Mana pieredze pēdējo trīs pilnveidošanās gadu laikā

Pieredze nolasīta 2022. gada Eiropas Faluņ Dafa pilnveidošanās pieredzes apmaiņas konferencē
 

Godāto Skolotāj, dārgie draugi praktizētāji,

Likuma izklāstā 2008. gada Fa konferencē Ņujorkā Skolotājs saka: "Neatkarīgi no tā, kādas grūtības vai kāpumus un kritumus Dafa sekotāji ir piedzīvojuši savā ceļā, atskatoties atpakaļ un padomājot, – tas viss bija tikai dēmonisks līdzeklis Dafa sekotāju norūdīšanai. Šajā procesā jūs esat sasnieguši briedumu un atbrīvojušies no cilvēciskām vēlmēm, kas vainagojās ar jūsu virzību uz Pilnību. Tas tad ir ceļš, kuru esat mērojuši. Kad atskatīsieties atpakaļ, redzēsiet, ka tas tā patiešām ir."

2019. gada beigās, pēc deviņus gadus ilga pilna laika darba ASV praktizētāju vadītajos projektos, es lūdzu bezalgas atvaļinājumu, lai saprastu, vai turpināt Zaļās kartes pieteikuma procesu vai doties prom no ASV. 2020. gada janvārī atstāju Sanfrancisko, pieteicos darbā parasto cilvēku skolā Šveicē, lai redzētu, kādas būtu manas izredzes, un pēc tam devos uz Indiju, lai vēlreiz palīdzētu vietējiem praktizētājiem iepazīstināt skolās ar Faluņ Dafa un skaidrot patiesību vietējiem iedzīvotājiem un pa ceļam arī tūristiem.

Tikai dažas nedēļas pēc tam kad ierados Indijā tika slēgtas skolas un tūrisma objekti, arvien vairāk lidojumu tika atcelti, un valdības, tostarp Šveices valdība, aicināja savus pilsoņus atgriezties savās mītnes zemēs. Tā kā es negribēju iestrēgt Indijā un man vairs nebija atļauts ieceļot ASV bez Zaļās kartes, es atgriezos Šveicē. Tādējādi atbildi uz jautājumu, vai atgriezties ASV, man deva Corona – vīruss.

Atgriezusies Šveicē, pamanīju sevī dažādas aizvainojuma sajūtas, tomēr nevarēju atrast vai izraut to sakni. Reiz, kad man lūdza noraidīt taisnās domas par kādu praktizētāju, kura piedzīvoja grūtus laikus, manas taisnās domas bija ļoti skaidras un spēcīgas. Šajā procesā es sāku rūpīgāk ieskatīties sevī. Es jautāju sev, kāds sakars viņas situācijai varētu būt ar manu stāvokli. Atklāju sevī žēlumu pret sevi un sapratu, ka šī sevis žēlošana patiesībā bija manas aizvainojuma sajūtas sakne. Bieži raidot taisnās domas par šo praktizētāju, es centos rakt arvien dziļāk sevī. Beidzot es atradu sevis žēlošanas sakni. Tas izklausās vienkārši, bet man tas bija liels izrāviens pilnveidošanās procesā. Es sapratu, ka sevis žēlošanas sakne ir pieķeršanās sev.

Skolotājs 2021. gadā kanonā "Stingrs un steidzams brīdinājums" teica:

"Vai vēl joprojām neesat atjēgušies?! Atmetiet savu neapmierinātību; tā ir tikai jūsu pieķeršanās."

Lai pārdomātu ceļu, ko esmu nogājusi pēdējo trīs gadu laikā, es sēžu klusā, gandrīz tukša restorāna stūrī, augstu virs ielejas un zem augstākās kalnu grēdas Šveices kalnos. Šī ainava man atgādina manu pilnveidošanās ceļu: izmisums un pieredze, izlaužoties cauri kādam līmenim, ko guvu desmit dienas pavadot izolācijā kovida simptomu dēļ, sāpes un spilgtie notikumi trīs mēnešu intensīvas Shen Yun veicināšanas laikā, kā arī stress un iedvesmojoša pieredze manā darba vietā.

Bieži es jūtu, ka pēc paaugstināšanās Skolotājs mani iedrošina ar iedvesmojošām sarunām un kādu tikšanos, vienlaikus norādot uz citiem trūkumiem.

Skatoties uz augstajiem kalniem virs manis un rotaļlietām līdzīgajām ēkām lejā ielejā, kur kādi seši praktizētāji 2021. gada pavasarī nedēļas laikā bija izdalījuši daudz Faluņ Dafa materiālu, es atceros savu pieredzi un domas šajā nedēļā. Brīžiem sniga un bija stindzinoši auksts. Dažreiz es aizdomājos, cik daudz cilvēku var tikt izglābti, pateicoties mūsu materiāliem. Reizēm pat biju noraizējusies, vai ar mūsu centieniem izdosies izglābt pietiekami daudz cilvēku. Vēlāk tajā pašā gadā es saņēmu telefona zvanu no vecāka gadagājuma pāra, kuri teica, ka viņi vēlētos iemācīties vingrojumus. Es biju aizkustināta un piedāvāju viņus apciemot un parādīt vingrojumus. Viņiem abiem bija astoņdesmit gadu. Izrādījās, ka viņiem bija brīvdienu dzīvoklis kalnu ciematā, kuru tagad redzu no restorāna loga. Neilgi pirms dzīvokļa pārdošanas viņi savā pastkastītē bija atraduši mūsu brošūru. Lai gan tas bija iedvesmojoši, man bija arī jāsaprot, ka nevajadzētu būt satrauktai, bet gan ticēt Skolotājam.

Pamest milzīgu ASV pilsētu, un apmesties uz dzīvi nelielā Šveices kalnu ciematā man bija diezgan liels satricinājums. Pēc kāda laika es sāku pamanīt, ka bieži vien, izplatot Faluņ Dafa materiālus, es neielieku tajā savu sirdi. It kā kaut kas mani bremzētu. Lai gan daudzas reizes mēģināju izdomāt, kas tas ir, es nevarēju atklāt nekādu pieķeršanos vai iemeslu. Beidzot es lūdzu palīdzību Skolotājam. Tad es par to aizmirsu, taču pēc neilga laika Skolotājs parādījās vienā no maniem sapņiem. Es nejutos cienīga redzēt Skolotāju. Sapnī Skolotājs runāja ar dažiem cilvēkiem individuāli. Neatceros detaļas, taču, kad pienāca mana kārta, Skolotājs teica: "Nekrītiet izmisumā visu pasaules vajāšanu dēļ." Šis "sapnis" man atklāja sakni tam, kas mani bloķē – izmisumu.

2018. gada kanonā "Fa konferencei Eiropā" un daudzās citās reizēs Skolotājs teica: "Dafa sekotāji ir cilvēces vienīgā cerība uz glābšanu."

Kā mēs varam būt "cilvēces vienīgā cerība uz glābšanu", ja esam izmisuši? Kopš tā laika es nepārtraukti atkārtoju sev, cik ļoti mums ir paveicies, ka varam būt par Dafa sekotājiem, un ka mums jābūt uzticības un pateicības pilniem un jātic Skolotājam. Turklāt es atkal jutos enerģiskāka un pamanīju, ka skaidrojot patiesību, darīju to no visas sirds.

Drīz pēc tam, citā nedēļā izplatot materiālus attālos Šveices kalnu apgabalos, es jutu, ka Skolotājs mani iedrošina ar kādas tūristu grupas starpniecību. Tikko biju salikusi materiālus pastkastītēs, kad pie manis pienāca tūristu grupa no Austrijas. Es sāku runāt ar vienu vai diviem tūristiem un iedevu viņiem informatīvos materiālus. Drīz ap mani drūzmējās gandrīz visa grupa. Kāda sieviete stāstīja, ka tikai pirms aptuveni desmit dienām Vīnē daži cilvēki demonstrēja Faluņ Dafa vingrojumus un dalīja informatīvos materiālus. Šādas cilvēku atsauksmes mani vienmēr ir iedvesmojušas! Tās man atgādina, ka mēs, praktizētāji, esam vienots ķermenis. Tagad varēja turpināt darbu, kas bija iesākts Vīnē. Un tas, ko teica šis viena tūriste, brīnumaini iedarbojas arī uz visiem pārējiem grupā. Ja kāds savā grupā apliecina Dafa, tad citi uzreiz mums vairāk uzticas. Es sajutu ievērojamu enerģētiskā lauka spēka pieaugumu, un pēkšņi gandrīz visi gribēja iegūt informatīvos bukletus. Kāda kundze pat teica: "Tagad tam ir svētība!" Kāda svētība!"

**
2021. gada novembrī draugi praktizētāji sāka spriest, ka visiem praktizētājiem ir jāveic tā sauktā vakcinācija, lai Shen Yun varētu ierasties Šveicē. Sākumā es šaubījos, jo lielākā daļa apkārtējo cilvēku – ģimene, kaimiņi, draugi un cilvēki darba vietā – zināja, ka esmu nolēmusi nevakcinēties. Tomēr, kad mēs tovakar raidījām taisnās domas kāda drauga praktizētāja mājās, es pieņēmu šo iespēju un teicu Skolotājam, ka es to darīšu, ja tas būs nepieciešams.

Desmit dienas vēlāk iznāca jaunais Skolotāja kanons "Atjēdzieties": "Daži baidās inficēties, bet citi kategoriski atsakās vakcinēties. Vai tādā gadījumā tu joprojām esi cienīgs saukties par Dafa sekotāju?"

Mani satricināja Skolotāja bargie vārdi, tomēr biju priecīga, ka vairs pilnībā neiestājos pret vakcināciju. Vēl pēc divām nedēļām notika Šveices Fa konference. Manā darba vietā valdīja liels sasprindzinājums, un man nebija nevienas brīvas minūtes, pat lai apsvērtu iespēju doties uz citu pilsētu vakcinēties, tāpēc es joprojām nebiju vakcinēta.

Nākamajā dienā pēc Šveices Fa konferences es jutos ārkārtīgi nogurusi. Naktī man ļoti sāpēja galva, kas man nav raksturīgi. Es jutos tā, it kā būtu saindējusies ar pārtiku. Pēc divām dienām man bija spēcīga caureja, un es jutos tik nogurusi, ka nevarēju izturēt pusstundu otrajā vingrojumā. Prātā ienāca doma: ja nu man tagad būtu jāmirst? Man nebija bail. Man vienkārši bija ļoti skumji par visām būtnēm, ar kurām es neesmu varējusi sazināties. Vakarā es vismaz varēju izpildīt otro vingrinājumu, taču nākamajā dienā nejutos neko labāk un pat sāku klepot. Sākumā es domāju, ka tas nav nekas neparasts — galu galā nav nekas neparasts, ka jūties vājš pēc vairāku dienu ķermeņa attīrīšanās! Vilcinoties sāku skatīties sevī. Tajā dienā kolēģis man jautāja, vai man nav kovids.

Nākamajā dienā izpildīju vingrojumus kopā ar vienu no jaunajām praktizētājām mūsu reģionā. Viņa ir ārste un viena no aktīvākajām jaunajām praktizētājām mazā vietējā grupā, kas kopš pagājušās vasaras ir paplašinājusies. Es biju viņu brīdinājusi, ka man nav labi, bet viņa neuztraucās un nevairījās vingrot kopā ar mani. Viņa bija tā, kas mani mudināja veikt testu, lai nedēļu pirms ziemas brīvlaika paņemtu darbā atvaļinājumu un saņemtu sertifikātu.

Tests patiešām bija pozitīvs, un es jutu zināmu atvieglojumu. Tas automātiski ļāva man palikt mājās, un man izsniedza sertifikātu, neveicot tā saukto vakcināciju, ko daudzi manās mājās un darba vidē nevēlējās veikt. Es uztvēru izolācijas laiku kā brīnišķīgu Skolotāja izveidotu plānu. Tomēr, kad vēl pēc dažām dienām, neskatoties uz spēcīgi un bieži raidītām taisnajām domām, simptomi neizgaisa, es sāku satraukties. Ieskatījos sevī vēl rūpīgāk. Es biju satriekta par to, cik daudzas pieķeršanās man izdevās atrast. Es atradu sevī pārmērīgu pašpārliecinātību, augstprātību, pazemības un pateicības trūkumu, skatīšanos uz citiem no augšas, pretenzijas, Dafa izmantošanu kā vairogu, nevēlēšanos glābt dzīvās būtnes, pieķeršanos komfortam, ilgas pēc atelpas, bezcerību, izmisumu, nepacietību, aizvainojumu, ilgas pēc ASV, piederības sajūtas Šveicei trūkumu, piederības sajūtas trūkumu vispār, sevis žēlošanu un vēl lielāku izmisumu.

Es nepārspīlēju. Tas ir tas, ko es toreiz pierakstīju.

Galu galā man atkal bija jālūdz Skolotāja palīdzība. Es aizvēru acis un pamanīju, ka manī ir kodols, ko neskāra visas šīs pieķeršanās. Es sapratu, ka ES NEESMU šīs pieķeršanās. Es esmu tikai šis tīrais kodols. Izmisums nav mans patiesais es.

Ar spēcīgām, taisnām domām un skaidru izpratni, ka es neesmu tik lielā izmisumā, pēc aptuveni astoņām dienām ar kovida simptomiem, mans stāvoklis pamazām sāka uzlaboties. Kāds praktizētājs man ieteica ne tikai lasīt Skolotāja lekcijas, bet arī klausīties Skolotāja lekcijas, kas arī ļoti palīdzēja pamazām atgūt spēkus un atgūties no šīm drūmajām un izmisuma pilnajām dienām.

Būdama pateicīga Skolotājam par to, ka palīdzēja man noliegt veco spēku plānus, es izvirzīju sev jaunus, augstākus standartus:

Vairāk FZN
Vairāk patiesības skaidrošanas
Būt modrākai sēdošās meditācijas laikā
Ēst mazāk saldumu
Atmest visus aizvainojumus un izmisumu
Mazāk gulēt
Atlaist pieķeršanos lasīt un skatīties ziņas

Nedaudz vēlāk Cīrihē notika milzīga parāde pret kovida pasākumiem. Es jutos enerģijas pilna un kopā ar kādu draugu praktizētāju izplatīju daudz informatīvo bukletu "Darīt galu ĶKP" un centos savākt pēc iespējas vairāk parakstu. Vislabākā pieredze bija atklāt parādē piedalāmies vienu no maniem kolēģiem skolotājiem. Viņš bija tikpat priecīgs, ieraugot mani, kā es biju pārsteigta, ieraugot viņu. Viņš mani gandrīz vai apskāva, un nekavējoties parakstīja petīciju. Vakarā konstatēju, ka savākti 39 paraksti. Atkal es jutu, ka Skolotājs mani iedrošina.

**

Drīz pēc tam sākās Shen Yun veicināšanas pasākumi. Mans starts bija salīdzinoši labs. Man bija iespēja divas reizes nedēļā pa dienu iziet ārā, lai izplatītu Shen Yun brošūras un runātu ar cilvēkiem. Piemēram, skolotāju apmācības seminārā, kur apguva ģeometrijas programmatūru, bija pensionēta matemātikas skolotāja ar nopietnām muguras problēmām, kura nevarēja ne nosēdēt, ne taisni nostāvēt. Kad viņas dators neļāva viņai piekļūt mācību materiāliem tiešsaistē, es palīdzēju viņai instalēt Brave kā citu pārlūkprogrammu, un pēc tam viņa varēja piekļūt materiāliem. Apmācības beigās viņa man vēlreiz pateicās, un es viņai iedevu Shen Yun informatīvo materiālu. Skatoties uz bukletu, viņas mugura uzreiz iztaisnojās par aptuveni 20°. Tas mani pārsteidza. Biju lieciniece tam, kādu pozitīvu ietekmi uz cilvēku var atstāt jau tikai skatīšanās uz Shen Yun informatīvo materiālu.

Vēlāk viņa atrada manu e-pasta adresi skolas mājaslapā un uzrakstīja, ka ir iegādājusies biļeti uz izrādi Bāzelē. Es novēlēju viņai to labāko un izteicu cerību, ka viņa man paziņos, vai viņai tā patika. Pēc izrādes saņēmu no viņas plašas, detalizētas un ļoti pozitīvas atsauksmes. Man bija patiess prieks par viņu un es vairs nebūtu pārsteigta, ja kopš tā laika viņas mugura būtu iztaisnojusies vēl vairāk!

Tomēr pēc kāda laika Shen Yun materiālu izvietošanai pa pastkastītēm tika uzstādītas daudz augstākas prasības, nekā biju domājusi. Divas nedēļas ilgā atvaļinājuma otrajā dienā es plānoju katru dienu izplatīt materiālus, taču gandrīz vairs nevarēju paiet. Tikai pēc pusstundu ilgas taisno domu raidīšanas es patiesi ieskatījos sevī un sapratu, ka joprojām neesmu atmetusi pieķeršanos saldumiem.

Kopš tā laika es samazināju saldumu patēriņu, un biju pateicīga Skolotājam, ka drīz atkal varēju staigāt gandrīz bez sāpēm.

Skolotāja uzmundrinājums nāca dienā, kad Bāzelē sākās izrādes. No iepriekšējās dienas man vēl bija palikušas divas lielas kaudzes ar Shen Yun bukletiem. Man likās, ka tas būtu ļoti liels kauns, ja tie būtu jāiznīcina. Tāpēc es paņēmu vienu kaudzi līdzi uz Bāzeli. Pirmajā vakarā es vēl nebiju drošības dienesta komandā, jo man vēl bija jāstrādā līdz pusdienlaikam. Ierodoties Bāzelē, nojautu, ka teātra vide enerģētiski ir kaut kāda patukša. Es šiet nevarēju sajust "Shen Yun enerģiju" tā, kā es to sajutu Sanfrancisko, tiklīdz sākās Shen Yun veicināšanas pasākumi. Tāpēc nolēmu izmēģināt doties no vienas vietas uz otru — vai tas būtu restorāns, viesnīca vai veikals, lai izplatītu informatīvos materiālus.

Netālu no teātra, restorānā, kurā pārdod pelmeņus, viesmīlis kļuva ļoti priecīgs, kad es viņam jautāju par Shen Yun bukletu izvietošanu restorānā. Viņš man stāstīja, kā mākslinieki šeit bija ienākuši iepriekšējā dienā, un ka viņi ir ļoti labi cilvēki. Pēc tam viņš man parādīja bukletu ar daudziem mākslinieku autogrāfiem. Man tikai vajadzēja pastiprināt viņa aizrautību un mudināt viņu pašu noskatīties izrādi.

Daudzās vietās nebija informatīvo materiālu. Brīnumainā kārtā nepilnas stundas laikā visa kaudze bija izdalīta. Lielākā daļa cilvēku bija ļoti priecīgi paņemt informatīvos materiālus. Otru kaudzi es izdalīju īsi pirms Bregencas izrādes Sanktgallenē, un biju pateicīga Skolotājam, ka man nebija jāizmet neviens informatīvais materiāls.

**
Vēl viens liels izaicinājums pēdējo divu gadu laikā bija mana darba vide. Lai gan skolā, kurā strādāju, man atļāva novadīt nelielu Faluņ Dafa semināru ieinteresētajiem skolotājiem, pārbaudījumi nāca viens aiz otra. Atklājās daudzas manas pieķeršanās, piemēram, sarūgtinājums, lepnums par dažiem sasniegumiem, vēl lielāka sevis žēlošana un pat sliktas domas par citiem un aprunāšana. Gaidāmajai Šveices Fa konferencei es iesniegšu pieredzes apmaiņas rakstu par to, kā es pilnveidoju sevi šo ikdienas izaicinājumu laikā. Tāpēc šobrīd neiedziļināšos detaļās.

Gribu pieminēt tikai to, kā es sasniedzu pašu zemāko punktu visos šajos pārbaudījumos. Mani kaut kā sarūgtināja un aizvainoja tas, ka skolas direktore pret manas nodaļas vadītāja gribu pieņēma darbā mazkvalificētu skolotāju. Lai gan man, iespējams, bija taisnība, nebija pareizi justies sarūgtinātai. Kādu dienu es godīgi sev pajautāju, kāpēc esmu tik sarūgtināta. Ieskatoties sevī, es jautāju, uz ko Skolotājs varētu man ar to norādīt. Pēkšņi man radās doma – vai mani var saukt par Dafa sekotāju, ja nevaru tikt galā ar nepietiekami kvalificēta skolotāja pieņemšanu darbā. Šī pazemīgā doma beidzot palīdzēja man atbrīvoties.

Saskaņā ar principu "ja nezaudēsi, tad neiegūsi" mana darba vide, no vienas puses, ir ļoti prasīga, bet, no otras puses, piedāvā iespējas uzrunāt cilvēkus, kurus citādi es ne vienmēr nevarētu sasniegt. Strādājot ar parastiem cilvēkiem, es cenšos paturēt prātā Skolotāja vārdus, ka tagad daudziem cilvēkiem šajā pasaulē ir īpaša izcelsme un arī viņi savā ziņā pilnveidojas. Citēju Skolotāja teikto no Likuma izklāsta Vašingtonā Kolumbijas apgabalā 2018. gadā:

".. nevajag par zemu novērtēt šodienas cilvēku sabiedrību. Pilnveidošanos praktizē ne tikai Dafa sekotāji, bet arī visi cilvēki atrodas šajā procesā. Viņi arī tiek rūdīti. Ikdienas dzīvē, darbā, dažādos apstākļos, visi jautājumi, ar ko viņi saskaras; lietas, par ko viņi domā, līdz pat viņu rīcībai – ar visu to viņi pozicionē sevi, cīņā starp labo un ļauno viņi nosaka savu vietu."

Piemēram, mūzikas skolotājs un talantīgs džeza pianists divus gadus dzīvoja Ķīnā. Viņš pat uzkāpa Taišaņa kalnā. Gadiem ilgi viņš turpināja mācīties ķīniešu valodu, un, kad es viņam pastāstīju par Faluņ Dafa, viņš kļuva visai atturīgs. Tomēr kādu vakaru, pēc vīna glāzes, viņš man sirsnīgi jautāja, kāpēc Faluņgun tiek vajāts. Tāpēc man beidzot radās iespēja viņam padziļināti izskaidrot patiesību. Vēlāk viņš teica, ka grib noskatīties Shen Yun uzvedumu. Beigu beigās šogad viņš nevarēja uz to tikt, bet, kad nākamajā reizē satikāmies, viņš centās atvainoties, ka nevarēja to noskatīties.

Vācu skolotāja, kurai es iedevu Shen Yun bukletu, nevēlējās skatīties Shen Yun izrādi, jo viņa bija pārliecināta baleta cienītāja un nebija pārāk augstās domās par citiem dejas veidiem. Tomēr viņa piekrita savā baleta studijā nolikt dažus informatīvos materiālus. Vēlāk viņa atnāca pie manis uz klasi, lai ar sajūsmu pastāstītu, ka viņas baleta skolotāja ir noskatījusies Shen Yun uzvedumu, un bijusi patiesi pārsteigta ne tikai par visu izrādi, bet arī par katra dejotāja ārkārtīgi augsto meistarību. Pēc manas kolēģes baleta skolotājas sprieduma katrs šī kolektīva izpildītājmākslinieks varētu būt vadošais dejotājs.

Ar šiem Skolotāja iedrošinājuma piemēriem es vēlos pabeigt savu pieredzi, lai gan varētu pastāstīt vēl daudz ko citu. Es atkal skatos pa restorāna logu, un atkal baltās kalnu virsotnes un zaļās ielejas man atgādina par šo pēdējo gadu pilnveidošanās kāpumiem un kritumiem, un par to, kā šī mana pieredze mani ir "rūdījusi".

Lūdzu, norādiet uz kaut ko nepiemērotu vai neatbilstošu Likumam šajā pieredzē.

Paldies, Jums, godāto Skolotāj! Paldies, draugi praktizētāji!


Avots: https://www.clearharmony.net/articles/a113076-My-Experiences-in-the-Past-Three-Years-of-Cultivation.html

Jūs tiekat laipni aicināti izdrukāt un izmantot visus Clearharmony mājas lapā publicētos rakstus un to saturu, tomēr lūdzam atsaukties uz pirmavotu.