikamenti kā hlorpromazīns, hlorpromazīna, prometazīna, meperidīna maisījums, zāles, kas izraisa atmiņas zudumu, ekstazī, narkotikas, afrodiziaki, klozapīns, sulpirīds, nātrija valproāts, buprenorfīns, flubutanols un citas nezināmas vielas.

Pēc šo nervus bojājošo zāļu ievadīšanas kādreiz veseliem praktizētājiem tika novērota miegainība, vājums, palēnināta runa un reakcija, spiedoša sajūta krūtīs, elpas trūkums un strauja atmiņas pasliktināšanās. Pie papildu simptomiem vēl jāmin spējas normāli domāt zudums, fizioloģiski traucējumi, letarģija, demence un garīgs sabrukums. Daži preparāti bojā iekšējos orgānus, izraisot tik mokošas sāpes, ka cietušie vārtās pa grīdu, izjūt krampjus visā ķermenī, jūtas tā, it kā visi iekšējie orgāni gatavotos uzsprāgt, sirdsdarbība stipri paātrinās, krūšukurvis un vēders uzpampst, iestājas orgānu mazspēja. Daži upuri neciešamo sāpju dēļ pat sitās ar galvu pret sienu.

Faluņgun praktizētāju sazāļošana ir nežēlīga, ļauna un slēpta darbība, jo tā nerada redzamus ievainojumus kā tas būtu, fiziski spīdzinot. Tieši šī iemesla dēļ tā kļuvusi par ĶKP plaši pielietotu taktiku tās noziegumu slēpšanai.

Spīdzināšanas ilustrācija: toksisku preparātu piespiedu ievadīšana.

"Ofisa 610" aģenti vēro, kā sieviete mirst

Dina Žeņfanas kundze bija Faluņgun praktizētāja no Daliaņas pilsētas, Liaoninas provincē. Savulaik savas ticības dēļ viņa tika ieslodzīta nu jau slēgtajā Masaņdzja piepiedu darba nometnē un vēlāk pārvesta uz Liaoninas sieviešu cietumu. Abās vietās viņa tika pakļauta visdažādāko veidu spīdzināšanai un vairākas reizes bija tuvu nāvei. Lai neļautu viņai atmaskot darba nometnē un cietumā pret viņu pastrādātos noziegumus, amatpersonas tieši pirms ieslodzījuma termiņa beigām injicēja viņai nezināmu vielu. Rezultātā Dinas kundze cietumā nomira.

Džana Fužeņas kundze bija Sjaņhe parka darbiniece Pindu pilsētā Šaņdunas provincē. Miliči viņu aizturēja un ieslodzīja Pindu "ofisa 610" smadzeņu skalošanas centrā. Ilgu laiku viņa tika turēta aiz rokām un kājām piesieta pie gultas. Dabiskās vajadzības viņai nācās nokārtot tieši gultā. Kāds aculiecinieks stāstīja, ka uzraugi viņai novilka visas drēbes, noskuva matus, spīdzināja un pazemoja. Pēc tam viņai tika injicēta kāda nezināma viela, kas izraisīja neciešamas sāpes. Viņa sāpēs mētājās pa gultu līdz visbeidzot pārstāja elpot... Viņai bija 38 gadi. Šajā procesā noraudzījās visu līmeņu "ofisa 610" amatpersonas.

Džana Fužeņas kundze.

Sjiņdzjiņas smadzeņu skalošanas centrs

Sjiņdzjiņas smadzeņu skalošanas centrs, pazīstams arī kā "Sjiņdzjiņas tiesiskās izglītošanas centrs", atradās Huacjao pilsētā, Sjiņdzjiņas apgabalā, Sičuaņas provincē. Lai piespiestu Faluņgun praktizētājus atteikties no savas ticības, centrā tika pielietotas visdažādākās metodes, tādas kā psiholoģiska spīdzināšana, iebiedēšana, psiholoģiskas manipulācijas, vardarbība un medikamentu piespiedu ievadīšana. Šajā smadzeņu skalošanas centrā ir gājuši bojā vismaz septiņi praktizētāji, un piecos gadījumos nāvi izraisīja toksisku vielu ievadīšana.

69 gadus vecais Sje Decjins bija pensionēts Sičuaņas provinces Čendu Apsekošanas un dizaina pētniecības institūta darbinieks. 2009. gada 29. aprīļa rītā Čendu pilsētā Sje kungs ar dzīvesbiedri tika arestēti un nogādāti Sjiņdzjiņas smadzeņu skalošanas centrā. Nedaudz vairāk kā 20 dienu laikā ar labu veselību apveltītais Sje Decjins tika nomocīts līdz nāvei. Viņš bija novājējis, sanīcis, cieta no urīna nesaturēšanas, viņam bija apgrūtināta rīšana, un attīstījās smaga stenokardija (sāpes krūtīs). Tad viņš tika atbrīvots. Atgriezies mājās, viņš četras dienas lielāko daļu atradās bezsamaņas stāvoklī. Būdams nemaņā, viņš spieda rokas pie krūtīm, sāpēs vaidēdams un mētādamies, it kā viņam tiktu plosīti iekšējie orgāni. 2009. gada 27. maija vakarā viņš nomira. Rokas bija kļuvušas melnas, arī ķermenis pamazām kļuva melns, kas liecināja par saindēšanos ar medicīniskiem preparātiem.

Sje Decjina kungs (pirms aresta).

Sje Decjina kungs (pēc nāves).

53 gadus vecā Liu Šenle kundze dzīvoja Sjiņdu apgabalā, Čendu pilsētā. 2003. gada 5. aprīlī, pēcpusdienas pastaigas laikā, viņa tika arestēta. Pēc 15 dienām viņu nosūtīja uz Sjiņdzjiņas smadzeņu skalošanas centru. Liu kundzi atbrīvoja tā paša gada 23. maijā, pēc tam kad viņas ģimene bija spiesta samaksāt 1000 juaņu lielu soda naudu. Tomēr, ieradušies pakaļ Liu kundzei, tuvinieki atrada viņu basām kājām ar pietūkušu galvu, sasitām krūtīm, uztūkušu vēderu, putām uz lupām un sāpju mocītu. Visas dienas garumā viņa spieda rokas pie vēdera (līdzīgi simptomi bija Sje Decjina kungam). Trīs dienas vēlāk, 26. maija rītā, Liu kundze nomira.

Čeņa Dzjiņhua kundze, bijusī Veņdzjanas apgabala Hešenas pilsētas mēra vietniece, tika arestēta 2010. gada 28. maijā un nogādāta Sjiņdzjiņas smadzeņu skalošanas centrā. Kamēr vēl atradās mājās, viņa bija pie labas veselības, bet otrajā dienā pēc ierašanās smadzeņu skalošanas centrā viņai piespiedu kārtā tika veikta intravenoza infūzija. Uzraugi ar varu noguldīja viņu infūzijas veikšanai un pirms vēl pudele ar preparātu bija pilnībā iztecējusi, Čeņas kundzei sākās elpas trūkums, viņa vilka elpu sēcoši un ar grūtībām. Tāpēc preparāta ievadīšana uz dienu tika pārtraukta. Uzraugi mēģināja nākamajā dienā vēlreiz veikt infūziju, bet saskārušies ar Čeņas kundzes spēcīgu pretestību, atteicās no šīs domas. Tomēr viņas elpošana arvien pasliktinājās, sejas izteiksme norādīja uz neskaidru apziņu. Viņa nebija spējīga par sevi parūpēties. Šie simptomi neizzuda, līdz viņa atgriezās mājās.

Sjiņdzjiņas apgabala iedzīvotāja Li Guanjaņas kundze tika nogādāta Sjiņdzjiņas smadzeņu skalošanas centrā 2011. gada 21. jūnija rītā. Pusstundu pēc pusdienām tajā pašā dienā viņai sākās sirdsklauves, bet galva pietūka, it kā tā grasītos eksplodēt. "Šķita, ka mana sirds sadegs, sajutu tajā caururbjošas sāpes, seja pietūka, lūpas un seja kļuva melnas, visu ķermeni pārņēma nespēks. Tas bija sliktāk par nāvi," viņa atceras. Iepriekš cietusi no psihiatriskas vardarbības Sjiņdzjiņas smadzeņu skalošanas centrā, Li kundze zināja, kāds notikušajam bija iemesls: viņas pusdienu porcijai bija pievienoti nervu sistēmu graujoši preparāti.

Jiņa Huafenas kundze dzīvoja Huansjujas ciematā, Dejanas pilsētā. Viņa tika arestēta 2000. gadā, kad Čendu universitātē stāstīja cilvēkiem par Faluņgun. Lai gan Jiņas kundzei tolaik jau bija pāri par 40 gadu, pēc izskata viņai nevarēja dot vairāk par 20 gadiem. Čendu "ofiss 610" nosūtīja viņu uz Sjiņdzjiņas smadzeņu skalošanas centru, kur viņai piespiedu kārtā tika ievadīti nezināmi preparāti. Kad uzraugi uz brīdi zaudēja modrību, Jiņas kundzei izdevās izraut adatu no vēnas un apturēt šķīduma ieplūšanu organismā. Citiem praktizētājiem, kas arī tika pakļauti nezināmu preparātu injekcijām, parādījās tādi simptomi kā troksnis ausīs, neskaidra redze, mēles stīvums, vājums ekstremitātēs un lēna reakcija. Lai gan Jiņas kundzei šie simptomi parādījās tikai vēlāk, jau pēc atbrīvošanas, tuvinieki un draugi ievēroja, ka viņas runa ir kļuvusi lēna, mēle stīva un viņai nav spēka pacelt vien dažus kilogramus smagus priekšmetus. Radās aizdomas, ka šie nezināmie preparāti lēnām bojā Jiņas kundzes iekšējos orgānus. Beigu beigās 2005. gadā Jiņas kundze nomira no hroniskas saindēšanās un komplikācijām, ko izraisīja dažādas gadu gaitā piedzīvotās spīdzināšanas.

Baja Cjuņfanas kundze dzīvoja Čendu pilsētas Veņdzjanas rajonā. 2010. gada 15. septembrī viņa tika nogādāta Sjiņdzjiņas smadzeņu skalošanas centrā. Mēnesi vēlāk, 15. oktobrī, neskatoties uz to, ka Bajas kundze bija pilnīgi vesela, ārsts vārdā Guns viņai piespiedu kārtā injicēja nezināmu medicīnisku preparātu. Pēc trešās zāļu devas ievadīšanas Bajas kundze nokrita uz gultas, nespēdama ne izteikt kaut vārdu, ne pakustēties. Pēc nosūtīšanas uz Sjiņdzjiņas apgabala slimnīcu uz pārbaudi, ārsts jautāja, kādas zāles viņai tika dotas. Taču trīs smadzeņu skalošanas centra darbinieki, kas viņu bija nogādājuši slimnīcā, tai skaitā Vans Sjucjiņs, nekādu atbildi nedeva. Tolaik Bajas kundzes seju jau klāja apaļi zilumi, un uz rokām bija redzami saindēšanās simptomi. Turklāt ķermenis bija daļēji paralizēts un viņas dzīvībai draudēja briesmas. Ārsts ieteica Bajas kundzi nekavējoties hospitalizēt, bet Vans teica – nē. Viņš un vēl divi citi aizveda viņu uz mājām. Viņa vairs nespēja kustēties, būdama pa pusei paralizēta un nespējīga runāt.

Vēl viens upuris bija Džou Šaņhujas kundze, Sjanšui ciemata iedzīvotāja no Pendžou pilsētas Dzjuņņle rajona. Viņa tika nogādāta Sjiņdzjiņas smadzeņu skalošanas centrā 2008. gada 3. jūlijā. Kad viņa tā gada 9. septembrī pieteica badastreiku, protestējot pret necilvēcisku izturēšanos, viņa tika piespiedu kārtā dzirdīta ar saindētu ūdeni. Viņa stāstīja, ka ūdens bijis ļoti sāļš un tūlīt izraisījis sāpes visā ķermenī. Ar laiku kļuvis vēl sliktāk, un viņa visu nakti mētājusies pa gultu. Redzēdami, ka viņa ir tuvu nāvei, nākamajā dienā uzraugi viņu nogādāja slimnīcā. Ārsts atklāja viņai žultspūšļa nekrozi un aptumšojumus abās plaušās. Šīs eksekūcijas rezultātā Džou kundze nespēja ne normāli ēst, ne arī strādāt. Viņa cieta arī no atmiņas zuduma un nespēja pati par sevi parūpēties.

Duna Juijinas kundze dzīvoja Dzijanas pilsētas Jaņdzjanas rajonā. 2007. gada 16. martā viņa tika nogādāta Sjiņdzjiņas smadzeņu skalošanas centrā. Nākamās dienas pusdienlaikā viņa savā dārzeņu zupā ieraudzīja peldam baltu pulveri. Pēc pusstundas viņai sākās reibonis, stipra miegainība, kuņģa darbības traucējumi, nervozitāte un spriedze. Tad vairāki uzraugi iegrūda viņu mašīnā, lai aizvestu uz slimnīcu "ārstēšanai". Tur viņai piespiedu kārtā intravenozi tika ievadīti vairāki maisi ar zālēm melnā krāsā. Drīz vien Dunas kundzei sākās halucinācijas, viņa redzēja dažādas vīzijas un dzirdēja balsis. Viņa cieta arī no stiprām galvassāpēm, un sievietei šķita, ka visas viņas smadzeņu šūnas ir smagi bojātas. Viņai nācās likt lietā visu savu gribasspēku, lai nesajuktu prātā. Turklāt viņai bija spēcīga diskomforta sajūta sirdī un vēderā, kā arī stipra mānija, bailes un trauksme. Šīs indes iedarbība bija jūtama ilgu laiku, un pat vairākus gadus vēlāk viņa laiku pa laikam cieta no lēkmēm. Viņai bija atmiņas zudums un tukša sejas izteiksme. Tuvinieki apgalvoja, ka Dunas kundze pārvērtusies par pavisam citu cilvēku.

Jans Dzjaņdžuna kungs, iepriekš minētās Bajas Cjuņfanas dzīvesbiedrs, bija 7111. rūpnīcas vecākais inženieris un bija devis lielu ieguldījumu Ķīnas aviācijas un kosmosa nozares attīstībā. 2008. gada 22. augustā arī viņš tika nogādāts Sjiņdzjiņas smadzeņu skalošanas centrā. Neilgi pēc tam viņš visu dienu jutās apreibis un miegains. Viņš iesnaudās īsi pēc brokastīm. Pat ap pusdienlaiku viņš nevēlējās celties no gultas. Pēc atgriešanās mājās Jana kungs zaudēja atmiņu, viņš vairs neatcerējās neko no inženierzinātnēm, kas agrāk bija viņa specialitāte.

Li Sjihujas kundze, Sičuaņas provinces radio stacijas darbiniece, tika arestēta lidostā 2004. gada augustā. Viņa bija atnākusi pavadīt savu vecāko māsu, kas atgriezās Apvienotajā Karalistē. Pēc nogādāšanas Sjiņdzjiņas smadzeņu skalošanas centrā viņa tika pakļauta nežēlīgai spīdzināšanai. Kad 2005. gadā viņu apciemoja vecāki un kolēģi, Li kundze viņus vairs nespēja atpazīt. Sievietes skatiens bija tukšs un neizteiksmīgs. Tuviniekiem un darbabiedriem radās aizdomas, ka viņa, iespējams, ir sazāļota ir indīgiem preparātiem.

Džao Juicjinas kundze ir Faluņgun praktizētāja no Badzjao ciemata Junninas rajona Čendu pilsētā. 2004. gada 13. aprīlī Džao kundze tika nogādāta Sjiņdzjiņas smadzeņu skalošanas centrā, kur viņai piespiedu kārtā tika ievadīts nezināms preparāts, kas bija īpaši izstrādāts, lai izraisītu vēdera darbības traucējumus. Centra darbinieks Džou Cjiņs noplēsa etiķeti no preparāta un iznīcināja to. Preparāta iedarbība lika Džao kundzei izjust ārkārtīgi stipras sāpes. Džou Cjiņs sacīja: "Es grasos tevi nogalināt. Vai zini, ka ārsti spēj nogalināt cilvēku bez naža vai asins nolaišanas?" Vairākas reizes Džou Cjiņs un ārsts uzvārdā Džans injicēja Džao kundzei preparātus, kas grāva viņas centrālo nervu sistēmu. Pēc katras šādas injekcijas Džao kundzei sākās reibonis un viņa aizmiga. Pēc atmošanās viņa nespēja nostāvēt kājās, visu ķermeni bija pārņēmis nespēks.

Li Veņfenas kundze dzīvo Čendu pilsētas Čenhua rajonā, un 2011. gada 4. maijā viņa tika nogādāta Sjiņdzjiņas smadzeņu skalošanas centrā. Ieslodzījuma laikā, kas ilga vairāk nekā trīs mēnešus, viņai parādījās saindēšanās simptomi: ik dienu viņai reiba galvai, viņai nebija spēka, acis aizpampa, bet izkārnījumi reizēm bija sarkanā krāsā, bet reizēm zaļi.

Būdama jauna Sičuaņas kokvilnas fabrikas strādniece, Taņa Šaolaņa 2003. gada septembrī tika nogādāta Sjiņdzjiņas smadzeņu skalošanas centrā. Tur viņa saņēma nezināmu preparātu injekcijas. Kad 2005. gada 25. janvārī Taņas kundze iznāca brīvībā, viņas runa bija nesakarīga, acu skatiens apstulbis, bet seja bez jebkādas izteiksmes. Viņa nevienu nespēja atpazīt, bet mati bija mūžīgi izspūruši. Kāds cilvēks, kurš viņu pazina, sacīja: “Kā ierēdņi varēja spīdzināt labu cilvēku, kura mācēja tik skaisti dziedāt un dejot? Ko gan valdība viņai ir nodarījusi?!"

Psihiatriskā vardarbība un eksperimenti ar cilvēkiem cietumos, darba nometnēs un ieslodzījuma centros

1982. gadā dzimusī Guo Sjueliaņas kundze dzīvo Guodzja Šantuaņas ciematā Džanlinas rajonā Veifanas pilsētā. Viņa bija gudra, atjautīga, un labi mācījās skolā. Viņu visi mīlēja. Redzot, kādu pozitīvu ietekmi uz vecākiem atstāj Faluņgun prakse, 1998. gadā arī viņa nolēma tiem pievienoties.

2000. gada oktobrī tolaik 18 gadus vecā Guo devās uz Pekinu, lai apelētu Faluņgun aizstāvībai. Tajā laikā Pekinā dzīvojošā Dafa praktizētāja Džao Sjiņas kundze atradās uz nāves gultas pēc tam, kad miliči bija viņu spīdzinājuši. Guo un vēl daži citi praktizētāji rūpējās par Džao kundzi. Kad 2000. gada 11. decembrī Džao kundze nomira, Guo izplatīja materiālus Pekinas ielās un stāstīja garāmgājējiem par šo traģēdiju. Neilgi pēc tam Guo kundze tika arestēta un nogādāta Sjiņaņas sieviešu piespiedu darba nometnē Dacinas apgabalā Pekinā.

Par atteikšanos skatīties televīzijas programmas, kurās tiek nomelnots Faluņgun, uzraugi Džao Lei, Bai un citi nežēlīgi piekāva jauno sievieti. Viņa tika sasieta un pakļauta četru elektrošoka steku triecieniem vienlaikus. Šīs eksekūcijas rezultātā cietušās galvas augšdaļā radās divas brūces, kas vēl divus gadus nevarēja sadzīt.

Vēlāk uzraugi ar varu injicēja Guo Sjueliaņai nezināmus preparātus un ēdienam pievienoja nezināmas tabletes. Dažus mēnešus pēc šādas sazāļošanas Guo Sjueliaņa zaudēja prātu.

Kad viņas tēvs, saņēmis aicinājumu, ieradās pakaļ meitai, viņu gluži vai satrieca traģiskā aina, kas pavērās viņa acīm: Guo kundzes sejas izteiksme bija tukša, acis blāvas, viņas kāju potītes bija pietūkušas (iespējams, važu nēsāšanas rezultātā). Visu ceļu līdz mājām Guo kundze klusēja (iespējams, viņai bija ievadīts diazepāms, zāles, ko lieto trauksmes, alkohola abstinences un krampju ārstēšanai). Nepagāja ne dažas stundas pēc atgriešanās mājās, kad viņas uzvedībā parādījās ārprāta simptomi: viņa kaut ko skaļi kliedza un publiski izģērbās kaila.

Vairākus gadus Guo kundze skraidīja un lēkāja apkārt, runāja nesakarīgi, un bieži to darīja, būdama kaila. Viņa arī sita un lamāja apkārtējos cilvēkus, pat savus vecākus. "Cik skumji, ka ĶKP ierēdņi šādi pazudināja labu bērnu! Kas tā par briesmīgu pasauli?" viņu kaimiņš ar nopūtu teica.

33 gadus vecs vīrietis nomirst divas dienas pēc atbrīvošanas

Dzjujs Jadzjuņa kungs nodarbojās ar lauksaimniecību Juicjuaņas ciemā Ačenas pilsētā Heilundzjanas provincē. Viņš bija ļoti veselīgs un godīgs vīrs, kas baudīja vispārēju sabiedrības cieņu. Par savu ticību Īstenībai, Labestībai un Pacietībai viņš tika nelikumīgi ieslodzīts Harbinas Čanliņdzi piespiedu darba nometnē. 2001. gada 21. oktobra pēcpusdienā Dzjuja kungs tika nogādāts darba nometnes medpunktā, kur viņam piespiedu kārtā tika izdarīta nezināmu preparātu injekcija. Kopš tā laika Dzjujs Jadzjuņa kungs vairs nespēja pacelt galvu un viņa apziņa bija aptumšojusies. Turklāt viņš bieži plaši atvēra muti, tverdams pēc gaisa, runāja ar grūtībām un turpināja atkārtot, norādot uz savu roku: "Es saņēmu injekciju, es saņēmu injekciju..."

Lai izvairītos no atbildības, 2001. gada 24. oktobrī darba nometnes amatpersonas viņu nosūtīja uz mājām. Divas dienas vēlāk, 33 gadu vecais Dzjuja kungs nomira.

"Šāda es paliku pēc spīdzināšanas"

Liņa Fenas kundze dzīvoja Sičuaņas provinces Naņčunas pilsētas Vufenas ciematā. 2002. gada 30. decembrī viņa tika arestēta par to, ka izplatīja informatīvos materiālus par Faluņgun, un vēlāk nosūtīta uz Luncjuaņji sieviešu piespiedu darba nometni Čendu pilsētā. Tā kā Liņas kundze palika nelokāma sava ticībā, viņai piespiedu kārtā tika injicēti nezināmi preparāti, kas izraisīja nieru mazspēju, komu un sievietei pietūka viss ķermenis. 2005. gada 18. maijā, kad viņa jau praktiski atradās uz nāves gultas, darba nometnes administrācija viņu nosūtīja atpakaļ uz mājām.

Lielāko daļu laika Liņas kundze atradās bezsamaņas stāvoklī. Pēkšņi nākot pie samaņas, viņa mēdza atkārtot: "Es neesmu slima. Šāda es paliku pēc spīdzināšanas." Viņa arī pastāstīja, ka Luncjuaņji sieviešu piespiedu darba nometnē notiek ļoti ļaunas lietas. "Praktizētājus, kuri nevēlējās atteikties no savas ticības, uzraugi vazāja apkārt pa betona grīdu. Rezultātā visas praktizētāju drēbes, tai skaitā apakšveļa, pārvērtās driskās. Daži stipri asiņoja un bija bezsamaņā." Visbeidzot, 2005. gada 26. jūlija rītā, 36 gadu vecumā, Liņas kundze aizgāja mūžībā.

Smags pārbaudījums apgabala priekšnieka vietniekam

47 gadus vecais Džans Fanlians agrāk ieņēma Čuncjinas pilsētas Žunčanas apgabala priekšnieka vietnieka amatu. Būdams Faluņgun praktizētājs, kas dzīvo saskaņā ar Īstenības, Labestības un Pacietības principiem, viņš vienmēr bija godīgs un krietns vīrs. Atšķirībā no citām amatpersonām viņš nekad nepieņēma sarkanās aploksnes (kukuļus) un neprasīja, lai viņam apmaksā pusdienas. Tādējādi viņš baudīja pelnītu citu amatpersonu un sabiedrības cieņu.

Izplatot Faluņgun materiālus 2001. gada 6. oktobrī, Džana kungs tika arestēts un ieslodzīts Čuncjinas milicijas iecirknī, kam sekoja ieslodzījums Tunlianas apgabala ieslodzījuma centrā. 2002. gada 8. jūlijā viņš tika pārvests uz Tunlianas apgabala slimnīcu, kur viņam piespiedu kārtā injicēja nezināmu preparātu. Kad viņa tuvinieki atsteidzās uz slimnīcu, viņš jau murgoja un bija transā. Džana kungs neatpazina pat savu sievu. Pēc atgriešanās mājās Džana kunga stāvoklis vēl pasliktinājās, un ap pulksten 7.00 nākamās dienas rītā viņš pārstāja elpot (2002. gada 9. jūlijā).

Eksperimenti ar 19 gadus vecu jaunieti

Guo Baojans bija 19 gadus vecs pirmā kursa students Cjindao Profesionālajā un tehniskajā koledžā Šaņdunas provincē, kad 2010. gada 2. aprīlī viņu arestēja. No Šuicjingou milicijas iecirkņa viņš tika nosūtīts uz Dašaņas ieslodzījuma centru, kur viņam piespiedu kārtā tika paņemti asins paraugi, ūdenim un ēdienam tika pievienoti medicīniski preparāti, bet kamerā ielaista nezināma kodīga gāze. Papildus tam viņu pakļāva skaļam troksnim un spīdināja acīs spilgtu gaismu. Guo atradās ieslodzījumā septiņas dienas un pēc atbrīvošanas viņam sāka parādīties dažādi simptomi. Viņam sākās garīgas dabas traucējumi, viņš cieta no nesaturēšanas, dezorientācijas un galvassāpēm. Turklāt ejot viņš nereti uzdūrās sienām un vairākas reizes dienā atkārtoja mēģinājumus izlēkt pa logu.

Runāja, ka Cjindao "ofiss 610" bija ieplānojis Guo vajāšanu, lai pēc tam paziņotu, ka Faluņgun prakse ir vainojama viņa garīgajos traucējumos un pašnāvības mēģinājumos. Amatpersonas pat aicināja žurnālistus būt gatavībā, lai nofilmētu viņa "pašnāvību". Vēl vairāk, amatpersonas mudināja arī kaimiņus uzraudzīt puisi, tādējādi iesaistot viņus vajāšanā. Pie Guo tika sūtīti arī viņa kādreizējie klasesbiedri, lai tie mudinātu viņu izdarīt pašnāvību. Mēģinājumi padarīt sev galu atkārtojās vairākas reizes, bet ik reizi Guo no nāves izglāba viņa māte.

Pēc atveseļošanās Guo pastāstīja, ka Dašaņas aizturēšanas centrs izskatījies pēc laboratorijas, kurā uzraugi veic eksperimentus ar ieslodzītajiem, ievadot viņiem toksiskus preparātus, liekot viņiem ieelpot nezināmu gāzi un pielietojot vēl citas metodes. Pēc tam viņi novēroja upuru reakciju. Kad toksiskās vielas bija iedarbojušās, cietušais jutās pakļauts neizbēgamai kontrolei, it kā kāds spēks liktu viņam izpildīt komandas.

Pekinas Trešais ieslodzījuma centrs

2011. gada 23. jūnijā Pekinas Bosjinas ceļu milicijas iecirkņa darbinieki arestēja pensionētu valsts ierēdni no Hebejas provinces Liu Lišena kungu. Pēc tam, kad Liu kungu neizdevās ievietot psihiatriskajā slimnīcā, miliči nogādāja viņu Pekinas Trešajā ieslodzījuma centrā, kur uzraugi piespieda viņu norīt saldu tableti rozā krāsā.

Pēc pusstundas Liu kungam sākās drudzis un reibonis, pieceļoties kājās, viņš jutās vārgs un nestabils. Uzraugs ar uzvārdu Fans datorā detalizēti pierakstīja viņa simptomus. Dažādas pazīmes liecināja, ka rozā tablete ir kaitējusi Liu kunga centrālajai nervu sistēmai. Būtībā tas bija eksperiments ar cilvēku.

Toksiska injekcija, kas noved pie invaliditātes

Sunu Huilaņas kundzi, Faluņgun praktizētāju no Sjiņhua fermas Heganas pilsētā, Heilundzjanas provincē, 2010. gada decembrī aizturēja miliči no Hentoušaņas milicijas iecirkņa. Viņa tika ievietota Tanjuaņas apgabala ieslodzījuma centrā, kur viņai veica toksisku vielu injekcijas.

Šo injekciju rezultātā Sunas kundze izjuta ārkārtīgi stipras sāpes, kas lika viņai burtiski vārtīties pa grīdu. Viņa nespēja ne parunāt, ne kontrolēt savu ķermeni. Ar laiku sievietes labā kāja nomelnēja un pārklājās ar strutojošām čūlām un atmirušiem audiem.

Pēc atgriešanās mājās Sunas kundze sirds apvidū joprojām izjuta diskomfortu, viņas ķermenis bija stīvs, bet acu skatiens sastindzis, turklāt viņa nespēja parunāt. Bez tam vēl viņas rokas un kājas bija tik saspringtas un stīvas, ka viņa nevarēja tās atliekt. Viss beidzās ar to, ka Sunas kundze zaudēja labo pēdu un kļuva par invalīdi uz visiem laikiem.

Pēc katras injekcijas trīs dienas pavada miegā

2015. gada 21. decembrī praktizētāja no Čendu pilsētas Dina Huejas kundze tika arestēta un nosūtīta uz Sjiņdu apgabala ieslodzījuma centru. Tur viņu ne tikai nežēlīgi piekāva, bet arī saslēdza roku dzelžos, bet kājas pieķēdēja pie gultas, lai veiktu toksisku vielu injekcijas. Pēc katras šādas injekcija viņa gulēja trīs dienas.

2016. gada decembrī Dinas kundzei nelikumīgi tika piespriests trīs gadus ilgs cietumsods Čendu sieviešu cietumā. Viņa tika turēta karcerī un ārkārtīgi novājēja. Neskatoties uz to, ieslodzītās pret viņu joprojām slikti izturējās un centās iebiedēt, turklāt viņa katru dienu bija spiesta ieņemt nezināmus preparātus. Rezultāta viņa sajuka prātā.

"Lūdzu, nedodiet viņa šīs zāles, viņa taču ir vēl tik jauna"

Jiņa Dzjiņmeja ir Dzjansji provinces Dzjudzjanas pilsētas Liaņhua ciemata iedzīvotāja. 2009. gada 24. martā viņa uz pusotru gadu tika nosūtīta uz Naņčanas sieviešu piespiedu darba nometni. Pie tā galvenokārt vainojami Tiaņs Žuhuns un citi no Lušaņas apgabala Iekšējās drošības biroja.

Kad Jiņa atteicās nodot savu ticību, darba nometnes uzraugi bieži vien slepeni piejauca viņas ēdienam nezināmus preparātus. Reiz preparāta deva izrādījās lielāka nekā parasti, tāpēc Jiņa to pamanīja un sāka uzdot uzraugiem jautājumus, taču tie izlikās neko nezinām. Vēlāk tie pat, satvēruši sievieti aiz rokām un kājām, divas reizes piespiedu kārtā iebaroja viņai preparātu. Viens no uzraugiem mēģināja viņus apturēt ar vārdiem: "Lūdzu, nedodiet viņa šīs zāles, viņa taču ir vēl tik jauna." Taču neviens viņā neklausījās.

Piespiedu injekcijas katru dienu

60 gadus vecā Ma Guidžeņas kundze dzīvo Čanji pilsētā, Šaņdunas provincē. 2005. gada 17. janvāra pēcpusdienā viņa mājās gatavoja ēst, kad vietējā "ofisa 610" priekšnieks Čeņs Sjaoduns kopā ar vairākiem miličiem no vietējā milicijas iecirkņa ielauzās viņas dzīvoklī un arestēja Ma kundzi. Viņa tika nogādāta Vančuņas piespiedu darba nometnē. Nākamo trīs dienu laikā darba nometnes uzraugi piespieda viņu vairākkārt apmeklēt smadzeņu skalošanas sesijas. Tā kā Ma kundze joprojām stingri turējās pie savas ticības, ceturtajā dienā viņai piespiedu kārtā injicēja nezināmus preparātus. Pēc dažām dienām šādu injekciju Ma kundzei pamazām zuda spēki, organisms novājēja, rokas un kājas pakāpeniski zaudēja jutīgumu, ķermeņa apakšējā daļa kļuva paralizēta, un viņa vairs nespēja par sevi parūpēties.

Vietējie iedzīvotāji viens pēc otra izteicās: "Faluņgun praktizētāji jau sen apgalvo, ka (ĶKP) valdība viņus necilvēcīgi vajā, bet mēs tam neticējām; nu Ma Guidžena tika nosūtīta uz darba nometni, un pēc dažām dienām viņa ir kļuvusi tāda. Tas ir nežēlīgi un necilvēcīgi. Valdība nav spējīga sodīt ļaundarus, toties zina, kā vajāt labus ļaudis!"

"Ofisa 610" ierēdņi reiz klaji paziņoja: "Lai sasniegtu zinātniskās transformācijas mērķi (tas ir, piespiestu praktizētājus atteikties no savas ticības), nepieciešamības gadījumā drīkst lietot medikamentus, pielietot medicīniskas metodes un klīnisko eksperimentu procedūras."

Čuncjinas Sičuaņas cietuma slimnīcas personāls arī atzīst: "Mēs veicam eksperimentus ar cilvēkiem. Nu un tad? To pieļauj valsts politika un tas ir norādījums no augšas."

Ļaundarības psihiatriskajās slimnīcās

Ir daudz gadījumu, kad Faluņgun praktizētāji psihiatriskajās slimnīcās tikuši pakļauti psihiatriskajai vardarbībai, reizēm pat ilgu laiku.

Atsevišķi gadījumi

Vana Dunmejas kundze strādāja par skolotāju Hebejas provinces Vuji apgabalā. 2001. gadā viņa tika ieslodzīta smadzeņu skalošanas centrā, bet vēlāk pārvesta uz Šidzjadžuanas piespiedu darba nometnes piekto brigādi. Tur viņu spīdzināja gan fiziski, gan garīgi. Uzraugi viņu sasēja, pakļāva elektrošoka steku triecieniem, ilgstoši neļāva viņai gulēt un turēja karcerī.

Lai piespiestu viņu atteikties no ticības Faluņgun, darba nometnes amatpersonas viņu nosūtīja uz psihiatrisko slimnīcu, kur ar varu spieda ieņemt nezināmus preparātus. Kad Vanas kundze beidzot tika atbrīvota veselības stāvokļa dēļ, viņa bija vājprātīga un lēni kustējās. Viņa cieta arī no atmiņas zuduma. 2004. gada 12. martā viņa iekrita dīķī un noslīka. Vanas kundzei bija 30 gadi.

33 gadus vecā Liņa Tiemejas kundze bija augstskolas absolvente no Guansji provinces. 2005. gada 8. decembrī viņa tika nonāvēta. Tas tika panākts ar Guansji sieviešu piespiedu darba nometnē un veterānu slimnīcā (psihiatriskā slimnīca) pielietotajiem līdzekļiem. 25. novembrī, apmēram divas nedēļas pirms viņas nāves, tuvinieki ieradās psihiatriskajā slimnīcā, cerībā viņu apciemot, taču viņu lūgums tikties ar Liņas kundzi tika noraidīts. Kad Liņas kundze slimnīcā nomira, tuviniekiem izsniedza miršanas apliecību, kurā bija norādīts, ka iestājusies "pēkšņa nāve", bet nāves cēlonis netika minēts. Liņas kundzes ģimene atteicās parakstīt dokumentu par piekrišanu kremēt viņas mirstīgās atliekas. Kad reportieris vērsās pie klīnikas vadības ar lūgumu sniegt sīkāku informāciju, atbildi viņš nesaņēma.

32 gadus vecais Su Gana kungs bija datortehnikas speciālists no Cjilu Naftas ķīmijas uzņēmuma Šaņdunas provincē. Lai gan Su kungam nebija nekādu problēmu ar garīgo veselību, 2000. gada 23. maijā vietējā milicija un viņa darba devējs nosūtīja viņu uz Veifanas Čanle psihiatrisko slimnīcu. Medicīnas personāls ik dienu viņam piespiedu kārtā injicēja lielas centrālo nervu sistēmu graujoša preparāta devas. Pēc deviņu dienu ilgas šādas eksekūcijas Su kungs tika nodots sava tēva rokās. Tolaik Su kunga acis bija kļuvušas blāvas, skatiens neizteiksmīgs, reakcija lēna, rokas un kājas pavisam stīvas, seja bāla, viņš bija stipri novājējis. Pēc astoņām dienām, 10. jūnijā, viņš nomira no sirds mazspējas.

38 gadus vecā Guo Miņas kundze bija Hubejas provinces Sjišui nodokļu pārvaldes darbiniece Sjima ciemata filiālē. 2000. gada martā viņa tika notverta ar Faluņgun grāmatām rokās Handžou dzelzceļa stacijā Džedzjanas provincē, un Handžou milicija viņu arī arestēja. Pēc vairāk nekā 20 dienām Sjišui nodokļu pārvaldes arodbiedrības priekšsēdētājs Tans Juaņhuns ieradās Handžou, lai aizgādātu Guo kundzi atpakaļ uz Hubeju. Tans nosūtīja Guo kundzi taisnā ceļā uz Kantai psihiatrisko slimnīcu Huanganas pilsētā, kur viņa tika ārstēta kā garīgi slima paciente. Tans kopā ar viņas māsu Tanu Juaņminu (valdības ierēdni) 2002. gadā pārveda Guo kundzi uz Sjišui apgabala psihiatrisko slimnīcu, kur viņu turēja astoņus gadus. Guo kundzei tika doti centrālo nervu sistēmu graujoši preparāti, kā rezultātā viņa sešus gadus cieta no amenorejas ( menstruāciju trūkuma), un viņas vēders bija tā uztūcis, ka viņa izskatījās pēc grūtnieces. Pavadījusi psihiatriskajās klīnikās kopummā 10 gadus, 2011. gada 4. augustā Guo kundze nomira.

2016. gada jūlija sākumā četri miliči no Dzjaņše ielas milicijas iecirkņa Cjiņhuandao pilsētā Hebejas provincē veica kratīšanu Cjuaņa Vudžou kunga mājās. Pēc tam viņš tika aizvests uz Cjiņhuandao psihiatrisko slimnīcu, kur viņam injicēja toksiskus preparātus, piespieda ieņemt nervu sistēmu graujošus preparātus un katru dienu pakļāva elektrošoka steku triecieniem. Kad apmēram 10 dienas vēlāk viņu apciemoja tuvinieki, viņi ievēroja, ka Cjuaņa kunga atmiņa ir pasliktinājusies, bet acis ir blāvas. Redzot, ka viņš nespēj atcerēties pat svarīgākos notikumus savā dzīvē, viņa tuvinieki sāka raudāt.

Džu Veijinas kundze pildīja ģenerāldirektora vietnieces pienākumus Meišaņas viesnīcā Hefejas pilsētā Aņhujas provincē. Tā kā Džu kundze joprojām stingri turējās pie savas ticības, 1999. gada decembrī, neskatoties uz to, ka viņai nebija problēmu ar veselību, vietējā milicija nosūtīja sievieti uz Hefejas ceturto slimnīcu (pazīstama arī kā Aņhujas psihiatriskā slimnīca). Vairāk nekā 60 dienu ilgās aizturēšanas laikā Džu kundze bija spiesta lietot lielu daudzumu nezināmu medikamentu. Tā rezultātā viņai trīcēja lūpas un viņa ar grūtībām turējās kājās. Turklāt viss viņas ķermenis bija pietūcis, seja bāla, bet reakcija un kustības palēninātas. Kad Džu kundze vēlāk atteicās lietot preparātus, ārsti viņai piespiedu kārtā veica elektroakupunktūru vai ievadīja preparātus ar injekcijas palīdzību. Pēc katras šādas injekcijas Džu kundze zaudēja samaņu.

60 gadus vecais Šao Šisjana kungs bija praktizētājs no Baijiaņas Fluorīda sāls rūpnīcas Gaņsu provincē. Kad 2012. gada februāra sākumā Šao kungs stāstīja cilvēkiem par Faluņgun, viņš tika arestēts un nosūtīts uz Baijiņas rūpnīcas slimnīcas psihiatrijas nodaļu, kur viņam tika veiktas astoņas nezināmu preparātu injekcijas. Kad vēlāk tajā pašā mēnesī viņš tika nosūtīts mājās, Šao bija bezsamaņā. 2012. gada 22. februāra agrā rītā viņš aizgāja mūžībā.

Ļaundarības psihiatrijas jomā turpinās vēl šodien

Pret Faluņgun praktizētājiem vērstā psihiatriskā vardarbība turpinās vēl šodien.

Hu Hunmejas kundze, 75 gadus veca praktizētāja no Dzjiņdžai apgabala Aņhujas provincē, 2022. gada 25. februārī tika nosūtīta uz Baijuņas psihiatrisko slimnīcu. Tur viņu noturēja vairāk nekā astoņus mēnešus, un reizi mēnesī viņai tika ņemti asins paraugi. Kad Hu kundze atteicās lietot psihotropos preparātus, medmāsas satvēra viņu aiz kakla un mēģināja tos iebarot ar varu. To darot, viņu pat sasēja ar virvi. Viņa atradās palātā kopā ar vēl astoņām sievietēm, starp kurām bija arī cilvēktiesību aktīvistes. Iestāde būtībā bija veidota kā cietums, un ieslodzītie tur saņēma pavisam nelielas pārtikas devas.

2022. gada 16. jūnijā Hubejas provinces Vuhaņas pilsētas Dzjansja rajonā tika arestētas piecas Faluņgun praktizētājas. Tās bija Čeņa Dzjuņa, Tiaņa Huadžeņa, Li Čuņliaņa, Cju Jundži un Džana Dzjao. Visas vecākā gadagājuma sievietes – Tiaņas kundze, Cju kundze un Džanas kundze, tika nosūtītas uz ieslodzījuma centru, savukārt Čeņas kundze un Li Čuņliaņas kundze tika aizvestas uz Vuhaņas Vaņdzji psihiatrisko slimnīcu. Kad oktobra sākumā Li kundzi apciemoja viņas tuvinieki, viņi ieraudzīja, ka sieviete ir stipri novājējusi un nav spējīga viņus atpazīt. Li kundzes ģimene stingri uzstāja uz viņas atbrīvošanu, taču slimnīcas administrācija lika viņiem griezties milicijā, bet milicija savukārt aizsūtīja tos atpakaļ uz slimnīcu.

Džana Caisja kundze ir Faluņgun praktizētāja no Baodzji pilsētas Vusjinas ciemata Šaaņsji provincē. Viņa tika arestēta 2021. gada 26. augustā, atrodoties savā darbavietā Veibiņas slimnīcā. Miliči viņu ievietoja Baodzji psihiatriskajā slimnīcā, kur viņai lika uzrakstīt paziņojumu par atteikšanos no ticības Faluņgun. Kad Džanas kundzes vīrs ieradās viņu apciemot, arī viņu, piedraudot ar arestu, centās piespiest pierunāt Džanas kundzi šo paziņojumu uzrakstīt.

Kaitīgā ietekme

Saskaņā ar Minghui 2001. gada 8. jūnijā publicēto informāciju, vairākas Faluņgun praktizētājas Dzjansu provinces Suininas apgabalā vairāk nekā trīs mēnešus tika turētas psihiatriskajā slimnīcā. Šīs praktizētājas tika piesietas pie gultām, lai ar varu iebarotu viņām tabletes un izdarītu injekcijas, pēc kurām viņas zaudēja samaņu. Kamēr tas nebija noticis, slimnīcas personāls virves neatslābināja. Saskaņā ar citu praktizētāju stāstīto, kad preparāts sāka iedarboties, viņas cieta no stiprām sāpēm sirdī, vārtījās pa zemi, kliedza un kā ārprātā sitās ar galvu pret sienu.

Kāds klīnikas darbinieks sacīja: "No šī preparāta jūs nemirsiet, bet tas būs ļoti sāpīgi. Ja jūs apsolīsiet pārstāt praktizēt Faluņgun, mēs pārtrauksim jūs zāļot. Jūs nevarat aizbēgt no slimnīcas. Tas ir tāpēc, ka, ja mēs lēnām nesamazināsim medikamentu devu un jūs aizbēgsiet no šejienes, jūs kļūsiet ārprātīgas, un cilvēki jūs atvedīs atpakaļ uz šejieni. Sāpes, ko izraisa preparāta iedarbība, ir neiedomājamas, ļoti briesmīgas, un sekas ir neiedomājamas."

Dažas no šīm praktizētājām vēlāk tika pārvestas uz Dzjuidunas sieviešu piespiedu darba nometni. Tā kā devas bija pārāk lielas un tās netika pakāpeniski samazinātas, viena no praktizētājām gandrīz sajuka prātā. Viņa turpināja mežonīgi skriet, un pat divi cilvēki nespēja viņu savaldīt. Viss viņas ķermenis stipri raustījās, galva bija noliekta un acis blāvas. Viņa mocījās dienu un nakti, nevarēdama aizmigt, jo sāpes bija nepanesamas. Kādai citai praktizētājai viss ķermenis bija sarauts krampjos, viņa gulēja sarāvusies embrija pozā. Viņa nespēja ne piecelties, ne paiet. Naktī viņu mocīja dedzinoša sajūta kuņģī un viņa vēma asinis. Šīs praktizētājas gandrīz 50 dienas neciešamās sāpēs cīnījās ar nāvi, pirms preparāta iedarbība sāka pakāpeniski mazināties.

Dzjuidunas darba nometne reiz nosūtīja vienu no praktizētājām uz Džeņdzjanas pilsētas slimnīcu, lai veiktu psihiatrisko tiesu ekspertīzi. "Viņas smadzeņu nervi ir normālā stāvoklī, bet smagie traucējumi neapšaubāmi ir preparāta iedarbības sekas," bija rakstīts eksperta ziņojumā.

ĶKP nepārtraukti īstenotās informācijas cenzūras dēļ viss iepriekšminētais ir tikai neliels gadījumu skaits un tikai aisberga redzamā daļa no tām šausmām, kuras cieš liels daudzums nevainīgu praktizētāju. Mēs ceram, ka vēl lielākam skaitam cilvēku pietiks drosmes spert soli uz priekšu, lai atmaskotu ĶKP nežēlīgo dabu un palīdzētu apturēt necilvēcīgās vajāšanas Ķīnā.

Avots: https://en.minghui.org/html/articles/2023/2/22/207425.html