Saules kalendārs, Mēness kalendārs un kas tajos īpašs saistībā ar 2023. gadu

Facebook Logo LinkedIn Logo Twitter Logo Email Logo Pinterest Logo

2023. gada ķīniešu Jaunais gads iestājās 22. janvārī, un daudzi cilvēki zina, ka tas ir Truša gads. Šeit mēs vēlamies aplūkot dažus interesantus ar to saistītus faktus.

Ķīniešu zodiaka sistēmai ir divas galvenās sastāvdaļas: tiaņ gaņ (Debesu stumbri) un di dži (Zemes zari). 10 Debesu stumbri ir saistīti ar piecām stihijām, proti, dzja un ji (koks), bin un di (uguns), vu un dzji (zeme), gen un sjiņ (metāls) un žeņ un gui (ūdens). 12 Zemes zari atbilst 12 dzīvniekiem, tas ir, dzi (žurka), čou (vērsis), jiņ (tīģeris), mao (trusis), čeņ (pūķis), si (čūska), vu (zirgs), vei (kaza), šeņ (pērtiķis), jou (gailis), sjui (suns) un hai (cūka). Turklāt katrs stumbrs vai zars attiecas arī uz jiņ vai jan – nepāris uz jan un pāris uz jiņ.

 
1. tabula. Debesu stumbru (tiaņ gaņ) un zemes zaru (di dži) tabula.

Viena Debesu stumbra un viena Zemes zara kombinācija veido pāri, kas pārstāv gadu. Sākot ar dzja dzi (pirmais Debesu stumbrs un pirmais Zemes zars) un beidzot ar gui hai (pēdējais Debesu stumbrs un pēdējais Zemes zars), tas atkārtojas ik pēc 60 gadiem, ko dēvē par sešdesmit gadu ciklu.

2023. gads ir gui mao, 40 termiņš šajā ciklā. 2023. gads tiek dēvēts arī par Ūdens truša vai Melnā truša gadu, jo ūdens attiecas uz piecām stihijām un trusis ir tam atbilstošais dzīvnieks.

Ar Melnā truša gadu ir saistīti daudzi sakāmvārdi, piemēram "Melnais trusis nāk dāvināt naudu, bet vērsis nevar piecelties," un "Melnais trusis nes naudu, vasarāji pārvēršas par kurināmo." Šķiet, ka agrāk katrā Melnā truša gadā bija slikta raža. Kāds būs šis Melnā truša gads?

Saules, Mēness un lunisolārais (Mēness – Saules) kalendārs

Pirms atbildēt uz šo jautājumu, mums ir jāpakāpjas soli atpakaļ un vispirms jāizprot ķīniešu kalendārs. Pasaulē ir trīs veidu kalendāri: Saules, Mēness un lunisolārais kalendārs. Saules kalendārā tiek izmantots Zemes stāvoklis attiecībā pret Sauli, lai noteiktu gadu. Tā kā Zeme Sauli apriņķo 365,242199 dienās, 365 dienas tiek uzskatītas par vienu gadu, un aptuveni ik pēc četriem gadiem ir garais gads, lai izlīdzinātu starpību, kā tas ir pašreizējā Rietumu kalendārā.

Mēness kalendārā mēnesi nosaka pēc Mēness cikla, (jeb Mēness fāzēm – jauns mēness, pilnmēness un pirmais un pēdējais ceturksnis). Tā kā Mēness ap Zemi veselu apli veic 29,5306 dienās, pat ja mēnesī ir pa 29 vai 30 dienām, 12 mēnešos ir kopā pavisam 354,3672 dienas. Tātad Mēness gads ir par 10,875 dienām īsāks par Saules gadu, kas ir 365,242199 dienas. Mēness kalendāram ir savas priekšrocības. Piemēram, ir zināms, ka Mēness fāzes ir saistītas ar cilvēka fizioloģiju, psiholoģiju un sabiedrības dzīvi. Tā kā tas neatbilst gada definīcijai (cikls, kurā Zeme apriņko ap Sauli) un ņemot vērā neērtības, ko tas sagādā, tikai dažas valstis izmanto tik stingru Mēness kalendāru.

Cilvēki senajā Ķīnā apzinājās šo dilemmu un pieņēma Lunisolārā kalendāra sistēmu. Īsāk sakot, gadu joprojām nosaka cikls, kura laikā Zeme vienu reizi apriņķo ap Sauli, bet mēnesi nosaka pēc Mēness fāzēm. Garie mēneši tiek pievienoti pēc vajadzības, lai novērstu neatbilstību, vienlaikus saglabājot debesu, zemes un cilvēces harmoniju.

Debesu stumbru, Zemes zaru un sešdesmit gadu cikla sistēma tika noteikta Dzeltenā imperatora laikā pirms aptuveni 5000 gadiem. Taču palika vēl vairāki jautājumi. Saules un Mēness ciklu starpība ir 10,875 dienas, tāpēc garais mēnesis atkārtojas aptuveni reizi trijos gados vai parasti divreiz piecos gados.

Saules periodi

Šis jautājums ir saistīts ar citu ķīniešu Lunisolārā kalendāra sastāvdaļu, ko sauc par dzje cji (Saules periods). Būtībā mēs zinām, ka katram gadam ir četri gadalaiki (pavasaris, vasara, rudens un ziema), un dažādos gadalaikos viss notiek dažādi – sākot ar apģērbu, ko nēsājam pārtiku, ko ēdam, lauksaimniecības darbiem un citu. Vai ir kāds veids, kā tos iekļaut kalendārā? Risinājums ir dzje cji (saules periods).

Katru gadu Zeme apriņķo ap Sauli 360 grādu aplī. Šo apli var sadalīt 24 daļās ar 15 grādu intervālu. Tas nozīmē sešus Saules periodus sezonā vai divus Saules periodus vienā rietumu kalendāra mēnesī. Katram periodam ir doti konkrēti apzīmējumi, kas raksturo gadalaiku, laikapstākļus (gan debesīs, gan uz zemes), to, ko darīt lauksaimniecībā un daudz ko citu plānošanai lielākajā daļā ziemeļu puslodē.

 
2. tabula. Saules periodi (dzje cji) ķīniešu kalendārā.

Neraugoties uz sistēmas sarežģītību, kā redzams 2. tabulā, dzje cji (Saules periodu) sistēma tika pilnībā izveidota pirms 2000 gadiem Haņu dinastijas laikā. 2. tabulā redzams, ka tāpat kā daudzas citas lietas, katrs no Saules periodiem ir attiecināms arī uz jiņ vai jan – nepāra periodi ir jan, bet pāra – jiņ. Tika nolemts, ka, ja mēnesī ir tikai jan Saules periods, bet nav jiņ perioda, tas kļūs par garo mēnesi.

Piemēram, pēc 2023. gada ķīniešu Jaunā gada, kas iestāsies 22. janvārī (pēc Rietumu Saules kalendāra) iestāsies ķīniešu janvāra li čuņ un gu jui periods, kā arī ķīniešu februāra dzjin dže un čuņ feņ periods. Bet nākamajā mēnesī ir tikai cjin min periods, tāpēc tas kļūst par garo mēnesi (garais ķīniešu februāris), pirms sākas ķīniešu marts.

Garais februāris ir salīdzinoši rets, tas iestājas apmēram reizi 19 gados, piemēram, 1985., 2004. un 2023. gadā. Tā garuma dēļ (384 dienas 13 mēnešos) ķīniešu 2023. gadā ir divi li čuņ (pavasara sākums), savukārt nākamajā 2024. gadā li čuņ nav vispār.

Ar garo februāri ir saistīti dažādi teicieni. Piemēram, "Dubultie pavasari garajā februārī nes pavasara aukstumu un rudens sausumu" un "Ar diviem pavasariem gadā, augsne tiek pielīdzināta zeltam."

Di Mu Dzjin (Zemes mātes Sūtrā) ir šāds gui mao gada apraksts: "Gui mao gadā ir sajaukta laime ar skumjām; Daudz lietus un krusas pavasarī un vasarā, kam seko sausums rudenī. Jaņ un Džao apgabalos (Ķīnas ziemeļos) labi aug zīdkoks un kaņepes (apģērba ražošanai), savukārt Vu zemē (lejpus Jandzi upei) ir laba rīsu raža. Daudziem cilvēkiem ir slimi mājlopi, kas inficēti ar mēri, un tukšiem zīdkoka zariem nav lapu zīdtārpiņiem. Zīdtārpiņu audzētājas satraukti rosās, ar asarām acīs turot grozus: zīda raža pēc smaga darba galu galā nedod lielu rezultātu."

Īpašais laikmets

Saistībā ar sakāmvārdiem par Melnā truša gadu šī raksta sākumā šķiet, ka tuvākajā nākotnē ir daudz neskaidrību. Tā ir taisnība, ka daudzi cilvēki, tostarp Ķīnas pilsoņi, tagad ir turīgāki nekā iepriekš un pat aizraujas ar mantas krāšanu.

Taču bez atbilstoša morālā pamata viss smagais darbs var izrādīties veltīgs, piemēram, sausuma, aukstuma, epidēmiju, ekonomikas lejupslīdes un citu katastrofu dēļ. Paraugoties apkārt šajā pasaulē, var pamanīt, ka Ķīnas komunistiskās partijas (ĶKP) brutalitāte un meli, trīs gadus ilgā pandēmija un nesenais kovida uzliesmojumu Ķīnā, varētu būt brīdinājumi, kas rosina uz tik ļoti nepieciešamām pārdomām.

Visās kultūrās cilvēce ir tiekusies pēc veselības un laimes. Tomēr īstermiņa bagātība ne vienmēr nozīmē drošību, labklājību un ilgtermiņa stabilitāti. Tikai lolojot morālās vērtības, rīkojoties saskaņā ar savu sirdsapziņu un norobežojoties no tādiem totalitāriem režīmiem kā ĶKP, mēs varam saglabāt tūkstošiem gadu seno civilizāciju un nodot to nākamajām paaudzēm bez nožēlas.


Avots: https://en.minghui.org/html/articles/2023/1/9/206100.html


* * *

Facebook Logo LinkedIn Logo Twitter Logo Email Logo Pinterest Logo

Jūs tiekat laipni aicināti izdrukāt un izmantot visus Clearharmony mājas lapā publicētos rakstus un to saturu, tomēr lūdzam atsaukties uz pirmavotu.