Atceroties Skolotāja Li lekcijas 1994. gadā

1994. gada 2. martā es apmeklēju Faluņgun semināru. Skolotājs Li lūdza mūs visus iedomāties kādu no savām slimībām, no kurām mēs gribētu izārstēties, un es iedomājos par savu hronisko žultspūšļa iekaisumu.

Līdzko Skolotājs uz skatuves pamāja ar labo roku, es sajutu, kā žultspūšļa rajonam cauri izplūst kaut kas līdzīgs ledaina ūdens straumei. Visi aplaudēja. Mūs pārsteidza tik brīnumains dziedinošais spēks. Tas pilnībā mainīja manus priekšstatus par Faluņgun.

Piedalīšanās pēcpusdienas seminārā

Seminārs notika 1994. gada 2. marta pēcpusdienā militārajā auditorijā Huasji ielā, Hebejas provinces Šidzjadžuanas pilsētā. Draugs, kurš mani bija uzaicinājis, pastāstīja, ka pirmo no deviņām Faluņgun lekcijām varēs noklausīties tajā pašā vakarā 2. kokvilnas izstrādājumu kombinātā. Mācību maksa par deviņām lekcijām bija 50 juaņu (apmēram 8 dolāri).

Uzklausījis drauga teikto, es nodomāju: „Nekad neesmu dzirdējis par Faluņgun. Esmu apmeklējis citus seminārus un slavenu cjigun meistaru lekcijas, bet viņi prasīja 100 vai vairākus simtus juaņu par vienu vai divu dienu lekcijām, taču es nedomāju, ka esmu kaut ko iemācījies. Faluņgun lekcijas maksā tikai 50 juaņas, diezin vai es tur uzzināšu vairāk.”

Pēcpusdienā mēs ienācām auditorijā un - atšķirībā no citiem cjigun semināriem - neredzējām tur nekādu reklāmu. Mēs apsēdāmies labajā rindā zāles beigās.

Organizators iepazīstināja ar Skolotāju Li Hundži, un mēs ieraudzījām uz skatuves jaunu slaidu cilvēku. Skolotājs Li īsumā iepazīstināja ar Faluņgun un teica, ka praktizēšana var izārstēt no slimībām, bet tas nav prakses galvenais mērķis. Skolotājs piebilda, ka Faluņgun ved cilvēkus uz augstākajiem līmeņiem.

Skolotājs Li pastāstīja par iepriekšnolemto likteņa saikni ar katru no klātesošajiem un to, ka, neatkarīgi no tā, vai cilvēks vēlas praktizēt Faluņgun, viņš katru var izārstēt. Ja kādam nav slimību, viņš var padomāt par vienu sava tuvinieka slimību. Līdzko Skolotājs pamāja ar labo roku, es tūlīt sajutu, kā žultspūšļa rajonam cauri izplūst ledusauksta ūdens straume.

Pirmās lekcijas apmeklējums

Vakarā pēc semināra es noklausījos pirmo no deviņām Skolotāja Li lekcijām. Stāvvietā pie ieejas ievēroju dažus nokritušus velosipēdus, bet pēc tam ieraudzīju, ka Skolotājs paceļ tos vienu pēc otra. Tas mani aizkustināja, un es jutu, ka Skolotājs izrāda patiesu labestību un cieņu pret citiem.

Pirms lekcijas sākuma Skolotājs Li apsēdās pie galda uz skatuves un teica: „Es ceru, ka visi ieradīsies laikā. Ja jūs nokavēsiet, tad traucēsiet citiem.” Atceroties, kā Skolotājs pacēla nokritušos velosipēdus, man radās iespaids, ka viņš vienmēr domā vispirms par citiem.

Lasot lekciju, Skolotājs neizmantoja nekādus pierakstus. Es neredzēju, ka Skolotājs būtu pārtraucis lekciju, lai padzertos ūdeni. Viņš sēdēja auditorijā un brīvi ar mums runāja. Es uzmanīgi klausījos un jutu, ka Skolotājs ļauj man saprast visu to, ko es gribētu uzzināt, un atbild uz visiem maniem jautājumiem. Es uzzināju arī par tādām lietām, par kurām nekad agrāk nebiju dzirdējis, un biju ļoti apmierināts ar divu stundu garo lekciju. Ar nepacietību gaidīju nākamo.

Pēc pirmās lekcijas mēs iemācījāmies pirmo Faluņgun vingrojumu. Skolotājs Li mums to nodemonstrēja, un daži praktizētāji-veterāni palīdzēja mums to iemācīties. Kad vingrojuma izpildīšanas laikā biju aizvēris acis, es jutu, ka kāds izlabo manas roku kustības. Atvēris acis, ieraudzīju, ka Skolotājs Li izlabo roku kustības man blakus stāvošajam cilvēkam.

Mans pasaules uzskats mainās

Pēc piedalīšanās deviņu dienu kursos mani pasaules uzskati pilnībā mainījās. Es sapratu, ka, pateicoties pilnveidošanās praksei, ir iespējams atgriezties pie sava patiesā „es”. Faluņgun bija tas, ko es meklēju.

Pēdējās lekcijas laikā vairāki klātesošie vēlējās nofotografēties kopā ar Skolotāju Li un grupu. Skolotājs piekrita un teica, ka ieekonomēsies nauda, ja fotografēsim paši.

Dienā, kad bija paredzēta fotografēšanās, gandrīz 1 000 semināra dalībnieku tika sadalīti 19 grupās pa 50 cilvēkiem katrā, atbilstoši ieejas biļetes numuram. Katra grupa nofotografējās kopā ar Skolotāju.

Daudzi lūdza Skolotāju nofotografēties kopā ar nelielu grupu. Skolotājs piekrita un piegāja arī pie katras mazās grupas.

Šī diena bija kā svētki. Visi bija ģērbušies tīrās drēbēs, un ikvienam bija līdzīga sajūta. Mēs bijām laimīgi, ka varam nofotografēties kopā ar Skolotāju Li.

Es glabāju šo grupas fotogrāfiju jau 20 gadu. Kaut arī milicija vairākas reizes ir pārmeklējusi manu māju un vajājusi mani, šī fotogrāfija man ir dārga, un esmu to joprojām saglabājis.

1994. gada 8. martā, kad lekciju cikls bija beidzies, Skolotājs Li atbildēja uz jautājumiem. Drīz pēc tam Faluņ Dafa iesakņojās un izplatījās visā Šidzjadžuanā.

Raksts angļu valodā: http://en.minghui.org/html/articles/2015/1/10/147912p.html