Tiesvedība pret ĶKP augstākajām amatpersonām par Faluņgun vajāšanu

Bijušais Ķīnas komunistiskās partijas (ĶKP) līderis Dzjans Dzemiņs 1999. gada jūlijā uzsāka Faluņgun vajāšanu. Kopš tā laika neskaitāmi praktizētāji ir tikuši vajāti par ticību "Īstenībai, Labestībai, Pacietībai". Šīs traģēdijas ir saistītas ar vajāšanu, aizturēšanu, ieslodzīšanu, piespiedu darbu, spīdzināšanu un pat nāvi.

Kamēr Ķīnā joprojām turpinās vajāšanas un režīms slēpj Dzjana noziegumus no visas pasaules, Faluņgun praktizētāji vairākās valstīs ir iesūdzējuši tiesā viņu un viņa sekotājus, izcīnot nozīmīgas uzvaras, un sperot vēl soli tuvāk taisnīgumam.

Tālāk sniegts īss tiesas prāvu kopsavilkums.

Spānija

2009. gada 2. novembrī Faluņgun praktizētāji iesūdzēja tiesā vairākas augsta ranga ĶKP amatpersonas par spīdzināšanu un genocīdu pret Faluņgun. Viņu vidū bija Dzjans Dzemiņs (bijušais valsts vadītājs un bijušais ĶKP partijas sekretārs), Luo Gaņs (galvenā "ofisa 610" vadītājs), Dzja Cjinliņs (Ķīnas Politiski konsultatīvās konferences priekšsēdētājs), Bo Sjilajs (tirdzniecības ministrs) un Vu Guaņdžens (ĶKP Disciplinārās inspekcijas komisijas partijas sekretārs).

Pēc šīs prasības iesniegšanas Spānijas Nacionālās tiesas tiesnesis Ismaels Moreno apmierināja lūgumu izvirzīt apsūdzības par spīdzināšanu un genocīdu. Turklāt prokurors iesniedza Ķīnas iestādēm reglamentējošas vēstules, aicinot apsūdzētos atbildēt uz tajās uzdotajiem jautājumiem. Saskaņā ar tiesas rīkojumu, ja kāds no šiem apsūdzētajiem ieceļos valstī, ar kuru Spānijai ir izdošanas līgums, viņi tiks aizturēti un nogādāti Spānijā, lai stātos tiesas priekšā par pastrādātajām zvērībām. Sīkāka informācija par tiesvedību ir pieejama šeit un šeit.

Argentīna

Arī Argentīnā par genocīdu un spīdzināšanu tika iesūdzēti Dzjans Dzemiņs, galvenā "ofisa 610" vadītājs, kā arī Centrālās Politiski-juridisko lietu komitejas sekretārs Luo Gaņs. Devītās Nacionālās federālās krimināllietu un korekcijas lietu tiesas tiesnesis izdeva aresta orderus Dzjanam un Luo, kuri tika apsūdzēti noziegumos pret cilvēci saistībā ar Faluņgun vajāšanu.

Tiesnesis noteica, ka pastāv universāla jurisdikcija attiecībā uz noziegumiem pret cilvēci, kas izdarīti eksteritoriāli, un šie cilvēktiesību pārkāpumi ir jāvērtē saskaņā ar Argentīnas iekšējiem tiesību aktiem (kas ietver starptautiskās tiesības) un starptautisko tiesību (jus cogens) principiem. Vairāk informācijas šeit .

Izraēla, Francija un ASV

Arī Izraēlā, Francijā un Amerikas Savienotajās Valstīs tika panākts progress attiecībā uz tiesas prāvām pret augsta ranga ĶKP amatpersonām par viņu īstenoto genocīdu attiecībā uz Faluņgun.

Amerikas Savienotajās Valstīs tika pasludināti Faluņgun labvēlīgi spriedumi. Viens no tiem bija saistīts ar apsūdzībām pret Hubejas provinces Sabiedriskās drošības departamenta vadītāju Džao Džifeju. Cita starpā viņam tika izvirzītas apsūdzības slepkavībā, ļaunprātīgā attieksmē pret Faluņgun praktizētājiem un viņu nelikumīgā aizturēšanā.

Pēc tam, kad bijušais Pekinas mērs Liu Cji tika iesūdzēts tiesā par Faluņgun vajāšanu, tiesnesis paziņoja, ka Liu ir pārkāpis cilvēka tiesības "netikt spīdzinātam un patvaļīgi aizturētam" un tiesības "netikt pakļautam nežēlīgai, necilvēcīgai vai pazemojošai attieksmei".

Tāpat arī Sanfrancisko tiesnesis atteica tiesisko neaizskaramību Liaoninas provinces gubernatora vietniekam Sja Dežeņam, un pierādīja, ka viņš ir devis norādījumus milicijai vajāt Faluņgun praktizētājus. Turklāt tiesneši izbeidza visas tiesas prāvas, ko ĶKP aģenti bija ierosinājuši pret Faluņgun praktizētājiem ASV, kas bija daļa no ĶKP centieniem paplašināt vajāšanu ASV teritorijā. Lai iegūtu sīkāku informāciju, skatiet šeit .

ĶKP izplatītā dezinformācija

Līdzīgi kā cita veida cenzūra, arī ĶKP kontrolētie plašsaziņas līdzekļi aktīvi cenzēja informāciju par šīm tiesas prāvām Ķīnā un ārvalstīs, īpaši par tām, kurās tika pasludināts spriedums.

Tā izplatīja nepatiesu informāciju un paziņoja par uzvaru pat tad, kad tiesvedība vēl nebija pabeigta. Piemēram, "Ķīnas Pasaules alianse cīņai pret kultiem" (China Anti-Cult World Alliance) ir organizācija, kas cieši saistīta ar ĶKP. Kā norādīts sūdzībā un saskaņā ar vairāku aculiecinieku ziņojumiem tās locekļi, uzbrūkot un iebiedējot Faluņgun praktizētājus, draudēja "nogalināt" un "izgriezt sirdis, aknas un plaušas" ceļotājiem. Pēc tam, kad Faluņgun praktizētāji iesūdzēja organizāciju tiesā par tās noziegumiem, ĶKP plašsaziņas līdzekļi paziņoja par "uzvaru" jau tad, kad lieta vēl bija procesā.

Atbrīvoties no meliem

Iepriekš minētajās lietās prasītāji apgalvoja, ka ĶKP ir pastrādājusi genocīda noziegumu ne tikai pret Faluņgun praktizētājiem, bet arī uiguriem un tibetiešiem. Tomēr Ķīnas iekšienē režīms apspieda visus mēģinājumus atklāt šādus faktus un panākt taisnīgumu.

Patiesībā ĶKP ir konsekventi maldinājusi cilvēkus, izmantojot dažādus kanālus. Režīms nekad nav atzinis, ka būtu pieļāvis spīdzināšanu, orgānu piespiedu izņemšanu vai genocīdu. Ķīnā, kur ziņu medijus kontrolē ĶKP, par vardarbību un draudiem gan iekšzemē, gan ārzemēs nekad netika ziņots.

Tiesas prāvas Ķīnā

ĶKP jau 1996. gadā, trīs gadus pirms vajāšanas sākuma, sāka vākt viltus pierādījumus, lai apsūdzētu Faluņgun. Pēc tam, kad Dzjans 1999. gada jūlijā oficiāli uzsāka apspiešanu, viņš ne tikai nežēlīgi izturējās pret praktizētājiem, bet arī mobilizēja gandrīz visus Ķīnas plašsaziņas līdzekļus, lai tie fabricētu un izplatītu apmelojumus par šo praksi.

Pēc tam, kad Ķīnas Augstākā tautas prokuratūra un Augstākā tautas tiesa paziņoja, ka 2015. gadā pieņems visas iesniegtās sūdzības, laika posmā no 2015. gada maija līdz 2016. gada oktobrim 209 908 Faluņgun praktizētāji iesūdzēja Dzjanu tiesā.

Viena no prasītājām bija Suņa Linhua kundze, bijusī Ji apgabala Administratīvās un ekonomiskās tiesas priekšsēdētāja Dzjiņdžou pilsētā, Liaoninas provincē. Tā kā viņa neatteicās no Faluņgun, 2003. gadā viņas darba attiecības tika izbeigtas. 2015. gada 8. jūnijā viņa iesniedza kriminālsūdzību pret Dzjanu Augstākajā tautas prokuratūrā.

Par Faluņgun praktizēšanu vairākkārt tika aizturēts arī Džou Ji, pensionēts profesors no Jūras kara flotes aeronautikas inženierzinātņu akadēmijas Naņdzjinas pilsētā, Dzjansu provincē. Pēc tam, kad 2015. gada jūnijā Minghui tīmekļa vietnē tika publicēta viņa kriminālsūdzība pret Dzjanu, milicija viņu vairākkārt vajāja. Džou kungs tika arestēts 2016. gada augustā un vēlāk ieslodzīts Sudžou cietumā Dzjansu provincē.

ĶKP nesodāmības politika

2015. gada decembrī Kanādas Parlamenta kalnā notikušajā preses konferencē bijušais Kanādas tieslietu ministrs un ģenerālprokurors Ērvins Kotlers sacīja, ka Faluņgun vajāšanas pamatā Ķīnā ir ĶKP nesodāmības politika. Viņš uzskata – tik ilgi, kamēr turpināsies vajāšanas, "Ķīnas varas iestādes turpinās stāvēt nepareizajā vēstures pusē".

Daudzi Faluņgun praktizētāji pēc sūdzību iesniegšanas pret Dzjanu ir tikuši vajāti. 24 gadus ilgās represijas joprojām turpinās, un no Ķīnas joprojām tiek saņemti jauni ziņojumi par Faluņgun praktizētāju arestiem, notiesāšanu vai spīdzināšanu līdz nāvei. Lai gan Dzjans jau ir miris, tas, ko viņš nodarīja Faluņgun, Ķīnas tautai un cilvēcei, nevar palikt nesodīts.

Avots: https://en.minghui.org/html/articles/2023/4/23/208135.html