Ko es izpratu, mācoties „Dafa sekotājiem ir jāmācās Likums”

Pēc Skolotāja lekcijas „Dafa sekotājiem ir jāmācās Likums” publicēšanas es to izlasīju vairākkārt un guvu lielu labumu. Pirmkārt jau tas man palīdzēja izprast manu attieksmi pret Likuma mācīšanos.

Es sāku praktizēt Faluņ Dafa 1999. gada martā, un tagad esmu 73 gadus vecs. Agrāk es cietu no dažādām slimībām – sirdskaites, augsta asinsspiediena un daudzām citām saslimšanām, tādēļ man nācās aiziet pensijā deviņus gadus agrāk, nekā paredzēts. Neskatoties uz to, ka ik dienas dzēru daudz zāļu, man nekļuva labāk.

Savas dzīves vissmagākajā periodā man paveicās saņemt Likumu. Grāmatu „Uzcītīgas pilnveidošanās būtību” es izlasīju vienā paņēmienā. Nākamajā rītā pamostoties, es atklāju, ka man nekas nesāp – agrāk neko tamlīdzīgu nekad nebiju sajutis. Visas manas slimības un sāpes, ko biju cietis 20 garus gadus, bija pagaisušas! Vienā naktī Skolotājs likvidēja visas manas kaites. Dafa ir tik apbrīnojams! Skolotājs ir tik žēlsirdīgs. Tādējādi es sāku praktizēt Faluņ Dafa.

Tā kā es neko nezināju par pilnveidošanos, tad sāku praktizēt ar nodomu izārstēties. Es izlasīju grāmatu „Džuaņ Faluņ” un sekoju „Īstenības Labestības Pacietības” principiem, ticēju visam, par ko Skolotājs runā savā grāmatā, un nekad to neapšaubīju. Katru dienu es izlasīju divas vai trīs lekcijas.

Pēc divu mēnešu praktizēšanas es ar labo aci ieraudzīju nelielu Faluņ. Vispirms tas griezās pulksteņa rādītāja virzienā, pēc tam uz otru pusi. Pēc tam es to pašu ieraudzīju ar kreiso aci. Vēlāk tas atkārtojās, un tas bija brīnišķīgi!

Ar savu Debesu aci es ieraudzīju pat „taidzji”. Baidoties, ka tas var kļūt par pieķeršanos, es uz tiem vairs neskatījos. Taču, kad mans pilnveidošanās stāvoklis ir labs, tad meditācijas laikā es redzu brīnumainas ainas.

2005. gadā es sajutu, ka katrs teikums grāmatā „Džuaņ Faluņ” ir kļuvis ļoti pazīstams, tāpēc es nekoncentrējos uz to, ko lasīju, un lasīšanas laikā mana apziņa sāka aizklīst. Es zināju, ka tas nav pareizi, bet nespēju to kontrolēt. Saprotot, ka mana apziņa aizklīst, lasīju nodaļu vēlreiz, bet pēc kāda laika atkal nevarēju atcerēties izlasīto. Beidzis mācīties Likumu, es nevarēju atcerēties to, ko tikko biju lasījis, un tas nozīmēja, ka es lasīju Likumu, taču to nesaņēmu.

Tad es pārgāju no Likuma lasīšanas uz tā pārrakstīšanu. Pēc pusgada es biju pārrakstījis „Džuaņ Faluņ”, un līdz šim esmu to izdarījis jau trīs reizes. Vēlāk es piecas reizes mācījos Likumu no galvas, pēdējo mācīšanos pabeidzu 2014. gada augusta sākumā.

Tomēr, neskatoties uz to, vai es Likumu mācījos, to lasot, pārrakstot, vai iegaumējot no galvas, šķita, ka tas neienāca manā apziņā pilnībā, jo es biju aizmirsis, kāpēc mēs mācāmies Likumu. Es to darīju tāpēc, lai izpildītu uzdevumu – katru dienu mācīties divas vai trīs lekcijas. Uzskatot, ka teksts man ir labi pazīstams, es vienkārši ļāvu skatienam slīdēt tam pāri. Mana mute lasīja Likumu, bet es domāju par kaut ko citu, tāpēc nepaaugstinājos atbilstoši Likuma principiem un – patiesībā – arī mans Sjiņsjin nepaaugstinājās.

Pēc Skolotāja lekcijas „Dafa sekotājiem ir jāmācās Likums” publikācijas, es to vairākkārt izlasīju. Uzmanīgi pārlasīju to vārds pa vārdam.

Skolotājs teica:

„Kad daži cilvēki lasa „Džuaņ Faluņ”, viņi nav koncentrējušies, domā par citām lietām un nespēj koncentrēt savu uzmanību uz pilnveidošanos. Tādējādi tā ir veltīga laika izšķiešana. Un ne tikai laika izšķiešana: tā vietā, lai izmantotu šo laiku tam, lai paaugstinātos, viņi izmanto savu domāšanu, lai pārdomātu lietas un jautājumus, kuriem nevajadzētu pievērst uzmanību. Līdz ar to viņi ne tikai nepaaugstina, bet, gluži pretēji, bieži vien pazemina savu līmeni.”

Tad es sapratu, kāpēc tik ilgi cietu no slimības izraisošās karmas traucējumiem, kas bija par cēloni tam, ka man pietūka kājas. Tas neietekmēja manu spēju darīt trīs lietas, taču pietūkums nepārgāja. Es sapratu, ka tas bija saistīts ar manu nepareizo attieksmi pret Likuma mācīšanos. Es mācījos formāli, lai izpildītu uzdevumu.

Vēl Skolotājs teica:

„Kas attiecas uz jums, Dafa sekotāji, tad – jo tuvāk beigām, jo labāk jums vajadzētu iet savu ceļu un, nezaudējot laiku, labi pilnveidoties. Pēc tam, kad, paveikuši daudzas lietas, jūs atskatīsieties atpakaļ, jūs, iespējams, atklāsiet, ka tas viss tika darīts, izmantojot cilvēcisko domāšanas veidu. Kad cilvēks dara cilvēku lietas un tās netiek darītas ar Taisnām domām, tad šajās lietās nebūs Dafa sekotāju diženuma un tikuma. Citiem vārdiem sakot, pat ja viņš kaut ko paveica, dievi redz, ka viņš tikai niekojas – tur nav ne diženuma un tikuma, ne pilnveidošanās. Vai tādā gadījumā jūs neteiksiet, ka tas ticis darīts veltīgi? Jums ir labi jāmācās Likums, jo tā ir fundamentāla garantija tam, ka jūs atgriezīsieties savā vietā. Es to neesmu tāpat vien izdomājis: tas, ko Skolotājs jums nodod, ir Visuma Likums. Tas, ko es tikko jums teicu, nozīmē, ka jūs absolūti nedrīkstat atslābināt sevis pilnveidošanu, absolūti nedrīkstat atslābināt Likuma mācīšanos un ka jums noteikti tas jādara pēc labākās sirdsapziņas. Ja jūs agrāk nemācījāties Likumu labi, tad tagad, kad Skolotājs atkal pievērsis šim jautājumam uzmanību, aizejot no šejienes, jums noteikti nepieciešams sākt nopietni mācīties Likumu un pilnveidoties, un neļaut savai apziņai klīst apkārt.” (Dafa sekotājiem ir jāmācās Likums. Likuma izklāsts 2011. gada Fa konferencē Vašingtonas metropolē Kolumbijas apgabalā.)

To izlasot, man acīs sariesās asaras. Katrs vārds pauda Skolotāja žēlsirdību pret mums. Gandrīz visās pēdējās lekcijās Skolotājs runā par Likuma mācīšanos, atgādina mums vairāk mācīties Likumu, vairāk un labāk mācīties Likumu. Lekcijā „Dafa sekotājiem ir jāmācās Likums” Skolotājs ļoti precīzi ir izskaidrojis, ko nozīmē labi mācīties Likumu.

Kā Dafa sekotājiem mums ir jāmācās Likums un jādara tas labi. Minghui.org interneta mājaslapā es izlasīju dažu praktizētāju ieteikumu mācīties Likumu nesteidzoties.

Kad es sāku lasīt „Džuaņ Faluņ” lēnām, katrs vārds ienāca manā apziņā. Agrāk man bija nepieciešama viena vai pusotra stunda, lai izlasītu vienu lekciju. Tagad tas aizņem divas ar pusi stundas, un visu šo laiku es sēžu pilna lotosa pozā. Es nejūtu sāpes kājās, gluži otrādi, jūtos arvien ērtāk.

2014. gada augustā es ieraudzīju, kā iemirdzējās viena frāze Skolotāja Likumā. Katrs vārds tajā bija skaidrs un mirdzošs, un visi vārdi atdzīvojās. Es sapratu, ka Skolotājs vēlreiz mani iedvesmo uzcītīgi mācīties Likumu. Man ir jāmācās Likums, jāpilnveidojas un labi jādara trīs lietas.

Man ļoti patīk lasīt Skolotāja pēdējās lekcijas. Tajās Skolotājs vienkāršā un saprotamā valodā pastāsta par Likuma dziļajiem principiem. Jo vairāk es lasu, jo vairāk man to patīk darīt.

Lasot Likuma grāmatas, esmu neparasti laimīgs un lepns un bieži raudu, jo tajās atspoguļojas Skolotāja prāta plašums un neizmērojamā žēlsirdība. Tā kā Skolotājs tik taisni iet Likuma izlabošanas ceļu, vecie spēki neko nevar padarīt. Mūsu Skolotājs ir ļoti varens.

Es vienmēr tiku uzskatījis, ka vecuma dēļ man ir slikta atmiņa, un domāju, ka nevarēšu atcerēties lielāko daļu no izlasītā. Pēc tam, kad vairākkārt biju izlasījis „Dafa sekotājiem ir jāmācās Likums”, es sajutu, ka mana apziņa pēkšņi ir paplašinājusies, un es izpratu daudzus Likuma principus. Tas liecina, ka Dafa patiešām visu harmonizē un pilnveido. Dafa ir dziļš un neizmērojams.

Tagad, kad iedomājos sliktas lietas vai domāju ko sliktu, prātā uzreiz nāk vārds „tukšums”, un visas šīs samaitātās lietas izzūd. Meditācijas laikā mans ķermenis atslābinās, šķiet, ka esmu ļoti liels, un sajūtu, ka asimilējos ar Fa. Tas viss ir ļoti patīkami.

Turklāt es mācījos arī Likuma izklāstu „Kas ir Dafa sekotājs”. Pēc šo divu lekciju „Dafa sekotājiem ir jāmācās Likums” un „Kas ir Dafa sekotājs” mācīšanās mana sirds noskaidrojās kā tīrs ūdens. Tagad izprotu labāk to, kas es esmu, no kurienes nāku, kāpēc esmu šeit un kurp man jāiet.

Mans līmenis ir ierobežots; ja manā pieredzē ir kādas nepilnības, lūdzu, ar labestību norādiet uz tām.

Raksts angļu valodā: http://en.minghui.org/html/articles/2015/1/24/148086p.html