Mācīties pilnveidoties uzcītīgi, paļaujoties tikai uz saviem spēkiem

Kad sāku mācīties 9. klasē, mums paziņoja, ka varēsim braukt uz mājām tikai reizi mēnesī. Man šī doma nepatika, un es to izskaidroju tādējādi, ka nevarēšu mācīties Likumu un izpildīt vingrojumus, esot prom no mājām. Taču patiesībā es nevēlējos doties prom no saviem vecākiem.

Ir divi veidi, kā parasts skolēns, tāds kā es, var saņemt atļauj braukt uz mācībām katru dienu: viens ir izziņa no slimnīcas par kādu slimību, otrs – izmantot savu pazīšanos un sakarus. To izdarīt nemaz nav tik grūti. Tomēr neviens no šiem līdzekļiem nav pieņemams praktizētājam, kurš dzīvo saskaņā ar Dafa principu „Īstenība Labestība Pacietība”.

Visa mana ģimene praktizē Dafa. Izlikties par slimu nozīmētu iet veco spēku ieplānoto ceļu. Un, protams, praktizētājs nedrīkst izmantot sakarus, lai panāktu vēlamo.

Pirmā nedēļa skolā bija grūta. Es nevarēju mācīties Likumu un izpildīt vingrojumus. Es lūdzu atļauju apmeklēt savus vecākus, un viņi bija noraizējušies, redzot mani vienās asarās un novājējušu.

Kaut gan vecāki zināja, ka tiks pārkāpti Likuma principi, viņi izmantoja sakarus, lai es saņemtu atļauju dzīvot mājās un braukt uz skolu katru dienu.

Tomēr notika ne tā, kā bija plānots, jo mana statusa apstiprināšanas procesa beigās mums radās daži šķēršļi. Mani vecāki saprata, ka Skolotājs ir ieplānojis, lai es paliktu kopmītnē, un mums bija ilga saruna par šo jautājumu.

Skolotājs teica:

„Tātad, kad jūs pilnveidojaties parasto cilvēku sabiedrībā , vai nu parasto cilvēku sabiedrība jūs piesārņo, vai arī jūs maināt parasto cilvēku sabiedrību. Tas ir tieši tā.” („Likuma izklāsts Sanfrancisko 2005. gadā)

Mācīties kļūt disciplinētai

Es nolēmu iet ceļu, ko man ieplānojis Skolotājs. Pēc nodarbībām skolā bija jāizpilda daudz mājasdarbu, tāpēc biju diezgan aizņemta. Mājās vecāki rūpējās par to, lai es centīgi mācītos Likumu un izpildītu vingrojumus, bet skolā man vajadzēja disciplinēt sevi pašai.

Likuma izlabošana virzās uz priekšu, un katra praktizētāja ceļš ir ļoti šaurs. Man vajadzēja centīgi pilnveidoties un beigt paļauties uz saviem vecākiem.

Izmainījusi savu domāšanu, es sastādīju plānu, lai mācītos Likumu ik dienas. Man bija tikai divas iespējas: darīt to agri no rīta vai vēlu vakarā. Kopmītne tika pārbaudīta katru nakti, tāpēc es noraidīju Taisnās domas, sakot: „Kad mācos Likumu, esmu neredzama.” Apsegusies ar segu, es mācījos Likumu lukturīša gaismā.

Tas nebija viegli, jo zem segas bija karsti, un es svīdu. Tomēr, izlienot no segas apakšas, es izjutu neaprakstāmu laimi un svētumu savā sirdī.

Mācīties Likumu bija grūti, bet es kļuvu uzcītīgāka nekā jebkad agrāk. Skolotājs ir teicis:
„Kad cilvēciskā domāšana ņem virsroku, tad cilvēks virzās uz cilvēcisko pusi; kad dievišķā domāšana un cilvēka taisnās domas gūst virsroku, viņš virzās pretī dievišķajam.” („Likuma izklāsts Sanfrancisko 2005. gadā”)

Grūtību pārvarēšana

Es biju ieplānojusi izlasīt desmit lappuses naktī un desmit lappuses no rīta. Tomēr dažreiz es aizmirsu uzlikt modinātāju, bet citreiz modinātājs nenozvanīja no manis neatkarīgu iemeslu dēļ.

No rīta, pirms sākt mācīties Likumu, es pateicos pulkstenim par to, ka tas mani bija pamodinājis. Es pulkstenim sacīju: „Tu esi mans Likuma instruments, lūdzu, pamodini mani laicīgi.” Tomēr man joprojām bija grūti pamosties. Tad es atcerējos, ko teicis Skolotājs:

„Ieskatīties sevī praktizētājam ir kā brīnumlīdzeklis.” (Likuma izklāsts 2009. gada Vašingtonas starptautiskajā Fa konferencē)

Kad sāku meklēt sevī, atklāju, ka man ir pieķeršanās slinkumam. No rītiem bija ļoti auksti, kas traucēja man piecelties uzreiz pēc pamošanās. Pēc modinātāja zvana es atkal aizmigu un nogulēju tik ilgi, kamēr sāka celties pārējie, un izlaidu Likuma mācīšanos. Kad biju atbrīvojusies no pieķeršanās slinkumam, es sacīju pulkstenim: „Man nebija taisnība. Tev ir jānozvana, un es celšos nekavējoties uzreiz pēc zvana.” Nākamajā rītā modinātājs nozvanīja laikā.

Tagad manas atzīmes ir būtiski uzlabojušās, un es esmu 50 labāko skolēnu vidū, bet agrāk es biju starp 70 vai 80 labākajiem skolēniem. Es uzskatu, ka Skolotājs atvēra manu gudrību.

Atskatoties uz pēdējiem mēnešiem, es jūtu, ka esmu kļuvusi par īstu skolnieku, nobriestot un pilnveidojoties pamatojoties uz Likumu. Es uzcītīgi iešu to ceļu, ko man ieplānojis Skolotājs, un kopā ar Skolotāju atgriezīšos mājās.

Raksts angļu valodā: http://en.minghui.org/html/articles/2015/2/4/148226p.html