Plakāts, kas palīdzēja man atbrīvoties no bailēm un stresa

Pēc koronavīrusa karantīnas atcelšanas Vuhaņā es nolēmu doties prom no pilsētas, lai meklētu darbu.

Braucot, manu uzmanību piesaistīja neliels plakāts uz telefona staba. Izkāpis no autobusa, es piegāju pie staba un ieraugot šos pazīstamos vārdus: „Īstenība, Labestība, Pacietība ir brīnišķīgi principi!” kļuvu ārkārtīgi satraukts.

Pēc tā, ka plakāts bija izbalējis, varēja secināt, ka tas tur atrodas jau ilgu laiku, bet lielās rakstzīmes uz tā joprojām bija skaidri redzamas. Mana cieņa pret vietējiem Faluņgun praktizētājiem uzreiz pieauga. To izlasījis, es jutu, ka bailes, stress un visas citas pandēmijas radītās problēmas vienā mirklī ir izgaisušas. Es nosūtīju plakāta foto saviem draugiem, un arī viņi visi sajuta jaunu spēku pieplūdumu.

Plakāts uz telefona staba.

Es satiku Faluņgun praktizētājus, izciešot cietumsodu par pastrādātajiem noziegumiem. Es redzēju, cik nežēlīgi tiesībsargājošo iestāžu darbinieki izturējās pret Faluņgun praktizētājiem, kuri vīrišķīgi izturēja spīdzināšanu un netaisnību, un miermīlīgi pretojās smadzeņu skalošanai, kurai viņus ieslodzījumā pakļāva, lai piespiestu atteikties no savas ticības.

No praktizētājiem es uzzināju, ka pretēji tam, ko Ķīnas komunistiskā partija (ĶKP) izplatīja savos plašsaziņas līdzekļos, Faluņgun ir tradicionāls pilnveidošanās veids, kas nāk par labu mūsu fiziskajai un garīgajai veselībai, un ka Faluņgun praktizētāji tikai vēlas kļūt labi cilvēki, ievērojot „Īstenības, Labestības, Pacietības” principus.

Ķīnas galvenais balsts

Kad pirmo reizi ierados Faņdzjatai cietumā Hubejas provincē, daudzi ieslodzītie mani jau pazina un baidījās manas slavas dēļ. Ironiskā kārtā, tieši tā paša iemesla dēļ uzraugi iecēla mani par galveno, kas atbild par visiem jaunpienācējiem.

Visi Faluņgun praktizētāji, kas notiesāti Hubejas provincē, tiek ieslodzīti Faņdzjatai cietumā. Valdības negatīvās propagandas dēļ, kas apmelo Faluņgun, man bija slikts iespaids par visiem Faluņgun praktizētājiem, kaut arī īsti nezināju, kas ir Faluņgun. Uzraugi man lika viņus pieskatīt, mēģināt piespiest atzīt savu vainu un ievērot cietuma noteikumus. Neatkarīgi no tā, ko es darīju, praktizētāji atteicās mani uzklausīt. Tas, ka viņi no manis nebaidījās, mani samulsināja, jo jebkurš cits būtu viegli padevies. Neapmierināts par to, es izturējos pret viņiem rupji.

Viens ieslodzītais, ar kuru es sadraudzējos, juta līdzi praktizētājiem, jo tāpat kā viņi, arī bija nepatiesi apsūdzēts. Viņš man teica, ka Faluņgun mācība ir ļoti saprātīga, un visi praktizētāji ir laipni, bet ĶKP pret viņiem izturas netaisnīgi. Viņš saprata, kāpēc viņi atsakās ievērot cietuma noteikumus, un lūdza mani būt laipnam pret viņiem.

Vēlāk mani norīkoja uz nodaļu, kurā tika turēti praktizētāji, un es biju liecinieks tam, kā uzraugi viņus spīdzināja, lai piespiestu atteikties no savas ticības. Spīdzināšana bija drausmīga.

Faņdzjatai cietums bija fabrika, kurā visi ieslodzītie nepamatoti ilgi un smagi strādāja vergu darbu. Diena sākās pirms rītausmas, pirms došanās uz darbu visiem bija jātup uz zemes, kamēr tika nosaukti visi uzvārdi. Kādu rītu, galvenais uzraugs norādīja uz Faluņgun praktizētājiem, kuri mierīgi stāvēja tumsā un aukstajā vējā, un teica: „Viņi ir mūsu valsts balsts!”

Ja praktizētāji būtu atzinuši savu vainu un ievērojuši cietuma noteikumus, viņu dzīve cietumā būtu daudz vieglāka. Bet viņi visi turējās pie patiesības, ka Faluņgun ir labs un ka viņi ir nevainīgi. Par to viņi tika smagi spīdzināti. Uzraugi mudināja arī ieslodzītos viņus spīdzināt. Neskatoties uz to, visi praktizētāji, kurus es satiku, palika nelokāmi savā ticībā un bieži sauca: „Faluņ Dafa ir brīnišķīgs! Īstenība, Labestība, Pacietība ir brīnišķīgi principi!”

Palīdzība praktizētājiem

Cietuma vadība ieviesa noteikumu, ka Faluņgun praktizētājiem ir atļauta „viena ēdienreize dienā”, „viena stunda miega dienā” un „vienas bikses ziemā”. Ēkas netika apsildītas, un uzraugi aplēja praktizētājus ar aukstu ūdeni, lai tos sasaldētu, vienlaikus piespiežot viņus strādāt ļoti garas stundas katru dienu.

Reiz es dzirdēju, kā viens no galvenajiem uzraugiem runā ar praktizētāju, kurš teica, ka viņi nav vainīgi, un tieši ĶKP ir tā, kas pārkāpj likumu, vajājot nevainīgus cilvēkus. Ieslodzīto spīdzināšana ir ne tikai cietuma likumu, bet arī Ķīnas krimināllikuma pārkāpums. Praktizētājs sacīja, ka plāno iesūdzēt cietumu un uzraugus.

Praktizētāju godaprāta un drosmes iespaidoti, šis uzraugs un es viņiem palīdzējām, kā vien varējām, ieskaitot vēstuļu nosūtīšanu, paziņojot par to, kad uzraugi gatavojas pārbaudīt kameras, un slēpjot viņu ar roku pārrakstītās lekcijas.

Faluņgun palīdz man atmest dzeršanu un smēķēšanu

Mēs ar draugiem pēc kārtas slepus lasījām „Džuaņ Faluņ”, kas ir galvenā Faluņgun grāmata. Vienu reizi pabeidzu to lasīt un domāju, ka tā ir lieliska. Tā kā es nodevu pierakstus praktizētājiem, man bija iespēja izlasīt arī citas Faluņgun dibinātāja, Skolotāja Li Hundži, lekcijas. Pateicoties Faluņgun mācībai, es pamazām pārtraucu lietot alkoholu un smēķēt.

Lai gan Faņdzjatai cietumā bija atļauts smēķēt, dzeršana bija aizliegta. Ieslodzītie, kuriem bija nauda, piekukuļoja uzraugus, lai tie nopirktu viņiem vīnu un pārtiku. Daži ieslodzītie pat pārdeva alkoholu un cigaretes citiem ieslodzītajiem. Taču, ja ieslodzītie tika pieķerti dzeršanā, viņiem tika atņemti punkti. Pēc tam, kad atmetu alkohola lietošanu, mana dzīve kļuva daudz vieglāka.

Arī Faluņgun mācība deva man citādu skatījumu uz pasauli, un es vairs neuzskatīju par pareizu būt par galveno un vadīt ieslodzītos – kaut arī šis stāvoklis deva man daudzas privilēģijas, tostarp iespēju samazināt ieslodzījuma termiņu.

Turklāt par ieslodzīto vadītājiem tika izraudzīti tikai tie, kuriem bija īpaši sakari ar cietuma personālu. Daudzi ieslodzītie, kuriem nebija šādu sakaru, uzpirka uzraugus, ar cerību, ka tiks izraudzīti. Tāpēc mans lēmums atteikties no šī amata uzraugiem bija nesaprotams, un viņi divreiz pārbaudīja mani, lai pārliecinātos, ka es zinu, ko daru. Es viņiem teicu, ka varētu samazināt savu ieslodzījuma termiņu, strādājot vairāk.

Korumpētā cietumu sistēma

Faluņgun praktizētāji iesniedza juridiskas sūdzības par uzraugu Li Junu, lai protestētu pret viņa nežēlībām un nelikumīgo rīcību. Daži ieslodzītie iesniedza kopīgu sūdzību cietuma vadībai, norādot, ka Li Juns pārkāpj likumu, pārmeklējot kameras bez iepriekšēja brīdinājuma un pārmeklējot ieslodzītos, konfiscējot viņu personīgās mantas, tostarp skaidru naudu. Savā sūdzībā viņi uzskaitīja arī lieciniekus.

Izrādījās, ka Li Juna ģimenei bija ciešas saites ar ieslodzījuma vietu sistēmu šajā apgabalā, ieskaitot Faņdzjatai cietumu. Un tā vietā, lai izmeklētu Li Juna darbības, cietuma vadība atriebās, noraidot sūdzības un pārskatot cietuma politiku. Lai gan sākotnēji ieslodzītajiem bija atļauts turēt skaidru naudu, politikas pārskatīšana paredzēja – ja ieslodzītajam ir skaidra nauda, līdz minimumam sarūk iespēja samazināt soda izciešanu uz trim gadiem, un tiek izbeigtas jebkādas jau pastāvošās iespējas soda samazināšanai.

Ja sūdzībās uzskaitītie liecinieki nepiekritīs atteikties no liecību sniegšanas, viņu ieslodzījuma termiņš tiktu pagarināts un viņiem būtu liegta soda samazināšanas iespēja uz trim gadiem. Cietuma vadība arī lika noprast, ka ieslodzītie nedrīkstēs ziņot par uzraugu un citu cietuma darbinieku rīcību.

Neskatoties uz to, daži ieslodzītie joprojām vēlējās liecināt Faluņgun praktizētājiem par labu un lūdza cietuma prokuroru ierakstīt viņu liecības. Kāds ieslodzītais liecināja, ka praktizētājiem bija atļauts gulēt tikai apmēram 25 minūtes dienā, nevis vienu stundu, kā apgalvoja cietuma vadība. Taču cietuma prokuratūra atteicās reģistrēt šīs liecības un neizskatīja juridiskās sūdzības, kuras bija uzrakstījuši Faluņgun praktizētāji.

Daži ieslodzītie, kas tika pārvesti no citiem cietumiem uz darbu Faņdzjatai cietumā, arī uzrakstīja juridisku sūdzību, kurā tika atklāti Faņdzjatai cietuma tumšie noslēpumi un tajā notiekošās nelikumības. Viņiem izdevās nodot sūdzības inspektoriem ārpusē. Tas ārkārtīgi sadusmoja uzraugu Džou Hunu, un viņš pavēlēja stingri kontrolēt visus, kuri iesaistīti sūdzību rakstīšanā, un ilgu laiku turēja visus inspektorus tālāk no cietuma.

Avots: The Poster That Banished My Fear and Stress