Ķīnā jau pirms 8500 gadiem izgatavoja zīda audumus

Zīda ražošana senajā Ķīnā. Foto: Public Domain

8 500 gadus senu ķīniešu kapeņu augsnē zinātnieki atrada sadalījušos zīda proteīnus. Uz šo dienu tās ir pašas senākās liecības par zīda iegūšanu. Arheoloģisko izrakumu laikā Dzjahu, neolīta laika apmetnē pie Huanhe upes Ķīnas centrālajos līdzenumos (mūsdienu Henaņas province), zinātnieki atklāja sīkas zīda olbaltumu molekulas.

Arheologi, kas publicēja savus secinājumus žurnālā PLoS One, stāsta, ka senajās apbedījuma vietās atklājuši primitīvus aušanas instrumentus un adatas no kaula. Tas norāda uz to, ka cilvēki, kas dzīvoja Dzjahu, mācēja aust un šūt.

„Šis atklājums var sekmēt pētījumus par zīda vēsturi un civilizāciju neolīta laikmetā,” raksta autori. „Zīda auduma izgudrojumam bija liela nozīme ne tikai senajā Ķīnā, bet arī visā Eirāzijā.”

Izrakumu rajons Dzjahu bija apdzīvots apmēram 9000 – 7 000 gadus pirms mūsu ēras.

Zīds bija pieprasīta un vērtīga prece, tāpēc iespējams, ka galvenais tirdzniecības ceļš, kas virzījās cauri visai Eirāzijai, senos laikos tika saukts par Lielo Zīda ceļu. Tas sastāvēja no vairākiem maršrutiem, kuri sākās Ķīnas austrumos un stiepās tālu uz rietumiem, līdz pat Senajai Grieķijai un Romai. Zīds, protams, nebija vienīgā prece Lielajā Zīda ceļā.

Šī karte parāda Zīda ceļa sauszemes maršrutu (zaļā krāsā) un jūras maršrutu (zilā krāsā). Foto: Wikipedia Commons

Autori raksta, ka cilvēki, kas dzīvoja pirms 70 000 gadiem, apģērbam izmantoja dzīvnieku ādas. Pēc tam, apmēram pirms 30 tūkstošiem gadu, viņi iemācījās darināt audumus no lina. Līdz šim zinātnieki domāja, ka zīdu izgudroja daudz vēlāk, apmēram 5 000 gadus atpakaļ.

Ķīnas Zinātnes un tehnikas universitātes darbinieka Jusjiuaņ Guna vadībā zinātnieki izdomāja veidu, kā izmantojot masspektrometrijas metodi, atšķirt mūsdienās izgatavotās zīda šķiedras no seno laiku šķiedrām, kuras atraduši arheologi. Triju kapeņu augsnes paraugos viņi atrada biomolekulārus pierādījumus zīda olbaltumvielu klātbūtnei, kuras datējamas ar jauno akmens laikmetu (8 500 gadus atpakaļ).

Kapenēs atrastie aušanas instrumenti un kaula adatas norāda uz to, ka 8 500 gadus atpakaļ zīds tika ražots un izmantots apģērba darināšanai. Sasakaņā ar leģendām, tieši Dzjahu pirmo reizi sāka ražot zīdu.

Zīda ražošana. XIII gs. glezna, mākslinieks Lian Kai. Foto: Public Domain

Dzjahu, kas atrodas Henaņas provincē, arheologi ir atraduši daudzas civilizācijas liecības. Autori ziņo: „Šeit atrasti senākie mūzikas instrumenti (kaula flautas), fermentēti dzērieni no rīsa, medus un augļiem, kā arī vissenākie kultivētie rīsi Ķīnas ziemeļos un, iespējams, senākās ķīniešu piktogrammas. Atrastie bioloģiskie paraugi, tai skaitā putekšņi, fitolīti un augsnes mikromorfoloģija liecina, ka siltais un mitrais klimats Dzjahu veicināja ne tikai zīdkoku, no kuru lapām pārtiek zīdtauriņi, augšanu, bet arī ļāva Dzjahu iedzīvotājiem attīstīt lauksaimniecību.”

Neolīta laikmeta flauta no kaula, kas atrodama Dzjahu pilsētā Ķīnā. Foto: Public Domain.

Dzjahu zinātnieki atrada arī māla krūzes, kuras tika izmantotas alus un vīna fermentēšanai un uzglabāšanai. Pētnieki pieņem, ka alkoholiskie dzērieni tika ražoti ne tikai lai apreibinātos, bet arī tāpēc, ka alkohols nogalina baktērijas. Apbedījumos tika ievietotas krūzes ar alu vai vīnu, kā arī no kaula izgatavotas flautas.

Senie Dzjahu iedzīvotāji arī audzēja rīsus, medīja un zvejoja zivis. Pētījumi liecina, ka uzturā viņi lietoja karpu, briežu, zaķu, bruņurupuču un citu dzīvnieku gaļu. Viņi vāca dažādus savvaļas augus, ozolzīles, kastaņus un pupiņas, bija padarījuši par mājdzīvniekiem savvaļas suņus un cūkas.

Autori ir iecerējuši turpināt vākt pierādījumus par zīda ražošanas attīstību Dzjahu un citviet Ķīnā.

Avots: http://www.epochtimes.ru/v-kitae-8-500-let-nazad-izgotavlivali-roskoshnye-shyolkovye-tkani-99034933/