Safabricētais pašsadedzināšanās incidents Tiaņaņmeņas laukumā turpina kaitēt pat vēl pēc desmit gadiem

Šobrīd ķīnieši izbauda Jaunā gada brīvdienas, šie svētki ik gadus tiek svinēti nu jau tūkstošiem gadu garumā un ir saistīti ar cerībām uz labāku nākotni. Bet, kamēr šī tradīcija tiek izmantota, lai sētu melus un ienaidu, nekādu labāku nākotni tā atnest nespēs.

Tieši tas arī notika 2001. gada 23. janvārī – gada pēdējā dienā pēc Mēness kalendāra, kad Ķīnas komunistiskā partija Tiaņaņmeņas laukumā inscenēja pašsadedzināšanās incidentu, kura mērķis bija nomelnot Faluņgun. Vēlāk cilvēki, kuri noskaidroja, ka šī lieta ir safabricēta, sāka dēvēt to par „viltus uguni”. Lai noskaņotu sabiedrību pret Faluņgun, ziņojumi par šo incidentu tika nepārtraukti translēti Ķīnas Centrālajā televīzijā vislabākajā raidlaikā, kā arī citos plašsaziņas līdzekļos Ķīnā; ziņas par to tika izplatītas dažādos propagandas materiālos un pat mācību grāmatās.

Tam visam bija tālejošas sekas. Lai gan Faluņgun praktizētāji jau tūlīt pēc šī incidenta sāka izskaidrot sabiedrībai tā patieso būtību un mērķus, turklāt safabricētos melus atmaskoja arī publikācijas laikrakstos Washington Post un National Review, Ķīnas valdības ziņu cenzūra bloķēja patiesības izplatību Ķīnā, tādējādi ļaujot šim notikumam efektīvā veidā maldināt ķīniešus un kurināt viņos naidu pret Faluņgun. Līdz pat šodienai daudzi ķīnieši joprojām ir saindēti ar šo un vēl arī citu propagandu, tādēļ viņu nostāja pret Faluņgun ir negatīva.

Minghui.org un citos avotos ir pieejama detalizēta šī notikuma analīze, ieskaitot 54 acīmredzamu faktu pārskatu. Šeit mēs vēlamies īsumā rezumēt šo incidentu, koncentrējoties uz vairākām personām, kas saistītas ar šo drāmu.

Māte un meita – Liu Čuņlina un Liu Sijina

Komunistiskās partijas ziņu aģentūras apgalvoja, ka Liu Čuņlina bija Faluņgun praktizētāja. Liu un viņas 12 gadus vecās meitas Liu Sijinas bēdīgā pieredze izraisīja daudzos cilvēkos dziļu līdzjūtību pret viņām, taču attiecīgi arī naidīgumu pret Faluņgun.

Filips Pans no laikraksta Washington Post veica šī gadījuma izmeklēšanu un publicēja savus atklājumus 2001. gada 4. februāra rakstā ar nosaukumu „Pašsadedzināšanās uguns aizdedzina Ķīnas noslēpumu”. Savā rakstā Pans atzīmēja: „Viņa [Liu] sita savu māti, un viņas māte raudāja un kliedza. Viņa sita arī savu meitu.” Turklāt tika noskaidrots, ka Liu strādāja naktsklubā un ņēma maksu par laika pavadīšanu un dejošanu ar klientiem. Šie fakti ir tiešā pretrunā ar to, ka viņa bijusi Faluņgun praktizētāja. Turklāt neviens nekad netika redzējis viņas praktizējam Faluņgun.

Šajā incidentā Liu gāja bojā, un detalizētā video analīzē skaidri redzams, kā viņa saņēma sitienu ar kādu lielu priekšmetu, visticamāk – ar ugunsdzēšamo aparātu. Sijina incidentā izdzīvoja, tomēr, tāpat kā citiem tā dalībniekiem, viņai bija aizliegts sniegt jebkādas intervijas. Viņas veselības stāvoklis pakāpeniski uzlabojās, un tad pēkšņi – pēc diviem mēnešiem – viņa nomira visai mīklainos apstākļos. Pastāv pamatotas aizdomas, ka par viņas nāvi ir atbildīgas slimnīcas amatpersonas; lai noslēptu incidenta detaļas, nebija pieļaujams, ka rūpīgi uzcelto melu konstrukciju sagrautu divpadsmitgadīgas meitenes liecība.

Lai gan šis incidents tika pasniegts kā spontāns notikums, Ķīnas Centrālās televīzijas rīcībā atradās vairāki video materiāli, tostarp tuvplāni, kas filmēti ar teleobjektīvu, tālummaiņas objektīvu un tuvplāna objektīvu. Ja vien trešajām personām būtu bijis atļauts intervēt šī incidenta dalībniekus, patiesību atklāt nebūtu bijis grūti.

Čeņ Guo stāsts

19 gadus vecā studente no Ķīnas Mūzikas konservatorijas Čeņ Guo apdegumu rezultātā tika sakropļota. Tomēr ar to vien traģēdija nebeidzās.

Drīz pēc tam, kad Ķīnas Centrālā televīzija translēja raidījumu par šo incidentu, Čeņas kursa biedre Van Bo tika arestēta savas ticības dēļ. Zinot, ka Čeņa pārstāja praktizēt 1999. gadā, Vana saprata, ka viss incidents ir falsifikācija, un tūliņ pat pastāstīja to citiem ieslodzītajiem un ieslodzījumu centra amatpersonām.

Par to Van Bo tika pakļauta nežēlīgām represijām. Amatpersonas krietni vien nopūlējās un pat izdarīja spiedienu uz meitenes vecākiem, lai piespiestu viņu klusēt par notikušo un atteikties no savas ticības. Galu galā, lai varētu turpināt studijas, Vana padevās, viņas lieta vēlāk tika izmantota, lai „pārveidotu” (1) citus ieslodzītos Faluņgun praktizētājus, kā arī maldinātu sabiedrību. Bijušais Politisko un juridisko lietu komisijas sekretārs Luo Gaņs ieradās Šidzjadžuanas pilsētā Hebejas provincē, lai pats personīgi izskatītu šo lietu.

Ļoti bēdīgi, ka komunistiskās partijas inscenētā pašsadedzināšanās incidenta laikā gūto apdegumu rezultātā Čeņa zaudēja savu pievilcību. Vēl bēdīgāk ir tas, ka viņas stāsts atkal un atkal tika izmantots naida kurināšanas propagandai, bet Vanas un citu centieni atklāt patiesību tika nežēlīgi apspiesti.

Ironiski, bet ne visi [Faluņgun praktizētāju] sakropļojumi tikuši iegūti tādā pašā veidā. Pēc tam, kad Liaoninas provinces Šeņjanas pilsētas Mākslas koledžas grāmatvede Gao Žunžuna 2004. gada 7. maijā stundām ilgi tika sista ar elektrošoka steku, kā rezultātā viņas seja tika smagi sakropļota, amatpersonas visiem spēkiem centās noslēpt šo informāciju. Daudzi praktizētāji, kas centās izglābt Gao no slimnīcas, tika arestēti un spīdzināti. Pēc Luo Gaņa tiešas iejaukšanās Gao tika atkārtoti arestēta un ieslodzīta bēdīgi slavenajā Masaņdzjas darba nometnē. Vēlāk, 2005. gadā, 37 gadu vecumā Gao nomira.

Pirmās reportāžas autors nav saistīts ar ziņu aģentūru

Visu Ķīnas Centrālās televīzijas pašsadedzināšanās incidenta reportāžu vienīgā autore bija Li Juicjana. Centrālās televīzijas darbinieki apgalvoja, ka šo Li viņi nemaz nepazīst. Turklāt visās savās reportāžās Li bija redzama tikai no aizmugures vai sāniem, nevienā kadrā viņa nav redzama no priekšpuses.

Starp dažādajiem incidentā iesaistītajiem personāžiem viens no visvairāk apšaubāmajiem, iespējams, bija Van Dzjiņduns. Lai gan reportāžā viņš redzams, sēžam pilnībā liesmu ieskauts, viņa mati nebija pat apsviluši; tāpat arī neeksplodēja plastmasas pudele, kas, domājams, bija piepildīta ar benzīnu un atradās sēdošajam starp kājām. Milicis ar ugunsdrošo segu rokās mierīgi stāvēja viņam aiz muguras, taču neuzmeta viņam to virsū līdz brīdim, kad Vans izkliedza, ka ir Faluņgun praktizētājs.

Kad Li Juicjana vēlāk aizbrauca uz smadzeņu skalošanas centru Šidzjadžuanas pilsētā Hebejas provincē, lai mēģinātu „pārveidot” tur ieslodzītos Faluņgun praktizētājus, daudzi no praktizētājiem viņai uzdeva jautājumus par šīm acīmredzamajām neatbilstībām reportāžā. Li atzinās, ka liela daļa videomateriāla tika nofilmēta vēlāk, jau pēc notikušā, un neviens nebija gaidījis, ka tur būs tik daudz kļūdu.

„Viltus uguns” turpina degt

Divu stundu laikā pēc incidenta Sjiņhua ziņu dienests nāca klajā ar paziņojumu angļu valodā, kurā pašsadedzināšanās incidenta organizēšanā vainoja Faluņgun. Tālāk sekoja detalizēts video no notikuma vietas. Tik rekordātra reportāža pārsteidza daudzus žurnālistus, jo viņiem bija labi zināms, ka cenzūras dēļ ātra reportāža Ķīnā ir praktiski neiespējama, ja vien tā nav bijusi sagatavota jau iepriekš.

Amerikāņu televīzijas producents Denijs Šehters šajā sakarā rakstīja: „Turklāt valsts kontrolētie plašsaziņas līdzekļi pēdējo 18 vajāšanas mēnešu laikā nav snieguši ārvalstu presei nevienu foto vai video no Faluņgun protesta akcijām, tad kādēļ pēkšņi tagad un tik īsā laikā?”

Savā vēstulē Minghui.org interneta mājaslapai viens no praktizētājiem rakstīja, ka viņa ģimenes locekļi brīdinājuši viņu nedoties 2001. gada Ķīniešu Jaunā gada priekšvakarā uz Tiaņaņmeņas laukumu. „Kad es viņiem jautāju, kādēļ tā, viņi atbildēja, ka kāds no mūsu radiniekiem, kas strādā valsts drošības sistēmā, teicis, ka Faluņgun praktizētāji gatavojoties veikt publisku pašsadedzināšanos un valdība jau iepriekš esot zinājusi par šo plānu, un praktizētāji Tiaņaņmeņas laukumā tikšot sagaidīti.” Papildus informācija apstiprināja, ka tajā rītā Tiaņaņmeņas laukums tika slēgts un tūristi laukumā netika ielaisti.

Politisko un juridisko lietu komisijas konferences laikā Luo Gaņs vēl sīkāk paskaidroja, ka pat tad, ja Van Dzjiņduns nebūtu sevi aizdedzinājis, tur būtu bijis Džan Dzjiņduns, Li Dzjiņduns vai vēl kāds cits, kas uzrīkotu priekšnesumu.

Lai gan Faluņgun mācība aizliedz nogalināšanu un pašnāvību, komunistiskā partija tomēr izvēlējās sarīkot šādu izrādi, lai vēl vairāk pastiprinātu pret Faluņgun vērsto nežēlīgo vajāšanu.

Vēl 2005. gadā, četrus gadus pēc notikušās traģēdijas, Ķīnas Centrālās televīzijas ziņu raidījumu vadītājs Fan Dzjins raidījumā Focus turpināja apmelot Faluņgun.

2014. gada janvārī ķīniešu uzņēmējs Čeņ Guanbiao, kura vārds saistīts ar mēģinājumu nopirkt laikrakstu The New York Times, Ņujorkā rīkoja preses konferenci. Šī pasākuma laikā viņš atkal un atkal atgriezās pie 13 gadus senā traģiskā incidenta, turpinot nomelnot Faluņgun.

Ir vērts atzīmēt, ka Čeņa uzstāšanās notika īsi pēc tam, kad „ofisa 610” bijušā vadītāja Li Dunšena lieta 2013. gada decembrī tika nodota izmeklēšanai. Sešus gadus nostrādājis Ķīnas Centrālās televīzijas direktora vietnieka amatā, 1999. gadā, kad tika izveidots „ofiss 610”, Li tika iecelts par tā direktora vietnieku propagandas jautājumos. Sešu ar pusi gadu laikā, no 1999. gada jūlija līdz 2005. gada beigām, kamēr viņš ieņēma šo amatu, programma Focus laida klajā 102 pret Faluņgun vērstus sižetus, ieskaitot sižetu par safabricēto pašsadedzināšanos.

Čeņa uzstāšanās tomēr nespēja glābt Li Dunšenu, kuram 2015. gada augustā tika izvirzīta apsūdzība. Līdzīgs liktenis piemeklējis arī bijušo Ķīnas drošības dienesta vadītāju Džou Junkanu, kurš bija saistīts ar orgānu izņemšanu dzīviem Faluņgun praktizētājiem. Viņš tika arestēts 2013. gada decembrī, un 2014. gada jūnijā viņam piesprieda mūža ieslodzījumu.

Pēdējā laikā pret Dzjan Dzemiņu ticis iesniegts vairāk nekā 200 000 kriminālprasību, apsūdzot viņu par Faluņgun vajāšanu uzsākšanu 1999. gadā. Ir pienācis laiks apturēt arī safabricētās pašsadedzināšanās incidenta negatīvo ietekmi uz sabiedrību.

Paskaidrojumi:

1. „Pārveidot jeb transformēt” – smadzeņu skalošanas un spīdzināšanas pielietošana, lai piespiestu praktizētāju atteikties no Faluņgun.

Raksts franču valodā: http://fr.clearharmony.net/articles/a118342-Plus-d-une-decennie-plus-tard-l-episode-du-faux-feu-d-auto-immolation-a-Tiananmen-continue-de-causer-du-tort.html