Dažas domas par kovida izraisīto nāves gadījumu skaitu

Pēc tam, kad Minghui.org vietnē tika publicēts raksts "Kopš pandēmijas uzliesmojuma, kas sākās pirms trim gadiem, Ķīnā no kovida miruši vairāk nekā 400 miljoni cilvēku", daudzi praktizētāji vēlējās pārliecināties, vai rakstā minētos skaitļus – 400, 500 un 200 miljoni, patiešām ir nosaucis Skolotājs, jo viņi nevēlējās nodot tālāk jebkādu neprecīzu informāciju.

Pēc tam Minghui.org redakcijas kolēģija publicēja "Apstiprinājumu" (angļu val.), apliecinot, ka šos skaitļus patiešām ir minējis Skolotājs. Vēlāk dažus praktizētājus tomēr sāka nodarbināt jautājums, kāpēc Skolotājs nav uzrakstījis rakstu par kovida izraisīto nāves gadījumu skaitu Ķīnā, un vai tikai Minghui.org redakcija neizplata baumas. Šo milzīgo skaitļu satriekti, praktizētāji nespējā noticēt tik lielam nāves gadījumu skaitam, jo īpaši tādēļ, ka nebija novērojuši savā apkārtnē miršanas gadījumus lielā skaitā.

Šie novērojumi man lika par daudz ko aizdomāties. "Deviņi komentāri par komunistisko partiju" tika publicēti pirms vairāk nekā 10 gadiem. Cilvēki, lasot grāmatu ir uzzinājuši, ka Ķīnas komunistiskā partija (ĶKP) ir ļauna, taču viņi, iespējams, īsti nezina, cik nežēlīgs ir režīms. Ja cilvēks, spriežot par ĶKP, galvenokārt paļaujas uz savu personīgo pieredzi, informācija, kas pārsniedz to, ko viņš zina, var šķist neticama. Turklāt daži cilvēki uzticas tikai tā sauktajiem zinātniskajiem pierādījumiem, taču šāda doma var būt maldinoša.

Daži cilvēki uzskata – ja jau 400 miljoni cilvēku patiešām pēdējos gados ir nomiruši no kovida, viņiem būtu bijis jāpamana kāds nāves gadījums uz katriem dažiem cilvēkiem, kurus viņi pazīst. Tomēr, vidējais rādītājs grupā vai populācijā nenozīmē, ka katrs konkrētais novērtējums ir tāds pats kā vidējais rādītājs. Patiesībā epidēmijas nāk pēc cilvēkiem, viņu karmisko parādu dēļ. Ja visi ģimenes locekļi ir tikumīgi, tad neviens no viņiem nemirs no kovida. No otras puses, ja citā ģimenē visi ir aktīvi iesaistīti orgānu piespiedu izņemšanā, iespējams, gandrīz visi no viņiem zaudēs dzīvību kovida dēļ. Citiem vārdiem sakot, pirmajā ģimenē mirstības rādītājs būs nulle, bet otrajā ģimenē – gandrīz 100%, lai gan vidējais mirstības rādītājs ir starp 0 un 1.

Ja mēs pazīstam tikai pirmo ģimeni, mēs varam domāt, ka viss ir kārtībā un šaubīties par lielo nāves gadījumu skaitu. Tādējādi mēs nevaram paļauties uz savu personīgo pieredzi vai "zinātniskajiem" vidējiem rādītājiem, lai pilnībā novērtētu situāciju, jo mēs varam redzēt tikai koku, nevis mežu.

Turklāt cilvēki nevar redzēt citu cilvēku karmiskos parādus vai citus specifiskus apstākļus. Piemēram, lokdauna laikā mēs reti redzējām citus cilvēkus un, varējām arī nezināt, ko viņi piedzīvo. Pat ja daži nomirtu, dažādu iemeslu dēļ mēs par to varētu uzreiz neuzzināt. Tāpēc tas, ko mēs uzskatām, ka zinām par savu apkārtni, var nebūt pareizs vai precīzs.

Sērgu dievs zina, kurš ir viņa mērķis, tāpēc nekaitēs nevainīgam cilvēkam. Sērgu dievs arī neseko tā sauktajiem "zinātniskajiem" pierādījumiem, lai vērstos pret konkrētu cilvēku procentuālo daļu. Vienīgais kritērijs ir cilvēki, kas izdarījuši sliktus darbus. Tikai ĶKP vēršas pret pilsoņiem vadoties pēc kvotām, piemēram, klasificējot 5% cilvēku kā labēji noskaņotus un apspiežot tos.

Lielākā daļa cilvēku Ķīnā iegūst informāciju no valstij piederošajiem plašsaziņas līdzekļiem un interneta (tostarp ļoti cenzētām sociālo mediju platformām). Lielākā daļa šīs informācijas ir ĶKP atbalstoša. Lasot cenzēto informāciju, mēs varam domāt, ka Ķīna plaukst, līdz mūsu mājas piemeklē traģēdija. Piemēram, pieņemsim – mēs zinām, ka liela katastrofa ir iznīcinājusi pusi mūsu reģiona iedzīvotāju, bet valdības propaganda apgalvo, ka viss ir kārtībā. Šādā gadījumā mēs noteikti aizdomāsimies, kur palikuši pārējie, un sāksim apšaubīt propagandas zīmēto spožo ainu.

ĶKP ļoti labi prot slēpt katastrofas un manipulēt ar skaitļiem. Ticama informācija liecina, ka Lielā bada laikā (no 1959. līdz 1961. gadam) dzīvību zaudēja vismaz 45 miljoni Ķīnas iedzīvotāju. Tie bija 7 vai 8% no tolaik 600 miljonu lielā iedzīvotāju kopskaita. Taču daudzi pilsētās dzīvojošie tolaik, iespējams, nezināja vai nepamanīja lielo nāves gadījumu skaitu. Katras politiskās kampaņas laikā ĶKP vienmēr vērsās pret kādu cilvēku grupu un kūdīja pārējos iedzīvotājus tai uzbrukt. Rezultātā lielākā daļa cilvēku jutās drošībā, jo piederēja "vairākumam" un necentās noskaidrot, kas noticis ar "kontrrevolucionāriem" vai citām uzbrukumu mērķa grupām. Bet skumjākais ir tas, ka šī "drošā" grupa bieži kļuva par nākamajās politiskās kampaņas mērķi.

Grāmatā "Deviņi komentāri par komunistisko partiju" rakstīts, ka Mao Dzeduns 1951. gadā ieteicis: "Lauku rajonos kontrrevolucionāri jānogalina tādā skaitā, kam jāpārsniedz vienu tūkstošo daļu no kopējā iedzīvotāju skaita... Pilsētās vajadzētu būt mazāk nekā tūkstošdaļai." Ņemot vērā šo kvotu, dzīvību zaudētu 600 000 cilvēku. Un Mao tāds nebija vienīgais. Tao Džu, kurš ĶKP pēc ranga ieņēma ceturto vietu, arī deva rīkojumu par zemes reformu: "Asinsizliešana ciematos, cīņa katrā saimē". Tas nozīmēja, ka katrā ciematā zemes īpašniekiem bija jāmirst.

Pēc gadu desmitiem ilgi piekoptās prakses ĶKP labi ieeļļotā sistēma spēj safabricēt melus, pamatot tos ar papildu meliem, un izplatīt melus visā pasaulē. Viss, kas tai rūp, ir varas saglabāšana, nevis cilvēku labklājība. Tāpēc oficiālajos paziņojumos vai valstij piederošajos plašsaziņas līdzekļos patiesību nekad nevar uzzināt. Daudzi cilvēki ir pieraduši ticēt cenzētajai informācijai, nevis patiesībai. Nav brīnums, ka daži bija satriekti par lielo nāves gadījumu skaitu, kuru atklāja Skolotājs.

Ikviens, kurš apstrīd ĶKP brutālo politiku vai "oficiālos" skaitļus, var saskarties ar nopietnām represijām. Tā ir noticis gan saistībā ar Faluņgun vajāšanu, gan pandēmijas uzliesmojumu, gan neseno kovida izraisīto nāves gadījumu skaitu Ķīnā. Bet dievi vēro, un mums vajadzētu būt skaidram prātam.

Avots: https://en.minghui.org/html/articles/2023/1/19/206241.html