Sērgām ir acis, kas vērstas uz Ķīnas komunistisko partiju

Lai gan pagājušā gada beigās strauji pieauga jaunu inficēšanās gadījumu skaits, Ķīnas Komunistiskā partija (ĶKP) 2022. gada 7. decembrī pēkšņi izbeidza trīs gadus ilgušo "nulles kovida" politiku, neparedzot nekādu plānu tās pakāpeniskai izbeigšanai. Tajā pašā laikā Ķīnā strauji pieaudzis inficēto un mirušo cilvēku skaits. Slimnīcas nevar uzņemt visus pacientus, krematorijas netiek galā ar slodzi.

15. janvārī Skolotājs Li Hundži, Faluņ Dafa dibinātājs, paziņoja, ka pandēmija trīs gadu laikā, kopš tās uzliesmojuma Ķīnā, ir prasījusi 400 miljonus dzīvību. Viņš arī norādīja, ka 2003. gadā SARS nogalināja 200 miljonus ķīniešu.

Pēc Li kunga paziņojuma par satraucošo nāves gadījumu skaitu, ĶKP un tās plašsaziņas līdzekļi klusē, kas tiem pavisam nav raksturīgi. Iespējams, ka daudzi komunistiskās partijas biedri un valdības ierēdņi ir sākuši izprast pašreizējo situāciju: šī sērga ir vērsta pret ĶKP biedriem un tās sekotājiem.

Pirms 2003. gada SARS uzliesmojuma Dzjans bija pavēlējis izskaust Faluņgun

ĶKP ir bēdīgi slavena ar saviem nopietnajiem cilvēktiesību pārkāpumiem. Tās ļaunākais noziegums ir nežēlīgā un ilgstošā Faluņgun vajāšana, kas turpinās kopš 1999. gada jūlija, kad bijušais ĶKP vadītājs Dzjans Dzemiņs uzsāka valsts līmeņa vajāšanas kampaņu pret šo miermīlīgo praksi. Viņš solīja izskaust Faluņgun trīs mēnešu laikā. Tomēr, neraugoties uz sistemātisko apspiešanu, izmantojot nežēlīgu un nomelnojošu propagandu, dažas amatpersonas jau no paša sākuma nebija ieinteresētas vajāšanā, un dažas pat juta līdzi Faluņgun praktizētājiem.

Šādos apstākļos Dzjana režīms 2021. gada 23. janvārī, ķīniešu Jaunā gada priekšvakarā, Tiaņaņmeņas laukumā inscenēja bēdīgi slaveno pašsadedzināšanās incidentu. Divu stundu laikā ziņu aģentūra Siņhua angļu valodā paziņoja pasaulei, ka pieci "Faluņgun praktizētāji" aizdedzinājuši sevi Tiaņaņmeņas laukumā. Ņemot vērā ĶKP kontrolēto plašsaziņas līdzekļu stingro cenzūru, tik ātrs paziņojums bija bezprecedenta gadījums. Pierādījumi apstiprina, ka neviens no tiem, kas sevi aizdedzināja, nebija Faluņgun praktizētājs, un ka viss šis notikums bija inscenēts. Tomēr ĶKP veiksmīgi izdevās noskaņot sabiedrisko domu pret Faluņgun, raidot pret šo praksi vērstu propagandu valstij piederošajos plašsaziņas līdzekļos, tostarp televīzijā, presē un radio. ĶKP pat iekļāva daļu propagandas mācību grāmatās, tādējādi saindējot jauniešu prātus. Daudzi Ķīnas iedzīvotāji nostājās pret nevainīgiem Faluņgun praktizētājiem, kuri vienkārši vēlējās dzīvot saskaņā ar "Īstenības, Labestības un Pacietības" principiem.

Represiju sākumā Dzjans deva pavēli "nomelnot [Faluņgun praktizētāju] reputāciju, izputināt finansiāli un iznīcināt fiziski". 2002. gadā viņš deva rīkojumu nogalināt praktizētājus, lai iegūtu viņu orgānus. Tajā laikā liels skaits praktizētāju devās uz Pekinu, lai miermīlīgi apelētu Faluņgun aizstāvībai. Šie praktizētāji tika arestēti, un daudzi no viņiem atteicās atklāt savus vārdus un adreses, lai neapdraudētu savas ģimenes, darba devējus, vietējās amatpersonas un kaimiņus. Dzjans un viņa rokaspuiši pavēlēja šādus Faluņgun praktizētājus, kuru skaits tolaik tika lēsts uz diviem vai trim miljoniem, nosūtīt uz slepeniem cietumiem. Tur viņi tika turēti kā dzīvu orgānu banka un vajadzības gadījumā nogalināti. 2006. gadā neatkarīgi cilvēktiesību juristi atmaskoja orgānu piespiedu izņemšanu dzīviem Faluņgun praktizētājiem, nosaucot šo šausminošo noziegumu par "jaunu ļaunuma formu uz planētas".

Drīz vien sekoja atmaksa. 2003. gada janvārī Suņ Jatseņa memoriālajā slimnīcā Guandunas provincē – iestādē, kas nodarbojas ar orgānu izņemšanu – tika uzņemts SARS pārnēsātājs, kas inficēja 30 medmāsas un ārstus, kuri ātri izplatīja infekciju uz citām vietām. Lai gan tas bija tāda paša veida vīruss kā kovids, ĶKP to slēpa, nosaucot SARS par fei diaņ (atipisko pneimoniju). Būtībā ĶKP arī toreiz būvēja improvizētas slimnīcas, lai ievietotu karantīnā SARS slimniekus, tāpat kā to darīja ar kovida slimniekiem.

Vēl viens infekciju vilnis

Pēc SARS epidēmijas Hu Dzjiņtao (ĶKP ģenerālsekretārs no 2002. līdz 2012. gadam), ar Politiski-juridisko lietu komitejas palīdzību, turpināja "stabilitātes uzturēšanas" kampaņu. Faluņgun vajāšana turpinājās, tāpat kā orgānu izņemšana. Daudzi vidusmēra pilsoņi izvēlējās palikt vienaldzīgi pret Faluņgun vajāšanu un rūpējās tikai par naudas pelnīšanu. Korupcija uzplauka, un morāle strauji kritās.

Džou Junkans (sabiedriskās drošības ministrs no 2002. līdz 2007. gadam, Politiskās un juridiskās komisijas partijas sekretārs no 2007. līdz 2012. gadam) un Bo Sjilajs (Liaoninas provinces tautas pārstāvju komitejas priekšsēdētājs, tirdzniecības ministrs un Čuncjinas pilsētas partijas sekretārs) bija galvenie vajāšanu īstenotāji un orgānu piespiedu izņemšanas organizētāji.

Drīz pēc tam nāca vēl citas sekas. 2013. gadā Džou un Bo tika atcelti no amatiem par varas ļaunprātīgu izmantošanu un korupciju. Pēc tam 2019. gada beigās sākās jauns koronavīrusa infekcijas vilnis, kas noveda pie Vuhaņas slēgšanas 2020. gada 23. janvārī (divas dienas pirms ķīniešu Jaunā gada). Vīruss piederēja tai pašai vīrusu grupai kā 2003. gada SARS, taču ĶKP, kurai tagad bija lielāka ietekme pasaulē, izdevās pārliecināt PVO nosaukt vīrusu par Covid-19 (2019. gada koronavīrusa izraisītā slimība). Un šis termins (Covid-19) atklāja patiesību – pandēmija sākās 2019. gadā, nevis 2020. gada 23. janvārī, kad ĶKP slēdza Vuhaņu.

Atskatoties atpakaļ, mēs varam teikt, ka: 1) SARS uzliesmojums 2003. gadā, iespējams, bija sekas Tiaņaņmeņas laukuma naida propagandai 2001. gadā un Dzjana pavēlei 2002. gadā nogalināt praktizētājus viņu orgānu dēļ; 2) tā kā ĶKP nav guvusi mācību no 2003. gada SARS uzliesmojuma un nav mainījusi savu ļauno būtību, koronavīrusa pandēmija varētu būt atmaksa par komunistiskās partijas meliem, noziegumiem un šķiru cīņu.

Sērgām ir acis

Visās kultūrās ir pastāvējis uzskats, ka sērgām ir acis, un tās ir vērstas uz noteiktiem cilvēkiem, nevis uz visiem pēc kārtas. Senajā Romā kristiešu reliģisko vajāšanu laikā izcēlās daudzas epidēmijas. Antonija mēris (165. – 180 g.m.ē.) vien paņēma 10 % iedzīvotāju dzīvības. Tomēr daži kristieši, kas rūpējās par slimajiem, neinficējās pat pēc tam, kad apskāva mirušos tuviniekus, cerībā nomirt kopā ar viņiem.

Līdzīga situācija bija arī Minu dinastijas beigās. Lai gan mēris savu kulmināciju sasniedza 1643. gadā – gadu pirms dinastijas krišanas – un galvaspilsētas apkaimē nogalināja 20 – 25 % iedzīvotāju, šķita, ka slimība saudzēja gan iebrucēju mandžūru armiju, gan gūstā padevušos minu karavīrus.

Kad ĶKP 2022. gada decembrī pilnībā atvēra Ķīnas robežas, tās mēģinājums izplatīt jaunu pandēmijas vilni visā pasaulē cieta neveiksmi. Piemēram, Malpensas lidosta Milānā (Itālijā) no 26. decembra sāka pārbaudīt pasažierus no Ķīnas. Pusei no viņiem kovida tests bija pozitīvs, taču Itālijā strauja koronavīrusa izplatības pieauguma nebija. Lai gan lielākā daļa valstu neaizliedza ieceļot pasažieriem no Ķīnas, jaunais kovida vilnis šīs valstis neskāra. Pēc tam, kad ĶKP atcēla "nulles kovida" politiku, gandrīz visi Ķīnas iedzīvotāji inficējās, nevienā citā valstī līdzīga situācija netika novērota.

Ķīnas vēsturē sērgas ir plosījušās vairākas reizes, tostarp Haņu dinastijas beigās, Juaņu dinastijas beigās, Minu dinastijas beigās un Cjinu dinastijas beigās. Kopš varas sagrābšanas 1949. gadā ĶKP ir nogalinājusi daudzus cilvēkus un izraisījusi neskaitāmas traģēdijas. Turklāt, izmantojot spēcīgo ekonomisko ietekmi, tā ir aktīvi virzījusi savu komunistisko dienas kārtību visā pasaulē. Tā kā ĶKP drīz pazudīs uz visiem laikiem, tad tiem, kas seko komunistiskajai partijai, ir svarīgi saraut ar to saites, lai neietu bojā kopā ar to. Vairāk nekā 400 miljoni ķīniešu jau ir izstājušies no Ķīnas komunistiskās partijas un tās jaunatnes organizācijām. Lai izveidotu miermīlīgu un drošu sabiedrību, ir svarīgi, lai arī cilvēki ārpus Ķīnas noraidītu ĶKP.

Šis raksts tika uzrakstīts 2023. gada 23. janvārī, ĶKP inscenētā pašsadedzināšanās incidenta 22. gadadienā un kovida izraisītās Vuhaņas slēgšanas 3. gadadienā.

Avots: https://en.minghui.org/html/articles/2023/1/24/206977.html