Ķīnas komunistiskās partijas vīruss: atgādinājums pārdomāt mūsu morālo pienākumu

Kamēr vairāk nekā 200 valstis un teritorijas cenšas tikt galā ar koronavīrusa pandēmiju, daudzu valdību amatpersonas un cilvēki kopumā meklē risinājumu. Daži ir sākuši domāt par savām un mūsu sabiedrības pamatproblēmām.

"Epidēmiskas slimības nav nejauši notikumi, kas kaprīzi un bez brīdinājuma skar sabiedrību," raksta Jeila Universitātes vēstures un medicīnas vēstures emeritētais profesors Frenks Snoudens savā grāmatā "Epidēmijas un sabiedrība: no melnās nāves līdz mūsdienām", kas publicēta 2019. gada oktobrī – dažas nedēļas pirms koronavīrusa uzliesmojuma Vuhaņā, Ķīnā.

"Šķiet, ka epidēmijas ir slimību kategorija, kas liek cilvēkiem aizdomāties par to, kas mēs īstenībā esam," 2020. gada 3. martā viņš teica intervijā laikrakstam The New Yorker. "Tās arī atspoguļo mūsu attiecības ar vidi – mūsu pašu radīto vidi un dabas vidi, kura reaģē. Tās parāda arī morālās saistības kuras mums, kā cilvēkiem, ir citam pret citu, un šodien mēs tās redzam."

Paturot to prātā, mēs varētu gribēt izpētīt kas ir noticis koronavīrusa epidēmijas laikā, ko mēs varam mācīties no vēstures, un ko mums darīt, lai rastu risinājumu.

ĶKP vīruss

Kopš 2019. gada decembra Ķīnas komunistiskā partija (ĶKP) nav taupījusi pūles, cenšoties slēpt sākotnējo uzliesmojumu, ignorējot tā nopietnību, ziņojot samazinātus skaitļus un vainojot citus, lai izvairītos no atbildības. "Pierādījumi, ka Ķīna apzināti slēpusi koronavīrusa uzliesmojumu Vuhaņā, ir zināmi plašai sabiedrībai," 2020. gada 19. martā rakstīja žurnāls The Atlantic.

Vēl ļaunāk ir tas, ka Ķīnas valdība cenzēja un aizturēja ārstus un tos, kuri sapratuši tuvojošās briesmas, drosmīgi centās celt trauksmi un brīdināt līdzcilvēkus.

Tā kā ĶKP ir vislielākajā mērā atbildīga par pandēmiju, Ņujorkas laikraksts Epoch Times 18. marta redakcijas rakstā "Dot pareizo vārdu vīrusam, kas izraisīja vispasaules pandēmiju" nodēvēja šo slimību par "ĶKP vīrusu".

Džošs Rogins un laikraksts Washington Post tam piekrīt. Savā rakstā, kas publicēts 19. martā, arī vīņš nosauca to par ĶKP vīrusu, piebilstot, ka šis nosaukums ir "daudz precīzāks un aizvainos tikai tos, kuri to ir pelnījuši." "Mums visiem ir jābūt konkrētiem, prasot Ķīnas komunistiskajai partijai atbildēt par savu rīcību. Tā bija ĶKP, kas nedēļām ilgi slēpa vīrusa uzliesmojumu, apklusinot ārstus, metot aiz restēm žurnālistus un liekot šķēršļus zinātnei – pirmkārt jau slēdzot Šanhajas laboratoriju, kas atklāja pirmo koronavīrusa genoma sekvenci," viņš rakstīja.

Infekcijas ceļš

Valdību amatpersonas, zinātnieki un medicīnas speciālisti ir pētījuši vīrusa pārnešanas ceļu, cerot uzzināt vairāk par šo slimību. "Katrai sabiedrībai ir izveidojušās savas specifiskās vājās vietas," profesors Snoudens raksta savā grāmatā.

Ārpus Ķīnas, kur patiesi dati nav pieejami ĶKP piekoptās informācijas slēpšanas dēļ, Itālija ir valsts ar pasaulē lielāko nāves gadījumu skaitu (14 681 nāves gadījumi kopumā un 243 gadījumi uz miljonu iedzīvotāju), tai seko Spānija, kura 2. aprīlī ziņoja par 10 935 nāves gadījumiem (234 gadījumi uz miljonu iedzīvotāju). Amerikas Savienotās Valstis ziņojušas par lielāko inficēto skaitu (266 558) un 6 830 nāves gadījumiem (21 uz miljonu iedzīvotāju).

Tātad, kas šīm valstīm ir kopīgs? Tām visām ir cieša saikne ar ĶKP.

Itālija

Daudziem analītiķiem bija bažas par Ķīnas ambīcijām kļūt par pasaules lielvaru un aizdomas, ka "Viena josta, viens ceļš” iniciatīva (Belt and Road Initiative, BRI) varētu kļūt par Trojas zirgu Ķīnas vadītajā reģionālajā attīstībā un militārajā ekspansijā.

Tomēr, ignorējot ES un ASV brīdinājumus, Itālija kļuva par pirmo un vienīgo G7 valsti, kas pievienojās programmai 2019. gada martā, atverot "virkni sektoru Ķīnas investīcijām – no infrastruktūras līdz pārvadājumiem, tostarp ļaujot Ķīnas valstij piederošiem uzņēmumiem turēt četru lielāko Itālijas ostu akcijas. Šī vienošanās deva komunistiskajai Ķīnai stabilu vietu Eiropas sirdī," 17. martā rakstīja neatkarīgais medijs The Federalist.

Pēc tam, kad abas valstis bija parakstījušas kopumā 29 vienošanās, Itālijas premjerministra vietnieks televīzijas kanālam CNBC teica: "Satraukumam nav pamata." Pirmais koronavīrusa inficēšanās gadījums Itālijā tika konstatēts Lombardijas reģionā 21. februārī, divas dienas pirms tam, kad Ķīnā tika slēgta Vuhaņa. Šī teritorija, kas bija piesaistījusi lielas investīcijas no Ķīnas, tagad ir vissmagāk skartais reģions Itālijā.

Spānija

Spānija ir viena no Āzijas Infrastruktūras investīciju bankas dibinātājām un ir piedalījusies BRI samitos, vienlaikus veicinot Ķīnas investīciju palielināšanu. "2009. gadā toreizējais Ķīnas premjerministrs Veņ Dzjabao nosauca Spāniju par "labāko Ķīnas draugu Eiropā". "Spānija bija pirmā ES valsts, kuras ārlietu ministrs apmeklēja Pekinu pēc 1989. gada protestiem Tiaņaņmeņas laukumā un kura vēlāk centās atcelt ES ieroču embargo pret Ķīnu," teikts Stratēģisko un starptautisko studiju centra (ASV) 2019. gada oktobra publikācijā ar nosaukumu "Spānija un Ķīna: Eiropas pieeja asimetriskām attiecībām."

Zinātnes un tehnoloģiju jomā Telefónica – viens no lielākajiem telekomunikāciju uzņēmumiem pasaulē – ir ieguldījis lielus līdzekļus Huawei 5G aprīkojumā. Vēl jo vairāk, izmantojot Spāniju kā tiltu, Ķīna ir veiksmīgi paplašinājusi BRI uz Latīņameriku (ar uzsvaru uz Venecuēlu) un "ir apsteigusi Eiropas Savienību, kā otro lielāko tirdzniecības partneri (aiz ASV) šajā reģionā."

"Attiecībā uz cilvēktiesību situāciju Ķīnā, Spānija ir bijusi piesardzīga, cenšoties neko nenosodīt un neko neaizstāvēt," teikts publikācijā.

Amerikas Savienotās Valstis

Līdz šim Amerikas Savienotajās Valstīs ir lielākais inficējušos skaits, bet salīdzinoši mazs nāves gadījumu skaits (21 uz miljonu iedzīvotāju). ASV un Ķīnas attiecības joprojām attīstās. ASV Tirdzniecības pārstāvis Roberts Laithaizers uzskata: "Ļaut Ķīnai 2001. gadā pievienoties PTO (Pasaules Tirdzniecības organizācija) bija vēsturiska kļūda, kas ASV izmaksāja miljoniem darbavietu un triljoniem dolāru uzkrāta tirdzniecības deficīta."

"Tagad ASV apiet PTO noteikumus un draud Pekinai ar tarifiem līdz pat 500 miljardiem dolāru importētām precēm", teikts Wall Street Journal 2018. gada jūlijā publicētajā rakstā ar nosaukumu "Kad pasaule atvēra Ķīnas vārtus".

Pretēji tam, ko PTO atbalstītāji bija cerējuši, "Pekina pielāgoja internetu, ierobežojot tā izmantošanu tirdzniecībā, tehnoloģijās un sociālajos medijos. Tā bloķēja politisku organizēšanos, draudot un dažreiz apcietinot tos, kuri ievietoja kritiskus komentārus. Pavisam nesen tā pārvērta pašu internetu par valsts instrumentu, lai noteiktu un izsekotu disidentus. "Tieši tā, kā paredzēja Orvels," saka Ņujorkas Universitātes tiesību profesors un Ķīnas speciālists Džeroms Kohens."

"Lielāka ekonomiskā izaugsme noveda pie lielākas politiskās kontroles," piebilst Hārvardas Juridiskās augstskolas profesors Marks Vu, kura pētījumi koncentrēti uz Ķīnu un PTO.

Pašreizējā situācija Ķīnā

Rakstniece un blogere Fan Fana no Vuhaņas saglabāja pieredzēto savās dienasgrāmatās, kuras vēlāk publicēja tiešsaistē.

"Šķiet, nāve mums ar katru dienu ir arvien tuvāk. Mana kaimiņa brālēns nomira, mana drauga brālis nomira, cita drauga vecāki un sieva nomira, pēc tam arī viņš pats. Cilvēki ir tik daudz raudājuši, ka asaras ir izžuvušas..." viņa rakstīja 9. februārī.

"Tos, kuri inficējās agrāk, visvairāk nemierīgus dara nevis nāve, bet gan izmisums. Šie ļaudis sauca pēc palīdzības, bet neviens nenāca; viņi sazinājās ar ārstiem un meklēja zāles, bet palīdzība netika saņemta. Sāpes un izmisums ko cilvēki piedzīvoja pirms nāves ir briesmīgāki par jebkuru bezdibeni," viņa piebilda.

15. februārī Fan Fana rakstīja, ka viens no viņas klasesbiedriem vidusskolā nomira no šīs slimības. Kaut arī daudzi citi klasesbiedri parasti slavēja ĶKP, tomēr šoreiz viņi zināja, ka nāvi izraisījusi valdības piekoptā informācijas slēpšana un dezinformācija. "Viņi [ierēdņi] turpināja apgalvot, ka infekcija netiek nodota no cilvēka cilvēkam un slimība ir novēršama un kontrolējama. Šie meļi ir jāsauc pie atbildības!" teica viens no viņas klasesbiedriem.

"Vuhaņa tagad ir katastrofāla," 26. februārī viņa rakstīja savā dienasgrāmatā. "Katastrofa nenozīmē, ka jāvalkā maska, vai jāpaliek mājās; katastrofa nozīmē miršanas apliecības slimnīcā – agrāk ar vienu grāmatu pietika mēnešiem ilgi, bet tagad tikai dažām dienām; katastrofa nozīmē, ka mašīna uz krematoriju, kas agrāk veda vienu zārku ar mirušo, tagad ved maisu maisus ar mirušajiem; katastrofa nozīmē, ka visa ģimene nomirst pāris dienu vai pāris nedēļu laikā."

Fan Fanas ieraksti īsā laikā tika dzēsti no sociālajiem tīkliem, tādiem kā WeChat un Weibo, teikts Quartz publicētajā rakstā "Meitene, kas rakstīja dienasgrāmatu par dzīvi Vuhaņā koronavīrusa izolācijas laikā ir veikusi savu pēdējo ierakstu."

Komunisma iedzimtā daba

Pēc tam, kad 7. februārī nomira Li Veņlians – viens no astoņiem Vuhaņas ārstiem, kurus 1. janvārī sodīja par trauksmes celšanu saistībā ar epidēmiju, ierēdņi solīja veikt izmeklēšanu, lai mazinātu sabiedrības dusmas.

Mēnesi vēlāk divi vietējie miliči saņēma disciplinārsodu – viens saņēma rājienu, bet otram izteica brīdinājumu. "Kā var ļaut šiem miličiem pašā apakšā nest atbildību?" teikts kādā sociālā tīkla Weibo komentārā. "Viņi tikai izpildīja pavēles."

ĶKP bieži pielieto šādu grēkāža taktiku. Pēc katras vērienīgas kampaņas vai cilvēka radītas katastrofas partija atrod pāris personas un soda tās. Tā kā partija ir "nevainīga" un " ir spējīga atrisināt problēmas", cilvēki aizmirst par savām sāpēm un atkal nostājas ĶKP pusē, tikai tādēļ, lai sastaptos ar nākamo traģēdiju.

"Kā jebkuru vērienīgu vēsturisku notikumu arī komunisma izgāšanos nevar reducēt līdz vienam atsevišķam iemeslam. Lielākoties, tā patiešām ir iedzimtība," raksta amerikāņu žurnālists un grāmatu autors Deivids Saters. "Ja mēs pievienotu šim sarakstam nāves, ko izraisījuši Padomju Savienības izveidotie un atbalstītie komunstiskie režīmi – tostarp Austrumeiropā, Ķīnā, Kubā, Ziemeļkorejā, Vjetnamā un Kambodžā – kopējais upuru skaits ir tuvu 100 miljoniem. Tas padara komunismu par lielāko katastrofu cilvēces vēsturē," viņš rakstīja 2017. gadā Wall Street Journal publicētajā rakstā "100 gadi komunisma un 100 miljoni mirušo."

Šo zaudējumu sarakstā iekļauts "Lielais izrāviens" 50 gadu beigās, kura laikā 45 miljoni cilvēku nomira no bada. Tā vietā, lai atrastu pāris cilvēkus, kurus vainot, kā partija to darīja savās iepriekšējās kampaņās, ĶKP no tā vienkārši atkratījās, apgalvojot, ka tas noticis dabas katastrofas dēļ.

Lai pievienotos ĶKP, katram jādod zvērests būt uzticīgam partijai. Dodot zvērestu, cilvēks apņemas "...stingri ievērot partijas disciplīnu, glabāt partijas noslēpumus, būt uzticīgam partijai... cīnīties par komunismu visu savu dzīvi... un nekad nenodot partiju." Šī ideoloģija caurstrāvo izglītības sistēmu, plašsaziņas līdzekļus un gandrīz katru Ķīnas sabiedrības aspektu.

Ņemot vērā nepārtraukto smadzeņu skalošanu, komunistiskajai mašinērijai nav bijis nekādu problēmu štancēt neskaitāmos melus, ko esam dzirdējuši pēdējo mēnešu laikā.

Aizsargāt cilvēci

Šīs pandēmijas laikā daudzi cilvēki, ieskaitot valdību amatpersonas, ir pētījuši agrākās pandēmijas, cerot rast risinājumu pašreizējai krīzei. Piemēram, kāda bija briesmīgākā pandēmija pagājušajā gadsimtā?

Daudzi uzskata, ka tā bija spāņu gripa 1918. gadā, kas paņēma aptuveni 50 miljonus dzīvību. Taču ĶKP politiskās kampaņas un kustības pēdējo desmitgažu laikā ir paņēmušas vairāk nekā 100 miljonu ķīniešu dzīvību.

Līdz 1972. gadam, kad Niksons apmeklēja Ķīnu, ASV valdība bija piesardzīga attiecībā uz ĶKP. Padomju Savienības līderis no 1964. līdz 1982. gadam, Leonīds Brežņevs, reiz brīdināja Niksonu par Ķīnu. Hārvardas Juridiskās skolas Nacionālās drošības padomes ziņojumā 2015. gada septembrī bija teikts – Brežņevs uzskatīja, ka "Ķīnas politika nemainīsies pat pēc Mao nāves; viņš bija pārliecināts, ka visa Ķīnas vadība pēc savas dabas ir agresīva."

Mao pēctecis De Sjaopins dedzīgi sekoja Niksona padomam atvērt Ķīnas ekonomiku. Tajā pašā laikā, viņš "nekad neaizmirsa Mao mācību, ka "politiskā vara izaug no ieroča stobra" – gan vietējā, gan starptautiskā mērogā. 1978. gadā viņš "deva mācību" Vjetnamai, 1989. gadā – ķīniešu studentiem.

Pēc tam, kad Dzjan Dzemins 1989. gadā Tiaņaņmeņas slaktiņa laikā pacēlās varas virsotnē, viņš pastiprināja kontroli pār ideoloģiju. Viens piemērs ir Faluņgun vajāšana. Faluņgun ir meditatīva pilnveidošanās sistēma, kas balstītas uz principu "Īstenība Labestība Pacietība". Kopš 1999. gada jūlija desmitiem miljonu praktizētāju ir tikuši diskriminēti viņu pārliecības dēļ. Liels daudzums tika arestēti, ieslodzīti un spīdzināti, bieži pakļauti spaidu darbam un psihiskai vardarbībai.

Tāpat kā tas ir ar pašreizējās koronavīrusa pandēmijas slēpšanu, pilnīga informācija par Faluņgun praktizētāju vajāšanu Ķīnā vēl joprojām nav pieejama ĶKP cenzūras un dezinformācijas dēļ. Tomēr kopš 2006. gada arvien lielāks skaits pierādījumu apstiprina to, ka Ķīnā plašā mērogā tiek veikta orgānu izņemšana dzīviem praktizētājiem. Šī nežēlība bija tik šokējoša, ka izmeklētāji to nosauca par "jaunu, vēl nepieredzētu ļaunuma formu uz zemes".

"Neatkarīgais tribunāls par orgānu piespiedu izņemšanu pārliecības dēļ ieslodzītajiem Ķīnā", kas tika izveidots, lai noskaidrotu vai Ķīnā notiek orgānu piespiedu izņemšana, 2019. gada 17. jūnijā paziņoja par saviem atklājumiem. Ekspertu grupa secināja, ka ĶKP jau daudzus gadus izņem orgānus dzīviem Faluņgun praktizētājiem Ķīnā, un dara to joprojām.

Ja mēs nespēsim noturēt šo līniju uz integritāti un sirdsapziņu, tad nav zināms, kas mūs sagaida tālāk.

Laiks pārdomām

Visa šī koronavīrusa incidenta laikā pasaule bija lieciniece tam, kā ĶKP meloja par sākotnējo uzliesmojumu un turpināja melot arī pēc tam, kad epidēmijas pārauga pandēmijā. Bet vai mēs spēsim nepieļaut, ka tas atkārtojas?

Šeit ir nepieciešama visaptveroša pieeja, jo ĶKP ir iekļuvusi gandrīz katrā mūsu sabiedrības nostūrī un rada tiešus draudus mūsu izdzīvošanai. "Šī [ĶKP] ietekme nav nekas jauns. Tiešais spiediens no ĶKP puses, pašcenzūra un bailes no līdzdalības Ķīnas viltus liberālismā ir pavedinājušas amerikāņu tehnoloģiju uzņēmumus, Holivudu, universitātes, viesnīcu ķēdes, augstās modes un pat videospēļu uzņēmumus," teikts The Diplomat 2020. gada februārī publicētajā rakstā, kura autors pievieno Google un Apple to uzņēmumu sarakstam, kuri piekāpjas autoritārajai varai.

To ir atzinušas arī valdību amatpersonas, tostarp pašreizējā ASV administrācija. "Amerikāņu mantojums un amerikāņu solījums ir gan vērtīgs, gan trausls. Ja mēs tos enerģiski neaizstāvēsim, neviens cits to nedarīs," 2020. gada 26. janvārī The Atlantic publicētajā rakstā "Atbildība pretoties Ķīnas ambīcijām gulstas uz mūsu pleciem" norādīja ASV senators Bens Sass.

Kopš 2004. gada, kad laikrakstā Epoch Times tika publicēti "Deviņi komentāri par komunistisko partiju", pāri par 353 miljoniem ķīniešu ir izstājušies no partijas, tostarp komunistiskās jaunatnes līgas un jaunajiem pionieriem.

No otras puses, šī pandēmija ir likusi mainīt attieksmi daudziem žurnālistiem un arī parastiem ķīniešiem, piemēram, Tu Longam, jaunietim no Pekinas. "Vairums ķīniešu, ieskaitot mani, nav nevainīgi. Mēs pievērām acis uz [ĶKP] ļaundarībām, daži pat palīdzēja viņiem darīt ļaunu," viņš teica intervijā radiostacijai "Amerikas balss".

Ķīnā šāda godīga piebilde nebūtu nekas neparasts pēdējos pāris tūkstošus gadu – vismaz līdz brīdim, kad komunisti 1949. gadā sagrāba varu. Cilvēki kopumā ticēja debesu, zemes un cilvēces harmonijai. Notiekot lielām katastrofām, visiem, sākot no imperatoriem līdz parastajiem pilsoņiem bija tendence ielūkoties sevī, lai redzētu, vai viņi nav izdarījuši ko nepareizu, kas izjauktu līdzsvaru. Zināmā mērā viņi rīkojās līdzīgi senajiem romiešiem, kuri nožēloja grēkus mēra laikā pēc kristiešu vajāšanas.

Nesenā intervijā Wall Street Journal Snoudens apsprieda mūsu attiecības ar pandēmiju. "Pat ar visām modernajām Rietumu biomedicīniskajām spējām, daži tās trulie instrumenti pret vāji izpētītu slimību ir līdzīgi tiem, kas tika izmēģināti 14. gadsimtā," viņš saka 27. martā publicētajā rakstā, piebilstot, ka pēc Otrā pasaules kara "valdīja pilnīga pārliecība, ka visas infekciju slimības ir palikušas pagātnē."

Lai cik ļauni arī tas būtu, šī pandēmija tomēr dod mums iespēju aizdomāties par mūsu sabiedrību un mums pašiem. Zinātnes un tehnoloģiju attīstība ir mainījusi mūsu dzīvi. Bet kā sugai, vai kā indivīdam, vai kā veselumam kopumā, mums joprojām jāpilda savas morālās saistības tā vietā, lai vienkārši nodotos materiāliem labumiem – jāmet izaicinājums tirānijai, nevis klusi jāsamierinās, kā arī jāaizstāv principi, nevis jāpeld pa straumi.

Lai gan pandēmija bija pārsteigums, tā nebija nejauša; drīzāk tas ir masīvās, sarežģītās ĶKP sistēmas produkts. Pēdējo mēnešu notikumi mums ir iemācījuši, cik kaitīga ir šī sistēma. Tomēr paliek jautājums – ko vēl šī mašīna mums ir sagatavojusi pirms sava sabrukuma?


Avots: http://en.minghui.org/html/articles/2020/4/4/183897.html

Jūs tiekat laipni aicināti izdrukāt un izmantot visus Clearharmony mājas lapā publicētos rakstus un to saturu, tomēr lūdzam atsaukties uz pirmavotu.