Faluņgun vajāšana: bijušā tieslietu ministra vietnieka Liu Džeņjuja noziegumi

Tuvojoties 23. gadadienai, kopš 1999. gadā Ķīnas komunistiskā partija (ĶKP) uzsāka Faluņgun apspiešanu, Faluņgun praktizētāji no 38 valstīm savām valdībām iesniedza atjauninātu vainīgo personu sarakstu, aicinot aizliegt sarakstā iekļautajām personām (un viņu ģimenes locekļiem) ieceļošanu valstī un iesaldēt viņu īpašumus.

Šīs 38 valstis ir ASV, Apvienotā Karaliste, Kanāda, Austrālija, Jaunzēlande, Francija, Itālija, Spānija, Nīderlande, Polija, Beļģija, Zviedrija, Austrija, Īrija, Dānija, Somija, Čehija, Portugāle, Grieķija, Ungārija, Slovākija, Luksemburga, Horvātija, Slovēnija, Latvija, Igaunija, Kipra, Malta, Japāna, Dienvidkoreja, Indonēzija, Šveice, Norvēģija, Lihtenšteina, Izraēla, Meksika, Čīle un Dominika.

Lai uzzinātu sīkāku informāciju, lūdzu, skatiet Faluņgun vajāšanas 23. gadadienā 38 valstu valdībām iesniegts jauns vainīgo saraksts.

Sarakstā ir iekļauts arī bijušais Tieslietu ministra vietnieks Liu Džeņjujs.

Informācija par noziedzīgā nodarījuma izdarītāju

Vainīgā pilns vārds un uzvārds: Liu (uzvārds) Džeņjujs (vārds) (ķīniešu valodā: 刘振宇).

Dzimums: vīrietis.

Valsts: Ķīna.

Tautība: haņu.

Dzimšanas gads/mēnesis: 1959. gada septembris.

Dzimšanas vieta: Dzjiliņas province, Gundžulinas pilsēta.

Liu Džeņjujs.

Amats vai dienesta stāvoklis:

2015. gada decembris – 2019. gada decembris: Tieslietu ministra vietnieks un partijas grupas loceklis.

2015. gada janvāris – 2015. gada decembris: Tieslietu ministrijas Ieslodzījuma vietu pārvaldes direktors.

2010. gada decembris – 2015. gada februāris: Tieslietu ministrijas Labošanas darbu pārvaldes un Narkoloģiskās rehabilitācijas pārvaldes direktors.

2008. gada janvāris – 2010. gada decembris: Dzjiliņas provinces Tieslietu departamenta direktors, partijas komitejas sekretārs, Provinces Ieslodzījuma vietu pārvaldes pirmais politiskais komisārs, Provinces Politiski-juridisko lietu komitejas loceklis.

1999. gada augusts – 2008. gada janvāris: Dzjiliņas provinces Tieslietu departamenta direktora vietnieks.

Galvenie noziegumi

1. Faluņgun vajāšana, kad Liu ieņēma amatus Dzjiliņas provincē

Saskaņā ar Minghui.org tīmekļa vietnes apkopotajiem datiem, 13 gadu laikā no 1999. gada 20. jūlija līdz 2012. gadam Dzjiliņas provincē vajāšanai kopumā tika pakļauti 18 589 Faluņgun praktizētāji. 846 no tiem tika piespriesti sodi, no kuriem 110 tika notiesāti uz 10 līdz 15 gadiem, 14 – uz 15 līdz 19 gadiem, 2 – uz 19 gadiem, bet vēl 2 – uz 20 gadiem. No tiem 3 999 Faluņgun praktizētājiem, kuri tika turēti darba nometnēs, daudziem bija piespriests pat piecu gadu ilgs ieslodzījums darba nometnē. Tūkstošiem citu praktizētāju tika nelikumīgi turēti smadzeņu skalošanas centros.

No 1999. gada 20. jūlija līdz 2003. gada beigām Dzjiliņas provincē līdz nāvei tika vajāti 100 Faluņgun praktizētāju, no kuriem vismaz 12 nomira, atrodoties ieslodzījumā.

Lielākā daļa šo vajāšanas gadījumu notika laikā, kad Liu bija Dzjiliņas provinces Tieslietu departamenta direktora vietnieks un direktors, provinces Ieslodzījuma vietu pārvaldes politiskais komisārs un provinces Politiski-juridisko lietu komitejas loceklis. Kad viņš ieņēma amatus Dzjiliņas provincē, province ieguldīja milzīgas naudas summas milicijas iecirkņu, aizturēšanas centru, izolatoru, cietumu, darba pāraudzināšanas nometņu un smadzeņu skalošanas centru celtniecībā, atjaunošanā un paplašināšanā. Dzjiliņas provinces Finanšu departaments 2001. gadā vien Faluņgun vajāšanai atvēlēja 174,89 miljonus juaņu.

Daudzas ieslodzījuma vietas tika slavētas un apbalvotas par Faluņgun praktizētāju vajāšanu, tostarp Dzjiliņas provinces sieviešu cietums, Dzjiliņas provinces cietums, Sipinas cietums, Gundžulinas cietums, Dzjiliņas provinces sieviešu darba nometne (pazīstama arī kā Heidzuidzi sieviešu darba nometne), Jiņmahe darba nometne, Čaojangou darba nometne, Veidzigou darba nometne, Feņdzjiņas darba nometne un Huaņsjilinas darba nometne.

Lai piespiestu Faluņgun praktizētājus atteikties no savas ticības, tika pielietotas desmitiem spīdzināšanas metožu, tostarp nežēlīga sišana, elektrošoks, ieslodzījums vieninieka kamerā, smacēšana ar dūmiem, duršana ar adatām, applaucēšana ar verdošu ūdeni, seksuāla vardarbība, spīdzināšana ar stiepšanu, piekāršanu, sasiešanu, piespiedu barošana, medikamentu ievadīšana un miega liegšana.

Faluņgun praktizētāju vajāšanā izmantoto spīdzināšanas metožu ilustrācija.

Būdams atbildīgs par provinces Tieslietu departamenta, provinces Ieslodzījuma vietu pārvaldes un provinces Politiski-juridisko lietu komitejas vadību, Liu Džeņjujs ir neapšaubāmi atbildīgs par šo spīdzināšanas metožu pielietošanu.

Turpmāk uzskaitīti daži no vajāšanas gadījumiem, kas notikuši laikā, kad Liu pildīja amata pienākumus Dzjiliņas provincē.

1. gadījums: Faluņgun praktizētāju masveida aresti un bargi sodi par pieslēgšanos vietējai TV sistēmai, lai pārraidītu informāciju par Faluņgun

Lai atmaskotu Faluņgun vajāšanu, daži praktizētāji Čančuņas pilsētā 2002. gada 5. martā pieslēdzās vietējai televīzijas sistēmai un aptuveni 40 minūtes demonstrēja divus videoierakstus ar informāciju par Faluņgun.

Šī incidenta rezultātā Čančuņā un tuvējos reģionos tika arestēti 5000 Faluņgun praktizētāju. Vismaz pieci cilvēki, tostarp Liu Haibo, Hou Minkai, Liu Ji, Li Šucjiņ un Li Žun, drīz pēc arestiem nomira.

Piecpadsmit praktizētājiem tika piespriests cietumsods no 4 līdz 20 gadiem. Džou Žuņdzjuņam un Liu Veiminam katram tika piespriests 20 gadu cietumsods. Lians Džeņsjins un Liu Čendzjuņs tika notiesāti katrs uz 19 gadiem.

Pēc 21 mēnesi ilgas nežēlīgas spīdzināšanas cietumā Liu Čendzjuņs nomira ieslodzījumā. Vairākus gadus vēlāk Lians Džeņsjins un Lejs Mins, kuriem katram tika piespriests 17 gadu cietumsods, arī tika vajāti, līdz nomira ieslodzījumā.

2. gadījums: Liu Dziveju nomoka līdz nāvei Čaojangou piespiedu darba nometnē

Liu Dziveja kungs, dzimis Dzjiliņas provinces Baišaņas pilsētā, 2004. gada 10. decembrī tika ieslodzīts Čaojangou darba nometnē Čančuņā. Pirms nogādāšanas darba nometnē viņš bija ļoti vājš, jo aizturēšanas centrā viņš bija pieteicis piecu dienu ilgu badastreiku, lai protestētu pret patvaļīgu aizturēšanu. Pēc ierašanās darba nometnē viņu turpināja spīdzināt. Viņam aizbāza muti, sasēja, piespiedu kārtā baroja, liedza miegu un piekāra aiz plaukstu locītavām. Trīs dienas viņš tika spīdzināts līdz nomira. Vīrietis bija tikai 29 gadus vecs.

3. gadījums: Vana Kefeja mirst Heidzuidzi sieviešu piespiedu darba nometnē

Vana Kefeja bija no Dzjiliņas provinces Čančuņas pilsētas. 2001. gada augusta sākumā viņa tika aizvesta uz Heidzuidzi sieviešu piespiedu darba nometni par to, ka Pekinā apelēja par savām tiesībām praktizēt Faluņgun. Darba nometnē viņa tika spīdzināta līdz 2001. gada 20. decembrī nomira. Viņa bija 35 gadus veca.

4. gadījums: Duns Fenšaņs piekauts līdz nāvei Dzjiliņas provinces Sipinas cietumā

Dunam Fenšaņam no Dzjiliņas provinces Sunjuaņas pilsētas 2008. gada 23. oktobrī tika piespriests 9 gadu cietumsods un viņš tika nogādāts Sipinas cietumā. Sešas dienas pēc aresta viņu līdz nāvei piekāva astoņi ieslodzītie, kurus uz spīdzināšanu pamudināja uzraugi Li Haifens un Hao Juiliņs. Tie, kas redzēja viņa līķi, teica, ka vīrieša krūškurvja labā puse bijusi sasista un caurdurta ar lāpstu.

5. gadījums: Džans Huejs nomocīts līdz nāvei Gundžulinas cietumā

Džans Huejs bija no Dzjiliņas provinces Aņtu apgabala. Izciešot astoņu gadu cietumsodu Gundžulinas cietumā, viņš tika turēts izolatorā, piesiets pie gultas, pakļauts elektrošoka steku triecieniem, kuru rezultātā viņam tika traumēts arī tūplis. Vēlāk apdegumu dēļ zarnas ap anālo atveri sastrutoja. Kad 2009. gada aprīlī uzraugi beidzot nogādāja viņu slimnīcā, viņa zarnas bija sapuvušas un vairs nebija ārstējamas. Pēc dažām nedēļām viņš nomira slimnīcā. Viņam bija 30 gadi.

6. gadījums: Jujs Liaņhe mirst Sipinas pilsētas Šilinas cietumā

Jujs Liaņhe bija no Dzjiliņas provinces Tunhua pilsētas. Tunhua pilsētas tiesa 2009. gada 17. septembrī viņam piesprieda trīs gadu cietumsodu, un 2009. gada 2. oktobrī viņu nogādāja Sipinas pilsētas Šilinas cietumā. Divu mēnešu laikā pēc aizturēšanas 41 gadu vecais Jujs 2009. gada 22. novembrī tika piekauts līdz nāvei. Autopsijas laikā viņam tika konstatētas asinis labajā ausī, asinsizplūdumi abās acīs un sitienu pēdas pa visu ķermeni. Viņa krūškurvja dobumā bija apmēram 1500 ml asiņu, lesa bija plīsusi trīs vietās, un audi ap to bojāti.

7. gadījums: Vans Cjibo mirst Dzjiliņas provinces cietumā

Vans Cjibo, izciešot septiņu gadu ilgu cietumsodu Dzjiliņas provinces cietumā, tika nomocīts līdz nāvei 2007. gada 28. martā. Nākamajā dienā cietuma vadība pārveda viņa ķermeni uz apbedīšanas biroju. Ieslodzījuma vietas vadība neļāva ģimenei apskatīt viņa ķermeni un kremēja to bez ģimenes piekrišanas. Cilvēki redzēja Liu apbedīšanas birojā, dodot rīkojumus cietuma vadībai.

2. Noziedzīgi nodarījumi, kas izdarīti, pildot Tieslietu ministrijas Labošanas darba pārvaldes direktora un Narkoloģiskās rehabilitācijas pārvaldes direktora amata pienākumus

Faluņgun vajāšana turpināja pastiprināties pēc tam, kad Liu tika paaugstināts par Tieslietu ministrijas Labošanas darba un Narkoloģiskās rehabilitācijas pārvaldes vadītāju. Laikā no 2010. gada decembra līdz 2013. gada decembrim, kad Liu atradās amatā, vismaz 14 Faluņgun praktizētāji tika nomocīti līdz nāvei darba nometnēs visā valstī.

Pēc tam, kad 2013. gada decembrī komunistiskais režīms atcēla pāraudzināšanas ar darbu sistēmu, daudzas darba nometnes tika pārveidotas par narkoloģiskās rehabilitācijas centriem, uz kuriem tika pārcelti praktizētāji, kurus šeit turpināja spīdzināt. Liu tika iecelts arī par jauno Narkoloģiskās rehabilitācijas biroja direktoru.

Zemāk ir minēti nāves gadījumi, kas notika darba nometnēs laikā, kad Liu atradās amatā.

1. gadījums: Huans Vejs mirst Saņšujas piespiedu darba nometnē

Huans Vejs dzīvoja Guandunas provinces Huadžou pilsētā. Tā kā viņš nepiekrita atteikties no Faluņgun, viņu vairākkārt arestēja un piesprieda trīs termiņus piespiedu darba nometnēs. Tur viņu piespiedu kārtā baroja, pakļāva elektrošoka steku triecieniem un piekāva uzraugu sakūdītie ieslodzītie.

2009. gada 6. aprīlī Huans atkal tika arestēts un nogādāts Saņšujas piespiedu darba nometnē. Viņš bija spiests ilgas stundas sēdēt uz maza ķeblīša. Diviem ieslodzītajiem bija likts Huanu uzraudzīt, kamēr viņš atradās vieninieka kamerā.

2011. gada martā, mēnesi pirms plānotās atbrīvošanas, uzraugi sāka viņa ēdienam piejaukt nezināmus preparātus. Pēc katras ēdienreizes viņš jutās ļoti nepatīkami. Viņa svars strauji kritās. 2011. gada 7. aprīlī, desmit dienas pirms atbrīvošanas, uzraugs Guo Džuncjans viņam injicēja nezināmu preparātu. Pēc tam Huanam sākās garīgi traucējumi, viņa prāts bija neskaidrs, un vīrietis sāka zaudēt atmiņu. Viņam bija arī grūti elpot un staigāt. Viņš nomira 12 dienas pēc atbrīvošanas no cietuma, 44 gadu vecumā.

2. gadījums: Vu Žuisjans mirst Haņdaņas piespiedu darba nometnē

Vu Žuisjans no Hebejas provinces Li apgabala tika arestēts 2012. gada 23. aprīļa vakarā. Nākamajā dienā viņš tika nogādāts Haņdaņas piespiedu darba nometnē. Lai piespiestu viņu atteikties no Faluņgun, uzraugs Gao Fejs neļāva viņam gulēt un lika ieslodzītajiem viņu uzraudzīt cauru diennakti. Vu bija spiests nekustīgi stāvēt vai sēdēt uz maza ķeblīša. Viņu lamāja un piespieda apmeklēt smadzeņu skalošanas seansus. Uzraugi neļāva vīrietim nomazgāties dušā, pārģērbties un liedza ģimenes apciemojumus. Tikai pēc četriem mēnešiem, kad viņš bija uz nāves sliekšņa, darba nometnes vadība piezvanīja tuviniekiem un uzstāja, lai tie viņu ved mājās. Vu kungs atgriezās mājās 2012. gada 5. septembrī un nomira 2013. gada 18. janvārī. Viņam bija tikai 50 gadi.

3. gadījums: Džao Je kundze mirst Hebejas sieviešu piespiedu darba nometnē

Džao Je kundze no Hebejas provinces Tanšaņas pilsētas tika arestēta 2011. gada 25. februārī un vēlāk notiesāta ar 21 mēnesi piespiedu darba. Vispirms viņa tika nogādāta Kaipinas darba nometnē, bet maijā pārvesta uz Hebejas sieviešu darba nometni.

Varas iestādes 2012. gada 14. martā informēja Džao kundzes ģimeni, ka viņa ir hospitalizēta un atrodas kritiskā stāvoklī. Pēc daudziem lūgumiem darba nometne beidzot piekrita viņu atbrīvot medicīnisku iemeslu dēļ. Džao kundze bija pusnemaņā un, atgriežoties mājās, nespēja par sevi rūpēties. Viņai pastāvīgi bija augsta temperatūra, un viņa bija tik ļoti novājējusi, ka svēra aptuveni 25 kilogramus. Sieviete nomira 2012. gada 15. decembrī, būdama aptuveni 40 gadus veca.

4. gadījums: Pejs Jaņcjins tiek spīdzināts līdz nāvei Cjiņhuandao darba nometnē

Pejs Jaņcjins bija no Hebejas provinces Cjiņhuandao pilsētas. 2010. gada septembrī viņam tika piespriests 1,5 gadu piespiedu darbs. Izciešot sodu Cjiņhuandao darba nometnē, Pejs tika nežēlīgi sists, pakļauts ilgstošai spīdzināšanai, liekot nekustīgi sēdēt, un viņam tika liegts miegs. Viņš cieta no nesaturēšanas, ķermenis uztūka. Vīrietim bija apgrūtināta elpošana, un viņš nespēja pats staigāt. Tikai tad, kad viņa dzīvībai draudēja briesmas, darba nometne paziņoja ģimenei, ka viņš ir jāved mājās. 2011. gada 20. februārī, tikai četras dienas pēc atgriešanās mājās, Pejs nomira. Viņam bija 60 gadi.

5. gadījums: Jiņa Dzjiņmeja mirst Dzjansji darba nometnē

Jiņa Dzjiņmeja bija no Dzjansji provinces Dzjudzjanas pilsētas. Viņa tika arestēta 2009. gada 16. februārī, un sievietei piesprieda pusotru gadu ielodzījuma Naņčanas sieviešu darba nometnē. Jiņa tika pakļauta nežēlīgai spīdzināšanai, tai skaitā ieslodzījumam vieninieka kamerā, piespiedu barošanai un nezināmu preparātu ievadīšanai. Spīdzināšanas dēļ viņai attīstījās augsts asinsspiediens, problēmas ar sirdi, urēmija un elpas trūkums. Šāds stāvoklis saglabājās arī pēc atbrīvošanas. Viņa joprojām bija ļoti vāja, viņai bija slikta apetīte un viņa nevarēja gulēt. Jiņa nomira 2012. gada 9. maijā. Sievietei bija 56 gadi.

3. Noziedzīgie nodarījumi, pildot Tieslietu ministrijas Ieslodzījuma vietu pārvaldes direktora pienākumus

No 2015. gada sākuma līdz 2015. gada beigām Liu bija Tieslietu ministrijas Ieslodzījuma vietu pārvaldes direktors un turpināja īstenot Faluņgun vajāšanas politiku. Saskaņā ar Minghui.org sniegto statistiku 2015. gadā vismaz 878 Faluņgun praktizētāji tika ieslodzīti vismaz 44 cietumos visā valstī.
2015. gadā vismaz 8 praktizētāji tika nomocīti līdz nāvei cietumā, tostarp Juņ Džencjuņ – Liaoninas provinces Dunlinas cietumā; Li Guisjan – Sičuaņas provinces Luncjuaņji cietumā; Dzou Juņdžu – Sičuaņas provinces Dzjadžou cietumā; Liu Cjintiaņ – Dzjiliņas provinces Gundžulinas cietumā; un Fen Sjue – Heilundzjanas provinces Hulaņas cietumā. Liaoninas provinces sieviešu cietumā vien vismaz 10 praktizētājas tika spīdzinātas, līdz nonāca kritiskā stāvoklī, tomēr cietums atteicās tās atbrīvot.

Plaši izplatīta bija arī asins paraugu piespiedu ņemšana no Faluņgun praktizētājiem cietumos, lai izveidotu DNS datubāzi, kas tiek izmantota dažādiem mērķiem, tostarp noziegumiem, kas saistīti ar orgānu piespiedu izņemšanu.

4. Noziedzīgie nodarījumi, pildot tieslietu ministra vietnieka pienākumus

No 2015. gada decembra līdz 2019. gada decembrim Liu bija tieslietu ministra vietnieks un turpināja pildīt trīs tieslietu ministru Vu Aijina (2005.07. – 2017.02.), Džana Dzjuņa (2017.02. – 2018.03.) un Fu Dženhua (2018.03. – 2020.04.) norādījumus, turpinot Faluņgun vajāšanu.

2016. gada 18. septembrī Tieslietu ministrija pārskatīja "Advokātu prakšu administrēšanas noteikumus" un paziņoja, ka tie stāsies spēkā 2016. gada 1. novembrī. Jaunajos pārskatītajos noteikumos bija skaidri norādīts, ka advokāti nedrīkst apstrīdēt valstī noteiktu kultu būtību tiesvedībā, šķīrējtiesā vai administratīvajās darbībās, un tajos Faluņgun tika atklāti nosaukts par "kultu". Tas ir līdzvērtīgi aizliegumam advokātiem aizstāvēt Faluņgun praktizētājus tiesā.

2018. gada 2. novembrī Hunaņas provinces Čanša Tieslietu pārvalde uz sešiem mēnešiem apturēja advokātu Dzen Vu un Hu Liņdžen licences par to, ka viņi pirms gada, 2017. gada 1. decembrī, aizstāvēja Faluņgun praktizētājus Juņnaņas provincē.

Četru gadu laikā, kamēr Liu bija Tieslietu ministra vietnieks, kopumā tika notiesāti 4157 Faluņgun praktizētāji. Daudzi Faluņgun praktizētāji, atrodoties ieslodzījumā, tika nomocīti līdz nāvei, kļuva invalīdi vai viņu ģimenes tika izpostītas.

Turpmāk uzskaitīti atsevišķi nāves gadījumi, kas notikuši ieslodzījuma vietās.

1. gadījums: Hu Guodzjaņs mirst Beņsji cietumā

Hu Guodzjaņs no Liaoninas provinces Fušuņas pilsētas tika arestēts 2015. gada 7. jūlijā. 2015. gada 9. decembrī Dundžou rajona tiesa piesprieda viņam četru gadu cietumsodu, un 2016. gada 4. maijā viņš tika nogādāts Beņsji cietumā.

Uzraugi aplēja viņa galvu un ķermeni ar aukstu ūdeni un spēra viņam ar kājām pa galvu. Viņam plīsa asinsvads smadzenēs, un smadzeņu stumbrā sākās smaga asiņošana. Kraniotomijas laikā tika izņemts liels galvaskausa gabals, kādēļ iekrita galvaskausa labā puse. Pēc operācijas viņš palika komā un nonāca veģetatīvā stāvoklī. Vīrietis nomira 2018. gada 15. maijā Beņsji cietuma slimnīcā 48 gadu vecumā.

2. gadījums: Li Dzječuņs mirst Daliaņas cietumā

Li Dzječuņs no Liaoninas provinces Beipiao pilsētas, tika arestēts 2016. gada 7. septembrī, un 2016. gada 29. decembrī Beipiao pilsētas tiesa viņam piesprieda piecu gadu cietumsodu. Vēlāk, 2017. gada jūlijā, viņš tika pārvietots uz Daliaņas cietumu. Reiz uzraugi liedza viņam miegu un piespieda piecas dienas sēdēt uz šaura soliņa, kas bija 2 pirkstus plats un 15 cm augsts. Viņš nomira no spīdzināšanas 2018. gada 3. decembrī 62 gadu vecumā.

3. gadījums: Jana Lihua mirst Heilundzjanas provinces sieviešu cietumā

Jana Lihua dzīvoja Heilundzjanas provinces Suņvu apgabalā. Viņa tika arestēta 2017. gada 17. novembrī, un 2017. gada 26. decembrī Suņvu apgabaltiesa viņai piesprieda četru gadu cietumsodu. Pēc tam, kad 2018. gada februāra vidū viņa tika nogādāta Heilundzjanas provinces sieviešu cietumā, ieslodzītās viņai liedza miegu, pazemoja, verbāli aizvainoja un sita. Protestējot pret vajāšanu, viņa uzsāka bada streiku, taču tika pakļauta vēl nežēlīgākai spīdzināšanai. Sieviete nomira cietumā 2019. gada 5. novembrī, būdama 43 gadus veca.

Avots: https://en.minghui.org/html/articles/2022/9/1/203068.html