Būt mātei, balstoties uz Faluņ Dafa principiem

Šogad gan Pasaules Faluņ Dafa diena, gan Mātes diena tika atzīmētas 13. maijā, tāpēc nolēmām iztaujāt dažas māmiņas, kas praktizē Faluņ Dafa, par to, kā Faluņ Dafa princips "Īstenība Labestība Pacietība" palīdz viņām rūpēties par bērniem.

Triju bērnu māte Meilina

Meilina ar savām meitām (foto no Meilinas personīgā arhīva).

Ar ko jūs nodarbojaties?

Esmu "aizgājusi atvaļinājumā" no akupunktūras speciālistes darba, lai kļūtu par pilna laika mājsaimnieci. Taču es joprojām turpinu nedaudz ar to nodarboties un sniedzu atsauksmes. Es arī iesaistos brīvprātīgajā darbā dažādās organizācijās un meitu skolas aktivitātēs.

Cik bērnu jums ir un cik viņiem gadu?

Trīs meitenes 15, 13 un 8 gadu vecumā.

Kad jūs sākāt praktizēt Faluņ Dafa?

Faluņ Dafa es sāku praktizēt 2001. gada novembrī, kad saņēmu maģistra grādu austrumu medicīnā. Toreiz man vēl nebija bērnu.

Ko jūs darāt, kad situācija sarežģījas vai jūsu bērni slikti uzvedas?

Es cenšos ievērot principu "Īstenība Labestība Pacietība" katrā dzīves aspektā, tostarp arī būšanā par māti. Es daru visu iespējamo, lai iedvesmotu savos bērnos pozitīvas vērtības un morāli, lai saskaroties ar problēmām dzīvē, viņi spētu izdarīt pareizo izvēli un rīkoties labi.

Kad bērni slikti uzvedas, ir viegli sadusmoties un vainot viņus pat tad, ja tas noticis netīšām. Tomēr tas nekad neko neatrisina, tikai uzjundī emocijas. Šādās situācijās, ja es varu saglabāt mieru un būt saprotoša, es apsēžos ar viņām un runāju par viņu uzvedību no prakses principu viedokļa. Bet gadījumā, ja es tomēr zaudēju savaldīšanos, es ieskatos sevī un redzu, kur varu sevi pilnveidot, lai nākotnē šādu situāciju atrisinātu labāk. Tad es ar viņām parunāju. Es atvainojos, ka esmu bijusi dusmīga un neesmu bijusi pietiekami pacietīga. Mūsu sarunas parasti ir saistītas ar problēmām un to, kā tās atrisināt. Lai cik sarežģīta būtu situācija, ja vien es vispirms ieskatos sevī, tad vairumā gadījumu atklāju, ka tā nav nemaz nav tik sarežģīta un to var viegli atrisināt.

Vai ir vēl kas, ko vēlaties pateikt?

Pirmās grūtniecības laikā, 2003. gadā, es pārtraucu praktizēt Faluņ Dafa, jo īsti nesapratu, ko patiesībā nozīmē pilnveidošanās, toreiz biju praktizējusi mazliet vairāk kā gadu. Būdama jaunā māmiņa, biju emociju un nedrošības pārņemta. Apvienojumā ar miega trūkumu un to, ka pēc dzemdībām vēl joprojām jutu sāpes, paaugstinājās stresa līmenis, kuram mani neviens nebija sagatavojis.

Man parādījās pēcdzemdību depresijas simptomi, taču es kautrējos par to runāt, jo domāju, ka esmu slikta mamma. Man paveicās, ka draugs, no kura es uzzināju par Faluņ Dafa, turpināja uzturēt ar mani sakarus. Tas man palīdzēja atcerēties Faluņ Dafa mācību un iedrošināja turpināt to apgūt. Es sāku lasīt grāmatu un izpildīt vingrojumus, un tas palīdzēja pārvarēt nedrošību, kas bija saistīta ar būšanu par māti. Tā es atbrīvojos no pēcdzemdību depresijas, jo spēju atlaist bailes, šaubas un nedrošību, kas bija depresijas cēlonis.

Diāna – piecu bērnu māte

Diāna ar bērniem (foto no Diānas personīgā arhīva).

Kā jūs nopelnāt iztiku?

Man pieder neliela lauku saimniecība. Par laimi iztikšanai mums pietiek! Šogad mēs atveram arī restorānu.

Cik daudz bērnu jums ir un cik viņiem gadu?

Man ir pieci bērni: 19, 12, 11, 10 un 5 gadus veci.

Kad sākāt praktizēt? Cik lieli toreiz bija jūsu bērni?

Es sāku praktizēt 2013. gadā. Bērni sāka to darīt apmēram nedēļu vēlāk, izņemot vecāko dēlu, kurš sāka to darīt aptuveni 6 mēnešus vēlāk. Taču Breidijs (kurš tolaik bija 8 gadus vecs) tiešām to ātri aptvēra. Es viņu atradu lasām grāmatu "Džuaņ Faluņ", un viņš bija patiesi sajūsmināts. Es viņiem visiem iemācīju vingrojumus, un vēlāk Breidijs tos izpildīja kopā ar mani.

Kā jūs, būdama praktizētāja, audzināt savus bērnus? Vai jūsu pieeja mainījās pēc tam, kad sākāt praktizēt?

Agrāk es viņus disciplinēju ar emocijām. Tas bija nogurdinoši. Lai gan arī tagad dažas dienas ir nogurdinošākas un grūtākas nekā pārējās, es nekad vairs nekrītu emocijās, kā agrāk. Kad sāku praktizēt, sapratu, ka var disciplinēt ar labestību, un joprojām tā domāju. Bet vissvarīgākais, ko sapratu ir tas, ka man vairāk jāvalda pār sevi, nevis viņiem. Labāk saprotot savu lomu viņu dzīvē, es spēju viņus labāk vadīt.

Kā jūs rīkojaties, kad bērni slikti uzvedas?

Dažādi. Tas tiešām ir atkarīgs no tā, ko viņi ir izdarījuši vai no konkrētās situācijas. Bet mūsu ierastā ikdienas cīņa lielākoties ir tādi sīkumi, kā piemēram: "Nē! Tas ir mans. Es tur to noliku, un tagad man to vajag." Un tas otrs arī nepiekāpjas, lūk tāda situācija. Agrāk es mēģināju "atrisināt problēmu", bet tagad spēju paspert soli atpakaļ un patiešām mēģināt virzīt bērnu tai virzienā, lai viņš saprastu, kur viņš rīkojies nepareizi, bez savas absolūtās laba vai slikta izpratnes, ar kuru es biju pieradusi viņus disciplinēt. Agrāk es vainoju vienu vai otru, bet tagad cenšos palīdzēt viņiem ieraudzīt, kur viņi abi (vai arī visi) rīkojušies nepareizi.

Vai ir vēl kas, ko vēlaties pateikt?

Es domāju, ka labākais ir tas, ka mēs visi darām to kopā. Mēs ar bērniem kopā lasām Faluņ Dafa mācību un kopā izpildām vingrojumus. Mēs katrs atšķirīgi izprotam Faluņ Dafa principus, bet mums visiem ir izpratne ka, saskaroties ar problēmām, ir jāskatās sevī un cik vien iespējams, jāseko Īstenības, Labestības un Pacietības principiem. Lai cik vienkārši un universāli šie principi liktos, dažreiz ir ļoti grūti tiem pieturēties. Bet vislabākais ir tas, ka šis morālais kompass vienmēr norāda uz sevi pašu.

Divu bērnu māte Eimija

Foto: Kevin Gent/Unsplash.

Kad sākāt praktizēt un cik lieli ir jūsu bērni?

Vīrs mani iepazīstināja ar praksi 2007. gadā, apmēram 9 gadus pirms man piedzima dvīņi. Pašlaik viņi ir pusotru gadu veci. Pagāja kāds laiks pirms es sāku nopietni praktizēt, bet es no paša sākuma zināju, ka esmu atradusi kaut ko ļoti vērtīgu.

Kā jūs, Faluņ Dafa praktizētāja, audzināt savus bērnus?

Kļūšana par māti ir padarījusi mani par labāku praktizētāju un otrādi. Es daudz labāk tieku galā ar grūtībām, kas saistītas ar mazu bērnu audzināšanu, un man ir labāka izpratne par to, kā mans [pilnveidošanās] stāvoklis var ietekmēt un mainīt atmosfēru un vidi manā mājā. Es daudz uzcītīgāk atbrīvojos no pieķeršanām, jo pildot mātes pienākumus, pastāvīgi nonāku situācijās, ar kurām ne vienmēr tieku galā. Ir bijuši daudzi mirkļi, kad gribējās atlaist vaļīgāk savus vecāka pienākumus, jo es biju pārāk pieķērusies savam komfortam un savam laikam. Tomēr, ja atrodu mirkli, lai patiesi izvērtētu savu rīcību un domas saskaņā ar Faluņ Dafa mācību, tad esmu pateicīga par šīm grūtībām, kuras parāda, no kā man ir jāatbrīvojas, un dod man iespēju to izdarīt.

Kā jūs rīkojaties sarežģītās situācijās?

Kad mani bērni slikti uzvedas, es cenšos ieskatīties sevī, lai saprastu, kādi ir mani trūkumi un kā tie ir veicinājuši šo situāciju. Vai viņi ir satraukti, tāpēc ka esmu bijusi pārāk pieķērusies savam personīgajam laikam un telpai, un neesmu ievērojusi uz viņu vajadzības un vēlmes? Vai esmu runājusi ar viņiem pārāk skarbi, kas savukārt izraisīja viņos dusmas pret mani? Bērni redz un saprot daudz vairāk, nekā daudzi uzskata, un tāpat kā viņu vecāki, atspoguļo savu vidi. Ja man ir trūkumi, bērni to redzēs kā piemēru un sekos tam. Mans vecāka pienākums ir parādīt viņiem pareizo ceļu, parādīt īstenību, labestību un pacietību. Kad viņi rīkojas nepareizi, es cenšos būt saudzīga, izskaidrot situāciju ar labestību un reaģēt saskaņā ar Faluņ Dafa principiem.

Avots: http://fofg.org/personal-stories/mothering-based-on-falun-dafas-principles/