Japāņu komentētājs ir liecinieks tam, kā Faluņgun praktizētāju nogalina, lai iegūtu viņa aknas

Lai saglabātu dzīvību, Ušio Sugavaras drauga brālim 2007. gadā bija nepieciešama aknu transplantācija. Viņš ātri atrada atbilstošu transplantātu Ķīnas slimnīcā. Sugavara, kas palīdzēja sagādāt operācijai nepieciešamo albumīnu, veda šo tik nepieciešamo šķīdumu uz Ķīnu. Tur viņu satrieca asiņainā patiesība par to, no kurienes iegūts orgāns.

Kādreiz Sugavara bija lielākā japāņu noziedzīgā sindikāta "Sestais Jamaguči-gumi" loceklis. 2015. gadā viņš aizgāja no bandas un tagad ir pazīstams ekonomikas jautājumu komentētājs Japānā. Viņš ir publicējis daudzas grāmatas un bieži kritizējis Ķīnas komunistisko partiju par tās neētisko rīcību.

2022. gada 20. jūnija intervijā laikrakstam The Epoch Times Sugavara atklāja, ko viņš uzzinājis par orgānu piespiedu izņemšanu dzīviem Faluņgun praktizētājiem, kad 2007. gadā centās palīdzēt sava drauga brālim saņemt orgāna transplantāciju Ķīnā.

Turpinājumā viņa intervijas tulkojums.

Reportieris: Sugavaras kungs, vai jūs, lūdzu, nepastāstītu vairāk par notikušo?

Sugavara: 2007. gadā drauga brālim tika konstatēta aknu slimība, kas arvien vairāk saasinājās. Ārsts teica, ka viņam nav atlicis daudz laika, un vienīgais veids, kā glābt viņa dzīvību, ir orgāna transplantācija. Toreiz aknu transplantāciju varēja veikt tikai ASV, Francijā vai Ķīnā. Taču gaidīšanas laiks ASV un Francijā bija ļoti ilgs, un cena augsta. Šajās valstīs bija arī ļoti stingri juridiski ierobežojumi. Tāpēc viņš izvēlējās doties uz Ķīnu.

Pekinas bruņotās milicijas vispārējā tipa slimnīca pieņēma Japānas pacientus, kā arī pacientus no Saūda Arābijas un Vācijas. Ķīniešu ārsts slimnīcā sacīja, ka drīz varēs atrast donoru, un izmaksas sastādīs 30 miljonus jēnu (apmēram 255 000 USD).

2007. gada augustā ārsts paziņoja, ka ir atrasts piemērots orgāns, un operācija var notikt jebkurā laikā. Taču pirms operācijas tika konstatēts, ka slimnīcas nodrošinātais albumīna proteīns, kas nepieciešams operācijai, nav atbilstošs. Man palūdza nopirkt šķīdumu Japānā un nogādāt to uz Ķīnu. Tā es uzzināju, kas tur notiek.

Man izdevās iegādāties albumīnu Japānā. Bet, tā kā tas klasificējās kā medikaments, man bija nepieciešama eksportēšanas atļauja. Japānas pusē es izmantoju savus sakarus, lai izņemtu to no muitas. Pēc tam es sekoju starpnieka aģenta, kurš organizēja orgānu transplantāciju, norādījumiem, lai ieceļotu Ķīnā no Liaoninas provinces Daliaņas pilsētas un ar norādīto avioreisu dotos uz Pekinu.

Pekinā es saskāros ar dažām problēmām. Lai gan mani sagaidīt ieradās augsta ranga militārpersona, lidostas darbinieki mani apturēja, kad nodotajā bagāžā atrada albumīna šķīdumu. Viņi apgalvoja, ka bez attiecīgas atļaujas, es nedrīkstu to izvest no lidostas.

Lidostas milicija, sabiedriskās drošības darbinieki un militārpersonas strādāja dažādās sistēmās. Neviens no viņiem nebija gatavs piekāpties. Strīds turpinājās vairākas stundas. Visbeidzot, iesaistoties valsts amatpersonai, man ļāva pamest lidostu.

Es atdevu albumīna šķīdumu slimnīcai un apmeklēju sava drauga brāli vienu dienu pirms operācijas.

Ārsts, kurš iepriekš bija mācījies Japānā un brīvi runāja japāņu valodā, man teica, ka donors atrodas blakus telpā, un pajautāja, vai es negribu to apskatīt. Viņš pacēla aizkaru un es ieraudzīju gultā guļam jaunekli. Man teica, ka viņš ir 21 gadu vecs. Tā kā viņam bija ievadīts anestēzijas līdzekli, viņš nereaģēja.

Ārsts man sacīja, ka donors ir ļoti slikts cilvēks, noziedznieks, kuram ticis piespriests nāvessods. Tā kā viņš agrāk vai vēlāk nomirs, viņš varētu dot kādu labumu, ziedojot pirms nāves savus orgānus. Ārsts man teica: "Viņš ir ļoti jauns un viņam ir ļoti veselīgas aknas."

Jautāju ārstam, ko jaunais vīrietis izdarījis, ja jau viņam ticis piespriests nāvessods. Viņš atbildēja, ka jaunietis ir teroristu organizācijas biedrs. Es turpināju taujāt, ko tieši viņš ir izdarījis. Ārsts sacīja, ka viņš ir "Faluņgun sekotājs".

Galu galā operācija neizdevās, un mana drauga brālis tās laikā nomira.

Reportieris: Kā izskatījās jauneklis, kad jūs viņu ieraudzījāt?

Sugavara: Viņš gulēja. Viņa rokas un kājas bija notītas ar pārsējiem. Iepriekšējā dienā viņi pārgrieza jaunietim roku un kāju cīpslas. Ārsts teica, ka tas ticis izdarīts, lai neļautu viņam aizbēgt. Turklāt cilvēki, kad baidās, sāk sasprindzināties, un tas ietekmē orgānu kvalitāti izņemšanas laikā. Tāpēc viņam veica cīpslu ektomiju.

Reportieris: Tātad pirms transplantācijas viņš vēl bija dzīvs?

Sugavara: Protams. Kad es viņu redzēju, viņš vēl bija dzīvs. Taču pēc orgāna izņemšanas viņš nomira. Viņi apgalvoja, ka vislabākais rezultāts ir tad, ja orgāna izņemšana notiek paralēli transplantācijai. Ko tie izdarīja ar viņa ķermeni, es nezinu.

Reportieris: Cik ilgs laiks bija vajadzīgs, lai atrastu donoru?

Sugavara: Mana drauga brālis vispirms devās uz Ķīnu, lai veiktu pārbaudi, un pēc tam atgriezās Japānā. Ķīnas puse atbilstošu orgānu atrada mēnesi vēlāk.

Reportieris: Kas bija aģents?

Sugavara: Viņš strādāja par veselības aprūpes pakalpojumu starpnieku. Kopš 2007. gada daudzas turīgu ķīniešu grupas brauca uz Japānu medicīnas tūrismā. Viņš arī bija tajā iesaistīts. Šis cilvēks ir ķīnietis un studējis Japānā. Viņam ir plašs sakaru tīkls un draudzīgas attiecības ar daudziem slaveniem japāņu ārstiem.

Reportieris: Pekinas bruņotās milicijas vispārējā tipa slimnīca aktīvi nodarbojas ar orgānu transplantāciju?

Sugavara: Jā. Saskaņā ar viņu pašu sniegtajām ziņām daudzi turīgi cilvēki Eiropā, ASV, Krievijā, Saūda Arābijā un citās Tuvo Austrumu valstīs dodas pie viņiem uz orgānu transplantāciju. Es tur redzēju dažus rietumniekus. Mana drauga brālis bija vienīgais japānis. Bet es dzirdēju, ka daudzi japāņi bija devušies uz turieni, lai veiktu orgānu transplantāciju.

Pacientiem ir speciāla vieta, kur tiem uzturēties pirms operācijas, un, manuprāt, netālu bija jābūt viesnīcai. Pirms transplantācijas operācijām pacientiem tika veikti dažādi izmeklējumi.

Reportieris: Vai Ķīnas komunistiskās partijas amatpersonas bija tajā iesaistās?

Sugavara: Protams. Man teica, ka bez amatpersonu iesaistes slimnīca nevarētu veikt orgānu transplantācijas un daudzas lietas nebūtu notikušas.

Kad biju lidostā, es izbraucu caur VIP joslu un pazemes tuneli, kuru parasti izmanto augsta ranga amatpersonas. Citas mašīnas tur neredzēju. Bez augsta ranga amatpersonas, kas ieradās mani sagaidīt, tur bija vēl četri bruņoti militāristi. Militārās mašīnas mums atbrīvoja ceļu, kad mēs braucām no lidostas uz Pekinas centru.

Es nezinu cik augsta līmeņa amatpersona tā bija, bet domāju, ka viņam bija zināma vara. Kad viņš ieradās, viņa automašīna, melns Lexus, apstājās tieši pie lidmašīnas, un tad muitas amatpersonas devās uz turieni, lai iespiestu zīmogu manā pasē. Pēc tam mēs izbraucām pa izeju, uz kuras bija rakstīts "tikai VIP".

Mēs ar viņu apmainījāmies vizītkartēm. Bet, tā kā ir pagājis tik ilgs laiks, esmu to pazaudējis.

Reportieris: Vai Japānas vadošie plašsaziņas līdzekļi par to zināja?

Sugavara: Viņi par to zināja, bet atteicās par to ziņot, jo vēlējās turpināt strādāt Ķīnā.

Kad es ierados šajā slimnīcā, tur bija arī daži reportieri no lielākajiem Japānas plašsaziņas līdzekļiem. Viņi vēlējās noorganizēt interviju par orgānu transplantāciju, taču slimnīca viņiem atteica. Kad pusdienoju ar aģentu, tur arī bija viens žurnālists.

Tas ir ļoti nežēlīgi. Pat šobrīd, kad es par to runāju, man joprojām šķiet, ka tas ir ļoti nežēlīgi. Mēs iztērējām 30 miljonus jēnu, bet tik un tā zaudējām divas dzīvības. Tas nevienam nenāk par labu.

Taču ķīnieši, kas tajā bija iesaistīti, uzskatīja, ka rīkojas pareizi. Viņiem visiem bija izskalotas smadzenes. Pat ķīniešu ārsts, ar kuru es runāju, neticēja, ka viņi dara kaut ko sliktu, jo cilvēki, kurus viņi nogalināja, bija "uz nāvi notiesātie ieslodzītie". Viņi visi tā domā. Viņiem ir izskalotas smadzenes. Tas patiešām ir ļoti necilvēcīgi.


Avots: https://en.minghui.org/html/articles/2022/6/29/202020.html

Jūs tiekat laipni aicināti izdrukāt un izmantot visus Clearharmony mājas lapā publicētos rakstus un to saturu, tomēr lūdzam atsaukties uz pirmavotu.