The Telegraph: piespiedu orgānu izņemšana Ķīnā un tās saistība ar Rietumu tehnoloģijām

Apvienotās Karalistes dienas laikraksts The Telegraph 27. maijā publicēja rakstu "Vai Lielbritānijas zinātne atbalsta un veicina cilvēku orgānu tirdzniecību Ķīnā?", kurā pievērsās skarbajai realitātei, kas saistīta ar orgānu piespiedu izņemšanu Ķīnā.

"Orgānu piespiedu izņemšanas tirgus ir ienesīgs, un dažiem rietumu ekspertiem šobrīd radušās aizdomas, viņi neviļus ir atbalstījuši par to atbildīgos mediķus," raksta vecākais reportieris Henrijs Bodkins.

Viņš norādīja, ka 2000. gadu sākumā Ķīna no skolnieces transplantācijas tehnoloģiju jomā kļuva par līderi. Atsaucoties uz bezpeļņas organizācijas Global Rights Compliance dibinātāja, karaliskā advokāta Veina Džordaša sniegto informāciju, rakstā minēts, ka orgānu transplantācijas slimnīcu skaits Ķīnā četru gadu laikā ir trīskāršojies. "Nieru transplantāciju skaits pieauga par 510 %, aknu transplantācijas par 1820 %, sirds transplantācijas par 1100 % un plaušu transplantācijas par 2450 %," teikts rakstā.

Problēma ir tā, ka tas viss ir noticis, iztrūkstot brīvprātīgai orgānu ziedošanas sistēmai. Tiek lēsts, ka vismaz simtiem tūkstošu Faluņgun praktizētāju ir kļuvuši par orgānu piespiedu izņemšanas upuriem.

Aculiecinieku liecības

Annija Jana (59 gadi) ir tulkotāja, kas strādā Londonā. Vēl atrodoties Ķīnā, no 2005. gada marta līdz 2006. gada septembrim viņa tika turēta darba nometnē netālu no Pekinas par Faluņgun praktizēšanu. Līdztekus 20 stundu ilgai darba dienai viņa un citi aizturētie Faluņgun praktizētāji laiku pa laikam tika arī spīdzināti.

Taču ik pēc dažām nedēļām viņu, tāpat kā citus praktizētājus nosūtīja uz tuvējo milicijas slimnīcu. "Tur viņiem tika veikti vispusīgi medicīniskie izmeklējumi: ultrasonogrāfija, asins analīzes, rentgens, viss iespējamais. Traumētās sievietes bija neizpratnē," saka raksta autors, "kāpēc režīms, kas viņas tik nežēlīgi spīdzināja, tik acīmredzami rūpējas arī par viņu veselību?"

Jana to nesaprata, līdz vēlāk aizbēga uz Apvienoto Karalisti un izlasīja ziņojumus par orgānu piespiedu izņemšanu Ķīnā. "Viss mans ķermenis trīcēja – es varēju būt viena no viņiem," intervijā laikrakstam The Telegraph sacīja Jana. Taču viņa nezināja, cik ieslodzīto joprojām varētu būt dzīvi, ņemot vērā valsts atbalstīto orgānu piespiedu izņemšanas sistēmu Ķīnā.

Pirms diviem gadiem Jana sniedza liecību "Neatkarīgajā tribunālā par orgānu piespiedu izņemšanu pārliecības dēļ ieslodzītajiem Ķīnā", kuru vadīja karaliskais advokāts sers Džefrijs Naiss, kurš ir bijis virsprokurors lietā pret Slobodanu Miloševiču. Tribunāls arī secināja, ka "Faluņgun praktizētāji bijuši galvenais transplantātu avots orgānu piespiedu izņemšanas sistēmā Ķīnas Tautas Republikā."

Vēl viens liecinieks ir bijušais ķirurgs Envers Tohti no Ķīnas. Viņam tika pavēlēts "griezt stingri un strādāt ātri", lai izņemtu orgānus politieslodzītajiem, tiem vēl dzīviem esot. Turklāt astoņi ANO īpašie referenti arī nonāca pie slēdziena, ka šie un citi pierādījumi uzskatāmi par "ticamiem orgānu piespiedu izņemšanas rādītājiem".

"Vienkārši runājot, upuri tiek nogalināti pēc pasūtījuma, viņu ķermeņus sagriež, lai iegūtu sirdi, nieres, plaušas un pat radzenes. Pēc tam orgāni tiek pārdoti biedējoši ienesīgajā starptautiskajā tirgū," teikts rakstā, "nieres maksā no 50 000 līdz 120 000 ASV dolāru, bet aizkuņģa dziedzeris – no 110 000 līdz 140 000 ASV dolāru."

Saskaņā ar šiem atklājumiem "eksperti uzskata, ka Ķīnas komunistiskā partija arvien biežāk ir gatava pieļaut zinātniskus eksperimentus ar politieslodzītajiem, kuri nav devuši tam savu piekrišanu, tādējādi atkārtojot nacistu koncentrācijas nometņu visdrūmāko praksi," skaidrots rakstā.

Rietumvalstis ir veikušas pasākumus, lai ierobežotu orgānu piespiedu izņemšanu. Pagājušajā mēnesī tika pieņemts valdības likumprojekts, kas aizliedz Lielbritānijas pilsoņiem ceļot uz ārzemēm, lai iegādātos orgānus.

Saistība ar Rietumu tehnoloģijām

Orgānu piespiedu izņemšana ir problēma, kas skar ne tikai Ķīnu. "Ievērojami [Rietumu] mediķi sāk ar nepatiku atskatīties uz gadu desmitiem ilgušo "konstruktīvo sadarbību" ar Ķīnas medicīnas iestādēm – uz šiem pilnībā apmaksātajiem braucieniem pie topošajiem ķirurgiem un izdevīgajiem līgumiem, lai apmācītu viņus rietumos," atzīmēts rakstā.

Pasaulslavenais austrāliešu transplantologs, profesors Rasels Strongs, pagājušā gada oktobrī aicināja aizliegt visiem ķirurgiem no Ķīnas strādāt rietumu slimnīcās, lai nepieļautu, ka viņi izmanto tur iegūtās prasmes orgānu sagādes tirgū.

"Tas viss noved pie satraucoša jautājuma. Proti, vai rietumi ir veicinājuši orgānu izņemšanas nozares attīstību Ķīnā?" skaidrots rakstā. "Vai arī, cilvēciskāk runājot, ja Jana būtu palikusi Pekinā un viņai, vēl dzīvai esot, izgrieztu sirdi, vai tas ķirurgs būtu ieguvis atbilstošu izglītību kādā no britu universitātēm vai pat Nacionālajā veselības dienestā?"

Piegādes ķēdes

Viens no zināmajiem faktiem ir tāds, ka pasaulē pieprasījums pēc orgāniem ievērojami pārsniedz likumīgo piedāvājumu. Profesors Martins Eliots no Londonas Lielās Ormondstrītas slimnīcas saka, ka orgāni bieži tiek izmisīgi meklēti. Rezultātā izveidojās orgānu tūrisma tirgus, kas gadā nes aptuveni 1,7 miljardu ASV dolāru lielu peļņu. Kāda japāniete par aknām samaksājusi pat 5 miljonus dolāru, teikts rakstā.

Šie transplantācijas "aģenti" ir atrodami daudzās valstīs, un veselības apdrošināšanas sabiedrības Izraēlā pat mēdza piedāvāt palīdzību klientiem, lai atrastu šādus aģentus Ķīnā. Lai gan šādi stimuli ir saprotami, "nejaušam novērotājam mazāk saprotams ir tas, kā Ķīnai pāris īsu desmitgažu laikā izdevies kļūt par pasaules orgānu transplantācijas centru."

Global Rights Compliance dibinātājs, karaliskais advokāts Veins Džordašs, mēģināja rast uz to atbildi. "2000. gadu sākumā ĶTR no skolnieces transplantācijas tehnoloģiju jomā kļuva par līderi," viņš sacīja. "Tika ziņots, ka transplantācijas tūristiem un Ķīnas pilsoņiem atbilstošs orgāns ir pieejams dažu nedēļu vai mēnešu laikā, salīdzinājumā ar citām valstīm, kur pacienti var gaidīt transplantācijas sarakstā gadiem ilgi, neraugoties uz labi izveidotām ziedošanas sistēmām."

Nākamais jautājums ir šo orgānu bagātīgā piedāvājuma avots. Ķīnas varas iestādes 2009. gadā paziņoja, ka divas trešdaļas transplantācijās izmantoto orgānu tiek izņemti uz nāvi notiesātajiem ieslodzītajiem. "Taču tas vienkārši nesaskanēja. Kopš 2000. gada nāvessodu izpildes skaits samazinājās, savukārt transplantācijas sistēma strauji auga," skaidrots rakstā.

Tāpēc viņi ķērās pie Faluņgun – meditācijas sistēmas, ko Ķīnas komunistiskā partija (ĶKP) nežēlīgi apspieda. "Sekoja masveida aresti. Kopš tā laika Faluņgun praktizētāju skaits, kuri ir kļuvuši par orgānu piespiedu izņemšanas upuriem, piesardzīgi tiek lēsts simtiem tūkstošos," teikts rakstā. "Saskaņā ar sera Džefrija Naisa vadītā Ķīnas tribunāla datiem, no 2000. – 2014. gadam ik gadu tika transplantēti 60 000 līdz 100 000 orgānu, un Faluņgun praktizētāji bija galvenais [orgānu] avots."

Vairākus gadus pēc tam, kad nāca gaismā orgānu piespiedu izņemšana, Ķīna 2010. gadā paziņoja, ka orgānu ieguve no ieslodzītajiem, kuriem izpildīts nāvessods, tiks pārtraukta 2015. gadā un to aizstās brīvprātīga ziedošana. "Bet eksperti tam ne mirkli nav ticējuši. Viņi norāda, ka Ķīnā transplantācijās izmantoto orgānu skaits ievērojami pārsniedz to skaitu, ko jebkad varētu iegūt no brīvprātīgas ziedošanas," teikts rakstā.

Turpmākais ceļš

"Nepatīkami bija tas, ka, lai gan visu mūžu esmu darbojies transplantoloģijā, es pilnīgi nezināju par šādām darbībām, kas pats par sevi ir problēma," atzīmēja Eliots. "Jūs bieži uzaicina uz turieni [Ķīnu], varbūt lasīt lekciju, varbūt mācīt, varbūt operēt, un jūs redzat tikai šo šauro daļu no tā, ko jums ir atļauts redzēt."

Tas ir noticis plašā mērogā. "Ir svarīgi zināt, ka daudzas organizācijas, bieži vien ar labiem nodomiem, pelna naudu un gūst labumu no attiecībām ar abpusējiem avotiem tādās valstīs kā Ķīna," sacīja Eliots.

Lielbritānijas ārstu asociācijas īpašais padomnieks Dr. Džulians Šīzers sacīja: "Nav nekādu šaubu, ka šīs darbības ir morālo pienākumu parodija medicīnā." Saistībā ar Rietumu tehnoloģijām, advokāti sagaida likumus, kas "varētu atturēt rietumu uzņēmumus un institūcijas pat no neapzinātas līdzdalības orgānu izņemšanā."

"Juridiskā doktrīna par līdzdalību un atbalstīšanu ir viens no iespējamiem veidiem, kas varētu būt īpaši draudīgs medicīnas ierīču ražotājiem," sacīts rakstā. "Tā tika izmantota 1946. gadā, lai notiesātu indīgās gāzes "Ciklons B" ražotāja Tesch & Stabenow ģenerāldirektoru par līdzdalību holokaustā."

Ķīna ir pazīstama ar caurskatāmības trūkumu savā medicīnas sistēmā, kā arī citās valsts sistēmās. Tāpēc Rietumu uzņēmumiem ir grūti būt pārliecinātiem, ka diagnostikas iekārta vai ķirurģiskā ierīce netiks izmantota orgānu izņemšanai.

"Ja viņi nevar pārliecināties, ka viņu aprīkojums netiek izmantots šādā veidā, viņiem jāuzdod sev nopietni jautājumi par to, vai viņiem vajadzētu būt šajā tirgū," sacīja Šīters.

Avots: https://en.minghui.org/html/articles/2022/6/12/201779.html