Senās ķīniešu leģendas vēsta par epidēmiju dieviem

Ķīniešu tradicionālajā kultūrā cilvēki bijāja dažādus dievus, tādus kā upju dievus, kalnu dievus, pērkona dievus, zemes dievus utt.

Tiek uzskatīts, ka dievi ir atbildīgi par visu debesīs un uz zemes, un leģendārie stāsti par viņiem ir tikuši nodoti no paaudzes paaudzē, bet daudzi cilvēki ir piedzīvojuši dievu esamību sapņos vai reālajā dzīvē.

Suju dinastijas imperatora Veņa tikšanās ar epidēmiju dieviem

Ķīniešu tautas pieraksti par epidēmiju dieviem aizsākušies Suju dinastijas laikā (581. – 619. g.). Daoistu krājumā Saņ Dzjao Juaņ Liu Sou Šeņ Da Cjuaņ (domājams, sarakstīts Minu dinastijas laikā un tajā apkopotas leģendas par svētajiem un dieviem konfūcismā, budismā un daoismā, kā arī sniegti vērtīgi norādījumi pētījumiem par teoloģiju un tautas dievībām senajā Ķīnā) rakstīts, ka, Suju imperatora Veņa sestajā valdīšanas mēnesī, gaisā, apmēram 30 līdz 50 pēdas virs zemes, parādījās piecas gigantiskas figūras. Tās bija ģērbtas piecu krāsu tērpos, un katra turēja rokās vienu vai divus priekšmetus, tostarp kausu, krūku, ādas somu, zobenu, vēdekli, veseri un uguns trauku.

"Kas ir šie dievi?! Ko viņi šeit dara?" pārsteigtais imperators jautāja savam vecākajam hronistam Džan Dzjuižeņam.

"Tie ir pieci dievi, kurus Nefrīta imperators norīkojis atbildēt par epidēmijām dažādos gadalaikos. Tagad mūs gaida neizbēgama epidēmija," atbildēja Džan Dzjuižeņs.

Un patiešām, tajā pašā gadā valstī izcēlās postošs mēris, kas paņēma daudzu cilvēku dzīvības.

Suju imperators Veņs apdomāja savu rīcību un izlaboja savā valdīšanā pieļautās kļūdas. Viņš arī pavēlēja uzcelt templi, kurā pielūgt un upurēt pieciem epidēmiju dieviem.

Šī tradīcija turpinājās arī Tanu un Sunu dinastiju valdīšanas laikos. Cilvēki ticēja, ka debesu imperators nosūta piecus epidēmiju dievus izplatīt cilvēku pasaulē epidēmijas, lai sodītu cilvēkus par izdarītajiem grēkiem.

Epidēmija neskar Guaņ Šižeņa ģimeni

Augsta ranga ierēdnis Ziemeļu Sunu dinastijas laikā Guaņ Šižeņs (1045. – 1109. g.) arī sastapās ar epidēmiju dieviem, kad bija vēl students. Tie viņam pavēstīja, ka ķīniešu Jaunā gada dienā sāksies epidēmija, bet viņa ģimene izvairīsies no nelaimes.

Epidēmiju dievi viņam arī paskaidroja, kāpēc viņa ģimene būs drošībā: "Guaņu ģimene trīs paaudzēs ir paveikusi daudzus labus darbus un uzkrājusi lielu tikumu. Viņi vienmēr ir centušies atturēt citus no sliktu darbu darīšanas un slavējuši tos, kas darīja labus darbus. Tāpēc epidēmija tos neskars."

Epidēmijai plosoties, Guaņa ģimene patiešām necieta.

Epidēmijām ir acis

Tradicionālajā ķīniešu kultūrā uzskata – tad, kad cilvēku morāle pagrimst līdz noteiktai robežai, Debesis, brīdinot, soda cilvēkus ar nelaimēm, lai apturētu viņu tālāko lejupslīdi.

Senie pieraksti par epidēmijām liecina, ka labus cilvēkus ar augstu morāli nelaimes parasti neskāra un viņi bija laimīgi, turpretī tie, kuriem nebija sirdsapziņas un kuru morāle bija samaitāta, saņēma attiecīgu sodu. Pamatojoties tieši uz šādu cēloņsakarību, cilvēki Ķīnā dažreiz saka, ka "epidēmijai ir acis."

Sens teiciens vēsta: "Tos, kas dara labu, Debesis svētīs, bet tie, kas dara ļaunu, saņems pienācīgu sodu."

Avots: https://en.minghui.org/html/articles/2020/6/6/185390.html