Uztvert nopietni vingrojumu izpildīšanu

Vēlos dalīties savā nesen gūtajā izpratnē par vingrojumu izpildīšanu.

Ilgu laiku es neizpildīju vingrojumus uzcītīgi. Es nekad nedomāju par to, lai izpildītu tos pastāvīgi, un neuzskatīju, ka vingrojumu izpildīšana ir tikpat svarīga kā Likuma mācīšanās. Es domāju – ja jau Gun (augstākā enerģija) mani pilnveido, tad jebkurā gadījumā tā pastiprinās manu enerģiju.

Tāds kļūdains priekšstats man bija apmēram desmit gadus.

Taču tas viss mainījās, kad man sākās spēcīgas zobu sāpes. Stomatologs teica, ka slimo zobu nav iespējams saglabāt un tas ir jāizrauj. Sapratis, ka šo rezultātu ir radījusi mana nepareizā attieksme pret vingrojumiem, nolēmu situāciju mainīt.

Es izlasīju „Faluņ Dafa Dižais pilnības sasniegšanas ceļš” un vēlreiz noskatījos video, kurā Skolotājs māca vingrojumus. Biju pārsteigts par to, ka esmu aizmirsis vingrojumu formulas. Es tūdaļ sāku meklēt kļūdas savā domāšanā – un divas galvenās atradu.

Pirmkārt, es uztvēru vingrojumu izpildīšanu kā slogu un nevēlējos paciest. Pat pilnveidošanās sākumposmā man nepatika tos izpildīt, un es nedarīju to centīgi. Ārēji izskatījos uzcītīgs, bet patiesībā es vienkārši centos izpildīt uzdevumu.

Turklāt es nebiju mērķtiecīgs.

Es biju atbildīgā persona mūsu vietējā nodarbību vietā, tāpēc katru rītu agri cēlos un nesu uz turieni audio atskaņotāju, bet dziļi sirdī es nekad nevēlējos izpildīt vingrojumus.

Pēc tam, kad sākās represijas, mēs bijām spiesti pārtraukt kolektīvo vingrojumu izpildi, un vairs nebija ārējā spēka, kas mani pamudinātu. Tādējādi es atslābu.

Vēl es uzskatīju, ka ir apgrūtinoši no rīta agri celties, lai vingrotu, un nekad necentos izjust brīnumainās sajūtas, ko sniedz vingrojumu izpilde. Dažiem praktizētājiem vingrojumu izpilde šķiet tikpat dabiska kā elpošana, bet es to uzskatīju par apgrūtinājumu, par papildus uzdevumu, kurš man ik dienas jāpilda.

Reiz kāda praktizētāja man vaicāja: „Vai tiešām ir tādi praktizētāji, kuri neizpilda vingrojumus?”

Viņai vingrojumu izpildīšana bija dabiska dzīves sastāvdaļa. Salīdzinot sevi ar viņu, mani pārņēma kauns.

Otrkārt, dažas no manām vingrojumu kustībām nebija precīzas. Tā kā es biju kontaktpersona prakses laukumā un bieži mācīju vingrojumus jaunajiem praktizētājiem, tad domāju, ka manas kustības ir pareizas, un nekad necentos tās uzlabot.

Patiesībā dažas no manām kustībām nebija precīzas. Pēc vingrojumu izpildīšanas man bieži sāpēja mugura, bet iemeslu tam nezināju, līdz kāds praktizētājs man pateica, ka stājas vingrojumu laikā mani ceļi ir pārāk sasprindzināti un arī mugura nav atslābināta. Es sekoju viņa padomiem un izlaboju kustības, un pēc tam jutos daudz labāk.

Kad biju to sapratis, centos izlabot visas savas kustības, kas izrādījās ļoti noderīgi. Piemēram, otrajā vingrojumā man bija grūti turēt ratu virs galvas, taču, kad vingrojumu sāku izpildīt pareizi, radās viegluma sajūta.

Tagad, izpildot vingrojumu, es vairs negaidu vingrojuma beigas, kā darīju to agrāk.

Tad radās izpratne arī par to, ka vingrojumu izpildes laikā man nepieciešams stingri sekot Skolotāja norādījumiem. Agrāk es steidzos vai atpaliku, tagad cenšos precīzi sekot norādījumiem – ne tikai fiziski, bet arī psiholoģiski.

Tas, vai mēs sekojam Skolotāja instrukcijām, ir jautājums par to, vai mēs cienām Skolotāju un Likumu. Ja katrs praktizētājs spēs to izpildīt, tad praktizētāju Vienotā ķermeņa spēks būs milzīgs. Vai tad praktizētājiem nav cieši jāseko Skolotājam? Vingrojumu izpildīšana ir līdzīga Sjiņsjin paaugstināšanai – mums nepieciešams nepārtraukti sevi izlabot un turpināt paaugstināties. Daudzi no mums, mani ieskaitot, domāja, ka vingrojumu izpildīšana ir viegla lieta, tāpēc nepievērsām tam pietiekami lielu uzmanību un atstājām novārtā sīkās detaļas. Taisnību sakot, katras kustības precīza izpildīšana – tas nav viegls uzdevums.

Skolotājs teica:

„Kādēļ mēs atstājam spraugu starp augšējiem un apakšējiem zobiem? Tas tādēļ, ka, ja vingrinājuma izpildes laikā tavi zobi būs sakosti, enerģija cirkulējot liks tiem sakosties aizvien ciešāk un ciešāk. Tā ķermeņa daļa, kura ir saspringta, netiks pilnībā pārveidota. Katra ķermeņa daļa, kas netiks atbrīvota, galu galā tiks izslēgta no pārveidošanas un attīstības procesa. Ja starp zobiem tiks atstāta sprauga, tad gan augšējais, gan apakšējais žoklis būs atbrīvots.” (“Faluņ Dafa Dižais pilnības sasniegšanas ceļš”)

Pat tādam niecīgam elementam var būt tik liels efekts. Vai tad mums nevajadzētu nopietni izturēties pret vingrojumu kustībām un darīt visu iespējamo, lai izpildītu tās precīzi?

Tagad es visus piecus vingrojumus izpildu vienā reizē un cenšos, lai vingrojumu izpildes laikā gan domas, gan kustības būtu pareizas. Es pazemīgi un ar cieņu sekoju Skolotāja norādījumiem un pakāpeniski sāku sajust, cik vingrojumi ir brīnumaini.

Tagad vingrojumu izpilde man vairs nav apgrūtinājums vai papildus uzdevums. Gluži pretēji, tā ir kļuvusi par patīkamu pārdzīvojumu, kura laikā es izbaudu Budas žēlsirdību un atjaunoju sevi.

Šķiet, ka man ir radusies jauna izpratne par katru vārdu Skolotāja norādījumos. Protams, es nesaku, ka mums jākrīt galējībās, pievēršot pārāk lielu uzmanību kustību precizitātei. Ja mēs esam uzmanīgi un darām to no visas sirds, tad sajutīsim vingrojumu diženumu, un mums katru dienu radīsies jauna izpratne.

Kā praktizētājiem mums vienmēr jāatrodas stāvoklī, kādu Skolotājs ir aprakstījis grāmatā „Džuaņ Faluņ”:

„…gan veci, gan jauni, sajutīs, ka viss ķermenis kļuvis viegls.”

„Tas, kurš pilnveido dvēseli un dzīvi, izskatās ļoti jauns, daudz jaunāks par saviem gadiem.”

Ja mēs vingrojumus izpildām nopietni, Likuma spēks, protams, izpaudīsies, un tam būs pozitīvs efekts. Lūk, divi piemēri:

Praktizētāja Z slikti panesa pārbraucienus automašīnā – jau pēc īsa brīža viņai kļuva slikta dūša. Viņa praktizēja jau 10 gadus, bet šī problēma joprojām pastāvēja.

Nesen, grupā daloties pieredzē, viņa pastāstīja, ka beidzot ir atklājusi, kāpēc tas notiek.

„Es nekad neizturējos nopietni pret vingrojumu izpildīšanu un bieži biju nolaidīga. Visus šos 10 gadus es nekad nespēju izpildīt vingrojumus vairākas dienas pēc kārtas,” viņa teica.

Pēc tam, kad viņa sāka izpildīt vingrojumus ik dienas, braukšanas laikā viņai vairs nekļuva slikti.

Praktizētāja A izpilda vingrojumus katru dienu, bet nesen vingrojot sāka nogurt. Reizēm viņa pēc katra vingrojuma atpūtās. Viņai uztūka kājas un bija grūti staigāt.

Praktizētāja lūdza, lai mēs palīdzam atrast problēmas cēloni un norādīt, ja viņas Sjiņsjin ir kādi trūkumi.

Tā kā tobrīd man bija radusies jauna izpratne par vingrojumu izpildi, es viņai teicu: „Acīmredzot kaut kas nav pareizi. Vingrojumu izpildīšana vienmēr noņem spriedzi. Vai jūs katru kustību izpildāt precīzi?”

Viņa man parādīja, kā izpilda vingrojumus, un mēs viņas kustībās atklājām daudz nelielu kļūdu.

Piemēram, viņas ceļi bija sasprindzināti, mugura saliekta, ķermenis atliecies atpakaļ. Viņa bija pateicīga un nolēma vēlreiz uzmanīgi izlasīt „Faluņ Dafa Dižais pilnības sasniegšanas ceļš” un noskatīties video, kurā Skolotājs māca vingrojumus.

Tagad viņa jūtas daudz labāk, bet ir sarūgtināta, ka nespēja atrisināt šīs problēmas ātrāk: „Pēdējos desmit gadus es izpildīju vingrojumus ar šīm kļūdām! Cik daudz laika esmu iztērējusi velti!”

Skolotājs mums māca:

„Vai jūs kādreiz esat domājuši par to, ka praktizēšana ir vislabākā atpūta. Jūs varat atpūsties daudz labāk nekā izguļoties. Neviens nesaka – esmu tā noguris, izpildot vingrojumus, ka šodien neko citu vairs nevaru padarīt. Parasti saka: pēc nodarbības es visā ķermenī sajūtu vieglumu; visu nakti neesmu gulējis, bet nejūtu nogurumu; jūtos enerģijas pilns; visu dienu nostrādāju, bet šķiet, it kā nekas nebūtu bijis. Vai tad tā nav? Tāpēc, ja kāds, kurš nenāk izpildīt vingrojumus, saka, ka viņam nav laika, vai izmanto citus attaisnojumus, es teiktu, ka tas ir tikai tāpēc, ka viņam nav dziļas izpratnes par Likumu un viņš nespēj būt uzcītīgs.” (Likuma lekcija pirmajā Fa konferencē Ziemeļamerikā)

Es gribētu atgādināt draugiem praktizētājiem, ka vingrojumu izpildīšanai ir jāpievērš lielāka uzmanība un tie ir jāizpilda pareizi. Pārvarēsim miega un noguruma dēmonus!

Pēc tam, kad biju pabeidzis šī raksta uzmetumu, Skolotājs deva man iespēju piedzīvot pārsteidzošu pieredzi vingrojumu izpildīšanas laikā no rīta. Kad es turēju ratu, sajutu, ka mans ķermenis it kā saplūda ar Visumu. Šķita, ka tas kļuvis caurspīdīgs un caurlaidīgs. Es sajutu vieglumu.

Tas bija patiešām brīnumains un komfortabls stāvoklis, kas bija dabisks rezultāts tam, ka centos sekot Skolotāja norādījumiem un izpildīju kustības precīzi.

Es sapratu, ka „Faluņ Dafa Dižais pilnības sasniegšanas ceļš” ir Likuma daļa, un tas ir dziļāks par to, ko es redzēju virspusējā līmenī. Cilvēks nevar ieraudzīt tā dziļumu, ja vienkārši ik dienas atkārto vingrojumu kustības. Tikai tad, ja mēs ieliekam tajā savu sirdi un nopietni izpildām katru kustību, vingrojumu brīnumainais spēks var izpausties.

Raksts angļu valodā: http://en.minghui.org/html/articles/2015/2/6/148243.html