Praktizētāja no Daliaņas pilsētas atceras vērtīgās, līdzās Skolotājam pavadītās dienas (5. daļa)

1. daļa: http://lv.clearharmony.net/articles/201601/112446.html

2. daļa: http://lv.clearharmony.net/articles/201601/112460.html

3. daļa: http://lv.clearharmony.net/articles/201601/112474.html

4. daļa: http://lv.clearharmony.net/articles/201601/112489.html

Kāds praktizētājs no Pekinas piezvanīja Skolotājam un pastāstīja par cilvēkiem no Francijas, kas tuvākajā laikā vēlas ar viņu satikties. Skolotājs atbildēja: „Es zinu, ka viņi atbrauks bērna slimības dēļ. Jūs varat viņiem pateikt, lai sameklē kādu citu.”

Vēlāk Skolotājam piezvanīja vēlreiz un pateica, ka šie cilvēki ir jau ceļā, lai tiktos ar Skolotāju. Skolotājs teica: „Tā kā viņi jau brauc šurp, mēs satiksimies, ja tā ir iepriekšnolemtība.”

Sagaidījusi šo cilvēku grupu – divus francūžus un divus ķīniešus –, es pavadīju viņus uz Skolotāja viesnīcas numuru. Tā bija vienkārša istaba, tāpēc visiem atbraucējiem nācās sēdēt uz gultas.

Skolotājs teica: „Tad nu palūkosimies, kur ir problēma.”

Tulks iepazīstināja ar viesiem. Abi francūži bija tēvs un dēls, kādas lielas kompānijas īpašnieki.

Tēvs nekavējoties ķērās pie lietas: „Mēs esam ebreji. Mēs zinām, ka mūsdienu cilvēce ir apdraudēta tuvojošos katastrofu un haosa priekšā. Mūsu Dievs pavēstīja, ka tikai viens ķīnietis var glābt ļaudis, glābt francūžus un ebrejus. Ilgas izpētes un meklējumu rezultātā mēs noskaidrojām, ka šis cilvēks no Ķīnas esat Jūs – cjigun meistars Li Hundži. Tāpēc mēs ieradāmies ar Jums satikties. Mūsu Dievs aicina Jūs glābt Franciju un Eiropu. Mēs visu organizēsim un segsim visus izdevumus.” Viņa lūdzošais tonis un sejas izteiksme mūs aizkustināja.

„Vai jūs zināt, ko jūs darāt? Tas ir neizmērojams labdarības akts,” Skolotājs laipni teica. „Vai ir vēl kas?”

Jaunais cilvēks pastāstīja, ka viņa septiņgadīgais dēls ir garīgi atpalicis, kurš nerunā, nespēj staigāt un siekalojas. Vīrietis bija vedis bērnu pie dažādiem ārstiem, taču neveiksmīgi. Viņš lūdza Skolotāju izārstēt dēlu.

„Ļaujiet man apskatīt viņa fotogrāfiju,” teica Skolotājs.

„Mums nav fotogrāfijas, bet ir videoieraksts,” viņš atbildēja.

Es aizgāju pie reģistratūras darbinieka, lai aizņemtos videoatskaņotāju, taču, tā kā šī nebija augstas klases viesnīca, viņiem tāda nebija.

Skolotājs teica: „Nekas, jūs varat vienkārši iedomāties viņu.” Pēc kāda laika Skolotājs piebilda: „Tagad iztēlojieties viņu vēl skaidrāk.”

Skolotājs ar roku sāka zīmēt uz gultas cilvēka figūru un kādu laiku uz to skatījās. Tad viņš atlaida vienu roku no iedomātā ķermeņa galvas un virzīja to uz priekšu un atpakaļ, it kā izvelkot no galvas slimības pavedienus.

Pēc dažām tādām kustībām Skolotājs saspieda kopā delnas. Pēc tam nocēla tējas tasei vāciņu un ielika tasē to, kas bija starp plaukstām. Pēc tam Skolotājs trīs reizes no galvas līdz kājām noglāstīja iedomāto tēlu gultā, tad apstājās, paskatījās uz to un teica: „Es domāju, ka tagad visam jābūt kārtībā. Tur jau jābūt reakcijai. Varat piezvanīt pa telefonu, lai pārliecinātos.”

Es piegāju pie reģistratūras, taču viesnīca nesniedza starptautisko telefonsakaru pakalpojumus. Francūzis teica, ka viņi piezvanīs, kad atgriezīsies savā viesnīcā, jo pašreiz ir pārāk agrs – Francijā ir apmēram četri no rīta.

Tikšanās beigās Skolotājs viņiem teica: „Panāciet šurp, es jums ļaušu sajust Faluņ. Izstiepiet rokas.” Skolotājs viņu roku virzienā zīmēja gaisā apļus. Pēc desmit minūtēm Skolotājs pavaicāja: „Vai jūs kaut ko sajūtat?”

Tēvs teica, ka no rokām viņa ķermenī ielijusi enerģijas plūsma un viņš sajutis siltumu. Dēls teica, ka viss viņa ķermenis sācis trīcēt. Enerģija bija ļoti spēcīga, visstiprāk to varēja just rokās, viņš nevarēja tās nolaist vēl 15 minūtes.

Pēc trim stundām man uz mājām piezvanīja tulks un satraukts pastāstīja: „Viņi piezvanīja uz Franciju. Jaunā vīrieša sieva jautājusi, kāpēc viņi tik ilgi nav zvanījuši, un pastāstīja, ka apmēram četros no rīta viņa pamodusies no spēcīgas trīcēšanas. Istaba bija pielijusi ar spilgtu gaismu. Viņa saprata, ka vīrs satiekas ar ķīniešu cjigun meistaru, kurš sūta enerģiju. Pēc tam viņa aizskrējusi uz bērnistabu un ieraudzījusi gultā sēdošo bērnu, kurš, skaidri izrunājot vārdus, viņai vaicājis: „Mammu, kas ar mani notiek?” Iepriekš tā nekad nebija noticis. Apskāvusi bērnu, viņa sākusi raudāt un gaidīt viņu zvanu. Kad viņi piezvanīja, raudāja visi – viņi šeit, viņa tur. Mēs, divi ķīnieši, arī raudājām. Tas bija tik aizkustinoši. Skolotājs Li patiešām ir dižens un liels.”

Sarunas beigās es arī apraudājos.

Tulks pastāstīja, ka abi francūži vakarā vēlējās satikties ar Skolotāju, lai pēc tam lidotu atpakaļ uz Franciju.

Pēcpusdienā Daliaņas Lokomotīvju rūpnīcas aktu zālē, kurā bija 2 700 sēdvietu, tika plānota pirmā Likuma lekcija. Skolotājs otru reizi atbrauca uz Daliaņu sludināt Likumu. Ieinteresēto cilvēku bija tik daudz, ka tika pārdotas arī stāvvietas. Lekcijas apmeklēja apmēram 3 000 klausītāju.

Pirms lekcijas es paziņoju Skolotājam par to, kas noticis ar franču bērnu, un teicu, ka gribētu pastāstīt visiem klausītājiem par to, ko Skolotājs izdarījis tūkstošiem kilometru attālumā. Viens no Skolotāja palīgiem teica, ka man nevajadzētu runāt par to, jo Skolotājs nenodarbojas ar slimību ārstēšanu. Es paskaidroju, ka runa nav par slimību ārstēšanu, bet par to, ka Skolotāja brīnumspējas izpaudās tūkstošiem kilometru attālumā.

Iznākusi uz skatuves, es pirms lekcijas visu pastāstīju klātesošajiem, izņemot to daļu par ebreju Dievu. Visi skaļi aplaudēja. Es paskatījos uz Skolotāju – viņš bija pilnīgi mierīgs. Es pilnībā pārliecinājos par Skolotāja diženumu.

Pēc lekcijas es noorganizēju francūžiem pusdienas restorānā, la viņi varētu satikties ar Skolotāju. Viņi joprojām bija ļoti saviļņoti par notikušo ar bērnu un bezgalīgi pateicīgi Skolotājam. Tiekoties ar Skolotāju, viņi precizēja plānu Skolotāja braucienam uz Franciju, bet es pāris reizes visus nofotografēju.

Attīstot fotogrāfijas, es ieraudzīju tajās daudz neskaidru tēlu. Skolotājs man teica: „Uz šīm vakariņām bija ieradušies daudzi Dievi, tostarp arī ebreju Dievs. Vai zini, kas viņš ir? Tas ir Nostradamus, kura pirms 400 gadiem izteiktie pareģojumi 99 procentos gadījumu izrādījās pareizi. Viņš bija atnācis šajā pasaulē ar mērķi brīdināt ļaudis par katastrofām. Ļaudis tic viņa pēdējam pareģojumam par cilvēces bojāeju. Un šī katastrofa patiešām bija ieplānota. Taču es atnācu sludināt Dafa, tāpēc nenotiks tā, kā bija ieplānots. Es to mainīšu. Katastrofa nenotiks, bet sliktie cilvēki tiks atsijāti. Ļoti daudz cilvēku mirs, un tas būs briesmīgi.”

Skolotājs pastāstīja man tik lielu dievišķo noslēpumu. Es jutos pagodināta un satriekta.

Pēc kursiem Daliaņā Skolotājs paziņoja par Faluņ Dafa asociācijas izveidošanu Daliaņā. Viņš mudināja praktizētājus mācīties Likumu, labi izpildīt vingrojumus, pilnveidot Sjiņsjin un sasniegt Apskaidrību.

Ļuišuņa

Pēc tam es pavadīju Skolotāju braucienā ar karakuģi uz Ļuišuņu. Pagriezies ar seju pret vēju, skatoties uz jūru, Skolotājs uz klāja sarunājās ar jūrniekiem-praktizētājiem. Daliaņā bija daudz praktizētāju no armijas, flotes un gaisa spēkiem. Viņi pilnveidojās patiešām labi. Skolotājs teica, ka viņam ļoti patīk šie praktizētāji-karavīri, viņiem nav tik daudz pieķeršanos un ir laba izpratnes spēja.

Šķērsojot robežu starp Dzelteno jūru un Bohai jūru, Skolotājs bija ļoti priecīgs. Es nodomāju, ka ir ieradušās daudzas debesu un jūras būtnes. Lai gan es neko neredzēju, taču sajutu Skolotāja priecīgo noskaņojumu. Pastiepis labo roku, Skolotājs teica: „Paskaties uz manu roku.” Ļuišuņas asociācijas koordinators ar atvērto Debesu aci ieraudzīja Skolotāja plaukstā daudzus Budas un citas būtnes.

Atgriezušies no brauciena, mēs noskatījāmies ceļojuma video. Ap kuģi bija neskaitāmi daudz dažādu izmēru Faluņ. Debesīs varēja redzēt daudzus grāmatu tēlus, dažas bija atvērtas, citas ciet. Kas tās bija par grāmatām? Protams, tās bija Dafa grāmatas. Visi praktizētāji, kas skatījās video, bija satriekti.

Skolotājs patiešām ir dižens. Mēs visi nolēmām, ka sekosim Skolotājam līdz galam.

Beigas.

Raksts angļu valodā: http://en.minghui.org/html/articles/2015/11/24/153799.html