Cienīt Skolotāju un Dafa

Aizejot pensijā, es savā pilnveidošanās praksē atslābinājos. No rīta man vairs nevajadzēja steigties uz darbu, un es mierīgi baudīju komfortablu dzīvi.

Es tērēju laiku, caurskatot interneta mājaslapas, labprāt lasīju jaunākās ziņas, bet Likuma mācīšanos atliku uz vēlāku laiku. Es vairs neizpildīju vingrojumus regulāri, Likuma mācīšanās laikā nespēju koncentrēties un bieži izlaidu kopīgo taisno domu raidīšanu. Tāpēc, skaidrojot cilvēkiem patiesību pa telefonu, es neguvu labus rezultātus.

Skolotājs sagaida, ka praktizētāji pilnveidosies Likumā ar tikpat dedzīgu sirdi kā pašā prakses sākumā. Es apzinājos savu problēmu un mēģināju to labot.

Es vaicāju sev: „Kā man sasniegt tādu pilnveidošanās stāvokli kā pašā sākumā?” Skolotājs saka, lai mēs skatāmies sevī. Es atradu sevī daudzas pieķeršanās tādām lietām kā slinkums, politika, iekāre, ēdelība, bailes, dusmas, tieksme sevi izrādīt un skaudība. Es nerīkojos kā praktizētājs un zināju, ka man nepieciešams no tām atbrīvoties, tomēr progress bija neliels.

Skolotājs droši vien bija ļoti sarūgtināts, jo norādīja uz manām problēmām ar Minghui.org interneta mājaslapā publicēta raksta palīdzību. Šajā rakstā Dafa skolnieks izskatīja jautājumu par cieņu pret Skolotāju un Dafa. Es sapratu, ka mans pašreizējais pilnveidošanās stāvoklis ir saistīts ar vienu būtisku aspektu – Skolotāju un Dafa es neliku pirmajā vietā, kas arī atspoguļoja manu cieņas trūkumu pret Skolotāju un Dafa.

Izprotot patiesību

Kā praktizētāji mēs visi zinām, ka „Īstenība Labestība Pacietība” ir Visuma Likums. Grāmata „Džuaņ Faluņ” vada mūs, palīdzot atgriezties pie saviem pirmsākumiem. Skolotājs ir Visuma Radītājs. Es esmu Skolotāja skolnieks, un man vissvarīgākais ir Skolotājs un Dafa. Man jāpauž sava cieņa ik dienas – gan domās, gan darbos.

Es ieskatījos sevī un centos laboties. Piemēram, mācoties Likumu, es turu grāmatu ar abām rokām un katru vārdu lasu uzmanīgi. Šo dārgo grāmatu es vienmēr nolieku noteiktā vietā. Visus piecus vingrojumus es izpildu bez pārtraukuma, sekojot Skolotāja komandām, bet taisnās domas noraidu pēc grafika un šajā laikā cenšos maksimāli koncentrēties.

Skolotājs ir teicis:

Mācies Fa un saņem Fa

Koncentrējies uz to, kā mācies un pilnveidojies,
Katru lietu izvērtē saskaņā ar Fa -
Tikai tad tā ir patiesa pilnveidošanās.”

(„Stabila pilnveidošanās”, „Hun Jiņ”)

Cieņa pret Skolotāju un Dafa arī tiek uzskatīta par patiesu pilnveidošanos.

Kad man radās doma par to, ka jāciena Skolotājs un Dafa, Skolotājs deva man spēku. Negaidīti es sajutu neaprakstāmu saviļņojumu, un man ritēja asaras. Es zināju, ka tas ir Skolotājs, kas attīra manu ķermeni. Tas bija tā, kā Skolotājs saka: „Pilnveidošanās ir atkarīga no tevis paša, bet Gun – no Skolotāja.” („Džuaņ Faluņ”, 1. lekcija)

Atskatoties atpakaļ, es saprotu, ka manas cilvēciskās pieķeršanās – tas nav nekas. Es apzinos, ka, pirmkārt, man ir jāciena Skolotājs un Dafa. Doma par cieņu pret Skolotāju ir tik spēcīga, ka iznīcina visas sliktās domas.

Cieņa pret Skolotāju un Dafa atspoguļo arī manu Sjiņsjin līmeni. Šajā izšķirošajā posmā, kad vecais Visums tiek pārveidots jaunā, tas ir mūsu Skolotājs, kurš atnesis Visumam diženu nākotni. Visām dzīvajām būtnēm Visumā Skolotājs un Dafa ir devuši visu nepieciešamo. Kā gan mēs, būdami Dafa skolnieki, varam necienīt Skolotāju un Dafa?

Ķīnā ir tikuši iznīcināti ķīniešu tradicionālās kultūras principi par Debesu un Dievu godāšanu, jo kompartija cilvēkiem jau kopš bērnības skalo smadzenes, pārvēršot tos par ateistiem. Cilvēki neciena Dievu, paši to neapzinoties. Kā Dafa skolniekiem mums ir jāsaglabā tradicionālā ķīniešu kultūra un jāatbrīvojas no partijas kultūras.

Šī ir mana pašreizējā izpratne par Likumu. Lūdzu, izlabojiet, ja kaut kas nav pareizi.

Raksts angļu valodā: http://en.minghui.org/html/articles/2015/1/30/148172p.html