Džen Baņcjao, slavens Cjiņu dinastijas laika (1644.-1911. g.) mākslinieks, ievērību guvis ar saviem gleznojumiem, kuros attēloti bambusi. Viņš pats stāstīja, ka tikai 60 gadu vecumā iemācījies patiesi zīmēt bambusus.
„Kad tikko sāku zīmēt bambusus, vienā gleznā nespēju ietvert vairākus stublājus. Toties tad, kad biju sasniedzis attiecīgu meistarības pakāpi, lai vienā gleznojumā attēlotu vairākus bambusus, es atklāju, ka gleznā nevar būt tikai pāris bambusi. Tas bija grūti sasniedzams līmenis. Tikai sasniedzot 60 gadu slieksni, es apguvu spēju zīmējumā meistarīgi attēlot mazāku skaitu zaru un lapu. Kā teica Su Dzjidzi [Su Cjiņs, ietekmīgs politiskais stratēģis, kas dzīvoja Karojošo valstu periodā senajā Ķīnā] – runai jābūt lakoniskai. Tas attiecas kā uz rakstīšanu, tā arī uz glezniecību.”
Džena vārdiem, mākslas un literatūras darbu radīšanas trīs stadijas var izteikt šādi: „Mazāk, vairāk, mazāk”.
Tikko sākot strādāt pie mākslas darba, iesācējam parasti problēmas sagādā dzīves pieredzes un meistarības trūkums. Laikam ritot, mākslinieks gūst dzīves pieredzi, viņa redzesloks paplašinās, tiek noslīpēta meistarība. Tad arī gleznas radīšana vai poēmas sacerēšana izdodas gluži dabiski.
Un tomēr, ne vienmēr katrs otas triepiens vai vārds trāpa tieši mērķī un ir pietiekami izteiksmīgs. Tad arī rodas vēlme pēc vienkāršības, bet tas ir ilgs un mokošs process.
Nepareiza koku izciršana iznīcina mežu. Tāpat kā patvaļīgi nodzēstas līnijas vai no teksta izņemtas rindkopas iznīcina mākslas darbu. Tādējādi, nav nemaz tik vienkārši pāriet no mazāka skaita uz lielāku, un vēl grūtāk ir aiziet atpakaļ no lielāka skaita uz mazāku.
 |
 |
| Džen Baņcjao gleznojumi, kuros attēloti bambusi. |
Džens apguva šādu meistarību, tikai sasniedzis 60 gadu vecumu. Cik gan smagi viņam nācās strādāt tieksmē pēc pilnības! Tomēr viņa pūles vainagojās panākumiem, un galu galā viņš saniedza tādu meistarības pakāpi, kad „mazāk ir vairāk”.
Reiz Džens gleznoja bambusa stublāju ar piecpadsmit lapām. Gleznas stūrī viņš uzrakstīja dzejoli: „Mazāk ir vairāk, mazāk ir vairāk. Lietus bungo rudenīgajās lapās, un tās griežas dejā aiz maniem logiem.”
Dženu pacilāja viņa sasniegumi centienos panākt, lai „mazāk būtu vairāk”.
Mācība, ko sniedz Džena pieredze gleznojot bambusus, ir šāda: literāro darbu radīšanas mērķis nav vis kvantitāte, bet gan kvalitāte. Lakonisks un izsmalcināts mākslas darbs ar dziļu jēgu vienmēr būs pārāks par daudzvārdīgu un garlaicīgu sacerējumu.
Sendienās pie teātru ieejām mēdza izkārt sekojošu divrindi: „Apceļo pasauli ar pāris soļiem, izveido karapulku no dažiem vīriem.” Literārajos darbos jābūt daudz spēcīgākam vārdu krājumam, nekā tas ir vārdu pārbagātos dīvainos aprakstos.
Dzejnieks reiz teicis: „Izcils intelektuālais spēks ir saistīts ar centību, kamēr māksla – tā ir nodzēst divas līnijas, lai atstātu tikai vienu.”
Slavens romānu rakstnieks Lao Še, ko Ķīnas komunistiskā partija vajāja līdz nāvei, bieži mēdza atkārtot šos vārdus: „Starp kumosu svaiga persika un pilnu grozu sapuvušu aprikožu es izvēlos pirmo.”
„Mazāk ir vairāk” – tā patiešām ir literatūras augstākā izpausme.
Mums zināmi daudzi rakstnieki, kas sarakstījuši apjomīgus sacerējumus, kuri pirmajā acu uzmetienā šķiet lieliski. Tomēr, ja lasīsim tos pietiekami uzmanīgi, pamanīsim, ka sižetu nepārtraukti aizēno nevajadzīgas atkāpes.
Tiecoties pēc kvantitātes, nevis kvalitātes, cilvēks nekad nesasniegs panākumu virsotnes. Iespējams, mums būtu jāņem piemērs no Džena bambusu zīmējumiem.
* * *
Jūs tiekat laipni aicināti izdrukāt un izmantot visus Clearharmony mājas lapā publicētos rakstus un to saturu, tomēr lūdzam atsaukties uz pirmavotu.
vairāk ...