 |
| Shen Yun Performing Arts vadošais dejotājs Alberts Jans. (Foto publicēts ar Shen Yun Performing Arts laipnu atļauju.) |
Kad Alberts Jans uz skatuves atveido vēsturiskas ķīniešu personības, viņš visu savu enerģiju velta šo personāžu iepazīšanai.
Jans izpēta viņu personības, dzīvesstāstus, spējas, kas padarījušas viņus slavenus, viņu sarakstīto dzeju – Jans to iemācās no galvas, „jo dzeja satur pati savu īpašu vēstījumu,” viņš paskaidro.
Būdams Shen Yun Performing Arts kolektīva vadošais dejotājs, 22 gadus vecais Jans trenējas atveidot personāžu sarežģīto iekšējo pasauli tikai ar kustības, ķermeņa valodas un sejas izteiksmes palīdzību.
Traģiski varoņi, drosmīgi ģenerāļi un melanholiski dzejnieki – kopš pievienošanās izpildītājmākslas kolektīvam ASV, kas ar mūzikas un dejas palīdzību tiecas dot jaunu dzīvību tradicionālajai ķīniešu kultūrai, Jans mācījies izpaust šo cilvēku dvēseles. 2006. gadā dibinātais Performing Arts sastāv no piecām trupām, un katrai no tām ir savs orķestris. Tās ik gadu dodas viesturnejās pa pasauli ar jaunu oriģinālu programmu. 2009. gadā Jans jau bija gatavs dejot publikas priekšā un kopš tā laika uzstājas Shen Yun koncertos visā pasaulē.
Treniņi
Ceļš uz skatuvi nebija viegls. 2004. gadā Jans noskatījās klasiskās ķīniešu dejas izrādi Kanādā, un viņu ārkārtīgi iedvesmoja izpildītāju graciozās kustības. Viņš sāka mācīties šo seno dejas formu, kas nākusi no Ķīnas imperatoru galmiem un caur ķīniešu teātri un operu tikusi nodota no paaudzes paaudzē jau tūkstošiem gadu. Treniņi izvērtās par ārkārtīgi grūtu procesu, tomēr Jans nepadevās.
2009. gadā, kad Jans pievienojās Shen Yun, viņš ievēroja, cik apņēmīgi un pašdisciplinēti ir kolektīva vadošie dejotāji, un saprata, ko nozīmē būt neatlaidīgam. Katru dienu Jans līdz pat 10 stundām pavada kopējos treniņos, atkārtojot jau apgūto un gatavojoties izrādēm, pēc tam turpina trenēties viens pats.
„Klasiskajai ķīniešu dejai ir ļoti stingri standarti,” Jans paskaidro. Itin viss, sākot no tā, kā turēt galvu, līdz tam, kā izmantot fizisko spēku un ar žestu palīdzību izpaust emocijas, prasa intensīvus treniņus.
 |
| Alberts Jans izpilda klasiskās ķīniešu dejas paņēmienus 2014. gada Starptautiskā klasiskās ķīniešu dejas konkursa finālā. (Foto publicēts ar Shen Yun Performing Arts laipnu atļauju). |
Bieži vien viņš sāk trenēties pulksten 9:30 no rīta, un turpina līdz 23:30 naktī. Tā kā Janam ir iedzimta plakanā pēda, ilgstoša stāvēšana viņam sagādāja sāpes. Arī griešanās kustības prasīja papildus piepūli. Jans noskaņoja savu apziņu tā, lai paceltos pāri sāpēm un pārvarētu savas fiziskās nepilnības. Gadiem ilgu nepagurstošu treniņu rezultātā viņš apguva spēju kontrolēt ikvienu ķermeņa muskuli. Izskatās, ka kūleņus, salto un efektīgos lēcienus viņš izpilda bez mazākās piepūles.
Jans atklāja, ka plašās zināšanas par dažādām mākslas formām papildina arī viņa izpratni par deju. Viņš bieži lasa ķīniešu dzeju, lai uztvertu tās ritmu. Viņš ir zīmējis skices un studē tēlotājmākslu, „lai palūkotos uz lietām no cita skatpunkta un ieraudzītu to patieso būtību.”
Deja ir iemācījusi Janam arī labāk novērtēt mūziku un dabu. Klasiskajā ķīniešu dejā ir tādas kustības, kā piemēram „bezdelīga lido augšup ar dubļiem knābī”, kas imitē putna lidojumu gaisā, kurš gatavojas ligzdas vīšanai.
Katrā kustībā ir dziļāka jēga
Izpildījums, kas rod atbalsi skatītāju sirdīs, prasa sasniegt vēl augstāku mākslinieciskās izpausmes līmeni. Viesturnejas kopā ar Shen Yun ļāva saprast Janam, cik ļoti nozīmīga ir viņa meistarība.
„Dejošana nav tikai tradicionālās mākslas demonstrēšana uz skatuves,”Jans stāsta.” Drīzāk tā atgādina, kas patiesībā ir cilvēks, kas patiesībā ir skaistums.” Shen Yun programmas atspoguļo estētiku un garīgas vērtības, kurus nav skāruši modernās sabiedrības trūkumi. Uzaudzis Kanādā, Jans neko daudz nav zinājis par Ķīnas kultūras mantojuma bagātajām tradīcijām, ne arī par to, kā Ķīnas komunistiskā partija savu dažādo kampaņu laikā, tādu kā Kultūras revolūcija 20. gadsimta 60. un 70. gados, iznīcinājusi lielāko daļu šīs kultūras.
 |
| 2014. gada Starptautiskajā klasiskās ķīniešu dejas konkursā Alberts Jans izpilda Trejvalstu laikmeta (2. gs.) valstsvīra Džuge Liana lomu dejā „Pārtverot austrumu vējus”. Konkursā Jans izcīnīja otro godalgu. (Foto publicēts ar Shen Yun Performing Arts laipnu atļauju). |
Pievienojies Shen Yun kolektīvam, Jans uzzināja, ka vēsturiskajās leģendās galvenais varonis – pozitīvais tēls – vienmēr saskaras ar grūtībām, bet, galu galā, atrod veidu, kā visu atrisināt. Jans atklāja, ka vērojot priekšnesumu, skatītāji no galveno varoņu rīcības var mācīties kā tikt galā ar grūtībām. „Jums jāiepazīst augstsirdība; nonākot briesmās jūsu sirds paliek mierīga un jūs paliekat uzticīgs savām vērtībām. Lūk, tā patiešām iespējams pārvarēt grūtības.”
2016. gada Starptautiskajā klasiskās ķīniešu dejas konkursā, ko rīkoja New Tang Dynasty televīzija Ņujorkā, Jans atveidoja Cjui Jaņu – senās Ķīnas dzejnieku un ministru, kuru apmeloja viņa politiskie pretinieki, un kurš vēlāk tika izraidīts no galma. Taču viņš palika uzticīgs savam valdniekam līdz nāvei. Jans ar savu izpildījumu izcīnīja bronzas medaļu pieaugušo izpildītāju kategorijā.
Savu kaislību uz deju Jans virza uz ko daudz augstāku, nekā tikai skaistas kustības. „Kad jūs dzirdat, ka skatītāji saka: „Tas ir kā cerība, tā ir īsta māksla, tā ir cerība uz nākotni, viņi [Shen Yun kolektīvs] ļauj sabiedrībai atdzimt, tas ir tas, kā sabiedrībai tik ļoti pietrūcis” – tas ir tā vērts.”
Patiess mākslinieks
Lai kļūtu par diženu mākslinieku, ir jānorūda arī raksturs. Pirmkārt, cilvēkam jābūt pazemīgam, lai ar tīru sirdi pieņemtu otra cilvēka kritiku, lai pastāvīgi uzlabotu un pilnveidotu sevi. Shen Yun ir pieņemts, ka deju skolotāji un citi dejotāji bieži vien sniedz viens otram savas atsauksmes un ieteikumus: šo kustību varētu izpildīt labāk, šī kustība neizskatās īsti labi.
Cilvēkam jābūt arī vēlmei dalīties izpratnē, dalīties savā pieredzē, saka Jans. „Tev jābūt nesavtīgam.” Shen Yun dejotāji palīdz viens otram tikt galā ar grūtībām, viņi kopā atrisina konfliktus. Jans norāda, ka nevainojamā saskaņa uz skatuves, iespējama tikai pateicoties katra atsevišķa dejotāja patiesajai vēlmei atbalstīt vienam otru.
Jans atzīst, ka viņam joprojām vēl daudz kas ir jāmācās. „Ir tāds teiciens: „Mākslai nav robežu,” tā ka man vēl tāls ceļš priekšā.”
Viņš cer, ka varēs turpināt dejot vēl ilgi. „Tu nekad neesi par vecu,” viņš teic, „kamēr saglabā savu sirdi, savu aizrautību ar mākslu.”
* * *
Jūs tiekat laipni aicināti izdrukāt un izmantot visus Clearharmony mājas lapā publicētos rakstus un to saturu, tomēr lūdzam atsaukties uz pirmavotu.
vairāk ...