Van Aņši – pretrunīgi vērtētais valsts pārvaldes reformators un literatūras meistars Sunu dinastijas laikā

Van Aņši (1021. g. - 1086. g.) bija valsts pārvaldes reformators, filozofs un literāts Sunu dinastijas laikā. Viņa ieviestā, iepriekš vēl nepieredzētā valdības reforma, plašā mērogā īstenojot “Jauno politiku” jeb “Jaunos likumus”, padarījusi viņu par visai pretrunīgi vērtētu figūru Ķīnas vēsturē līdz pat mūsu dienām. Viņa aktīvā iesaistīšanās literatūras reformas kustībā un viņa brīnišķīgie prozas un dzejas darbi atnesa viņam slavu un ierindoja viņu „Astoņu diženo Tanu un Sunu dinastijas laika meistaru” sarakstā, neskatoties uz to, ka viņa ideālistiskās politiskās reformas padarīja viņa vienaudžus literātu aprindās par viņa oponentiem.

Ilustrācija: Blū Hsiao, Epoch Times

21 gada vecumā Vans, kārtojot imperatora eksāmenu, ieguva ceturto vietu, un tad viņš gandrīz divus gadu desmitus strādāja Ķīnas dienvidu provinču pārvaldē. Pēc tam viņš tika iecelts par padomnieku valsts centrālajā pārvaldē, bet vēlāk - par premjerministru. Šis periods, kas ilga vairākas mierīgas desmitgades, bija, iespējams, labākais periods Sunu dinastijas valdīšanas laikā, kad bija vērojama ekonomikas izaugsme un tautas labklājība. Līdz ar to tradicionālais ekonomikas stils, kuru valdībai bija vieglāk kontrolēt, mainījās uz ekonomikas virzienu ar brīvāku līdzekļu apgrozību, iesaistot privātos uzņēmējus. Tolaik Ķīnā parādījās pasaulē pirmā papīra nauda.

Vans saskatīja problēmas aiz šīs strauji augošās, bet mazāk kontrolējamās ekonomikas. Bagātie zemes īpašnieki paplašināja savas muižas un zemes platības, piedāvājot nabadzīgajiem iedzīvotājiem kredītus ar augstām procentu likmēm, bet tajā pašā laikā maksājot nelielus nodokļus. Valsts dienesta amatus ieņēma tikai bagāto iedzīvotāju un galminieku ģimeņu locekļi. Tikmēr impērijas ziemeļos pieaugošā spriedze ar agresīvo taņgutu Sjisja valsti un kidaņu Liao valsti atgādināja Vanam par Sunu karaspēka vājumu.

Vans uzrakstīja priekšlikumus par pārvaldes reformēšanu, taču tie netika realizēti, līdz 1067. gadā tronī kāpa mirušā imperatora 20 gadus vecais dēls. Drīzumā Vans tika iecelts par premjerministru.

Vans uzsāka plaša mēroga reformu programmu, kuru sauca „Jaunie likumi”. Likumi attiecās uz nodokļu sistēmu, kā arī militāro dienestu un civildienestu, uz kā balstījās dinastija. Lai stimulētu ekonomiku, viņš centās panākt, lai valdība uzņemas daudz aktīvāku lomu tirdzniecībā, lai tā izveido fondus, kas piedāvātu zemniekiem aizdevumus ar zemākām procentu likmēm, kā arī to, lai valsts kontrolē preču cenu un valūtas plūsmu. Ar mērķi mazināt nodokļu slogu, kas gūlās uz nabadzīgajiem slāņiem, kā arī lai sabiedrības bagātība tiktu sadalīta vienmērīgāk, viņš noteica pa jaunam veikt zemes uzmērīšanu un ieteica piemērot lielākus nodokļus bagātajiem zemes īpašniekiem. Viņa jaunā militārā politika attiecās uz vietējās aizsardzības pārveidošanu un nodokļu samazināšanu tiem zemniekiem, kuri dienēja armijā, lai padarītu algotņu karaspēku profesionālāku un efektīvāku, tajā pašā laikā pārlieku nepalielinot karavīru skaitu.

Vana reformu mērķis bija uzlabot visu iedzīvotāju labklājību, stabilizēt finanšu sistēmu un nostiprināt centrālās valdības varu. Taču viņa „Jaunie likumi” aizskāra valdošo aprindu intereses un tika uzskatīti par radikālu valsts pārvaldes sistēmas pārbūvi, kuru konservatīvi noskaņotie un birokrātiskie ierēdņi necentās ātri un efektīvi realizēt.

Lai vēl efektīvāk īstenotu savus jaunos likumus, Vans reformēja arī pastāvošo imperatora eksāmena kārtošanas sistēmu. Tagad Konfūcija klasikas un poēzijas vietā nāca tēmas par daudz praktiskākiem jautājumiem, piemēram, diskusijas par politiku. Vans iecēla valsts padomē cilvēkus, kuriem uzticējās un kuri atbalstīja viņa viedokli. Tika izvēlēti daudzi spējīgi ierēdņi, taču, tā kā reformas bija steidzamas, atlases process nebija pārāk rūpīgs. Valstij piederošu uzņēmumu izveidošana radīja konkurenci privātajam biznesam, kas valdībā raisīja karsta debates.

Ar imperatora atbalstu Vanam izdevās īstenot savu politiku, pārvarot daudzus saniknoto ietekmīgo ierēdņu radītos šķēršļus, taču konservatīvo aprindās tā izraisīja arvien lielāku neapmierinātību. 1075. gadā Ķīnas ziemeļos sākās lielais bads, kas piespieda zemniekus masveidā pamest savas mājas, taču vietējie ierēdņi turpināja tos vajāt un pieprasīt aizdevumu atmaksu. Konservatīvie to izmantoja savā labā un piespieda Vanu atkāpties no amata. Nākamajā gadā viņu palūdza atgriezties imperatora galmā, taču tur viņš bija vēl neaizsargātākā stāvoklī.

Sapratis, kāds liktenis sagaida viņa reformas, 1076. gadā pēc sava dēla nāves Vans devās pensijā. Atlikušo dzīvi viņš veltīja dažādu ķīniešu hieroglifu izcelsmes pētīšanai, kā arī uzrakstīja daudzus ievērojamus dzejas un prozas darbus.

Pēc imperatora nāves Vana jaunā politika tika pilnībā atcelta, un drīz pēc tam Vans nomira.


Raksts turku valodā: http://tr.clearharmony.net/articles/a115290-Tarihsel-Figurler-Wang-Anshi-%E2%80%9CSong-Hanedanliginin-Tartismali-Hukumet-Reformcusu-ve-Edebiyat-Ustasi%E2%80%9D.html

Jūs tiekat laipni aicināti izdrukāt un izmantot visus Clearharmony mājas lapā publicētos rakstus un to saturu, tomēr lūdzam atsaukties uz pirmavotu.