Koronavīrusa pandēmijas laikā Ķīnai draud arī siseņu invāzija

Pēc tam, kad Vuhaņas koronavīruss izplatījās Ķīnā un kļuva par pandēmiju, vēl vienu nopietnu draudu Ķīnai rada kaitēkļu invāzija.

2020. gada 2. martā Ķīnas valsts Mežu un stepju saimniecības pārvalde izdeva ārkārtas paziņojumu par to, ka Ķīnai draud lauksaimniecībai vispostošākās siseņu sugas – tuksneša siseņu (schistocerca gregaria) – invāzija. Šis kaitēklis ir cēlies Āfrikā un šobrīd jau ir nonācis Indijā un Pakistānā.

Tuksneša siseņi var iebrukt Siņdzjanā no Pakistānas un pēc tam izplatīties uz austrumiem, vai arī iebrukt Tibetā no Indijas, un pēc tam nopostīt lauksaimniecības reģionus Ķīnas rietumos. Viņi var arī iebrukt no Juņnaņas un pēc tam izplatīties uz austrumiem, lai iznīcinātu Ķīnas dienvidus un dienvidaustrumus. Kad siseņi sasniegs Ķīnu, to var kļūt 500 reizes vairāk nekā ir šobrīd. Ja tā notiks, siseņu invāzija Ķīnā varētu ilgt līdz jūnijam.

Kāds interneta lietotājs no kontinentālās Ķīnas 15. februārī ievietoja video, kurā ziņoja, ka siseņi jau ir sasnieguši Siņdzjanu.

Kokvilnas lapu tārpi

Vēl viens kultūraugu kaitēklis, kokvilnas lapu tārps (spodoptera litura), jau ir iebrucis Juņnaņā, Sičuanā un citās Ķīnas provincēs.

Guansji Džuanu autonomajā reģionā līdz februāra beigām kokvilnas lapu tārpi jau bija parādījušies 381 akra lielā zemes platībā.

AgroPages tīmekļa vietne 9. martā ziņoja, ka 228 apgabali astoņās Ķīnas provincēs, tostarp Juņnaņas, Guandunas, Hainaņas, Guansji, Fudzjaņas, Sičuaņas, Guidžou un Dzjansji, ir ziņojuši par kokvilnas lapu tārpu parādīšanos.

Pagājušajā gadā Ķīnu jau vienu reizi skāra kokvilnas lapu tārpu invāzija. To attīstība šogad ir bijusi agrāka, daudz vairāk izplatītāka un, iespējams, iznīcinošāka nekā pērn.

Tuksneša siseņu un kokvilnas lapu tārpu milzīgais skaits un lielais vairošanās ātrums rada nopietnus draudus lauksaimniecībai un ir grūti pārvarams. Kaitēkļi var nopietni kaitēt Ķīnas lauksaimniecības zemēm un izraisīt nopietnu pārtikas trūkumu.

Ķīnas Lauksaimniecības ministrija prognozē, ka, lai gan Ķīnas augkopības produkcijas apjoms 2020. gadā pieaugs līdz 554 miljoniem tonnu, valstī joprojām būs pārtikas deficīts 100 miljonu tonnu apmērā.

Tā kā koronavīruss izplatās visā pasaulē, daudzām valstīm, kuras atrodas izolācijā vai ir slēgušas savas robežas, ir kļuvis grūtāk nodrošināt pārtikas pārvadājumus un tirgoties savā starpā.

Lai gan Ķīna ir izveidojusi centrālo pārtikas rezervi, sistēmā ir bijuši ziņojumi par nepareizu pārvaldību un korupcijas skandāliem. Dažiem ir šaubas par to, cik daudz pārtikas patiesībā tiek glabāts centrālajā rezerves sistēmā.

Vēstures mācības

Kamēr daudzi cilvēki cenšas izdomāt, kādus pasākumus veikt, lai atrisinātu šīs problēmas, patiesībā atbildi mums piedāvā vēsture.

No tradicionālās ķīniešu kultūras viedokļa raugoties, kaitēkļi un bads atspoguļo pašreizējās administrācijas morālo vērtību trūkumu un dievišķās gribas neievērošanu. Agrāk valsts vadītājs (toreiz imperators) izdeva dekrētu, kurā no sirds nožēloja grēkus un laboja savas kļūdas.

Tomēr, atšķirībā no senajiem imperatoriem, Ķīnas komunistiskā partija vienmēr ir stiprinājusi savu varu un slavinājusi sevi, neatkarīgi no tā, kāda katastrofa piemeklējusi valsti.

No reliģiju viedokļa, saskaroties ar katastrofu, cilvēkiem vajadzētu kļūt pazemīgiem un meklēt dievišķās varas palīdzību un norādījumus. Tomēr sava ateistiskā rakstura dēļ ĶKP ne tikai atsakās pakļauties dievišķajai gribai, bet arī neļauj saviem pilsoņiem vērsties pie dievišķā.

Cilvēku radītā "Lielā bada" laikā Ķīnā (1959. – 1961.), kuru ĶKP vēlāk nodēvēja par "dabas katastrofu", režīms ierobežoja piekļuvi graudu noliktavām, lai nodrošinātu ar pārtiku tikai amatpersonas, militārpersonas un cilvēkus, kas dzīvoja lielās un vidējās pilsētās. Tās teorija bija šāda – tik ilgi, kamēr pilsētas iedzīvotāji tiek kontrolēti, tās vara ir drošībā.

Kas attiecas uz zemniekiem, tad ĶKP veica kratīšanas zemnieku saimniecībās un ar varu atņēma graudus, atstājot viņus bada nāvei. Tā arī mobilizēja bruņotos spēkus un miliciju, bloķējot ciemus un neļaujot zemniekiem bēgt, lai no ārpuses izskatītos tā, ka reģionos vispār nav bada. Galu galā no bada nomira trīsdesmit seši miljoni ķīniešu.

Ja siseņu invāzijas rezultātā Ķīnā 2020. gadā patiešām sāks trūkt pārtikas, maz ticams, ka ĶKP atvērs savu pārtikas rezervi un importēs lielu daudzumu pārtikas, lai taisnīgi pabarotu visus cilvēkus valstī. Ja tā notiks, Ķīnā gaidāma humanitārā krīze.

ASV prezidents Donalds Tramps vairākkārt ir teicis: "Amerikā nepielūdz valdību, bet gan Dievu." Ņemot vērā šīs katastrofas, ķīniešiem nevajadzētu paļauties uz valdību. Tā vietā mums vajadzētu atgriezties pie tradīcijām, nožēlot grēkus un no visas sirds meklēt palīdzību pie dievišķā.

Avots: http://en.minghui.org/html/articles/2020/3/24/183764.html