Dīvainais fenomens pandēmiju laikā

Uzskats, ka infekcijas slimības nešķiro cilvēkus un skar visus, ir plaši izplatīts. Kad notiek slimības uzliesmojums, vienkāršākais un efektīvākais veids, kā to kontrolēt, ir nodalīt neinficētos no infekcijas avotiem.

Tomēr vienmēr ir daži neparasti fenomeni. Vēsturnieks Evagrijs, Justiniāna mēra (pirmā reģistrētā mēra pandēmija Biznatijas imperatora Justiniāna I valdīšanas laikā) liecinieks, atstāja ziņojumu, kurā atklāti daži fakti par inficēšanos: "Daži gāja bojā, vienkārši dzīvojot ar inficētajiem, citi – tikai pieskaroties tiem, citi – ieejot savās istabās, vēl citi – bieži apmeklējot sabiedriskas vietas. Daži, aizbēgot no inficētajām pilsētām, izglābās, taču nodeva šo slimību veselajiem... Tomēr, daži, kaut arī dzīvoja kopā ar inficētajiem un bija saskarsmē ar mirušajiem, paši netika inficēti."

"Bija arī tādi, kuri vēlējās nāvi, jo bija zaudējuši visus bērnus un tuviniekus, un tādēļ centās pēc iespējas vairāk kontaktēties ar saslimušajiem, tomēr viņi netika inficēti; it kā sērga pretotos šim nodomam."

Vēsturnieks Prokopijs (aptuveni 500. – 565. g.) uzskatīja – pēc tam, kad vesels cilvēks ir inficējies un tam pēkšņi paaugstinās temperatūra, viņam var sākt rādīties tādas lietas, kā velni un rēgi.

Efesas Jāņa stāstījums "Baznīcas vēsturē" ir ļoti līdzīgs – tajā viņš aprakstīja, ka slimības sākumā inficētais cilvēks stipri murgo un redz melnus rēgus bez galvas, pēc tam viņam palielinās limfmezgli vai parādās melni augoņi. Cilvēki ar melniem augoņiem varēja nomirt tajā pašā dienā.

Tas, ko senie romieši sauca par rēgiem, varētu būt ķīniešu pieminētie pazemes rēgi.

Cjinu dinastijas Cjaņluna valdīšanas periodā buboņu mēra epidēmijas laikā jauns vīrietis vārdā Ši Daonaņs no Džaodžou (Juņnaņas provincē) uzrakstīja dzejoli ar nosaukumu "Žurku nāve". Viena rinda tajā skan šādi: "Cilvēks un rēgs ir viens un tas pats, bet gars ir no cilvēciskas būtnes!"

Cjinu dinastijas valdīšanas beigās Ķīnas ziemeļaustrumos plosījās mēris. Dr. Vu Liaņde (Vu Lien-teh 1879. –1960. g.), pirmais zinātnieks Ķīnā, kurš pētīja imunoloģiju, savu pētījumu rezultātā secināja, ka slimības avots patiesībā bija murkšķi.

Tā kā murkšķu āda ir ļoti līdzīga caunādai, tad daudzi negodprātīgi tirgotāji murkšķu ādas pārdeva kā caunādas. Kad 1910. gadā Ķīnas ziemeļaustrumos izcēlās buboņu mēris, tirgū bija nonākuši 2,5 miljoni murkšķu ādu.

Atsauces:

Prokopijs ievērojams Bizantijas vēsturnieks un imperatora Justiniāna laikabiedrs. Viņa darbos ietilpst "Vēsture par kariem", "Slepenā vēsture" u.c.

Dr. Vu Liande (Vu Lien-teh) dzimis Penangā, Malaizijā, absolvējis Kembridžas Universitātes Emanuela koledžu, ievērojams sabiedrības veselības zinātnieks un Ķīnas modernās medicīnas priekšgājējs.

Avots: http://en.minghui.org/html/articles/2020/2/3/183068.html