Veltījums Pasaules Faluņ Dafa dienai: „Medicīnisks brīnums: manam dēlam tiek dota otra iespēja dzīvot”

Esmu 60 gadus vecs un dzīvoju nelielā kalnu ciematā Ķīnas ziemeļaustrumu daļā. Visi manas ģimenes locekļi praktizē Faluņ Dafa (zināms arī kā Faluņgun). Tā ir sena garīga un meditācijas prakse, kuras pamatā ir princips „Īstenība Labestība Pacietība”, un tā ietver sevī piecus, plūstošu un lēnu kustību vingrojumus.

Faluņgun dibinātāja Skolotāja Li aizsargāta un Budas gaismas apstarota, mana ģimene ir piedzīvojusi daudzas brīnumainas lietas, no kurām viena ir medicīniskais brīnums, kas notika ar manu dēlu.

Diagnoze

Kad dēlam bija trīs gadi, viņam uz sejas un ķermeņa parādījās mazi kunkuļi. Es tiem nepievērsu lielu uzmanību, jo tie nesāpēja.

1995. gadā, kad viņam bija 10 gadi, kunkuļi bija kļuvuši lielāki un garāki. Viņi paplašinājās un saauga kopā. Mēs viņu vedām pie dermatologiem, bet stāvoklis pēc ārstēšanās tikai pasliktinājās.

Lielie kunkuļi uz viņa krūtīm un muguras saauga un savijās kā koka saknes. Tas izskatījās briesmīgi.

Mēs devāmies uz provinces slimnīcu, kur tajā laikā konsultācijas sniedza japāņu dermatologs. Pēc daudziem testiem un izmeklējumiem speciālisti apstiprināja, ka tā ir bumbuļveida skleroze. Tā ir reta ģenētiska slimība.

Speciālisti sacīja, ka no tās nevar izārstēt. To var tikai kontrolēt ar medikamentiem, lai kavētu audzēju augšanu. Kad audzēji, it īpaši tie, kas atrodas smadzenēs, kļūs lielāki, tie spiedīsies uz nerviem, un dēlam attīstīsies epilepsija. Stāvoklim pasliktinoties, viņš galu galā tiks paralizēts un mirs. Viņi teica, ka mans dēls nedzīvos pārāk ilgi.

Bijām kā pārakmeņojušies. Šķita, ka mana sirds tiek saplosīta gabalos.

Ārstēšanās

Rietumu medicīnas ārsts mums teica, ka pazīst kādu slavenu ķīniešu medicīnas ārstu, kurš, iespējams, ir mūsu vienīgā cerība. Mēs ātri viņu atradām. Mans dēls bija otrais cilvēks ar šo slimību, ar kuru viņš bija saskāries savā desmit gadus ilgajā ārsta praksē, un pirmais pacients nodzīvoja tikai līdz 18 gadiem. Viņš sacīja, ka viņa izrakstītās zāles var tikai kavēt audzēju augšanu, un divu gadu laikā manam dēlam sāks parādīties epilepsijas simptomi. Viņš nezināja, cik ilgi mūsu dēls dzīvos.

Atvedām mājās lielu paku ar ķīniešu zālēm, taču tās neko daudz nelīdzēja. Pēc diviem gadiem, 1997. gada 6. novembrī, viņam sākās epilepsijas lēkmes. Lēkmju laikā, viņa īkšķu nagi dziļi ieurbās vidējo pirkstu miesā.

Slimībai progresējot, krampju lēkmes kļuva biežākas un ilgākas. Tās varēja parādīties jebkurā laikā – kad viņš ēda, staigāja vai bija dušā. Dažreiz tās sākās ar smagām galvassāpēm, tad viņš kliedza un locījās sāpēs.

Mēs nekad nelaidām garām nevienu iespēju, cenšoties atrast veidu, kā izārstēt dēlu un mazināt viņa sāpes. Mēs viņu vedām visur, neatkarīgi no tā, cik tālu tas bija. Mēs pat izmēģinājām pūšļotājus, taču mūsu pūles bija veltīgas. Mēs slēdzām savu biznesu, lai varētu pieskatīt dēlu dienu un nakti. Mēs neko nevarējām darīt, lai palīdzētu viņam, un gaidījām neizbēgamo.

Kad bijām nonākuši strupceļā, kāds labestīgs kaimiņš mums teica: „Sāciet praktizēt Faluņgun! Tas var glābt jūsu dēlu.”

Tā kā nebija citas iespējas, mēs sākām praktizēt Faluņgun.

Atveseļošanās

Mēs bijām jauni praktizētāji un tajā laikā skaidri nezinājām Faluņgun principus. Mans dēls klausījās Skolotāja Li Hundži (Faluņgun dibinātāja) audiolekcijas un vienlaikus lietoja zāles. Dīvainā kārtā, kad izlietojām visas zāles, kas mums bija, jaunā paciņa pazuda pastā un nekad nepienāca. Es uztraucos, bet manai sievai bija spēcīgākas un taisnākas domas. Viņa sacīja dēlam: „Atdosim savas dzīvības Skolotāja rokās!” un dēls viņai piekrita.

Skolotājs teica:

„Lai patiešām atbrīvotos no šīm likstām, ir jālikvidē karma” („Džuaņ Faluņ”, Pirmā lekcija)

Pirms sākām praktizēt Faluņgun, sākoties lēkmei, dēla seja parasti kļuva purpursarkana, bet locekļi auksti. Kad sākām praktizēt, viņam sākās attīrīšanās process, kurš ilga apmēram trīs nedēļas. Lēkmes parādījās ik pēc dažām minūtēm, bet kad tas notika, viņš izskatījās citādāk. Jo ļaunāka bija lēkme, jo labāk viņš izskatījās. Viņa lūpas bija sārtas un locekļi silti. Viņš tā svīda, ka visas drēbes bija izmirkušas. Bet strutām, kas nāca no brūcēm abos vidējos pirkstos, bija spēcīga ķīniešu zāļu smaka. Mēs sapratām, ka Skolotājs attīra viņa ķermeni.

Tajā laikā mans dēls istabā redzēja rotējam daudzus Faluņ (Likuma Ratus). Viņš arī redzēja kādu dzeltenā tērpā staigājam pa istabu. Tas stiprināja viņa ticību Dafa un Skolotājam.

Skolotājs teica: „Grūti paciest, bet ciet, izskatās neiespējami, saka – to ir grūti paveikt – tad pamēģini, vai varēsi to galu galā paveikt vai ne.” („Džuaņ Faluņ”, Devītā lekcija)

Šī karmas likvidēšanas procesa pēdējā dienā mans dēls 16 stundas no vietas nepārtraukti raustījās. Mēs stingri atcerējāmies, ko mums mācīja Skolotājs. Tā kā dēlam bija spēcīga ticība Dafa un Skolotājam, viņš izturēja šo grūto pārbaudījumu. Dafa izglāba viņu no nāves.

Pēc mēneša dēls bija pilnīgā kārtībā. Radi un draugi bija pārsteigti. Viņi zināja, ka gadiem ilgā ārstēšanās neko nedeva, bet mūsu dēlu izārstēja nedaudz vairāk kā mēnesi ilga Faluņ Dafa praktizēšana.

Ziņas par šo brīnumaino izveseļošanos izplatījās vēja spārniem. Ikviens mūsu mazajā kalnu ciematā patiešām varēja sajust, ka Faluņ Dafa ir brīnišķīgs un spēcīgs. Galu galā vairāk nekā 60 cilvēki sāka praktizēt.

Tagad manam dēlam ir 35 gadi, un viņš ir tikpat strādīgs, kā visi vīrieši Ķīnas ziemeļaustrumos. Kopš tā laika viņam nekad nav bijušas vajadzīgas zāles. Par godu Pasaules Faluņ Dafa dienai es pastāstīju šo pieredzi, lai visi uzzinātu par Dafa brīnumaino spēku.

Avots: https://en.minghui.org/html/articles/2020/5/21/185123.html