Darvins un nepilnības viņa evolūcijas teorijā (1. daļa)

Kopš Čārlzs Darvins 1859. gadā savā grāmatā "Sugu izcelšanās" publicēja teoriju par evolūciju dabiskās atlases ceļā, tā ir saskārusies ar daudziem iebildumiem. Šī teorija ir pretrunā ar dažādām ticībām, un mūsdienu zinātniskie atklājumi ir pierādījuši, ka trīs evolūciju apliecinošie elementi (proti, anatomija, embriju līdzība un arheoloģija) ir nepamatoti. Molekulārā bioloģija un ģenētika ir pierādījusi, ka evolūcijas teorija nav iespējama. Pat pats Darvins, pirmo reizi izvirzot hipotēzi par evolūciju, bija nedrošs un šaubīgs.

Tomēr pēc tam, kad 1859. gadā tika publicēta grāmata "Sugu izcelšanās", tā ātri piesaistīja lielu uzmanību. Kārlis Markss, kurš 11 gadus iepriekš bija publicējis "Komunistiskās partijas manifestu", to pieņēma un 1860. gadā rakstīja, ka "Darvina grāmata ir ļoti svarīga un kalpo man kā dabaszinātņu pamats šķiru cīņai vēstures gaitā".

Gan Darvins, gan Markss uzauga reliģiozās ģimenēs un jaunībā studēja teoloģiju. Tomēr viņi izveidoja divas ateistiskas sistēmas – evolūcijas teoriju un komunismu. Kāds mūks Monglā, Mjanmā, teica, ka Darvins ir dēmonu karaļa reinkarnācija. Tāpat kā Markss, viņš nāca uz šo pasauli, lai iznīcinātu cilvēci. Minghui.org ir publicējis daudzus rakstus, piemēram, Kāpēc ateistiskā Ķīnas kompartija pieprasa, lai tās biedri sola tai mūžīgu uzticību?, kurā analizēts Markss un komunisms. Šajā triju rakstu sērijā mēs pievērsīsimies Darvina dzīvei un viņa evolūcijas teorijai.

1. Darvina dzīve

Darvins piedzima 1809. gadā Šrūsberi pilsētā, Anglijā. Gan viņa tēvs, gan vectēvs no tēva puses bija ārsti. Viņa vectēvs no mātes puses bija mājsaimniecības preču uzņēmuma Wedgwood dibinātājs.

Melošana un iedomība

Lai gan Darvins jau agrā bērnībā tika kristīts un kopā ar māti bieži apmeklēja baznīcu, viņš jau kopš bērnības bija iedomīgs un bieži sacentās ar saviem brāļiem un māsām par uzmanību. Šī iemesla pēc viņš arī daudz meloja.

"Kā mazam zēnam man ļoti patika izdomāt apzinātus melus, un tas vienmēr tika darīts, lai izraisītu satraukumu," viņš rakstīja savā autobiogrāfijā "Atmiņas par mana prāta un rakstura attīstību", "piemēram, reiz es savācu daudz vērtīgu augļu no tēva kokiem un paslēpu tos krūmājos, un tad aizelsies skrēju izplatīt ziņu, ka esmu atklājis zagtu augļu krātuvi."

Citā reizē viņš kādam zēnam (Leitonam) pastāstīja, ka viņš var radīt dažādu krāsu poliantes un prīmulas, laistot tās ar noteiktu krāsu šķidrumiem. "...kas, protams, bija milzīgs izdomājums, un es to nekad nebiju izmēģinājis," viņš paskaidroja.

Studiju gadi

Darvins divus gadus mācījās Edinburgas Universitātes medicīnas skolā, pēc tam trīs gadus Kembridžas Universitātes Kristus koledžā. Taču lekcijas viņš uzskatīja par "neciešami garlaicīgām" un bieži pievērsās medībām un sprāgstvielu detonēšanai. Šī iemesla dēļ viņš izpelnījās iesauku "Gāze", un reiz viņu publiski nopēla skolas direktors.

Vēlāk Darvins nolēma studēt Kembridžas Universitātē un kļūt par garīdznieku. "Bet, tā kā kopš skolas beigšanas nebiju atvēris nevienu klasisko grāmatu, ar šausmām konstatēju, ka divu gadu laikā, lai cik neticami tas varētu šķist, esmu aizmirsis gandrīz visu, ko biju iemācījies, ieskaitot pat dažus grieķu valodas burtus," viņš rakstīja. "Tāpēc es nebraucu uz Kembridžu parastajā laikā oktobrī, bet devos pie privātskolotāja Šrūsberi pilsētā un uz Kembridžu devos pēc Ziemassvētku brīvdienām, 1828. gada sākumā."

"Trīs gadus, ko pavadīju Kembridžā, akadēmisko studiju ziņā mans laiks tika izniekots tikpat pilnvērtīgi kā Edinburgā un skolā," viņš skaidroja. Jaunais Darvins daudz laika pavadīja šaujot, medījot, un piedaloties jātnieku sacensības. "Es nokļuvu sportiskā vidē, kurā bija arī daži izšķērdīgi, maz domājoši jaunieši. Mēs bieži kopā vakariņojām, lai gan šajās vakariņās bieži vien piedalījās arī augstākās sabiedrības pārstāvji, mēs dažkārt pārlieku daudz iedzērām," Darvins piebilda, "mans laiks tur diemžēl tika izniekots veltīgi, un pat vēl ļaunāk nekā izniekots."

2009. gadā publiskotie Kembridžas Universitātes arhīvi atklāja vairāk informācijas par Darvina dzīvi šo trīs gadu laikā. "Viņš pieņēma darbā vairākus darbiniekus, kas viņam palīdzēja ikdienas darbos, tostarp ķēkšu, veļas mazgātāju un kurpju tīrītāju," ziņoja aģentūra Reuters 2009. gada rakstā ar nosaukumu "Arhīvi izgaismo Darvina studiju laiku".

"Par viņa izskatu rūpējās drēbnieks, cepurnieks un bārddzinis, savukārt skursteņslauķis un kurinātājs gādāja par uguns kurināšanu. Viņš pat katru dienu piemaksāja piecus ar pusi pensus, lai saņemtu dārzeņus kopā ar pamatēdienu – gaļu un alu – Kristus koledžā," raksta turpinājumā teikts.

Viņa tēvs bija dusmīgs un sacīja: "Tev rūp tikai šaušana, suņi un žurku ķeršana, un tu kļūsi par apkaunojumu sev un visai savai ģimenei."

Taču Darvins šos vārdus ignorēja. Viņš ar draugiem organizēja debates pret kristiešiem, liekot aptuveni 50 teoloģijas studentiem apšaubīt savu ticību. Šos trīs gadus Kembridžā Darvins nosauca par "priecīgākajiem manā laimīgajā dzīvē".

Evolūcijas teorija

Cilvēka smadzeņu intelektu, cilvēka ķermeņa noslēpumainību un kosmisko ķermeņu precizitāti nevar izskaidrot ar nejaušību, tāpēc pēdējo gadu tūkstošu laikā tie ir izraisījuši lielu interesi. Viljams Peilijs 1802. gadā publicētajā grāmatā "Dabiskā teoloģija" (Natural Theology) apgalvoja, ka cilvēka ķermeņa sarežģīto uzbūvi, piemēram, acis un locītavas, ir veidojis saprātīgs Radītājs.

Lai gan sākotnēji Peilija grāmata viņu pārliecināja, vēlāk Darvins to noraidīja. Viņš neticēja ne Vecajā Derībā aprakstītā Bābeles torņa pastāvēšanai, ne arī varavīksnes zīmei. Turklāt viņš nespēja saprast, kāpēc Dievs soda cilvēkus par viņu grēkiem. Viņš arī uzskatīja, ka nav taisnīgi, ka dzīvnieki tik ļoti cieš... Pamatojoties uz šo argumentāciju, Darvinu varētu uzskatīt par dzīvnieku aizstāvi. Realitāte bija pretēja, jo Darvins aizrāvās ar medībām un nogalināšanu.

Autobiogrāfijā rakstīts, ka, būdams jauns zēns, Darvins "sitis kucēnu... vienkārši izbaudot varas sajūtu". Viņš tik ļoti mīlēja šaušanu, ka teica: "Ja ir svētlaime uz zemes, tad tā ir šī." Saprotams, ka daudzi cilvēki medī pārtikas un/vai sporta dēļ, taču Darvins gāja daudz tālāk. "Mana dedzība bija tik liela, ka, ejot gulēt, es savus medību zābakus novietoju jau atšņorētus pie gultas, lai no rīta nezaudētu ne pusminūt to uzvilkšanai," viņš rakstīja.

Darvina sieva Emma bija dievbijīga kristiete. Viņa daudzkārt mudināja Darvinu pārstrādāt darbu "Sugu izcelšanās", jo uzskatīja, ka bez ticības šī pasaule būs bezcerīga. Taču Darvins neklausījās. Pat Darvina tuvs draugs Alfrēds Rasels Volless nepiekrita apgalvojumam, ka cilvēka garīgās aktivitātes radušās evolūcijas rezultātā.

Ilgstošas slimības

1839. gadā Darvins apprecējās ar savu māsīcu Emmu, un viņiem bija desmit bērni – seši dēli un četras meitas. Taču lielākā daļa bērnu vienā vai otrā veidā saskārās ar dažādām grūtībām.

Vecākais dēls Viljams (dzimis 1839. gadā) bija neauglīgs; otrais dēls Džordžs (dzimis 1845. gadā) vienmēr bija nervozs un mīlēja runāt par citu cilvēku slimībām; trešais dēls Franciss (dzimis 1848. gadā) cieta no depresijas; ceturtais dēls Leonards (dzimis 1850. gadā) bija neauglīgs; piektais dēls Horācijs (dzimis 1851. gadā) vienmēr bija slims un paļāvās uz mātes rūpēm par viņu; sestais dēls Čārlijs (dzimis 1856. gadā) nomira divu gadu vecumā. Vecākā meita Anna (dzimusi 1841. gadā) nomira no skarlatīnas 10 gadu vecumā; otrā meita Marija (dzimusi 1842. gadā) nomira uzreiz pēc piedzimšanas; trešā meita Henrieta (dzimusi 1843. gadā) bija neauglīga; ceturtajai meitai Elizabetei (dzimusi 1847. gadā), iespējams, bērnībā bija kādas attīstības problēmas un viņa tā arī nekad neapprecējās.

Vēlākajos gados Darvins šīs nelaimes skaidroja ar laulībām tuvu radinieku starpā. Savukārt Emma uzskatīja, ka viņas bērnu ciešanas ir vīra necieņas pret Dievu rezultāts. Patiesībā laulības starp tādiem tuviem radiniekiem kā viņi nebija nekas neparasts tā laika Eiropā. Taču tikai dažiem no viņiem bija šādas problēmas ar pēcnācējiem.

Trīs gadus pēc tam, kad Darvins sāka rakstīt darbu "Sugu izcelšanās", viņš saslima ar dīvainu slimību. Viņam bieži bija slikta dūša, vemšana, sirdsklauves, ādas iekaisumi, bezmiegs, galvassāpes, sāpes vēderā, čūlas mutē un citi simptomi. Tāpēc viņš varēja strādāt tikai divas vai trīs stundas dienā.

Taču, ierodoties ārstiem, simptomi pazuda un nekādas slimības nevarēja diagnosticēt. Darvina tēvs bija ārsts, bet arī viņam nebija ne jausmas, kas dēlam kaiš. Vairāku gadu desmitu laikā no brīža, kad Darvinam pirmo reizi parādījās šie simptomi, viņš apmeklēja vairāk nekā 20 slavenus ārstus, taču neviens nespēja viņam palīdzēt.

Lai atvieglotu sāpes, Darvins izmēģināja ūdens procedūras, apliešanos ar aukstu ūdeni vai gulēšanu zem mitras, aukstas segas. Reizēm viņš aptina ap sevi etiķī samērcētu vara vai cinka stiepli, cerot, ka tādējādi garīgās sāpes pārvērtīsies fiziskās. Bet tas viņam daudz nepalīdzēja. Viņš nomira 1882. gadā.

(Turpinājums sekos)

Avots: https://en.minghui.org/html/articles/2023/3/21/207763.html