Dženiferas Dzenas stāsts: atrast tumsā gaismu

Pirms 20 gadiem, valsts mēroga represiju ietvaros, kas tika izvērstas attiecībā uz Faluņgun meditācijas praksi un tās sekotājiem, Ķīnas varas iestādes arestēja arī Dženiferu Dzenu. Pēc atbrīvošanas no darba nometnes viņai izdevās izkļūt no Ķīnas un izdot grāmatu par savu pieredzi: "Vēstures lieciniece: vienas sievietes cīņa par brīvību un Faluņgun". Tas ir patiess stāsts par viņas arestu, spīdzināšanu un "pāraudzināšanu ar piespiedu darbu", kam viņu pakļāva Ķīnas komunistiskā partija.

"Alā nav ne saules, ne mēness, un pārsūtīšanas nodaļā nav ne televizora, ne laikrakstu, ne kalendāru, ne pulksteņu. Mūsu dienas, patiesi, visu mūsu dzīvi, aizpildīja rīkojuma Nr. 23 iegaumēšana no galvas (valdības noteikumi, kas tika izmantoti, lai pamatotu nevainīgu cilvēku ieslodzīšanu un valdošās Komunistiskās partijas pārākumu). Pēc trīs dienas ilgas tupēšanas un stāvēšanas visiem no nekustīguma bija pietūkušas kājas, rokas un ķermeņi. Mūsu kājas izskatījās pēc lielām tvaicētām maizītēm, un mēs nevarējām uzvilkt apavus, tāpēc slepus tos nometām un pēc tam, kad devāmies uz tualeti, mums kaut kā vajadzēja tos atkal uzvilkt.

Pēc tam, kad bijām nostāvējuši kājās veselas astoņas dienas, mums tika izsniegti mazi saliekamie pārgājiena ķeblīši, uz kuriem apsēsties. Tomēr mūsu tiesības sēdēt jebkurā brīdī varēja tikt atņemtas jebkāda iemesla dēļ; lēmumu pēc saviem ieskatiem pieņēma uzraugi Volfs un Bei. Bet rīkojuma Nr. 23 deklamēšana nekad netika atcelta.

Mēs pamazām zaudējām jebkādu laika izjūtu un katru rītu, pamostoties, vienkārši gaidījām nakts iestāšanos."

— Dženifera Dzena.

Vienīgais "noziegums", ko Dženifera, it kā izdarīja pirms 20 gadiem, bija tas, ka viņa turpināja izpildīt Faluņgun meditācijas vingrojumus un sekot Īstenības, Labestības un Pacietības principiem pēc tam, kad viņai tika aizliegts to darīt.

Lēni plūstošo kustību Faluņgun vingrojumi savulaik bija ierasts skats katrā Ķīnas pilsētas parkā. Līdzīgi kā Eiropā un Ziemeļamerikā bija kļuvusi populāra joga, Ķīnā vēl populārākas bija kļuvušas dažādas cjigun prakses. 90. gadu beigās Faluņgun prakse bija vispopulārākā no visām.

Parkos Faluņgun tika brīvi praktizēts bez maksas vai organizatoriskas struktūras, vienkārši kā dabisks ikdienas meditācijas un tradicionālās ķīniešu gudrības uzplaukums, saka Dženifera. Šīs grupas filozofija galvenokārt balstās uz budisma skolu ar uzsvaru uz labestību un pacietību. Ar šo praksi nodarbojās cilvēki no visiem sabiedrības slāņiem, un līdz 1998. gadam Faluņgun praktizēja jau vairāk nekā 70 miljoni cilvēku.

Dženifera bija viena no viņiem. Viņa atceras, ka tajā laikā viņai bija nevainojama biogrāfija: "Es biju absolvējusi Pekinas Universitāti. Biju sieva un māte. Es pat biju Ķīnas komunistiskās partijas biedre." Kopš tā laika viņa ir atteikusies no saiknes ar partiju.

Patiesībā deviņdesmitajos gados režīms Ķīnā pat atbalstīja Faluņgun. Valsts iestādēs bija savas Faluņgun prakses nodarbību grupas, un Faluņgun dibinātājs Li Hundži kungs lasīja lekcijas pēc partijas amatpersonu uzaicinājuma. Nebija problēmu vienlaicīgi būt par partijas biedru un Faluņgun praktizētāju.

Tomēr 1999. gadā Ķīnas komunistiskā partija šokēja pasauli, aizliedzot Faluņgun.

Dženifera Dzena, tāpat kā desmitiem miljonu citu cilvēku, pēkšņi atklāja, ka dzīvo slēptu dzīvi.

Sākumā praktizētāji pieņēma, ka tas ir pārpratums. Viņi domāja – ja izdosies izskaidrot, kas viņi tādi ir, un paskaidrot, ka viņiem nav politisku mērķu, arestu vilnis beigsies.

Viņi neapzinājās, ka toreizējais ĶKP līderis Dzjans Dzemiņs bija nolēmis izdzēst Faluņgun no vēstures. Nekāda pārpratuma nebija. Valsts līderi zināja, ka Faluņgun ir labs, taču viņus satrauca tā popularitāte un, kas ir vēl ļaunāk, – viņi zināja, ka tā godīguma un labestības principi apdraud ĶKP leģitimitāti un tās plānus par Ķīnas autoritāro nākotni.

2000. gada 13. aprīlī specdienesta darbinieki no tā sauktā "ofisa 610" koordinēja Dženiferas arestu, un viņa bija spiesta pievienoties miljoniem citu praktizētāju baisās Ķīnas Laogai sistēmas piespiedu darba nometnē.

1999. gadā Ķīnas komunistiskā partija aizliedza Faluņgun meditācijas praksi, taču Dženifera Dzena palika nelokāma savā ticībā, kādēļ tika ieslodzīta un pakļauta spīdzināšanai Ķīnas darba nometnē. Foto: Binggan Zhang/magnifissance.com.

Dženiferas Dzenas spīdzināšana Ķīnas darba nometnē

Spīdzināšana, ko Dzena pārcieta ir pārāk drausmīga, lai to šeit aprakstītu, taču tā ietvēra elektrošoka steku triecienus, piekaušanu un psiholoģisku mocīšanu. Viss darba nometnē ir ierīkots tā, lai iznīcinātu ieslodzītajos cilvēcīgumu. Taču Dženifera stāsta, ka pat šajā tumšajā vietā viņa joprojām saskatīja pasaulē labo.

Viņa atceras, ka tajos retajos gadījumos, kad viņai izdevās uz mirkli aprunāties ar kādu citu nometnē ieslodzītu praktizētāju, tas bija kā "salds avota ūdens tuksnesī".

Atslēga uz to, lai sagrautu cilvēka psihi – ir atņemt viņam saikni ar pasauli, saka Dženifera. Atstāts vienatnē ar opozīcijas un manipulācijas spēkiem, cilvēks zaudē nākotnes redzējumu. Viņš aizmirst, kas viņš ir. Uzraugi cerēja izmantot šo izolētības un spēku izsīkuma stāvokli, lai ieslodzītos "pāraudzinātu" vai "pārveidotu".

Katru dienu praktizētājus spieda parakstīt paziņojumus par atteikšanos no savas ticības. Viņiem sacīja – ja vien viņi apsolīs atteikties no savas ticības, viņi tiks atbrīvoti un spīdzināšana beigsies. Protams, tā bija tikai viltība, un vienīgais, kas gaidīja "pārveidotos", bija jauns spiediens, proti, palīdzēt uzraugiem spīdzināt citus.

Atrast tumsā gaismu

Lai saglabātu savās sirdīs gaismu, ieslodzītie Faluņgun praktizētāji mācījās no galvas Skolotāja Li Hundži dzejoļus un rakstus. Viņi slēpa uz papīra gabaliņiem ar roku pārrakstītos fragmentus un, lai palīdzētu viens otram, nodeva tos no kameras uz kameru.

Dženifera stāsta par šo slepenās mācīšanās spēku savā grāmatā:

"Tajā naktī es gulēju savā guļvietā, cenšoties neaizmigt. Mana gulta atradās tieši pret atvērtajām durvīm, un naktī dežūrējošais uzraugs un miliči varēja ienākt jebkurā savas 20 minūšu ilgās apgaitas laikā. Arī nometnes uzraugi periodiski patrulēja, lai pārbaudītu mazos uzraugus un miličus, kā arī ieslodzītos.

Es savīstīju dažus apģērbus savas guļvietas galvgalī, un, patvērusies aiz tā, atlocīju papīra gabaliņu, kuru Suna Meja man bija slepus iedevusi. Tas bija saburzīts un ieplēsts, acīmredzot pabijis daudzās rokās. Abas puses bija blīvi aprakstītas ar mazām rakstzīmēm. Virsraksta nebija, un es nevarēju saprast beigas. Blāvajā gaismā es sāku lasīt:

"Tas, ko jūs kā Dafa sekotāji šodien darāt, ir dižens. Jūsu labestība (šaņ) ir tas, no kā ļaunums visvairāk baidās, jo tas, kas uzbrūk labestībai, noteikti ir ļaunums. Šobrīd viņi vajā Dafa un skolniekus, un visas viņu veiktās darbības ir ārkārtīgi ļaunas un apkaunojošas, viņi baidās tikt atmaskoti. Jums ir jādod iespēja cilvēkiem pasaulē uzzināt par viņu ļaundarībām... ." ("Uzcītīgas pilnveidošanās būtība", kanons "Racionalitāte")

Uz šīs saburzītās papīra lapiņas bija uzrakstīts Skolotāja Li Hundži jaunais kanons. Bija pagājis vairāk nekā gads, kopš Dzena bija lasījusi kaut ko no Skolotāja rakstītā. Viņa pārrakstīja vairākus eksemplārus uz nozagtām papīra lapiņām, lai iedotu tās citiem ieslodzītajiem, un deva sev solījumu, ka izkļūs ārā un pastāstīs pasaulei, kas notiek nometnē.

Dārgākie brīži Dženiferas Dzenas dzīvē

"Pats dārgākais brīdis bija tad, kad man atļāva pavadīt mazliet laika kopā ar pazīstamu praktizētāju, pirms mani nosūtīja uz nometni," stāsta Dženifera Dzena.

"Vīriešu nometnē viņu smagi spīdzināja – neļāva gulēt 12 dienas un naktis pēc kārtas. Toreiz tas bija nometnes rekords. Nespējot viņu "pārveidot", miliči nosūtīja viņu un vairākus citus praktizētājus uz sieviešu nometni, cerot uz veiksmi."

Kaut kā viņš bija pārliecinājis uzraugus atļaut viņam tikties ar Dženiferu Dzenu privāti. Iespējams, cerot, ka šī saikne ļaus viņiem ietekmēt abus nepakļāvīgos ieslodzītos, tie ļāva viņiem nedaudz aprunāties savā starpā bez citu klātbūtnes.

Viņi pastāstīja viens otram par piedzīvoto un savām nākotnes cerībām. Viņi pārrunāja Faluņgun principus, un, kad viņš teica viņai "nezaudēt ticību", viņa saprata, ka spēs izdzīvot, kamēr vien turēsies pie savas ticības Īstenībai, Labestībai un Pacietībai, kamēr zinās, ka ir bijusi labs cilvēks un ka Faluņgun palīdzējis viņai kļūt par vēl labāku cilvēku.

"Tajā brīdī es sajutu tik daudz siltuma un spēka. Toreiz nolēmu aizbēgt no Ķīnas un uzrakstīt grāmatu, bet šo nodomu es noglabāju dziļi sirdī, neuzdrošinoties ne ar vienu par to runāt," viņa saka.

Dzena to glabāja kā mazu slepenu liesmiņu krūtīs, kā gaismas un siltuma avotu aukstumā. Tas viņai palīdzēja izturēt un deva izeju.

Izdzīvojusi Ķīnas kazemātos, Dzena tagad iestājas par reliģisko un politisko brīvību visā pasaulē.

Labestība izpaužas pat mazākajā lietā

"Dažreiz, kad nežēlīgie miliči lika pārējiem ieslodzītajiem mūs spīdzināt, ieslodzītie, tā vietā, mūs aizsargāja," stāsta Dženifera.

Uzraugi tā arī nesaprata, ka prostitūtām un narkomāniem, kas veidoja pārējo nometnes iemītnieku daļu, praktizētāji bija labākie jebkad sastaptie cilvēki. Viņi [praktizētāji] dalījās ar savu ēdienu pat tad, ja izsniegtā pārtikas deva bija ļoti maza. Viņi izrādīja labsirdību pat pret cilvēkiem, kuri viņus vajāja. Viņi mācīja Faluņgun vingrojumus nelaimīgajām dvēselēm sev apkārt un deva tām cerību – pat tad, ja pašiem nebija cerību.

"Reiz miliči mani spīdzināja visu nakti un neļāva gulēt. Nākamajā dienā viņi uzdeva nepraktizējošai ieslodzītajai mani uzraudzīt un neļaut gulēt. Taču viņa slepeni bija mācījusies no manis Faluņgun un viņai pat bija daži Skolotāja Li raksti, kurus es viņai pārrakstīju. Viņa riskēja un ļāva man gulēt, kamēr pati stāvēja pie kameras durvīm, lai uzmanītu vai nenāk miliči. Šī labestība un līdzjūtība parādīja man Visuma būtību un darba nometnes tumsā sasildīja manu sirdi."

Bez šīm nelielajām citu ieslodzīto labsirdības izpausmēm vai naktīm, kurās viņi viens otram slepeni deklamēja aizliegto dzeju, viņa, iespējams, nebūtu izdzīvojusi, saka Dzena. Viņa bieži raud, atceroties, cik tuvu viņa bija tam, lai pazustu tajā vietā.

Tomēr viņai izdevās izkļūt. 2001. gadā Dženifera Dzena aizbēga uz Austrāliju un vēlāk uz ASV. Viņas ceļš uz brīvību – tas ir brīnums pēc brīnuma. Jau izdzīvošana nometnē šķiet brīnums, nemaz nerunājot par izdzīvošanu, neaptraipot savu sirdsapziņu. Viņai tika izsniegta pase, kaut arī bijušajiem darba nometnēs ieslodzītajiem šī brīvība tiek piešķirta reti, un piecu mēnešu laikā viņai izdevās saņemt atļauju braucienam uz Austrāliju, kur viņa nekavējoties lūdza patvērumu un meklēja izdevēju savai grāmatai, par kuru bija sapņojusi.

Dženifera Dzena turpina cīnīties par brīvību

Kad fiziskās rētas sadzija, viņa pavadīja savas dienas, rakstot un rīkojot kampaņas citu praktizētāju atbrīvošanai. Šķita, ka psiholoģiskās rētas nekad neizzudīs. Tomēr, tā vietā, lai ļautos traumai, viņa izmantoja šīs tumšās atmiņas, lai turpinātu savu darbu, atmaskojot cilvēktiesību pārkāpumus Ķīnā.

Dženifera Dzena turpina praktizēt Faluņgun ar tādu izpratni par savu brīvību, kas reti sastopama starp tiem no mums, kam paveicies uzaugt brīvā sabiedrībā.

Viņai ir degsme pēc taisnības, un viņa joprojām ir apņēmības pilna palīdzēt citiem, kas cieš tāpat, kā kādreiz viņa. Šodien viņas darbs galvenokārt ir izglītot Rietumu iedzīvotājus par komunisma būtību un draudiem, ko tas rada pasaulei. Dzīvojot Amerikas Savienotajās Valstīs, viņa vēl nesen domāja, ka ir brīva no šiem draudiem, tomēr sociālistisko ideju un citu kultūru fenomenu pieaugošā popularitāte Rietumos, viņasprāt, atgādina komunistisko sabiedrību, no kuras viņa tik tikko izbēga. Viņa pati ir saskārusies ar cenzūru pēc tam, kad savos sociālo mediju kontos publicēja videoklipus, kuros apsprieda Ķīnas komunistiskās partijas un ASV amatpersonu sakarus.

Stāsts par Dzenas vajāšanu ir kas vairāk nekā tikai traģisks stāsts par kaut ko, kas noticis sen un tālu no mums. Tas sniedz mums mācību par ticības, drosmes un brīvības vērtību. Tas parāda galējības, uz kurām cilvēki ir spējīgi – gan ļaunumu, gan labestību.

Dženifera saka, ka brīvība burtiskā nozīmē ir labestības principu iemiesojums, jo tieši tādi mēs tikām radīti – tādi mēs patiesībā esam.

"Vissvarīgākais šajā pasaulē ir saprast, ko darīt ar dzīvi, ko tev devis Radītājs," viņa saka.


Avots: https://yuanming.de/articles/jennifer-zengs-geschichte-licht-in-der-dunkelheit.html

Jūs tiekat laipni aicināti izdrukāt un izmantot visus Clearharmony mājas lapā publicētos rakstus un to saturu, tomēr lūdzam atsaukties uz pirmavotu.