Esmu beidzis augstskolu un praktizēju Faluņ Dafa kopš bērnības. Nesen man nācās iziet nopietnu slimības karmas pārbaudījumu.
Šā gada 30. janvārī man sāka pampt kājas. Vispirms piepampa viena potīte, pēc tam piepampums izplatījās abās kājās. Es stipri kliboju, pie katra soļa juzdams neciešamas sāpes.
Mani vecāki, kuri arī ir praktizētāji, bija noraizējušies. Viņi sāka raidīt taisnās domas un mācīties Likumu kopā ar mani. Nākamajā dienā abas kājas sāka niezēt. Pēc tam parādījās plankumi, kas līdzinājās asinsizplūdumiem, un to izskats mani nobiedēja.
Tēvs atcerējās, ka 14 gadu vecumā viņam bijuši līdzīgi simptomi. Toreiz ārsti teikuši, ka, ja viņš būtu atnācis uz slimnīcu dienu vēlāk, viņa dzīvība būtu bijusi briesmās. Tagad tas pats notika ar mani. Es uzskatīju, ka tas ir pārbaudījums manai ticībai Skolotājam un Dafa.
Līdz šim manu pilnveidošanos virzīja vecāki. Tagad bija pienācis laiks man pašam apzināti pieņemt lēmumu!
Līdzko es sāku izpildīt meditāciju, manas kājas sāka stipri sāpēt. Ar katru mirkli sāpes pieauga un kļuva neciešamas. Tā rezultātā viss ķermenis notirpa, elpošana paātrinājās, un radās sajūta, it kā es zaudētu samaņu. Sāpes bija tik neciešamas, ka man pār vaigiem ritēja asaras, un es sāku lūgt palīdzību Skolotājam.
Man bija tikai viena doma: izturēt un turpināt meditāciju. Es nodomāju: lai kas arī notiktu, es ticēšu Skolotājam un Dafa un turpināšu ceļu, kuru Skolotājs man ir ieplānojis.
Galu galā sāpes un tirpums pazuda. Es sajutu, ka viss ķermenis ir kļuvis ļoti viegls. Tajā pašā dienā man uz rokām sāka parādīties mazas čulgas - kā no odu kodieniem. Tās izplatījās pa visām rokām un ļoti stipri niezēja. Es pēkšņi atcerējos Skolotāja teikto:
„Pašreiz vecie spēki neuzdrošinās represēt Dafa sekotājus tieši – neviena no lielajām dzīvībām, kurām piemīt forma, neuzdrošinātos to darīt. Tad kas gan ir tie, kas tagad to dara? Tie ir tādi kā tārpi, kukaiņi, baktērijas un visādas tamlīdzīgas juceklīgas lietas. Šādos gadījumos taisno domu raidīšana ir sevišķi efektīva!” (Likuma izklāsts 2015. gada Fa konferencē ASV Rietumos).
Vai tad tam nevajadzēja man atgādināt, ka čulgu rašanos bija izraisījuši šie kukaiņi un baktērijas? Tas bez šaubām tā arī bija noticis, tāpēc es sāku raidīt taisnās domas, lai iznīcinātu šīs sīkbūtnes. Tādēļ manā ķermenī katru dienu kaut kas sāka mainīties. Piepampums uz kājas sāka kristies, līdz izzuda pavisam. Plankumi mainīja savu krāsu no sarkanas uz violetu, bet pēc tam uz tumši violetu, līdz izzuda pilnībā.
Skolotājs teica: „Pilnveidošanās nav bērnu spēle, ne arī parasto cilvēku prasme. Tas ir ļoti nopietns jautājums. Tas, vai tu vēlies pilnveidoties, vai spēsi pilnveidoties, ir pilnībā atkarīgs no tā, kā tu paaugstināsi savu Sjiņsjin.” (“Džuaņ Faluņ”, Otrā lekcija).
Es nonācu pie izpratnes, ka man jāuztver pilnveidošanās nopietni un jāieskatās sevī, lai novērtētu, vai es patiešām esmu praktizētājs, kura domas un rīcība atbilst praktizētājam izvirzītajiem kritērijiem.
Šī pārbaudījuma laikā es atklāju daudzas pieķeršanās. Piemēram, paradumu paļauties uz fizkultūru, uzskatot, ka tā palīdzēs paaugstināt imunitāti, tāpēc ik dienas nodarbojos ar skriešanu. Reiz skrienot es izmežģīju potīti, taču vēl nesapratu, ka tas bija brīdinājums.
Mani aizrāva arī dažu TV programmu skatīšanās un jaunākās ziņas par slavenībām. Turklāt es nevarēju atbrīvoties no savas pieķeršanās iekārei un bieži domāju, ka attiecības starp vīrieti un sievieti ir kaut kas brīnišķīgs.
Paskatoties atpakaļ uz vairāk nekā desmit gadiem, es redzēju, ka nebiju izpildījis vingrojumus pietiekami labi un, raidot taisnās domas, nevarēju nomierināt savu apziņu. Es arī nebiju uztvēris Likuma mācīšanos īpaši nopietni, jo manas domas mācīšanās laikā klejoja apkārt.
Man arī bija bijusi nepareiza izpratne par to, ka, ja es nepilnveidojos labi, tas dod vecajiem spēkiem iemeslu mani vajāt. Zemapziņā es atzinu veco spēku vajāšanas. Vēl mani bija stipri ietekmējušas kompartijas ateistiskās doktrīnas. Es bieži izmantoju zinātnisku pieeju, lai spriestu par Dafa, domādams, ka Faluņ Dafa principi pilnībā neatbilst parastās sabiedrības principiem.
Tagad es saprotu, ka pilnveidošanās atšķiras no parasto cilvēku zināšanām. Ir jātic Skolotājam un Dafa bez nosacījumiem. Vēlāk, daloties izpratnē ar saviem vecākiem, es sāku saprast, kur bija manas pilnveidošanās trūkumi.
Jo īpaši jaunajiem praktizētājiem, kuri dzīvo mūsdienu sabiedrībā, kas atgādina krāsu katlu, jāprot pretoties tehnoloģiju kārdinājumiem (piemēram QQ, video čatam, TV vai kinofilmām) un jāturas tālāk no tiem. Lai sevi uzlabotu, mums nevajag pieķerties parasto cilvēku kārdinājumiem, bet jāizmanto praktizētāju standarti.
Es uzrakstīju šo rakstu, lai atbalstītu jaunos praktizētājus, kuri iziet slimību karmas pārbaudījumus. Ticot Skolotājam un Dafa, mēs varam pārvarēt visus šķēršļus. Tikai tad, ja izmantojam laiku, ko Skolotājs mūsu dēļ ir pagarinājis, lai mēs labi darītu trīs lietas, mēs varam rēķināties ar žēlsirdīgu glābiņu.
Šī ir mana personīgā izpratne. Lūdzu, norādiet uz jebkuru nepilnību.
Raksts angļu valodā: http://en.minghui.org/html/articles/2016/3/12/155885.html
* * *
Jūs tiekat laipni aicināti izdrukāt un izmantot visus Clearharmony mājas lapā publicētos rakstus un to saturu, tomēr lūdzam atsaukties uz pirmavotu.