Tradicionālās ķīniešu kultūras simboli: Fēnikss

Fēnikss, iespējams, ir visvairāk vizuāli attēlotais mītiskais putns cilvēces vēsturē. (Ekrānuzņēmums no YouTube)

Fēnikss, iespējams, ir visvairāk vizuāli attēlotais mītiskais putns cilvēces vēsturē. Šo putnu godāja daudzas kultūras – senie ēģiptieši, grieķi, ķīnieši un arābi. Tradicionālajā ķīniešu kultūrā Fēnikss, saukts par Fen Huanu, tika uzskatīts par cēlu putnu, kurš spēj novērtēt cilvēka raksturu un nest svētību taisnīgajiem.

Fēnikss ķīniešu kultūrā

"Senatnē par Fen Huanu nerunāja kā par vienu putnu, bet gan par diviem. Sākotnēji Fen bija vīrišķais, bet un Huan – sievišķais putns. Kopā tie veidoja metaforisku jiņ un jan simbolu, kā arī attēloja svētas attiecības starp vīrieti un sievieti. Vēlākos laikos Fen un Huan tika sapludināts vienā sievišķajā putnā, kas bieži bija pārī ar ķīniešu drakonu, kurš tradicionāli tiek uzskatīts par vīrišķo. Tāds ir ķīniešu fēnikss, ko mūsdienās pazīst vislabāk," teikts Shen Yun Performing Arts mājaslapā.

Ķīniešu mitoloģijā Fen Huanam bija galvenā loma kosmosa radīšanā. Tiek uzskatīts, ka radīšanas dievs Paņgu bija pirmā dzīvā radība, kas parādījās no haosa olas. Viņam sekoja vēl četri – Drakons, Cjiliņs (mītisks nezvērs) Bruņurupucis un Fen Huans. Šos četrus sauc par četriem gariem.

Viņi pievienojās Paņgu, lai radītu mums zināmo Visumu.

Cjiliņs ir viens no mītiskajiem radījumiem, kurš iznācis no haosa olas radīšanas sākumā. (Ekrānuzņēmums no YouTube)

Fen Huans tiek uzskatīts par žēlsirdības un tikumības simbolu. Senā ķīniešu tekstā "Kalnu un jūru kanons" (IV gs. p. m.ē.) teikts, ka Fen Huana galva simbolizē tikumību, mugura – pieklājību, spārni – pienākumu, krūtis – žēlsirdību un vēders – uzticību. Tiek uzskatīts, ka Fēnikss nes tik lielu svētību, ka tā statujas bieži tiek izvietotas pat kāzās. Tas tiek uzskatīts arī par jauna sākuma simbolu. Leģendas vēsta, ka grūtos laikos putns paslēpjas. Tā parādīšanās norāda uz jauna, plaukstoša laikmeta sākumu.

Fenšui mācībā Fēnikss ir veiksmes simbols. Runā, ka pareizi pret to attiecoties, šis radījums ienes labvēlīgu cji gan jūsu dzīvē, gan mājās. Saskaņā ar Fenšui principiem, Fēnikss tiek uzstādīts mājas pagalma priekšpusē. Liela akmens novietošana vai neliela paaugstinājuma izveidošana mājas pagalmā tiek veikta, lai simbolizētu Fen Huanu. Tiek uzskatīts, ka Fēniksa un Drakona statuju izvietošana guļamistabas dienvidrietumu stūrī veicina laimīgu laulības dzīvi.

Citās kultūrās

Grieķu vēsturnieks Hērodots (484. – 425. g. p.m.ē.) norādīja, ka Heliopoles priesteri apgalvojuši – Fēnikss dzīvo 500 gadus. Dzīves beigās putns sadeg ugunī. Fēniksa pēcnācēji atdzimst no pelniem un aizlido prom. Grieķi uzskatīja, ka Fēnikss nekad nav ēdis augļus. Viņi domāja, ka putns savāc mirru un kanēli, lai sagatavotu ligzdu, kas kļūs par tā apbedīšanas ugunskuru.

Savas dzīves beigās Fēnikss pats sagatavo sev ugunskuru, un tad tā pēcnācēji atdzimst no pelniem. (Attēls: wikimedia / CC0 1.0)

Senajā Ēģiptē Fēnikss bija zināms kā gārnis, ko dēvē par Bennu. "Bennu dzīvoja Benben akmeņu vai obelisku virsotnē un tika pielūgts tāpat kā Ozīriss un Ra. Bennu tika uzskatīts par Ozīrisa iemiesojumu – dzīvas dievības simbolu. Saules putns uz senajiem amuletiem tika attēlots kā atdzimšanas un nemirstības simbols, un asociējas arī ar Nīlas plūdu periodu, kas nes jaunu bagātību un auglību," teikts senajos avotos. Fēnikss ir līdzīgs mītiskiem radījumiem citās kultūrās, piemēram, puscilvēkam-pusērglim Garudam hindu mitoloģijā, krievu Ugunsputnam, Gruzijas Paskundži, Persijas Simurgam un tibetiešu Me byi karmo.

Avots: https://www.visiontimes.com/2020/03/16/traditional-chinese-culture-symbolism-the-phoenix.html