Kad es 2016. gada augustā saslimu, mūsu mierīgā ģimenes dzīve tika sagrauta.
Tā bija karsta diena, tāpēc pēc brokastu pagatavošanas es iegāju dušā un atklāju krūtī cietu bumbuli. Nepievērsu tam uzmanību un devos iepirkties. Pa ceļam satiku kaimiņieni. Kad es nejauši pieminēju krūtī atklāto bumbuli, viņa mudināja mani doties uz slimnīcu veikt pārbaudi. Aizgāju uz pārbaudi tajā pašā dienā, un man pateica, ka man ir krūts vēzis.
Man tika noņemta labā krūts, un es nogulēju slimnīcā vairāk nekā 20 dienas. Es izjutu lielu spiedienu, jo ģimenei mana slimība bija milzīgs finansiāls un emocionāls slogs. Ģimenes locekļu ierastā dzīve tika izjaukta. Dēls tik ļoti par mani uztraucās, ka nevarēja gulēt un tas negatīvi ietekmēja viņa darbu. Vīrs kļuva ļoti kluss un, šķiet, pēkšņi novecoja. Mana ģimene cieta ne tikai emocionāli, ar ārstēšanos saistītie izdevumi apdraudēja ģimenes finansiālo stāvokli. Ārsti teica, ka sešu mēnešu laikā man ir jāiziet astoņi ķīmijterapijas seansi.
Pēc pirmās ķīmijterapijas es biju ļoti nespēcīga. Bez apstājas vēmu un man nebija apetītes. Mati izkrita. Man bija jāguļ ar intravenozo sistēmu kreisajā rokā un drenāžas maisu zem labās paduses. Man nācās gulēt uz muguras, un es nevarēju ne pagriezties, ne gulēt uz sāniem. Situāciju pasliktināja vēl tas, ka sāka sāpēt zobs. Zobārsts teica, ka nevar izraut bojāto zobu, jo man tiek veikta ķīmijterapija. Cietu briesmīgas sāpes.
Pēc pirmā ķīmijterapijas seansa es vīram teicu, ka nevaru to vairs izturēt. Viņš raudāja un lūdza mani turpināt ārstēšanu. Es teicu dēlam un viņa ģimenei, lai viņi pārtrauc mani apmeklēt, jo negribēju, lai viņi redz, cik ļoti man sāp. Vēlāk uzzināju, ka mans dēls tajā laikā daudzas reizes slepus raudāja.
Mans stāvoklis pasliktinājās pēc otrā ķīmijterapijas seansa. Mute bija pilna ar čūlām, un es nevarēju ēst. Mans ķermenis pietūka, un vīram vajadzēja mani mazgāt. Katru vakaru es gulēju gultā un domāju: "Kad manas ciešanas beigsies? Pēc visas šīs naudas iztērēšanas es tik un tā nomiršu. Labāk nomirt, nekā būt par nastu ģimenei."
Kad domāju par nāvi, es nevarēju izturēt domu par sava vīra atstāšanu. Viņš vienmēr ir bijis ļoti laipns, un mēs kopā esam daudz ko pārdzīvojuši. Es nevarēju atstāt arī dēlu, viņa sievu un mazdēlu. Bet viņi jau bija tik daudz cietuši manas slimības dēļ. Taču es vienkārši nevarēju izturēt ķīmijterapiju. Es teicu vīram un dēlam, ka gribu pārtraukt ķīmijterapijas seansus. Viņi nepiekrita. Dēls sacīja: "Mammu, neuztraucies par naudu. Mēs ārstēsim tevi pat tad, ja nāksies pārdot māju. Mēs nevaram tevi zaudēt."
Kad biju jau pilnīgā izmisumā, kāds draugs ieteica man pamēģināt praktizēt Faluņ Dafa. Viņš pastāstīja, ka ar šīs tradicionālās meditācijas prakses palīdzību ātri izveseļojies no smagas slimības.
Nākamajā dienā viņš atnesa man mācības galveno grāmatu "Džuaņ Faluņ", Skolotāja Li (garīgās prakses pamatlicēja) lekciju audioierakstus un video ar vingrojumu apmācību. Klausoties lekcijas, likās, ka vietu, kur tika veikta operācija, kāds dursta ar adatu. Tovakar es sāku lasīt grāmatu "Džuaņ Faluņ". Es aizmirsu par savu slimību. Jo vairāk lasīju, jo labāk jutos. Es nolēmu neiet uz atlikušajiem ķīmijterapijas seansiem.
Savam vīram teicu: "Kamēr vēl esmu dzīva, es vēlos praktizēt Faluņ Dafa." Viņš zināja, ka es vairs negribu turpināt ārstēšanos, un respektēja manu lēmumu. Es devos uz slimnīcu un noņēmu intravenozo sistēmu un drenāžas maisu. Nolēmu savu dzīvību uzticēt Skolotājam Li.
Turpināju izpildīt vingrojumus un lasīju grāmatu, un ar katru dienu jutos arvien labāk. Kad zobu sāpju dēļ nevarēju gulēt, es vīram teicu: "Mācīsimies Likumu." Es paņēmu grāmatu "Džuaņ Faluņ", un to lasot, sāpes pazuda. Dažu dienu laikā mans zobs kļuva pilnīgi normāls. Tas bija brīnumaini!
Katru dienu kopā ar vīru izpildīju vingrojumus un lasīju grāmatu. Skolotājs turpināja attīrīt manu ķermeni, un ļoti ātri es kļuvu vesela!
Tagad manā ģimenē viss ir kārtībā. Patiesībā mūsu dzīve tagad ir vēl harmoniskāka. Atkal varu gatavot garšīgus ēdienus ģimenei un vest mazdēlu uz skolu. Mani iepriecina dēla jautrā balss, kad viņš atgriežas mājās no darba. Vīram un dēlam vairs nav jāuztraucas par mani. Viņi ir pateicīgi Faluņ Dafa par manas dzīvības glābšanu un mūsu laimīgās ģimenes atjaunošanu.
Paldies, Skolotāj Li! Es turpināšu praktizēt un pilnveidot sevi, ievērojot "Īstenības Labestības Pacietības" principu. Es ceru, ka tie, kas ir redzējuši manu pārsteidzošo atveseļošanos, kādu dienu arī praktizēs Faluņ Dafa.
Avots: http://en.minghui.org/html/articles/2020/1/17/182214.html
* * *
Jūs tiekat laipni aicināti izdrukāt un izmantot visus Clearharmony mājas lapā publicētos rakstus un to saturu, tomēr lūdzam atsaukties uz pirmavotu.