Kāpēc ateistiskā Ķīnas kompartija pieprasa, lai tās biedri sola tai mūžīgu uzticību?

Kārlis Markss un Ķīnas komunistiskā partija (ĶKP) ir pret visām reliģijām. Tomēr ĶKP un tās jauniešu organizācijas – komunistiskā jaunatnes līga un jaunie pionieri – pieprasa, lai to biedri zvērētu "veltīt sevi un sekot šīm organizācijām mūžīgi [šajā dzīvē un pēc tās beigām]".

Šajā rakstā mēs izpētīsim, kāpēc ĶKP, kas ir ateistiski noskaņota, vēlas, lai tās locekļi zvērētu tai mūžīgu uzticību.

Komunistiskā ateisma būtība

"Tā [reliģija] ir opijs tautai," rakstīja Markss. "Komunisms sākas tur, kur sākas ateisms." Padomāsim, kāpēc Markss bija konfliktā ar reliģiju, kas māca ticīgajiem cienīt dievišķo un būt labiem cilvēkiem.

Komunistiskajā Ķīnā publicētie Marksa darbi ir balstīti uz Padomju Savienībā publicētajiem tekstiem. Tie ir tikai daļa no visās citās valstīs pieejamā viņa darbu krājuma "The Marx-Engels Institutes – Marxists Internet Archive" (Marksa un Engelsa institūti – Marksistu interneta arhīvs). Plašāka visa krājuma izpēte liecina, ka Markss jaunībā bijis dievbijīgs kristietis. Viņa tēvs bija jurists, un jaunais Markss, pirms viņu ietekmēja sātanisms, dzīvoja kārtīga cilvēka dzīvi.

Sātanisms, kas pastāvēja jau gadsimtiem ilgi pirms Marksa, aizsākās kā slepena biedrība, kas piekopa incestu, grupveida seksu, alkoholismu un orģijas. Pretēji tradicionālajām ticības sistēmām, kas uztur morālās vērtības, sātanisms ir daļa no tumšā spēka, kura mērķis ir iznīcināt sabiedrību. Tajā pastāv uzskats – ja kāds pārdos savu dvēseli sātanam, sātans apmierinās visas viņa vēlmes. Johana Volfganga fon Gētes traģiskās lugas galvenais varonis Fausts bija šāds cilvēks, kurš pārdeva savu dvēseli apmaiņā pret neierobežotām zināšanām un pasaulīgām baudām.

Arī Markss gāja to pašu ceļu kā Fausts, taču aizgāja vēl tālāk. Savā dzejolī "Bālā jaunava" viņš rakstīja:

"Debesis nu esmu zaudējis, to es labi apzinos.
Dvēsele, reiz Dievam uzticīga, mitīs elles dziļumos."

Kā norāda grāmatas "Markss un Sātans" autors Ričards Vurmbrands (Richard Wurmbrand), Markss pārdeva savu dvēseli sātanam, lai apmierinātu savas vēlmes. "Hēgelī" Markss rakstīja:

"Tāpēc ka es atklāju augstāko,
Un tā kā meditācijā esmu atradis dziļāko,
Esmu liels kā Dievs;
Tērpjos tumsā tāpat kā Viņš."

Pārdodot savu dvēseli Sātanam, Markss sasniedza savu mērķi – viņu pielūdza un joprojām pielūdz kā dievu visās komunistiskajās valstīs, lai gan viņš atklāti uzbruka jebkurai ticībai dieviem. Taču cilvēce par to ir samaksājusi augstu cenu. "Ja mēs pievienotu šim sarakstam nāves, ko izraisījuši Padomju Savienības izveidotie un atbalstītie komunistiskie režīmi – tostarp Austrumeiropā, Ķīnā, Kubā, Ziemeļkorejā, Vjetnamā un Kambodžā – kopējais upuru skaits būtu tuvu 100 miljoniem. Tas padara komunismu par lielāko katastrofu cilvēces vēsturē," rakstīja Hudzonas institūta vecākais pētnieks Deivids Saters (David Satter) 2017. gadā publicētajā rakstā ar nosaukumu "100 Years of Communism – and 100 Million Dead" (100 gadi komunisma un 100 miljoni mirušo).

Taču komunisma radītais kaitējums neaprobežojas tikai ar slepkavībām; tas ir arī novirzījis sabiedrību no morālām vērtībām. Tāpat kā viņa priekšgājēji sātanistu organizācijās, arī Markss zināja, ka demonstrēt saikni ar sātanu cilvēcei ir pārāk apkaunojoši, tāpēc viņš to pārdēvēja par ateismu. Uzbrūkot reliģijai un kurinot naidu pret dievišķo, viņa briesmīgās vēlmes tika piepildītas.

Zvērests komunismam

Vēršanās pret reliģiju ir tikai pirmais solis. "Komunisti nesludina nekādus morāles principus," atzīmēja Markss. "Komunistiskās partijas manifestā" viņš precizēja mērķi likvidēt ne tikai visas reliģijas, bet arī visu morāli.

Vurmbrands izsekoja komunisma zvēresta saknes līdz pat sātanismam. "Lielbritānijas sātanisma centrs ir Haigeitas kapsēta Londonā, kur apglabāts Kārlis Markss. Pie šī kapa tiek piekopti noslēpumaini melnās maģijas rituāli. Tā bija iedvesmas vieta Haigeitas vampīram, kurš 1970. gadā uzbruka vairākām meitenēm," rakstīja Vurmbrands. Arī ĶKP vadītāji, apmeklējot Londonu, ir izrādījuši cieņu šai vietai.

"Viens no sātanistu baznīcas rituāliem ir melnā mise, ko sātanistu priesteri notur pusnaktī," skaidroja Vurmbrands. "Melnās mises laikā tiek sadedzināta Bībele. Visi klātesošie sola izdarīt septiņus nāves grēkus, kas uzskaitīti katoļu katehismā, un nekad nedarīt neko labu. Pēc tam seko orģijas."

Zvērests, kas dots ĶKP, sniedzas vēl tālāk, jo tas pieprasa uz mūžīgiem laikiem veltīt savu dzīvi Marksa sātanismam. Budismā, kad laicīgais cilvēks kļūst par budistu mūku, viņam jautā, vai viņš var apsolīt, ka "līdz mūža beigām nenogalinās nevienu dzīvību". Citiem vārdiem sakot, aizliegums nogalināt ir noteikums, kas mūkiem jāievēro, atrodoties cilvēku pasaulē. Taču ĶKP ir iecerējusi kontrolēt cilvēka dvēseli ne tikai šajā cilvēka dzīvē, bet pat pēc nāves – ievilkt viņu ellē.

"Marksisms ir pārvaldījis vairāk nekā trešdaļu cilvēces. Ja varētu pierādīt, ka šīs kustības aizsācēji un īstenotāji patiešām aiz slēgtām durvīm ir pielūguši sātanu un apzināti izmantojuši sātaniskos spēkus, – vai šāda pārsteidzoša atziņa neliktu rīkoties?" rakstīja Vurmbrands 1986. gadā izdotajā grāmatā "Markss un Sātans".

Kopš tā laika Padomju Savienības un Austrumeiropas komunisms ir sabrucis. Taču starptautiskā sabiedrība ātri aizmirsa slaktiņu, kuru ĶKP 1989. gadā sarīkoja Tiaņaņmeņas laukumā, un tā vietā sniedza finansiālu un diplomātisku palīdzību, palīdzot režīmam kļūt par dominējošu globālās ekonomikas vienību, kas apdraud pasauli.

ĶKP īstenotā cenzūra un dezinformācija ir izraisījusi bezgalīgas katastrofas Ķīnā un pārējā pasaulē, jo īpaši pēdējos trīs pandēmijas gados. Ir pienācis laiks apgūt šo mācību un noraidīt komunistisko ideoloģiju, pirms tā ir iznīcinājusi pasauli.

Avots: https://en.minghui.org/html/articles/2022/12/27/205381.html