Ko esmu uzzinājis par Zemes vēsturi un tās noslēpumiem (6): kristāla galvaskausi

Facebook Logo LinkedIn Logo Twitter Logo Email Logo Pinterest Logo

Priekšvārds. Likuma izlabošanas procesam progresējot, es nepārtraukti paaugstinu savu Sjiņsjiņ, pilnveidojoties Dafa un cenšoties saplūst ar Visuma īpašību "Īstenība Labestība Pacietība", un līdz ar to padziļinās arī mana gudrība un pastiprinās prāta spējas. Manā pilnveidošanās līmenī Dafa man atklājis dažādu līmeņu patiesību, tai skaitā arī Zemes vēsturi un tās noslēpumus. Esmu to pierakstījis, lai dalītos ar draugiem-praktizētājiem.

5. daļa

4. daļa

3. daļa

2. daļa

1. daļa


Zudusī civilizācija — kristāla galvaskausi

Kristāla galvaskausi ir šī gadsimta mīkla, kas joprojām nodarbina arheologu, zinātnieku un muzeju darbinieku prātus. Par šo jautājumu tiek diskutēts jau vairāk nekā 100 gadus. Līdz pat šodienai neviens nav spējis pilnībā izprast šo galvaskausu pielietojumu un to radīšanas patieso iemeslu. Daudzi uzskata, ka šos kristāla galvaskausus pirms 10 000 gadu darinājuši aizvēsturiskās civilizācijas pārstāvji no Centrālamerikas. Kāda tad ir šo galvaskausu patiesā vēsture? Šodien, raugoties no praktizētāja viedokļa, es izskaidrošu kristāla galvaskausu patieso nozīmi, un sākšu ar pirmo atrasto kristāla galvaskausu.

1924. gadā britu pētniece Anna Mičela-Hedžesa atrada kristāla galvaskausu senajā Lubaantunas pilsētā Centrālamerikā. Šis galvaskauss ir ap 18 cm garš, 13 cm plats, 13 cm augsts un 5 kg smags. Tas ir ļoti tīrs un dzidrs. Tā forma un struktūra ir praktiski tāda pati kā parasta cilvēka galvaskausam. Lai gan galvaskauss nav spīdīgs, tas izstaro spilgtu, bezkrāsainu gaismu. Reizēm galvaskauss rada dažādas skaņas, līdzīgi cilvēkam, kas kaut ko klusi dzied liegu sudraba zvaniņa skaņu pavadījumā, kas ir pārsteidzoši noslēpumaini. Ikreiz, kad cilvēks nonāk galvaskausa tuvumā un dzird tā radītās skaņas, tās klausītāja apziņā rada visdažādākās garīgās asociācijas un vīzijas. Tie, kas mierīgi stāv pie galvaskausa, sajūt ķermenī neizskaidrojamu spiedienu. Laiku pa laikam galvaskauss maina krāsu, un tam ir arī hipnotiska iedarbība uz cilvēku, kas to vēro. Kristāla galvaskausu noslēpumainās pārdabiskās spējas ļauj vaļu daudzu cilvēku iztēlei. Tātad, vai šis fenomens tiešām pastāv? Ko mēs par tiem nezinām?

Man manā pilnveidošanās līmenī atklājās, ka šis kristāla galvaskauss nav radīts šīs cilvēku civilizācijas cikla laikā. Tas ir iepriekšējo cilvēku civilizāciju perioda produkts. To izgreba un noslīpēja kāds praktizētājs pirms 70 000 gadiem Centrālamerikas apvidū. Galvaskauss ir kaut kas līdzīgs modernai USB zibatmiņai, kurā glabājas informācija par visdažādākajām tā laikmeta lietām, tādām kā humanitārās zinātnes, ģeogrāfija, socioloģija, reliģija, zinātne, kā arī citu visdažādākā veida informāciju. Spēcīgas enerģijas ietekmē galvaskauss no Debesu acs zonas starp uzacīm izstaro spožu gaismas staru, projicējot sev priekšā apmēram 5 m² lielu ekrānu, līdzīgi kā kinoteātrī demonstrē filmas. Pēc 300 gadiem augsti attīstītas tehnoloģijas šajā cilvēku sabiedrībā ļaus cilvēkiem aplūkot šajā kristāla galvaskausā saglabātos attēlus. Kristāla galvaskausu no citas dimensijas aizsargā Amerikas indiāņa gars. Šis Amerikas indiānis nēsā no zāles veidotus svārkus, bet viņa galvu rotā spalvu galvassega. Viņa ķermeni un seju klāj visdažādākie ģeometriskas formas tetovējumi zaļā krāsā. Pie vidukļa kreisajā pusē tam piekārta ādas soma. Šajā somā atrodas visdažādākie priekšmeti, kas var tikt izmantoti, upurējot Dieviem, piemēram, mazs zvaniņš, koka piesta, koka karote, koka totēms, u. tml. Dziesmas skaņas, ko izstaro galvaskauss, ir tieši tās pašas reliģiskās dziesmas, ko cilvēki dziedāja seno reliģisko upurēšanas ceremoniju laikā. Tie, kas klusi stāvēs galvaskausa tuvumā, sajutīs, ka kristāla galvaskausa izstarotā enerģija zināmā mērā nomierina viņu domu skrējienu. Galvaskauss ir kā durvis, kas ved uz citu dimensiju, kā durvis, kas savieno vienu dimensiju ar otru. Tas, ko cilvēki redz un dzird, nāk no citas dimensijas. Agrākos laikos cilvēks varēja upurēt sevi, aizzīmogojot savu dvēseli attiecīgā galvaskausa dimensijā, lai no turienes sargātu šo galvaskausu. Dvēsele izmanto galvaskausu kā starpnieku, lai nodotu laicīgajiem cilvēkiem zināšanas par praktizētāja taisno ticību un apgaismību, ko kopumā var izteikt šādi: cilvēka ķermenis var nomirt, bet viņa taisnā ticība Dieviem ir nemirstīga; to nekas nespēj apslāpēt, un tas ir mantojums, kas tiks nodots no paaudzes paaudzē.

Es pielietoju savas pārdabiskās spējas, lai piekļūtu informācijai kristāla galvaskausā un iegūtu priekšstatu par visu to laikmetu kopumā. Pirms 70 000 gadu uz Zemes ieradās citplanētieši no Oriona zvaigznāja. Viņu eksistences liecības atrodamas uz visiem lielākajiem kontinentiem. Viņi bija pārsteigti, atklājot, ka cilvēka smadzenēs glabājas informācija par Zemi, Piena Ceļa galaktiku un vēstījumiem no Visuma. Viņi izpētīja cilvēka smadzeņu strukturālo uzbūvi, un radīja to imitāciju, kas arī spēja uzkrāt un saglabāt informāciju. Tā radās kristāla galvaskauss. Kopumā tika izgatavoti kādi septiņi galvaskausi. Galvaskausos glabājas informācija ne tikai par katra Zemes kontinenta vēsturi un norisēm uz tā, tostarp par kalniem un upēm, bet arī par dažādu Zemes dzīvnieku un augu sugu izcelšanos un izzušanu. Tajā pašā laikā tajos ir saglabāti arī dati par Piena ceļu un dažādu etnisko grupu un sugu pastāvēšanu un attīstību uz citām planētām.

Citplanētiešiem no Oriona zvaigznāja bija ļoti ciešas attiecības ar Katlanmisi (kas nozīmē "bagātā tauta") Federāciju, kura tolaik bija bagātākā un spēcīgākā Centrālamerikas valsts. Viņi bija noslēguši ar citplanētiešiem slepenu, tumšu vienošanos. Oriona citplanētieši apgādāja huntas pārvaldīto Katlanmisi Federāciju ar citplanētiešu militārajām tehnoloģijām, savukārt Katlanmisi hunta apgādāja citplanētiešus ar cilvēkiem, kā arī augu un dzīvnieku sugām dažādiem eksperimentiem.

Katlanmisi Federācija bija visai neparasta sabiedrība, kurā vienlaikus pastāvēja gan progresīvas tehnoloģijas, gan verdzība. Tautas pārticība, zinātne, tehnika, cilvēku un dabas resursi – tas viss atradās dažu ar politisko varu apveltītu interešu grupu un diktatora rokās. Sabiedrība bija ārkārtīgi polarizēta, un zemākais slānis dzīvoja galējā nabadzībā. Iedzīvotāju skaits bija 70 miljoni, un tā bija dzelteno cilvēku rase. Militārās huntas dzimtene bija Kanādas kalnu grēda. Savos ziedu laikos valsts aizņēma tik pat lielu teritoriju, kā mūsdienu Meksikas un ASV štata Ņūmeksikas teritorijas kopumā. Šīs tautības pārstāvji valkāja galvenokārt melnas vai baltas drānas. Parastie ļaudis staigāja melnā, kamēr aristokrāti tērpās baltās drānās. Ar kosmisko tehnoloģiju palīdzību Katlanmisi Federācija noteica standartus un kļuva par pasaules līderi zinātnes un tehnoloģiju jomā. Attīstītās citplanētiešu tehnoloģijas ietekmēja visus sabiedrības dzīves aspektus. Kad aristokrāti ceļoja uz ārzemēm, viņi lidoja ar jonu dzinējiem aprīkotiem lidaparātiem, kuru priekšrocības bija mākslīgais intelekts, liels ātrums un tie nepiesārņoja apkārtējo vidi. Materiāli, kas tika izmantoti šo lidaparātu izgatavošanai, bija viegli, izturīgi un stingri. Kas attiecas uz komunikācijas iespējām, tolaik cilvēku rīcībā bija saziņas ierīces, kas līdzinājās mūsdienu mobilajiem tālruņiem, taču tās bija daudz attīstītākas. Kad tika veikts zvans, virs telefona tika projicēts ap 10 cm liels zvanītāja attēls. Lauksaimniecībā viņi izmantoja ļoti koncentrētus un barojošus barības vielu šķīdumus, lai ierobežotā telpā pazemē audzētu dažādas kultūras lielā daudzumā. Turklāt lopkopībā viņi izmantoja ģenētiskās modifikācijas tehnoloģijas. Noteiktā temperatūrā un ar noteiktu enerģiju viņi ar lāzeriem stimulēja dzīvnieku apaugļotās olšūnas, izraisot ģenētisku mutāciju, kas mainīja dzīvnieka izmēru. Tādējādi dzīvnieki izauga 3 – 5 reizes lielāki nekā parasti. Tomēr šie ģenētiskie mutanti tika audzēti tikai vergu vai zemāko sabiedrības slāņu uzturam. Tolaik Katlanmisi federācijai bija spēcīga armija. Karavīriem bija lāzerieroči un viedās bruņas, kas nepieciešamības gadījumā ap viņu ķermeni izveidoja enerģijas vairogu. Hunta piemēroja ārkārtīgi bargus sodus dažādu tautību cilvēkiem, kuri mēģināja sacelties vai bija karagūstekņi. Viņi piespiedu kārtā implantēja čipus nemiernieku smadzenēs tuvu čiekurveida ķermenim. Šis čips noveda pie cilvēka galvenās apziņas zuduma, padarot šo personu līdzīgu dzīvam mironim. Ar šādi kontrolējamu cilvēku varēja viegli manipulēt un izrīkoties, kā vien tīk. Parasti viņus norīkoja strādāt vissmagākos darbus vai sūtīja kaujas laukā, kur tiem uzkrāva visgrūtāk paveicamos, smagākos un bīstamākos pienākumus. Huntas diktators šos cilvēkus uzskatīja par izejmateriālu. Šie zombiji bija vismazāk aizsargātie, zemākie un nevērtīgākie radījumi valstī.

Katlanmisi Federācijas tauta pielūdza pazemes pasaules dievu. Viņu valodā tas nozīmēja, ka šī dievība ir drošības, sakāves un nāves dievs. Jebkura cita reliģija tika uzskatīta par ķecerību, un pret citu reliģiju pārstāvjiem īstenoja genocīda politiku. Ar ārpuszemes tehnoloģiju palīdzību Katlanmisi hunta centralizēti pārvaldīja Amerikas kontinentu. Apmēram 10 – 20 valstis kapitulēja federācijas priekšā, tomēr huntu joprojām neapmierināja šī situācija. Viņi īstenoja politiku, kuras mērķis bija paplašināt savu militāro varu un ietekmi visā pasaulē. Mēģinājumā valdīt pār pasauli viņi saskārās ar spēcīgu pretestību no Eirāzijas koalīcijas puses. Arvien pieaugot huntas militārajai ietekmei, viņi sāka raizēties par sabiedroto armijām. Tāpēc, lai pasargātos no jebkādiem ienaidnieka iebrukumiem, Katlanmisi Federācija virs zemes cēla zemas ēkas, vidēji divu stāvu augstumā, un deviņas desmitdaļas šo ēku atradās pazemē. Pazemē dzīvoja viņu milzīgā, plaukstošā valsts, bet virszemi klāja meži, pļavas un neapstrādāti lauki.

Katlanmisi armijas vadītājs, ģenerālis Kaslovs, sadarbojoties ar citplanētiešiem, atklāja, ka citplanētieši plāno īstenot savus mērķus. Citplanētiešu plāns bija manipulēt ar Katlanmisi Federāciju, izmantot to un galu galā aizstāt to, lai kļūtu par pasaules diktatoriem. Federācija, savukārt, izprata situācijas nopietnību un raizējās par iespēju, ka kādu dienu citplanētieši iznīcinās pasaules iedzīvotājus. Ģenerālis Kaslovs slepeni izgatavoja septiņas citplanētiešu izgatavoto kristāla galvaskausu kopijas. Viņš ar īpašas enerģijas palīdzību vienā no galvaskausiem saglabāja informāciju par to, kā tolaik citplanētieši kaitējuši cilvēkiem, kā arī par viņu vājajām vietām. Es ieraudzīju interesantu fenomenu. Citplanētiešiem absolūti nebija imunitātes pret daudziem zemes iedzīvotāju vīrusiem, piemēram pret tiem, kas izraisa saaukstēšanos. Pēc inficēšanās tiem tūlīt parādījās drudža simptomi un viss ķermenis pārklājās sarkaniem izsitumiem. 3 – 15 dienu laikā viņu orgāni atteicās funkcionēt un viņi aizgāja bojā.

Taču tā notika ne ar visiem citplanētiešiem. Dažādu planētu iedzīvotāju īpatnības noteica to pielāgošanās spējas dažādām Piena ceļa planētu vidēm. Šo kristāla galvaskausu ar informāciju par Zemes likteni ģenerālis Kaslovs noglabāja slepenā telpā kāda tempļa iekšpusē. Garīdzniecības pārstāvji to saglabāja un nodeva tālāk no paaudzes uz paaudzi.

Katlanmisi režīms pastāvēja 180 gadus līdz brīdim, kad Eiropas un Āzijas sabiedroto spēki to visbeidzot iznīcināja. Kristāla galvaskauss netika iznīcināts līdz ar režīmu, bet gan brīnumainā kārtā saglabājās līdz mūsdienām. Tā laika citplanētieši izgatavoja septiņus kristāla galvaskausus. Divus no tiem viņi paņēma sev līdzi, pametot Zemi. Viņi ar nolūku atstāja pārējos piecus cilvēcei, lai saglabātos liecība par kosmisko civilizāciju un viņu pašu kultūru, ieskaitot viņu zināšanas par dzīvi, Visumu un matēriju, kā arī viņu dzīvesveidu un ārpuszemes tehnoloģijām. Kad režīms tika gāzts, uzvarētāji atrada dažus kristāla galvaskausus. Viņi uzskatīja tos par vērtīgiem mākslas darbiem un aizveda sev līdzi uz mājām. Daži nonāca bagātu tirgotāju kolekcijās. Citi pazuda dabas katastrofu laikā. Kad daži no kristāla galvaskausu īpašniekiem nomira, tie tika apglabāti kopā ar kristāla galvaskausu.

Kristāla galvaskausu var aplūkot arī Britu muzejā. Kopš 1898. gada, kad tas tika izstādīts publiskai apskatei, to ir pētījuši arheologi no daudzām valstīm. Eksperti uzskata, ka šis galvaskauss ir kādas Latīņamerikas cilts meistardarbs, kas izgatavots koloniālajā periodā. Vai tā tiešām ir? Manā pilnveidošanās līmenī man atklājās sekojošais: pirms 30 000 gadu dziļi Dienvidamerikas Andu kalnu grēdā dzīvoja neliela reliģiska grupa, kas pilnveidojās kā vientuļnieki. Viņu vidū bija kāds praktizētājs, kas jau sen bija pametis laicīgo pasauli. Viņš mitinājās kalnā, vietā, kur bija ļoti auksti, un viņš pilnveidoja sevi, pārciešot grūtības jau vairākus simtus gadus. 13 gadus viņš bija veltījis tam, lai ar rokām izgrebtu un nopulētu šo kristāla galvaskausu. Pielietojot ārkārtīgu spēcīgu gun [enerģiju], viņš iepludināja galvaskausā Likuma principus, kurus bija izpratis savas pilnveidošanās prakses laikā. Viņš cerēja, ka galvaskauss tiks nodots nākamajām paaudzēm, lai sniegtu apgaismību arī tiem, kam lemts pilnveidoties nākotnē.

Tajā laikā Amerikas kontinentā valdīja Maiju impērija, kas tuvojās savam norietam. Sabiedrība bija korumpēta, cilvēki bija kļuvuši samaitāti, un ticēja ļauniem kultiem. Upurējot tika veiktas daudzas reliģiskas slepkavības. Tas bija īsts neprāts. Par tiem, kas ticēja un pilnveidojās pa ortodoksālu ceļu, ņirgājās un visādi zākāja. Praktizētājs, kurš Andu kalnu augstienē bija pilnveidojies vairākus simtus gadus, ļoti labi redzēja, kas notiks ar maiju civilizāciju, bet viņš tur neko nespēja mainīt, jo visam uz Zemes ir savs liktenis. Praktizētāji, kaut ko darot, var sekot tikai izmaiņām Visumā.

Kādu dienu šis praktizētājs nolēma dalīties savā izpratnē ar vēl kādu cilvēku, kurš arī pilnveidojās. Viņš redzēja, ka šis pusmūža praktizētājs drīz mirs, un pat ja viņš turpinās pilnveidoties, viņam vienalga neizdosies pārsniegt Trīs sfēras. Pēc ilgas stagnācijas pilnveidošanās procesā šis pusmūža praktizētājs jau tuvojās savam galam, un pirms nāves dedzīgi lūdza augsta līmeņa praktizētāju ieslēgt viņa dvēseli kristāla galvaskausā, kas bija Likuma instruments, lai varētu kalpot par vienu no šī Likuma sargiem. Viņš cerēja, ka viņa dvēsele mūžam paliks šai pasaulē līdz ar kristāla galvaskausu. Augsta līmeņa praktizētājs viņu brīdināja: "Cilvēku neapturamās un pastāvīgās alkatības dēļ ticība Dieviem pasaulē pamazām ir mazinājusies. Tomēr cilvēku taisnā ticība Dieviem ir mūžīga, tā nezudīs nekad. Laiks rādīs: nākotnē dievi atkal parādīsies pasaulē visā savā godībā, attīrot visus netīrumus, un tad mēs atkal tiksimies." Pusmūža praktizētājs atvadījās no dzīves ar mierpilnu smaidu sejā. Ļoti ilgu laiku šis pusmūža praktizētājs sargāja kristāla galvaskausu un iedvesa cilvēkiem ticību dievišķajam, atmodinot viņos Budas būtību.

Vēl viens kristāla galvaskauss atrodas Parīzes muzejā Francijā. Ar pārdabisko spēju palīdzību es atklāju, ka šis galvaskauss izgatavots pirms 3000 gadu, šīs civilizācijas laikā. Tolaik visdažādākās Amerikas indiāņu ciltis bija izkaisītas pa visu Ziemeļamerikas kontinentu. Viņi piekopa nomadu dzīvesveidu, medījot un mainot dzīvesvietu atkarībā no gadalaika. Lielāko šī perioda daļu ciltis dzīvoja saticībā. Starp neskaitāmām ciltīm bija kāda visai ietekmīga vietējā indiāņu cilts, kuru sauca Kalnu Ērgļa cilts. Šīs cilts virsaitis vārdā Melnais Ērglis bija visai kareivīgi noskaņots un asinskārs. Nereti Melnais Ērglis vadīja savus kareivjus cīņā pret mazākām un vājākām ciltīm, lai apspiestu un pazemotu tās. Iznīdējot citas ciltis, viņš ar baudu nocirta galvu šo cilšu vīriešiem. Savas dzīves laikā Melnais ērglis bija nogalinājis neskaitāmus cilvēkus. Tādējādi cietsirdīgais virsaitis sev piesaistīja dažādus niknus garus un spokus, kas alka atmaksas par piedzīvotajām ciešanām. Līdz ar to Kalnu Ērgļa cilti ne tikai piemeklēja negaidītas smagas un nāvējošas slimības, viņu ciltī laiku pa laikam notika šausminošas pārdabiskas parādības. Uzzinājis par visu šo nelaimju patieso cēloni, cilts virsaitis Melnais Ērglis bija visai satraukts. Starp Kalnu Ērgļa cilts vīriem bija kāds ļoti spēcīgām spējām apveltīts burvis. Melnais Ērglis lika šim burvim ieslodzīt attiecīgajā kristāla galvaskausa dimensijā visus tos garus, kas ierastos, lai pieprasītu atmaksu par pāridarījumiem. Šī kristāla galvaskausa enerģijs lauks liek cilvēkam justies īpaši nomāktam un apstulbušam. Tas ir tādēļ, ka no galvaskausa izstaro šo ieslodzīto garu dusmas un sašutums.

Aizvēsturiskos laikos tika radīti daudzi kristāla galvaskausi. Daži no tiem tika nodoti no paaudzes paaudzē kā reliģiskas relikvijas, daži atrada savu vietu bagātu cilvēku kolekcijās, vēl citi guļ okeāna dzelmē, bet vēl viena daļa tika apglabāta kopā ar to īpašniekiem.

Katras cilvēku civilizācijas pastāvēšanas laikā eksistēja liels daudzums kristāla galvaskausu, bet lielākā to daļa no tiem nav nekas vairāk, kā mākslas darbi. Pastāv tikai 13 galvaskausi ar dziļu vēsturisku saturu.

Kristāla galvaskausi ir neatrisināta un mīklaina Amerikas aizvēsturiskās kultūras parādība. Tie vienmēr ir bijuši spekulāciju un diskusiju objekts akadēmiķu un zinātnieku, kā arī arheologu aprindās.

Mūsdienu cilvēku zināšanas par Zemes un kosmosa vēsturi un to noslēpumiem ir visai aprobežotas. Tikai tie, kas īsteni pilnveidojas pa ortodoksālu Ceļu, spēj skaidri izprast Zemes vēstures neatklātos noslēpumus.

Iespējams, ka Amerikas kontinentā vecās pilīs un tempļu drupās glabājas vēl citas aizvēsturiskas liecības. Jau ilgi vēstures gaitā šīs relikvijas kalpo par apliecinājumu agrāko laikmetu varenībai un spožumam.


(Turpinājums sekos)


Avots: https://www.pureinsight.org/node/7538

* * *

Facebook Logo LinkedIn Logo Twitter Logo Email Logo Pinterest Logo

Jūs tiekat laipni aicināti izdrukāt un izmantot visus Clearharmony mājas lapā publicētos rakstus un to saturu, tomēr lūdzam atsaukties uz pirmavotu.