Ķīnas imperatora eksāmeni senatnē un eksāmeni tagad

Šajā nezināma mākslinieka ilustrācijā attēloti topošie mācītie vīri, kas Sunu dinastijas Ķīnā kārto imperatora eksāmenu Kaifenā. (Attēls: Public Domain/Wikimedia Commons)

Pielāgots no Erpina Džana oriģinālā video, kas pieejams YouTube vietnē

Ķīniešu civilizācija jau izsenis ir uzskatījusi izcilību akadēmiskajā jomā gan par pragmatisku nepieciešamību, gan par morāles pilnveidošanas jautājumu. Senais skolotājs un filozofs Konfūcijs mudināja savus mācekļus cītīgi mācīties, lai viņu ieguldītās pūles nestu pēc iespējas vairāk augļu.

Šis uzsvars uz izglītību, iespējams, visspilgtāk izpaudās imperatora eksāmenā, jeb ķīniešu valodā kedzjui (科舉). Šie eksāmeni, kuru mērķis bija sapulcināt galmā labākos un talantīgos cilvēkus no visas impērijas, lai tie strādātu valsts pārvaldes dienestā, būtiski ietekmēja Ķīnas seno kultūru un valsts pārvaldi.

Pirmais standartizētais imperatora eksāmens datējams ar Suju dinastiju (581. – 618. gads pēc Kristus), un nākamajās Tanu un Sunu dinastijās tas tika pilnveidots.

Simtiem gadu vēlāk Ķīnas imperatora eksāmenu sistēma ietekmēja Eiropas valstīs izstrādātos standartizētos civildienesta pārbaudījumus, kurus izmanto skolas un universitātes visā pasaulē. Britu impērijā ierēdņus sauca par "mandarīniem", atsaucoties uz ierēdņiem Ķīnā, kuri pildīja līdzīgas funkcijas valsts pārvaldē.

1894. gada ilustrācijā redzama ieeja imperatora eksāmenu zālē Naņdzjinā, Ķīnā. (Attēls: Public Domain via Wikimedia Commons)

Ko pārbaudīja?

Kā kritērijs, lai pārbaudītu administratorus, kas pārvaldīs Ķīnas plašo teritoriju, imperatora eksāmenu pamatā vienmēr bija konfūcisma klasika un tās komentāri par likumiem un valdību.

Uzliekot visiem skolēniem valstī pienākumu gatavoties šim eksāmenam, valsts spēja apvienot impēriju ar kopēju kultūru, kas balstīta uz konfūcisma mācībām, un nostiprināt sabiedrības morālo struktūru.

Tanu dinastijas laikā (618. –907. g.) imperators Gaodzu eksāmenu papildināja ar dažiem jautājumiem, kas neietilpa konfūcisma mācībās. Zināšanas par imperatora rīkojumiem, valdības dekrētiem un tiesu nolēmumiem bija ļoti svarīgas. Topošos ierēdņus pārbaudīja, cik labi viņi spēj saprast un sagatavot šādus dokumentus.

Saistībā ar to, mācītajiem vīriem bija jādemonstrē spēja uzrakstīt astoņu daļu eseju, ko sauc par baguveņ (八股文). Tas bija formalizēts ideju izklāsts ar noteiktām frāzēm un struktūru – viena atsaucās uz otru, vārds pēc vārda, frāze pēc frāzes, teikums pēc teikuma.

Fragments no astoņu daļu esejas (baguveņ) ar nosaukumu Cjiņdin si šu veņ (欽定四書文, Qīndìng sì shū wén – imperatora apstiprināts četru daļu sacerējums), kas sarakstīta 1736. gadā. (Attēls: Public Domain via Wikimedia Commons)

Akcents uz konfūcisma klasiku tika pastiprināts ar citiem rādītājiem. Klasika bija jāiemācās no galvas, bet, kas vēl svarīgāk, – tā bija labi jāsaprot. Tika pārbaudītas arī skaidras un kodolīgas runas prasmes, koncentrējoties uz spēju izskaidrot Konfūcija vārdu nozīmi.

Senajā Ķīnā matemātika bija labi attīstīta, un to iedalīja "iekšējā aritmētikā" jeb aprēķinos, ko varēja veikt prātā, un "ārējā aritmētikā", kas bija jāveic ar formulu un algoritmu palīdzību. Statistika un grāmatvedība ir nepieciešamas jebkurai valsts pārvaldei, tāpēc imperatora eksāmenā nopietni tika pārbaudīta arī matemātika.

Neraugoties uz eksāmena politisko raksturu, valsts iestādes centās novērtēt arī pretendentu morālās un garīgās īpašības. Galvenais veids, kā tas tika darīts, bija viņu dzejas novērtējums, kas tika uzskatīta par logu uz cilvēka patieso raksturu. Iesniegtie dzejoļi bija par tēmām, kas nav saistītas ar politiku, piemēram, bieža tēma bija tīrība.

Līdzīgā veidā Tanu dinastijas reformu laikā pārbaudīja arī testējamo kaligrāfiskās prasmes. Tika uzskatīts, ka tā nav tikai vienkārša informācijas nodošana, ka rokraksta kvalitāte un īpatnības atspoguļo rakstītāja temperamentu un raksturu.

Fragments no Vana Sjidži jeb "Kaligrāfijas gudrā" nosūtītās kaligrāfiskās vēstules ar nosaukumu "Savlaicīga tīrīšana pēc sniegputeņa" (快雪時晴帖). Vans dzīvoja mūsu ēras 4. gadsimtā. (Attēls: National Palace Museum/Public Domain)

Imperatora eksāmenā piešķirtie grādi

Regulārais imperatora eksāmens notika katru gadu, piesaistot līdz 2000 kandidātu gadā, nosakot dažādu līmeņu mācītus vīrus-ierēdņus, tostarp sjucajus (秀才) jeb "talantus", mindzjinus (明經) jeb "klasikas lietpratējus" un dzjiņši (進士) jeb "pilntiesīgus mācītus vīrus". Cilvēki, kas nokārtojuši augstāko – dzjiņši – līmeni, kļuva par vissvarīgākajiem Ķīnas izglītotākās šķiras pārstāvjiem un ieņēma augstus amatus imperatora galmā. Tādējādi šis līmenis bija visgrūtākais, un eksāmenu no simtiem kandidātu nokārtoja tikai viens vai divi.

Neregulāro eksāmenu spontāni noteica pats imperators, kuram bija jāpilda galvenā eksaminētāja funkcijas. Senajā Ķīnā imperators bija pazīstams arī kā "lielais skolotājs". Šajā eksāmenā imperators meklēja cilvēka viedumu, tikumu, kā arī dēla godbijību un taisnu raksturu.

Sunu dinastijas laikā eksāmens tika papildus precizēts četros līmeņos. Viszemākais līmenis bija apgabala eksāmens – veiksmīgie kandidāti kļuva par sjucajiem– izciliem talantiem un kvalificējās provinces eksāmena kārtošanai, kur iegūst dzjuižeņa (舉人) – ieteicamā cilvēka vai kandidāta – statusu. Dzjuižeņs kļūtu par provinces eliti un iegūtu milzīgu varu provinces līmenī.

Šajā Cjinu dinastijas gleznotāja Sjuja Jana gleznā attēlota imperatora eksāmenu zāle Sudžou, Ķīnas austrumos. Šī aina ir daļa no imperatora Cjaņluna (valdīšanas laiks1736.-1796. g.) pasūtītā ruļļa.

Apgabala maģistrāts (縣令), kas nofotografēts 1889. gadā, vēlīnās Cjinu dinastijas laikā. Sākot no Sunu dinastijas laikiem pirms vairākiem simtiem gadu, vietējās amatpersonas tika izraudzītas pēc pirmā līmeņa imperatora eksāmena rezultātiem. (Attēls: Public Domain)

Sjucaji ieņēma vadošus amatus savos ciematos vai kļuva par skolotājiem, kas uzturēja izglītības sistēmu. Trešais līmenis bija akadēmiskais eksāmens, kurā piešķir gunši (貢士) – galmam rekomendēta mācīta vīra – statusu. Ceturtais un augstākais bija pils eksāmens, kas notika pilī un kurā tika izraudzīti mācīti vīri, pazīstami kā dzjiņši.

Kas drīkstēja kārtot eksāmenu?

Imperatora eksāmenus drīkstēja kārtot tikai vīrieši, un tos nevarēja kārtot nevēlamas izcelsmes cilvēki, piemēram, noziedznieki un prostitūtu bērni. Tomēr civildienesta eksāmenā nebija šķiru diskriminācijas, kas deva iespēju pat bērniem no trūcīgām ģimenēm kļūt par valsts ierēdņiem.

Sunu dinastijas laikā varas iestādes ieviesa anonīmu vērtēšanu, identificējot kandidātus pēc numura, nevis vārda, lai izvairītos no neobjektivitātes un korupcijas.

Tāpēc civildienesta eksāmenu sistēma imperiālajā Ķīnā bija svarīgs karjeras izaugsmes un sociālā statusa paaugstināšanas līdzeklis. Panākumi eksāmenā bija atkarīgi no spējām, nevis no sociālā stāvokļa. Šī uz nopelniem balstītā sistēma atbilst Konfūcija mācībai par pareizu uzvedību, rituāliem, pieklājību un attiecībām. Tā motivēja visu līmeņu vīriešus iegūt izglītību, jo veiksmīgie kandidāti varēja ne tikai valkāt mācīta vīra mantiju, bet bija tiesīgi saņemt arī zināmus nodokļu atvieglojumus un varēja tikt atbrīvoti no miesas sodiem par dažiem pārkāpumiem.

Dokuments, kurā uzskaitīti 1844. gada imperatora eksāmenos visaugstākos rezultātus ieguvušie mācītie vīri. (Attēls: Public Domain/Wikimedia Commons)

"Viens no Ķīnas nozīmīgākajiem ieguldījumiem"

Konfūcijs, tāpat kā grieķu filozofi Sokrats un Platons, viedumu un tikumu vērtēja augstāk par sofistiskām zināšanām un prasmēm – tā bija tradīcija, kuru saglabāt bija arī imperatora eksāmena mērķis.

Taču, Ķīnai ieejot modernajā laikmetā, koncentrēšanās uz konfūcisma mācībām un garīgo izsmalcinātību tika kritizēta, jo īpaši tāpēc, ka imperatora valdība kļuva vāja korupcijas un ārvalstu iebrukumu dēļ. Tika pieliktas pūles, lai ieviestu jaunas apmācības formas, taču šis process nebūt nebija gluds.

1904. gadā oficiāli beidzās imperatora eksāmenu sistēma, un nepilnus desmit gadus vēlāk beidzās arī imperatora vara.

Džona Klārka Ridpata 1899. gadā uznemtajā fotogrāfijā redzama imperatora eksāmenu zāle Pekinā. (Attēls: Džons Klārks Ridpats/Filadelfija: Peoples Publishing Co./Public Domain)

Lai gan ir pagājis vairāk nekā gadsimts, Ķīnas eksāmenu sistēmas nozīme joprojām ir liela. Tā ietekmēja ne tikai kaimiņvalstis, piemēram, Koreju, Japānu un Vjetnamu, bet arī Vāciju, Franciju un Lielbritāniju, jo Rietumos ieviesa standartizētu vispārējo izglītību.

Sinologs, profesors Edvards Krake (Edward Kracke), norādīja, ka "viens no nozīmīgākajiem Ķīnas devumiem pasaulei ir tās civildienesta pārvaldes sistēmas izveide un eksāmeni, kas no 622. līdz 1905. gadam kalpoja par šīs sistēmas kodolu".

Jau 17. gadsimta sākumā itāļu misionārs Ķīnā Mateo Riči (Matteo Ricci) savā žurnālā atzinīgi novērtēja "ķīniešu progresu literatūrā un zinātnēs, kā arī to akadēmisko grādu veidus, kurus viņi ir raduši piešķirt".

Franču domātājs Voltērs 18. gadsimta vidū nāca klajā ar līdzīgu novērojumu:

"Cilvēka prāts noteikti nevar iedomāties labāku valdību par šo, kurā viss ir jālemj lielām, savstarpēji pakļautām palātām, kuru locekļi tiek izraudzīti tikai pēc vairākām bargām pārbaudēm. Ķīnā visu regulē šīs palātas."

Komunistu veiktā jēgas izkropļošana

Arī pēc Cjinu dinastijas (1644. – 1911.g.) beigām Ķīnas Republikā turpināja uzsvērt izglītības nozīmi. Savos komentāros par Piecu varu konstitūciju republikas dibinātājs Dr. Suņs Jatseņs norādīja:

"Pašlaik valsts dienesta eksāmens [Rietumu] valstīs lielā mērā ir nokopēts no Anglijas. Bet, kad mēs izsekojam tālāk vēsturē, atklājam, ka Anglijas civildienesta sistēma ir pārņemta no Ķīnas. Mums ir ļoti pamatots iemesls uzskatīt, ka ķīniešu eksaminācijas sistēma bija vissenākā un vislabāk izstrādātā sistēma pasaulē."

Diemžēl mūsdienu Ķīnā tas tā vairs nav.

Komunistu nemiernieki sakāva Ķīnas republiku kontinentālajā Ķīnā, un Mao Dzeduna vadībā nodibināja totalitāru valsti. Pēc 10 gadu pārtraukuma Kultūras revolūcijas izraisītā haosa dēļ, 1977. gadā tika atsākti Valsts iestājeksāmeni koledžās jeb gaokao (高考, gāokǎo) un tie faktiski aizstāja veco imperatora eksāmenu sistēmu.

Taču tā vietā, lai pārbaudītu zināšanas par tradicionālajām ķīniešu normām un kultūras vērtībām, tiem, kas piedalās gaokao, jāapgūst marksisms, maoisms un citas Ķīnas komunistiskās partijas (ĶKP) doktrīnas.

2014. gada 7. jūnijā Bodžou pilsētā students pirms 2014. gada iestājpārbaudījumiem Ķīnas koledžās paceļ dūri, dodot solījumu ievērot gaokao eksāmena noteikumus. Komunistiskā ideoloģija caurvij Ķīnas izglītības sistēmu, aizstājot tradicionālo konfūcisma filozofiju, kas savulaik tika akcentēta senajos imperatora eksāmenos. (Attēls: AFP/AFP via Getty Images)

Šodien Ķīnā katru skolu vai koledžu faktiski vada komunistiskās partijas sekretārs, nevis simbolisks direktors vai rektors.

Neraugoties uz to, ka senajā Ķīnā izglītībai tika pievērsta liela uzmanība, mūsdienu Ķīnā izglītībai tērē mazāk nekā vairumā jaunattīstības valstu. Tikai 2,4 % no Ķīnas IKP tiek atvēlēti skolām, salīdzinot ar 6,7 % ASV un 7 % Taivānā. Pat Indija, kuras IKP ir aptuveni sestā daļa no Ķīnas IKP, izglītībai tērē vairāk.

Saskaņā ar vienu pētījumu Ķīna ierindojas 99. vietā no 130 valstīm pēc izdevumiem izglītībai uz vienu iedzīvotāju. Kādā kontinentālās Ķīnas tīmekļa vietnē atzīts, ka "kopējais analfabētu skaits Ķīnā joprojām sasniedz 85 miljonus, kas ir gandrīz vienāds ar Vācijas iedzīvotāju skaitu".

No pilnveidošanās līdz korupcijai

Pēc tam, kad ĶKP sagrāba varu, prestižās Pekinas Cjinhua universitātes devīze tika saīsināta līdz "Pašdisciplīna un sociālā apņemšanās", svītrojot no tās vārdus "Neatkarīgs gars un sirdsapziņas brīvība".

Bruņoti miliči patrulē pie vidusskolas vārtiem, kamēr skolēni kārto 2014. gada iestājeksāmenu Ķīnas koledžās jeb "gaokao", 2014. gada 7. jūnijā Vuhaņā, Ķīnas centrālajā provincē Hubejā. (Attēls: AFP/AFP via Getty Images)

Daudzi apgalvo, ka Ķīna varētu labāk kalpot saviem iedzīvotājiem, ja tērētu vairāk naudas īstām akadēmiskajām disciplīnām, nevis simtiem komunistiskās partijas skolu visos valdības līmeņos.

Statistikas dati liecina, ka šo iestāžu absolventi vēlāk tiek saukti pie kriminālatbildības par dažādiem noziegumiem daudz vairāk nekā jebkuras citas akadēmiskās izglītības iestādes absolventi Ķīnā.

Ķīnā par šīm komunistiskās partijas skolām ir populārs joks: "Puse to studentu nākotnē arestēs otru pusi."

ĶKP marksisma-ļeņinisma doktrīna oficiāli ir ateistiska un noraida senos ķīniešu uzskatus par dievišķo sodu un taisnīgumu. Bērniem jau no mazotnes tiek ieaudzināta partijas doktrīna par šķiru cīņu, koncentrējot viņu uzmanību uz varu un peļņu, jo tradicionālās garīgās pilnveidošanās un kultūras izcilības prasības ir tikušas zaudētas.

Par autoru: Flečera tieslietu un diplomātijas skolas un Hārvardas Kenedija skolas absolvents Erpins Džans ir pievērsies Ķīnas pētījumiem, tostarp tās tradicionālajai kultūrai un cilvēktiesību pārkāpumiem, ko pastrādā pašreizējais komunistiskais režīms. Viņš ir līdzdibinātājs divām Ņujorkā bāzētām asociācijām, kas veic zinātniskus pētījumus un organizē seminārus par Austrumāzijas ģeopolitiku.

Avots: https://www.visiontimes.com/2022/05/09/the-past-and-present-of-chinas-imperial-exams.html