Li Li bija tiesnesis Dzjiņu valstī Pavasaru un rudeņu periodā (770. – 476. g. p.m.ē.). Reiz, pieņemot lēmumu kādā lietā, viņš nepareizi saprata kādu sava padotā ziņojumu un pasludināja nepareizu spriedumu, kā dēļ nevainīgam cilvēkam tika piespriests nāvessods.
Kad Li vēlāk pārskatīja lietas materiālus, viņš atrada dažus apšaubāmus faktus un saprata, ka ir kļūdījies. Viņš tik ļoti nožēloja savu kļūdu, ka lika sevi sodīt ar nāvi.
Dzjiņu valdnieks Veņs, kurš pilnībā uzticējās Li, bija satriekts, kad uzzināja, ko Li bija nodarījis pats sev. Viņš vēlējās apžēlot Li un mēģināja viņu atrunāt no šī lēmuma. Viņš sacīja: "Imperatora tiesas amatpersonas ieņem dažādus amatus, un arī tam, kā tās tiek sodītas par pārkāpumiem, vajadzētu būt atšķirīgam. Kļūdu vispirms pieļāva jūsu padotie, tāpēc tā nebija jūsu vaina."
Li domāja savādāk. Viņš teica Veņam: "Es esmu cilvēks ar tiesneša pilnvarām, un nekad neesmu piedāvājis savu amatu saviem padotajiem. Es saņemu augstu atalgojumu, un es nekad neesmu dalījies savos finansiālajos labumos ar saviem padotajiem. Tagad, kad esmu izdarījis nepareizu spriedumu un nogalinājis nevainīgu cilvēku, kā es varu nodot savu atbildību saviem padotajiem?"
Valdnieks Veņs augstu vērtēja Li talantus, un viņš patiešām negribēja viņu zaudēt, tāpēc turpināja, cerot viņu pārliecināt citādi: "Pamatojoties uz jūsu loģiku, es esmu valdnieks un iecēlu jūs par tiesnesi. Ja jūs uzskatāt, ka esat vainīgs, vai tad arī mani nevajadzētu uzskatīt par vainīgu?"
Li atbildēja: "Tiesnesim, izskatot lietu, ir jāievēro likums, un viņam ir jāsaņem sods par nepareizu spriedumu lietā, kā arī jāmaksā ar savu dzīvību par nevainīga cilvēka nogalināšanu. Jūsu augstība nav izdarījusi neko nepareizu. Jūs iecēlāt mani par galveno tiesnesi ar visām pilnvarām, jo ticējāt, ka es savu darbu darīšu apzinīgi un ka man labi padodas izskatīt sarežģītas lietas. Tagad, kad esmu pieļāvis kļūdu un nepamatoti piespriedis kādam nāvessodu, arī man vajadzētu piespriest nāvessodu."
Li atteicās pieņemt valdnieka apžēlošanu un izdarīja pašnāvību ar savu zobenu, lai aizstāvētu likuma cieņu.
Dažādās kultūrās pastāv atšķirīgi domāšanas veidi. Tradicionālā ķīniešu kultūra bija dievu iedvesmota un uzsvēra harmoniju starp cilvēku un dabu. Tā stiprināja cilvēku Budas dabu un veicināja racionālu domāšanu un neatlaidību. Tiesnesis Li kļūdas dēļ piesprieda nāvessodu nevainīgam cilvēkam. Viņu nomāca vainas apziņa, un nožēlojot savu pārkāpumu, viņš izdarīja pašnāvību. Viņa godprātība mudināja nākamās paaudzes aizstāvēt likuma svētumu un cilvēcību.
Ķīnas komunistiskā partija (ĶKP) popularizē deģenerētu kultūru, kas ir tieši pretēja tradicionālajai kultūrai. Tā nicina cilvēkam piemītošo Budas dabu, nomelno budistus un daoistus un iznīcina cilvēka būtību. Pēc gadu desmitiem ilgušās komunistu valdīšanas daudzi Ķīnas tiesneši ir saindējušies ar komunistisko ideoloģiju – meliem, ļaunumu un šķiru cīņu.
Bērnībā es bieži dzirdēju pieaugušos runājam par to, ka ĶKP tiesneši "ņem kukuļus gan no prasītājiem, gan atbildētājiem". Toreiz es biju pārāk jauns, lai saprastu šīs lietas. Tagad, kad turpinās Faluņgun vajāšana, mēs varam redzēt, kā korumpētie tiesneši vienkārši rīkojas saskaņā ar ĶKP norādījumiem, imitējot likumību, mehāniski apstiprinot ĶKP politiku un notiesājot nevainīgus cilvēkus.
Ir divas grāmatas, kas sniedz skaidru izpratni par to, kas patiesībā ir ĶKP: "Deviņi komentāri par Komunistisko partiju"* un "Komunisma galējais mērķis". Tajās var atrast skaidrojumu par fundamentālajām atšķirībām starp partijas kultūru un tradicionālajām ķīniešu vērtībām.
* "Deviņi komentāri par Komunistisko partiju" ir 2004. gada nogalē publicētu rakstu sērija, kas atklāj komunistiskās partijas patieso būtību. "Deviņi komentāri" pamudināja miljoniem cilvēku atteikties no dalības Ķīnas komunistiskajā partijā.
Avots: https://en.minghui.org/html/articles/2023/1/19/206239.html
* * *
Jūs tiekat laipni aicināti izdrukāt un izmantot visus Clearharmony mājas lapā publicētos rakstus un to saturu, tomēr lūdzam atsaukties uz pirmavotu.
vairāk ...